Primāri organiska vai primāri psihogēna — tā šobrīd Eiropas Urologu asociācijas eksperti aicina klasificēt erektilu disfunkciju (ED). Lielā daļā gadījumu līdzpastāv vairāki patofizioloģiski procesi, tādējādi negatīvi ietekmējot erektilo funkciju un vīrieša dzīves kvalitāti. Pirmais solis ED diagnostikā — pacienta detalizēta medicīniskā un seksuālā anamnēze. Nereti ED var būt pirmais simptoms citām slimībām, piemēram, kardiovaskulārām.
Erektilā disfunkcija: ārstēšana, progress un jaunas stratēģijas
AVOTS: Argiolas A, Argiolas FM, Argiolas G, Melis MR. Erectile Dysfunction: Treatments, Advances and New Therapeutic Strategies. Brain Sci, 2023; 13: 802. https://doi.org/10.3390/brainsci13050802.
ED sastopamība pieaug līdz ar vecumu, tā skar 40 % vīriešu vecumā no 40 līdz 70 gadiem pasaulē. Biežākie iemesli ir vaskulāri un neirogēni, saistīti ar tādām blakusslimībām kā hipertensija, diabēts, ateroskleroze, dislipidēmija un metaboliskais sindroms.
Šā pārskata mērķis bija apkopot progresu ED terapijā pēdējos 15 gados.
Farmakoloģiska terapija
ED ārstēšana mērķēta, lai atjaunotu un uzturētu adekvātu dzimumlocekļa erekciju dzimumakta laikā. Biežāk izmantotā pieeja ir farmakoloģiska terapija — lokāla vai sistēmiska.
Lokāli mērķētās stratēģijas
Ir divas stratēģijas lokālai terapijai: viena mērķēta, lai sekmētu relaksāciju (PDE5 inhibitori, NO donori, guanilāta ciklāzes aktivatori, pret PDE rezistentu cGMP analogi, no NO atkarīgi GC stimulatori un aktivatori, argināzes inhibitori, PDE3/4 inhibitori, prostaglandīni, vazoaktīvs intestināls peptīds (VIP)), bet otra palīdz mazināt corpus cavernosus gludās muskulatūras kontrakciju (adrenerģiski α1 antagonisti, endotelīna receptoru antagonisti, RhoA/Rho kināzes inhibitori, botulīna neirotoksīns A).
Svarīgākie mērķi ED lokālai farmakoterapijai ir 1) noradrenerģiskie α1 receptori un endotelīna receptori, kuru stimulācija uztur corpus cavernosus muskuļus kontrahētus, ietekmējot brīvā Ca²⁺ daudzumu caur fosfolipāzes C/diacilglicerol/fosfatidilinozitola signālceļu un RhoA/Rho kināzes sistēmas aktivitāti, 2) atšķirīgi NO–GC–cGMP signālceļa soļi — no NO sintēzes par GC, ko veic no Ca²⁺—kalmodulīna atkarīga sintāze, līdz cGMP inaktivācijai, ko veido PDE5, 3) neiropeptīdu, autakoīdu un citu endogēnu komponentu receptoru sasaiste ar AC–cAMP signālceļu un cAMP inaktivāciju, ko veic PDE3/4.
Centrāli mērķētās stratēģijas
Dzimumlocekļa erekciju uzlabojošie medikamenti, kas iedarbojas centrālā līmenī, ir iespējami un raisa interesi, tomēr tā ir sarežģīta stratēģija ED ārstēšanā. Kaut ir medikamenti, kuri stimulē neirotransmiteru un/vai neiropeptīdu darbību smadzeņu laukos, kas atbild par erekciju (attiecīgi vai nu iedarbojas uz receptoriem, vai ar citiem sinaptiskiem mehānismiem), tikai daži no tiem inducē dzimumlocekļa erekciju, ja tiek lietoti sistemātiski.
Arī šos medikamentus un to efektu var iedalīt divās grupās. Pirmie paaugstina to neirotransmiteru/neiropeptīdu aktivitāti, kas veicina erektilo funkciju (dopamīna agonisti, oksitocīna agonisti, NO donori, melanokortīna receptoru agonisti, heksarelīna analogi, VGF analogi), bet otrie mazina to neirotransmiteru/neiropeptīdu aktivitāti, kas inhibē erektilo funkciju (α2 antagonisti, opioīdu antagonisti, GASS antagonisti, kanabinoīdu CB₁ receptoru antagonisti, serotonīna antagonisti).
Šobrīd vienīgie medikamenti, kas mērķē uz CNS un pasaulē tiek izmantoti ED ārstēšanā, ir apomorfīns, johimbīns un delekvamīns, melanotāns II un trazodons (pieejamību Latvijā skat. vietnē zva.gov.lv, red.).
Nefarmakoloģiskās ārstēšanas iespējas
Metodes varam iedalīt neķirurģiskās un ķirurģiskās. Ja farmakoloģiskās metodes problēmas risināšanā ir neefektīvas, tad pārskata indikācijas nefarmakoloģisku intervenču veikšanai. Svarīgi identificēt galveno disfunkcijas iemeslu, izvēloties atjaunojošo/reģenerējošo erektilās funkcijas stratēģiju. Šobrīd tiek pētītas tādas neķirurģiskas metodes kā terapija ar plazmu, kas bagātināta ar trombocītu masu, cilmes šūnu terapija, zemas intensitātes ekstrakorporāla triecienviļņu terapija, intravenozas injekcijas ar botulīna neirotoksīnu A.
Dr. I. Carevs: “Pētījums analizē jaunākos sasniegumus ED ārstēšanā, izceļot gan tradicionālās, gan jaunās terapeitiskās stratēģijas; tajā aplūkoti ED neirofizioloģiskie pamati, pašreizējās farmakoloģiskās ārstēšanas metodes un novatoriskas reģeneratīvās un ķirurģiskās pieejas. Lai gan PDE5 inhibitori joprojām ir ED ārstēšanas stūrakmens, aktuālie pētījumi par reģeneratīvās terapijas veidiem un centrālas iedarbības zālēm piedāvā jaunas iespējas pacientiem, kuriem nav atbildreakcijas uz pašreizējo ārstēšanu, kuri to nepanes vai kuri vēlētos alternatīvu vajadzībai regulāri lietot medikamentus. Gaidīsim rezultātus no pētījumiem, kas varētu apstiprināt jauno pieeju efektivitāti, un klīniskās vadlīnijas to izmantošanai.”
Erektila disfunkcija onkoloģiskam pacientam
AVOTS: Romeo M, Spaggiari G, Furini C, et al. Talking about sex: erectile dysfunction in the oncology patient. Endocrine-Related Cancer, 2023; 30(6): e220401. https://doi.org/10.1530/ERC-22-0401.
Vēža diagnoze un ārstēšana ietekmē visus pacienta dzīves aspektus, arī seksuālo dzīvi. Vairākos epidemioloģiskos pētījumos mēģināts noskaidrot ED sastopamību onkoloģiskiem pacientiem, bet to heterogenitātes dēļ kopējā ED sastopamība onkoloģiskiem pacientiem svārstās no 40 % līdz 100 %! Šā pārskata galvenais mērķis bija izgaismot, kā un cik negatīvi vēzis var ietekmēt vīrieša seksuālo sfēru, aicinot klīnicistus vairāk pievērsties arī pacienta seksuālajai veselībai un nodrošināt problēmas multidisciplināru pārvaldību.
Vēža ārstēšana un erektilā funkcija
Aptaujās fiksēts, ka, sākot vēža terapiju, ap 80 % vīriešu ir seksuāli aktīvi un ka pēc ārstēšanas sākuma šī attiecība krītas līdz 60 %.
Lielākā daļa problēmu saistītas ar ķirurģiskām procedūrām iegurņa zonā un medikamentiem, kas ietekmē hormonālo sistēmu.
Ķirurģija un erektilā funkcija
Erekcija un tās uzturēšana atkarīga no vairākiem mehānismiem: dzimumlocekļa inervācijas, vaskularizācijas un bioķīmiskajiem corpus cavernosa signālceļiem. Nerva bojājums var traucēt erekcijai vispār notikt, bet asinsvadu bojājums — erekciju uzturēt. Nerva bojājums iespējams, veicot vairākas iegurņa operācijas: operējot priekšdziedzeri, urīnpūsli, resno un taisno zarnu, dzimumlocekli un sēkliniekus.
Priekšdziedzera vēzis (PV) ir otrs biežākais ļaundabīgais audzējs vīriešiem, “zelta standarts” terapijā ir radikāla prostatektomija, gadu gaitā mainoties tehnikām. Lielapjoma garengriezuma pētījumā konstatēts, ka 36,5 % gadījumu dzimumlocekļa funkcija atjaunojas otrajā gadā pēc operācijas; autori pieņem, ka par neatgriezenisku ED varētu runāt, ja funkcija neatjaunojas 24 mēnešus pēc operācijas.
Jāpiebilst, ka erektilā funkcija neatjaunojas spontāni un ka drīz pēc operācijas jāsāk rehabilitācija. Salīdzinoši nesenā meta–analīzē (22 nejaušināti kontrolēti pētījumi) secināts, ka agrīna 100 mg sildenafila sākšana pēc nervu saudzējošas radikālas prostatektomijas saistīta ar labāku erektilās funkcijas atjaunošanos. Kā nefarmakoloģiskas rehabilitācijas metodes jāmin iegurņa pamatnes vingrinājumi, vakuuma ierīces izmantošana, fizikālās procedūras.
Staru terapija un erektilā funkcija
ED pēc staru terapijas sastopama 24—45 % gadījumu. 2017. gadā veikta meta–analīze par vairāk nekā 26 000 pacientu ar PV neuzrādīja nekādu būtisku konkrētas staru terapijas metodes pārākumu vai risku, konstatējot, ka ED šiem pacientiem attīstās neatkarīgi no staru terapijas veida (brahiterapija vai ārēja apstarošana). Konstatēts, ka staru terapijas inducēta seksuāla disfunkcija bieži vien ir nozīmīgāka nekā ķirurģiska iejaukšanās, ko apstiprina nejaušināti kontrolēts pētījums par 1643 lokalizēta PV pacientu datiem.
Hormonterapija un erektilā funkcija
Vīrieša dzīves kvalitāti un seksuālo veselību negatīvi ietekmē testosterona līmeņa pazemināšanās — gan medikamentozi, gan ķirurģiski inducēta.
Kā viens no terapijas veidiem jāmin androgēnus nomācoša terapija (ADT), ko bieži izmanto PV pacientiem, lai inhibētu pro–proliferatīvos androgēnu veicinātos stimulus priekšdziedzerī. Neatkarīgi no konkrētas zāļvielas šī terapija veicina libido zudumu un vēlāk arī ED. Viencentra šķērsgriezuma pētījumā (2020), kur PV pacientiem ADT ilga vairāk nekā sešus mēnešus, no 76 pētījuma dalībniekiem tikai vienam erekcija bija tādā līmenī, lai veiktu penetratīvu dzimumaktu. Jāņem vērā, ka 29 pacienti joprojām izrādīja interesi veikt seksuālu aktivitāti, tāpēc nozīmīgu lomu varētu spēlēt arī psiholoģiskie un emocionālie faktori.
Lai gan ar ADT saistītās ED sastopamības rādītājs ir augsts, šī disfunkcija labi reaģē uz lielāko daļu ED farmakoterapijas.
Ķīmijterapija un inovatīvi antineoplastiskie medikamenti
Kopumā ķīmijterapija nav plaši pētīta seksuālās disfunkcijas attīstībā. Tomēr tādi ķīmijpreparāti kā cisplatīns, vinkristīns un vinblastīns var provocēt vaskulāru un neirotoksiskumu. Alkilējoši medikamenti var veicināt primāra hipogonādisma attīstību, attiecīgi libido zudumu, ED un spermatozoīdu tilpuma izmaiņas.
Relatīvi nesen onkoloģijā sāktās molekulārās mērķterapijas ietekme uz seksuālo funkciju arī ir maz pētīta, dažos pētījumos ar nelielu pacientu skaitu pēc terapijas sākšanas konstatēta ED.
Jaunāka terapijas grupa — imūnterapija ar kontrolgrupu inhibitoriem (checkpoint inhibitors) ir jauns un moderns onkoloģisku slimību ārstēšanas veids. Taču jāņem vērā, ka ir iespējama to ietekme uz seksuālo funkciju, iedarbojoties caur hipofīzi. Kopumā šobrīd var secināt, ka līdz ar jaunu medikamentu ienākšanu onkoloģijā svarīgi pārskatīt potenciālās blaknes ārstēšanai, seksuālajai veselībai un dzīves kvalitātei un to pārrunāt ar pacientu.
Secinājumi
Vēža diagnoze un ārstēšana var nopietni skart pacienta biopsihosociālo seksualitātes bāzi. ED var attīstīties dažādu mehānismu iespaidā, un tie ne vienmēr būs saistīti ar onkoloģiju mazajā iegurnī.
Pacientam jābūt adekvāti informētam, atbalstītam un iedrošinātam no zinoša veselības aprūpes speciālista puses, kurš pārzina onkoseksoloģijas principus, ko iekļauj onkoloģiska pacienta multidisciplinārā pārvaldībā.
Dr. I. Carevs: “Pētījumā uzsvērta vēža un tā ārstēšanas būtiskā ietekme uz vīriešu seksuālo veselību, īpaši ED. Tas atbalsta seksuālās veselības integrāciju onkoloģiskajā aprūpē, izmantojot daudzdisciplīnu pieeju, lai uzlabotu pacientu dzīves kvalitāti. Jāatzīmē, ka ED ir ļoti bieža blakne daudzu uroonkoloģisku slimību ārstēšanā. Urologiem šī situācija ir labi zināma un saprotama, pacienti parasti ir savlaicīgi informēti par ED riskiem un risinājumu iespējām. Tomēr ED var skart krietni plašāku onkoloģisko pacientu loku un diemžēl daudzos gadījumos var tikt palaista garām, īpaši tāpēc, ka daudzi pacienti nevēlas aktīvi par to runāt, bet citu specialitāšu ārsti ne pārāk vēlas iesaistīties šādas problēmas risināšanā.”
Erektila disfunkcija un svaram pielāgots vidukļa apkārtmēra indekss
AVOTS: Cao S, Hu X, Shao Y, Wang Y, Tang Y, Ren S, Li X. Relationship between weight-adjusted-waist index and erectile dysfunction in the United State: results from NHANES 2001-2004. Front Endocrinol (Lausanne), 2023; 14: 1128076. doi: 10.3389/fendo.2023.1128076. PMID: 37181040; PMCID: PMC10167952.
Aptaukošanās ir sabiedrības veselības slogs visā pasaulē un saistīts ar tādām slimībām kā hipertensija, diabēts, kardiovaskulārās slimības, vēzis, psihiskās slimības un seksuālās funkcijas traucējumi. Aptaukošanos ļoti uzskatāmi demonstrē vidukļa apkārtmērs, norādot uz viscerālo tauku daudzumu un abdominālu aptaukošanos. Svaram pielāgots vidukļa apkārtmēra indekss (WWI) ir jauns veids, kā novērtēt aptaukošanos, turklāt ar stingru prognozes vērtību kardiometaboliskai saslimstībai un mirstībai.
Vairāki pierādījumi norāda, ka aptaukošanās saistīta ar palielinātu iespējamību attīstīties ED. Līdz šim nav vērtēta ED saistība ar WWI, kas ir mērķis šim pētījumam, kur dati izgūti no 2001.—2004. gada NHANES (National Health and Nutrition Examination Survey).
Metodes
Kopumā 3884 dalībnieki tika kategorizēti divās grupās: pacienti ar ED un bez ED. WWI tika aprēķināts, vidukļa apkārtmēru (cm) dalot ar kvadrātsakni no svara (kg). Lai novērtētu korelāciju starp WWI un ED, aprēķināja svērtos univariablos un multivariablos loģistiskās regresijas modeļus. Lai salīdzinātu AUC (area under curve) vērtību un WWI, ĶMI un vidukļa apkārtmēra prognozi attiecībā uz ED, tika veidota ROC (receiver operating characteristic) līkne un veikts DeLong et al tests.
Rezultāti
WWI pozitīvi korelēja ar ED pēc pilnas pielāgošanas (iespēju attiecība [IA] 1,75; 95 % TI 1,32—2,32, p = 0,002). Pēc WWI konvertēšanas pa kategorijām kvartilēs (Q1—Q4) augstākā WWI kvartile salīdzinājumā ar Q1 saistīta ar lielāku iespējamību attīstīties ED (IA 2,78; 95 % TI 1,39—5,59, p = 0,010).
Apakšgrupu analīzē konstatēja neatkarīgu, stabilu un pozitīvu korelāciju starp WWI un ED. WWI uzrādīja spēcīgāku prognozes vērtību ED gadījumā (AUC = 0,745) nekā ĶMI (AUC = 0,528) un vidukļa apkārtmērs (AUC = 0,609). Lai apstiprinātu nozīmīgi pozitīvo saistību starp WWI un ED (IA = 2,00; 95 % TI 1,36—2,94, p = 0,003), tika veikta jutīguma analīze.
Secinājumi
WWI var būt labāks aptaukošanās indikators, ja ir jānovērtē ED riski un sastopamība. Šie rezultāti jāapstiprina papildu pētījumos.
Dr. I. Carevs: “Pētījumā analizēta saistība starp jaunu aptaukošanās parametru — svaram pielāgotu vidukļa indeksu (WWI) un saistību ar ED pieaugušajiem ASV ar mērķi novērtēt, vai WWI ir labāks ED prognozētājs nekā tradicionālie rādītāji — ĶMI un vidukļa apkārtmērs (WC). Pētījumā secināts, ka WWI ir efektīvāks ED prognozētājs nekā ĶMI un WC, piedāvājot jaunu pieeju aptaukošanās un ar to saistīto veselības risku novērtēšanā. Aptaukošanās un tās biežie pavadoņi — dislipidēmija, hiperglikēmija, hipertensija, metaboliskais sindroms, hormonālie traucējumi — ir labi zināmi ED riska faktori.
ED parādīšanās pacientam ar lieko ķermeņa masu ir zināms trauksmes signāls par progresējošām negatīvām pārmaiņām veselībā un iemesls rūpīgākai kopējā veselības stāvokļa novērtēšanai. WWI iekļaušana šādā novērtējumā var uzlabot ED prognozēšanu un sekmēt labākas terapeitiskās stratēģijas izvēli.”
Uztura bagātinātāji un to loma erektilās disfunkcijas pārvaldībā
AVOTS: Petre GC, Francini-Pesenti F, Vitagliano A, Grande G, Ferlin A, Garolla A. Dietary Supplements for Erectile Dysfunction: Analysis of Marketed Products, Systematic Review, Meta-Analysis and Rational Use. Nutrients, 2023; 15(17): 3677. doi: 10.3390/nu15173677. PMID: 37686709; PMCID: PMC10490034.
Uztura bagātinātājus (UB) vīriešu seksuālai veiktspējai pacienti izmanto gadiem, arī ED ārstēšanā. Alternatīvas ED ārstēšanas metodes ir populāras, piedāvājums aug arī no ražotāju puses. Nejaušināti kontrolētos pētījumos UB uzrādījuši mainīgu efektivitāti, nenodrošinot ar pierādījumu bāzi, lai tos izmantotu kā pirmās līnijas līdzekļus.
Itāliešu pētnieki meta–analīzē un sistemātiskā literatūras pārskatā analizējuši UB Itālijas tirgū, lai noteiktu, kuras sastāvdaļas ir efektīvas un kāda ir minimālā efektīvā dienas deva.
Metodes
Sistemātiskam pārskatam un meta–analīzei izvēlējās pētījumus, kuros 1) tika izslēgta jebkāda potenciālā zāļu mijiedarbība, attiecīgi pētījumi par vienu farmakoterapiju, 2) aprakstīta jebkādas etioloģijas ED (psihogēna, vaskulāra vai zāļu inducēta) un tās smaguma pakāpe, 3) erektilā funkcija izvērtēta ar tādām validētām metodēm kā IIEF–15, IIEF–5, IIEF–6, IIEF–EF, KEED, O’Leary anketas, Derogatis seksuālās funkcijas intervija, EHS vai Flo–Mediated Dilatation, izslēdzot paša pacienta ziņotus apmierinātības rezultātus.
Vielas UB sastāvā tika izvērtētas pēc A, B, C vai D kategorijas, kur A līmenis nozīmēja pozitīvu efektu uz ED vairākos pētījumos, bet D nozīmēja, ka sastāvdaļu efekts ED pārvaldībā ir negatīvs vai nekāds.
Rezultāti
Pētījumā tika iekļauti 23 nejaušināti kontrolēti pētījumi, kopumā analizēta 41 aktīvā viela dažādos UB. Noskaidrots, ka efektīvas ED gadījumā nav 33 sastāvdaļas no 41.
Efektivitāte dažādās pakāpēs konstatēta tādām UB sastāvdaļām kā Eurycoma longifolia, Panax ginseng, L–arginīns, Corynanthe yohimbe, Tribulus terrestris, Pinus pinaster (šiem sešiem labs efekts konstatēts vismaz divos pētījumos) un Crocus sativus, Withania somnifera (labs efekts konstatēts vienā pētījumā). Jāpiebilst, ka Eiropas Savienībā johimbīnu nevar pārdot kā UB.
Katrs analizētais UB saturēja vairāku sastāvdaļu kombināciju (2—13 vielas). Jāņem vērā, ka visos pētītajos UB bija vismaz viena sastāvdaļa, kam nav pierādītas efektivitātes ED gadījumā. Izvērtējot UB, divi no 25 atbilda augstākajai iespējamai efektivitātei, trīs zemākajai iespējamai efektivitātei, bet pārējie — bez sagaidāmas efektivitātes.
Piemēram, par ženšeņa sakni meta–analīzē iekļāva piecus pētījumus (369 pacienti: 216 intervencē, 153 kontroles grupā). Intervences grupā novērots ievērojams uzlabojums erektilā veiktspējā, izvērtējot pēc IIEF–15 un IIEF–5 (vidējā atšķirība = 2,67 [95 % TI 1,10—4,25], p = 0,0009, I² = 39 %).
Secinājumi
Lai UB būtu efektīvs, tam jābūt vērstam uz NO ražošanu (lokāli dzimumloceklī) un hormonālā līdzsvara regulāciju sistēmiski. Zinātniskā literatūra un šis pārskats apliecina, ka iespējams turpināt darbu un radīt jaunus kvalitatīvus UB. Lai sniegtu pārliecinošākus pierādījumus attiecīgo vielu derīgumam ED pārvaldībā, nepieciešami labas kvalitātes nejaušināti kontrolēti pētījumi par efektivitātes izvērtējumu.
Dr. I. Carevs: “UB — populārākā un reizē pretrunīgākā metode ED ārstēšanai. UB iegādei nav nepieciešama recepte, bieži vien tos reklamē agresīvi un ne visai godprātīgi. Ārstam uz pacienta jautājumiem par UB lietošanas lietderību vairākumā gadījumu jāatbild, ka pamatotam ieteikumam trūkst reālu pierādījumu (klīnisko pētījumu veidā). Ņemot vērā ED lielo sastopamību un nozīmīgo ietekmi uz dzīves kvalitāti, pētījums pievēršas būtiskai problēmai, sistemātiski izvērtējot UB efektivitāti, koncentrējas arī uz minimālajām efektīvajām devām (šis aspekts bieži tiek ignorēts UB pētījumos vispār), kā arī parāda reāla efekta iztrūkumu vairākumam tirgoto UB. Domāju, ka šobrīd lielākā daļa ārstu uzskata UB vai nu par komplementāro terapiju, ko dažos vajadzīgos gadījumos “pievienot” īstai ED ārstēšanai, vai arī par placebo, kad pilnīgi pietiek ar to psihoterapeitisko efektu.”
Erektilā disfunkcija un kreisā kambara diastoliskā disfunkcija
AVOTS: Durukan E, Jensen CFS, Skaarup KG, Østergren PB, Sønksen J, Biering-Sørensen T, Fode M. Erectile Dysfunction Is Associated with Left Ventricular Diastolic Dysfunction: A Systematic Review and Meta-analysis. Eur Urol Focus, 2023; 9(6): 903-912. doi: 10.1016/j.euf.2023.06.001. Epub 2023 Jun 22. PMID: 37355365.
ED saistīta ar paaugstinātu kardiovaskulāro saslimstību un mirstību. Šā pārskata un analīzes mērķis bija ar ehokardiogrāfijas palīdzību izvērtēt sirds struktūras un funkciju vīriešiem ar ED.
Materiāli un metodes
Pārskatā un meta–analīzē tika atlasīti pētījumi no datubāzēm PubMed un Cochrane, iekļaujot informāciju par sirds struktūru izvērtēšanu ar EhoKG palīdzību vīriešiem ar un bez ED.
Nejaušināšanas efektu modeļa veidā tika analizētas vidējās atšķirības kreisā kambara izsviedes frakcijā (LVEF), E/E’ (attiecībā starp transmitrālās plūsmas agrīnās diastoliskās pildīšanās ātrumu un mitrālā vārstuļa fibrozā gredzena kustības ātrumu agrīnā diastolē), E/A attiecībā, izovolēmiskā relaksācijas laikā (IVRT) un kreisā kambara masas indeksā (LVMi), izmantojot vidējos un standartnovirzes rādītājus.
Rezultāti
Analīzē tika iekļauti desmit pētījumi par 763 pacientiem ar ED (vidēji 55,6 gadus veciem) un 358 kontroles grupas vīriešiem (vidēji 54,4 gadus veciem). Ievērojami sliktāka E/E’ attiecība tika konstatēta vīriešiem ar ED nekā vīriešiem kontroles grupā (vidējā absolūtā atšķirība = 1,17; 95 % TI 0,68—1,65, p < 0,005). Netika novērotas būtiskas atšķirības LVEF, E/A, IVRT vai LVMi rādītājos (attiecīgi 0,06; 95 % TI 1,06—0,95, p = 0,91; 0,06; 95 % TI 0,24—0,13, p = 0,55; 11,76; 95 % TI 0,88—24,39, p = 0,07 un 4,37; 95 % TI 2,91—11,65). Pētījuma autori uzsver, ka analizētajos pētījumos novērota heterogenitāte attiecībā uz pētījuma populāciju, ziņotajiem EhoKG datiem un variācijām mainīgo sakarā.
Secinājumi
Kreisā kambara diastoliskā disfunkcija, kas novērtēta ar E/E’, biežāk tika novērota vīriešiem ar ED. EhoKG varētu būt noderīgs rīks kardiovaskulārā riska novērtēšanai pacientiem ar ED, lai identificētu miokarda funkcijas traucējumus.
Dr. I. Carevs: “Pētījums sniedz pierādījumus ka ED saistīta ar kreisā kambara diastolisko disfunkciju. Šī saistība ir nozīmīga, jo liecina, ka ED, ko bieži uztver kā tīri uroloģisku vai psiholoģisku problēmu, varētu būt arī agrīns kardiovaskulāro slimību rādītājs. ED un KVS ir kopīgi riska faktori: hipertensija, diabēts, aptaukošanās, smēķēšana, dislipidēmija. Šie faktori veicina endotēlija disfunkciju, kas ir būtisks patofizioloģisks mehānisms abu stāvokļu pamatā. Endotēlija disfunkcija izraisa slāpekļa oksīda biopieejamības traucējumus, kas ir ļoti svarīgi vazodilatācijai. Tas ietekmē gan dzimumlocekļa artērijas, kas izraisa ED, gan koronārās un sistēmiskās artērijas, veicinot KSS un citas sirds—asinsvadu sistēmas problēmas. Pacientiem ar ED ir jāveic visaptveroša sirds—asinsvadu sistēmas pārbaude. ED var būt agrīns sirds—asinsvadu sistēmas patoloģijas simptoms, kas noteikti jāizmeklē. Klīniskajām vadlīnijām jāatspoguļo kardiovaskulārā skrīninga nozīme vīriešiem ar ED. Šī integrācija veicinātu daudznozaru pieeju ED ārstēšanā, iesaistot kardiologus, urologus un ģimenes ārstus.”
