Ienākt
PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
Šī vietne ir paredzēta veselības aprūpes speciālistiem
Ienākt Abonēt
Žurnāls
Skatīt visus

Augusts 2024

Nr. 8 (281)

Kristaps Jurjāns, neirologs, P. Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca, RSU Doktorantūras nodaļa, RSU Sarkanā Krusta medicīnas koledža

Apskatot Doctus augusta numurā publicētos rakstus, man grūti izvēlēties kādu vienu tēmu. Šajā numurā gan par 1. tipa cukura diabēta pacientu uzraudzību, gan erektilo disfunkciju, gan problemātisku brūču aprūpi un ādas strutaino infekciju diferenciāldiagnostiku un ārstēšanas taktiku, visam par “kroni” — insulta profilakse un opioīdu lietošana.

Tik dažādas tēmas, bet mums, ārstiem, citkārt ir interesanti palasīt kaut ko no pavisam citas medicīnas sfēras, kurā nestrādājam.

Profesionālajā ikdienā šīs zināšanas praksē, visticamāk, nebūs jāliek lietā, bet, kā tas bieži notiek, pienāk diena, kad piezvana kāds tuvs draugs un uzdod jautājumu, uz kuru atbilde, iespējams, slēpjas kādā no Doctus rakstiem, kuru iesākumā pāršķīru.

Tāpēc vērts ieskatīties žurnāla lappusēs, virsrakstos, autoru vārdos — ļoti iespējams, ka uzreiz iegūstamas atbildes ne tikvien uz savu pacientu, bet arī saviem jautājumiem.

Portālā pieejamie raksti no šī numura:

1. tipa cukura diabēts. Pacientu vispārējā stāvokļa uzraudzība

No visiem diabēta gadījumiem 1. tipa cukura diabēts (CD) attiecas uz 5—10 %, un tā pīķi novēro pubertātes un jauniešu vecumā. Pirms insulīna izgudrošanas 1922. gadā dzīvildze ar 1. tipa CD bija vien daži mēneši. Lai gan kopš tā brīža insulīna ražošana, zāļu ievades iespējas un tehnoloģijas glikēmijas uzraudzībā tikai attīstījušās, joprojām daļa 1. tipa CD pacientu nesasniedz mērķus un piedzīvo komplikācijas ar lielu klīnisko un emocionālo slogu.

S. Paudere–Logina

Pacients pēc išēmiska insulta. Aprūpes rekomendācijas ģimenes ārstam

Kad mani uzaicināja rakstīt par insulta profilaksi, biju jau piemirsis, ka pirms 11 gadiem kopā ar mammu — Dr. Noru Jurjāni — līdzīgu rakstu jau bijām uzrakstījuši. [1] Tā šķietami ir jau sena pagātne un tagad būtu jārunā par pavisam ko citu, tomēr saslimstībā ar išēmisku insultu Latvija pēdējos gados izvirzījusies starp līderēm Eiropā. Diemžēl šis nav no sasniegumiem, ar ko lepoties, ja vien par līdziniecēm neuzskatām tādas valstis kā Bulgārija, Rumānija, Maķedonija. [2]

K. Jurjāns

Alerģiska bronhiālā astma. Akcenti no alergologa viedokļa

Bronhiālā astma ir viena no biežākajām hroniskajām slimībām: pasaulē ar bronhiālo astmu slimo vairāk nekā 230 miljoni cilvēku jeb tā ir katram trīspadsmitajam cilvēkam — tā liecina SPKC dati. Alerģiska bronhiālā astma ir biežākais no astmas fenotipiem, kas pēc dažādiem literatūras avotiem attiecināms uz 40—60 % astmas pacientu.

L. Ciekure

Erektilā funkcija. Vīrieša dzīves kvalitātes nozīmīga daļa

Primāri organiska vai primāri psihogēna — tā šobrīd Eiropas Urologu asociācijas eksperti aicina klasificēt erektilu disfunkciju (ED). Lielā daļā gadījumu līdzpastāv vairāki patofizioloģiski procesi, tādējādi negatīvi ietekmējot erektilo funkciju un vīrieša dzīves kvalitāti. Pirmais solis ED diagnostikā — pacienta detalizēta medicīniskā un seksuālā anamnēze. Nereti ED var būt pirmais simptoms citām slimībām, piemēram, kardiovaskulārām.

I. Carevs

Narkotiskie pretsāpju līdzekļi. Rekomendācijas specifiskām pacientu grupām

Nozīmējot narkotiskos pretsāpju līdzekļus, jāņem vērā vairāki aspekti. Būtiska nozīme ir blakusslimībām, jo, piemēram, aknu vai nieru darbības traucējumu gadījumā devas ir jāpielāgo, jāizšķiras arī par labāko medikamenta ievades veidu, jāizvērtē medikamentu mijiedarbība ar preparātiem, kurus pacients jau lieto. Tāpat jāņem vērā arī pacienta vecums un citi faktori.

K. Stirāns, I. Logina

Dzelzs deficīta anēmija grūtniecības laikā. Riski un iespējamie risinājumi

Grūtniecība ir periods, kad sievietes organisms piedzīvo būtiskas fizioloģiskas izmaiņas, kas ietekmē dzelzs homeostāzi. Grūtniecības laikā sievietēm bieži attīstās anēmija, kuras ģenēze visbiežāk ir dzelzs deficīts. Anēmija ir stāvoklis, kad organismā trūkst pietiekami daudz sarkano asins šūnu, lai nodrošinātu skābekli visā organismā. Ja asiņu pārneses dēļ orgāni nesaņem pietiekami daudz skābekļa, tie nespēj funkcionēt pilnvērtīgi.

E. Nusberga, M. Puķīte

Ādas strutainās infekcijas. Diferenciāldiagnostika un taktika

Tradicionāli strutainas ādas slimības asociējas ar bakteriālu infekciju, lai gan strutas var būt raksturīga ādas izpausme gan virālu infekciju, gan arī mikožu gadījumā. Plašā globālā pētījumā dokumentēti ~ 4,2 miljardi jaunu ādas un zemādas slimības gadījumu gadā, no kuriem ½ saistīti ar sēnīšinfekciju, bet 270 miljoni gadījumu saistāmi ar bakteriālu un 120 miljoni — ar virālu izsaucēju. [1]

I. Krievāne, A. Zavorins

RITA KUKULE, ginekoloģe: Ir jāpriecājas par dzīvi

Ir saulaina diena, un daktere RITA KUKULE mani sagaida pie savas mājas vārtiem. “Man patīk visu laiku būt kustībā. Man ir manas metrīgās dobes ar pieciem burkāniem un piecām bietēm, zirņiem, skābenēm, arī zāle jāpļauj,” daktere ved cauri skaisti iekoptam pagalmam, kur peonijas birdina ziedlapas. Joprojām darbīga arī profesionāli — ginekoloģijā rit dakteres Kukules 61. gads, savulaik vadījusi LAGS centru, tagad konsultē pacientes ambulatori.

D. Ričika

Ārsti sociālajos medijos. Kas notiek aizkadrā?

Kāpēc ārstam būt sociālajos medijos, kā tiek ģenerēts saturs, cik daudz laika tas aizņem un kāpēc ir tik svarīgi rūpīgi pārdomāt, kā publiski paust informāciju? Pieredzē dalās asoc. prof. ANDRIS SKRIDE, P. Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas kardiologs, Reto slimību kabineta vadītājs un Profesora Skrides Sirds klīnikas vadītājs, un Dr. ILONA VILKOITE, “Veselības centrs 4” gastroenteroloģe, interniste, endoskopijas speciāliste, IVBIOTIC zīmola radītāja.

E. Vaska
Nozares
A
D
E
F
G
Ģ
H
I
K
Ķ
L
M
N
O
P
R
S
T
U