Klīniskajā praksē svarīgi par drošu dzimumdzīvi runāt ar katru pacientu — neatkarīgi no vecuma, dzimuma un pieņēmumiem pēc tā, kā pacients sevi ārēji pasniedzis. Pirmais solis — riska faktoru identificēšana un pacientu izglītošana, profilakse.
Šis gads sācies ar iepriecinošām ziņām — vakcīnu pret cilvēka papilomas vīrusu apmaksā arī puišiem 12 gadu vecumā. Tas ir vēl viens solis pretī drošākai dzimumdzīvei nākotnē. Taču ārpus vakcīnas pieejamības paplašināšanas ir vēl daudz darāmā — pētījumi pasaulē uzrāda gan riskantas seksuālās uzvedības stilu dažādās vecumgrupās (ne tikai tradicionāli pieņemtās), gan nelīdzestību, lietojot kontracepciju.
Līdzestība perorālai kontracepcijai: uzskati, kontrole, psiholoģiskā pretestība
AVOTS: Fumero, A. et al. (2021) Adherence to Oral Contraception in Young Women: Beliefs, Locus of Control, and Psychological Reactance. International journal of environmental research and public health, 18(21). doi: 10.3390/ijerph182111308.
Perorālā kontracepcija (POK) nepieciešama divu iemeslu dēļ: pirmkārt, tā tiek parakstīta veselām sievietēm ģimenes plānošanas nolūkā, lai izvairītos no nevēlamas grūtniecības, otrkārt, lai ārstētu hormonālus traucējumus, kas izraisa galvassāpes, migrēnu, locītavu sāpes, neregulāras menstruācijas, akni. Kontracepciju ne kontraceptīvos nolūkos lieto ~ 14 % sieviešu.
Būtiska problēma ir sieviešu līdzestība medikamentu lietošanai, jo POK pārtraukšanas risks pirmajos 12 mēnešos ir ~ 50 %!
Bet nevēlama grūtniecība saistās ar augstāku aborta risku, sliktāku jaundzimušā aprūpi, mātes depresijas simptomiem perinatāli.
Pētījuma mērķis bija skaidrot būtiskākos iemeslus, kāpēc sieviete kļūst nelīdzestīga POK un vai ir atšķirības tajā ziņā, kādam mērķim POK parakstīta — nevēlamas grūtniecības novēršanai vai ginekoloģisku problēmu dēļ.
Materiāli un metodes
Pētījumā piedalījās 689 sievietes vecumā no 18 līdz 49 gadiem (vidējais vecums 23,41, SN = 5,91). Visas lietoja POK: 417 (60,52 %), lai novērstu nevēlamu grūtniecību (vidējais vecums 22,93 gadi, SN = 5,15), un 272 (39,48 %), lai ārstētu hormonālas problēmas (vidējais vecums 24,24, SN = 7,12).
Anketās tika noskaidroti tādi mainīgie kā sociāli demogrāfiskais raksturojums, attieksme un psiholoģiskie procesi (DAI–10, MGLC–C un HPRS skalas). Vēl tika izpildīta BMQ anketa par pieņēmumiem un ticību medikamentozai terapijai, lai analizētu pacienšu satraukumu par medikamentu izraisītām sekām. Sidorkiewicz līdzestības rīks palīdzēja noteikt pacienšu līdzestības līmeni zālēm.
No pētījuma tika izslēgtas pacientes, kas nebija reproduktīvajā vecumā vai hormonālos preparātus lietoja onkoloģisku slimību ārstēšanai. Rezultātus apkopoja ar aprakstošās un MANOVA analīzes palīdzību.
Rezultāti
Abās grupās nelīdzestības rādītāji bija līdzīgi: devas atlikšanas biežums sieviešu grupā, kas POK lietoja kā kontraceptīvu, bija 67,4 %, bet sieviešu grupā, kas POK lietoja terapeitiskiem mērķiem, — 62,1 %.
Rezultāti apstiprināja pieņēmumu, ka līdzestību POK lietošanai ietekmē psiholoģiskie procesi un dažādi pieņēmumi. Psiholoģiskie procesi prevalēja pacienšu grupā, kas POK lietoja nevēlamas grūtniecības novēršanai. Šīs sievietes atzīmēja psiholoģisku pretestību POK lietošanai, lai gan mērķis bija novērst nevēlamu grūtniecību. Šīs pacientes bija jaunākas, ar tendenci atlikt devas lietošanu. Vēl šai pacienšu grupai novēroja augstākus farmakofobijas vai pretēji — farmakofīlijas rezultātus un mazāku uzticamību ārstam.
Tika novērots, ka šīs sievietes uzskata — nekas jau nenotiks, ja palaidīs garām vienu tableti, un viņas nepaliks stāvoklī, kaut gan zināms, ka tikai ideālas lietošanas gadījumā efekts sasniedz 99 %.
Arī sievietes, kas POK lietoja terapeitiskiem nolūkiem, norādīja uz nelīdzestību zāļu lietošanai, bet lielākoties to pamatoja ar saviem uzskatiem par kontracepcijas tablešu lietošanu. Šīs sievietes vairāk satraucās par sekām pēc šo zāļu lietošanas.
Secinājumi
Pētījuma rezultāti norāda, ka līdzestību medikamentozai terapijai lielā mērā nosaka attieksme un psiholoģiskie procesi. Identificējot šos psiholoģiskos faktorus un sievietes pieņēmumus, ārsts var pacienti konsultēt pilnvērtīgi, veicinot līdzestību POK lietošanai un uzlabojot veselību un labbūtību.
Dr. Z. Krastiņa: “Vērtējot secinājumus, vērtīgi būtu pakāpties vēl soli atpakaļ, proti, pētīt, kas tieši ietekmē šo sieviešu psiholoģiskos procesus, jo gan personas attieksmi pret situāciju, gan psiholoģisko fonu kaut kas veido, cilvēks nepiedzimst ar to. Vērojot tendences, mūsdienās jauniešu attieksmi bieži veido tieši vienaudžu viedoklis. Peer education kā visefektīvākā izglītošanas metode atzīta jau pirms vairākiem desmitiem gadu. Kontracepcijas jautājumi būtu vieni no tiem, kad aktualizēt šo informācijas nodošanas metodi. Tam būtu jābūt aktuāli izglītības programmu, konkrēti “riska grupu” izglītības programmu kontekstā.”
Kontraceptīvi sievietēm no reproduktīvā perioda līdz menopauzei: perspektīvs kohortas pētījums
AVOTS: Harris ML, et al. Contraceptive use among women through their later reproductive years: Findings from an Australian prospective cohort study. PloS one, 2021; 16(8): e0255913. doi: 10.1371/journal.pone.0255913.
ASV veikti pētījumi norāda, ka visaugstākie nevēlamas grūtniecības rādītāji ir divās vecumgrupās: sievietēm līdz 25 gadu vecumam un 40—44 gadus vecām. Turklāt dati rāda, ka pieaugums vērojams tieši vecāku sieviešu grupā. Interesanti, ka varbūtība kontracepcijas nelietošanai 12 mēnešu periodā 35—44 gadus vecām sievietēm ir 3,2 × lielāka nekā 18—24 gadus vecām, tātad kontraceptīvu lietošanas paradumi sievietes dzīves laikā nav stabili.
Lai labāk izprastu kontracepcijas praksi sievietēm, kas tuvojas menopauzei, Austrālijā tika veikts pētījums par sievietēm, kas dzimušas 1973.—1978. gadā, viņu gaitām sekojot 20 gadus.
Materiāli un metodes
Šajā perspektīvajā kohortas garengriezuma pētījumā datus par sievietes demogrāfiskajiem datiem, fizisko un psihisko veselību, dzīvesveidu un veselības aprūpes pakalpojumu izmantošanu, kontracepcijas lietošanu ievāca 1996. gadā, sievietes pirmoreiz aptaujājot 18—23 gadu vecumā (n = 14 247), tad 2000. gadā (22—27 gadu vecumā), pēc tam ik trīs gadus līdz 2018. gadam.
Ja nebija nevēlamas grūtniecības risku (nebija partnera, bija iestājusies grūtniecība, veikta histerektomija utt.), sievietes no analīzes tika izslēgtas.
Rezultāti
Īsas darbības kontracepcija (perorāla kontracepcija, minipille, vagināls riņķis, injekcijas) un prezervatīvi bija populārākās kontracepcijas metodes: 45,7 % sieviešu 2006. gadā (28—33 gadu vecumā), 15,3 % sieviešu 2018. gadā (40—45 gadu vecumā).
Ilgstošas darbības atgriezeniskas kontracepcijas metodes (hormonālas vai vara spirāles, implanti) kļuva populārākas sievietēm 40—45 gadu vecumā (lietoja 21,5 % sieviešu). Līdzīgi arī sterilizācijas metodes populārākas kļuva lielākā sievietes vecumā. Avārijas kontracepciju novērošanas periodā šajā kohortā atzīmēja ļoti maz (0,3—1,2 %).
Lielākoties sievietēm bija tendence ilgi saglabāt izvēlēto kontracepcijas metodi un to nemainīt. Ja notika kontracepcijas maiņa, tad lielākoties uz efektivitātes ziņā pārāku.
Interesanti, ka sievietes, kas 2012. gadā (34—39 gadu vecumā) nelietoja kontracepciju, ar 40 % varbūtību turpināja to nelietot arī 2018. gadā (40—45 gadu vecumā).
Secinājumi
Pētījums paplašina šā brīža zināšanas par kontracepcijas lietošanas paradumiem reproduktīvo gadu periodā.
Dr. Z. Krastiņa: “Pētījums precīzi norāda aktuālākās riska grupas nevēlamai grūtniecībai. Veselības veicināšanas organizāciju mērķis būtu atrast visefektīvākos veidus, kā informatīvi sasniegt šīs riska grupas. Būtu jāuzrunā attiecīgā vecuma vienaudži, viedokļa līderi sociālajos tīklos, “jāietekmē” pievērst uzmanību šiem jautājumiem, veicināt problēmas apspriešanu. Aktualizējams būtu jautājums par kontracepcijas līdzekļu valsts kompensāciju sociālā riska grupām.”
Riski grūtniecībai alkohola lietošanas dēļ: jaunu sieviešu domāšana un uzvedība
AVOTS: Thompson EL, et al. Cognitions and behaviors related to risk for alcohol-exposed pregnancies among young adult women. Journal of behavioral medicine, 2021; 44(1): 123-130. doi: 10.1007/s10865-020-00183-w.
Nopietna sabiedrības veselības problēma ir grūtniecības, kas iestājušās alkohola reibumā, jo iespējamas dažādas problēmas augļa attīstībā. ASV dati (2018) rāda, ka 1,1—5 % pirmklasnieku ir veselības traucējumi, kas saistīti ar to, ka māte grūtniecības laikā lietojusi alkoholu. Taču šādi iznākumi ir novēršami!
Iespējami divējādi profilaktiskie pasākumi: alkohola lietošanas paradumu maiņa un efektīva kontracepcijas izvēle sievietēm reproduktīvajā vecumā. Ļoti nopietna problēma ir alkohola lietošana grūtniecības laikā: ASV to dara 11,5 % sieviešu, bet smagu epizodisku dzeršanu grūtniecības laikā atzīst 3,9 % sieviešu.
Pētījuma mērķis bija novērtēt alkohola un ar dzimumdzīvi saistītos uzskatus un uzvedību: ar alkoholu saistītās seksuālās gaidas, normas un aizsargājošās uzvedības stratēģijas, to asociāciju ar risku grūtniecībai alkohola reibuma fonā.
Materiāli un metodes
Pētījumā iekļāva 1065 jauniešus vecumā no 18 līdz 20 gadiem (vidējais vecums 19,17 gadi, SN 0,79), 54,5 % sieviešu. Pētījumā iekļāva cilvēkus, kas nav monogāmās attiecībās vai tādās ir mazāk par trim mēnešiem un ir atvērti seksam ar citu partneri, cilvēkus, kam pēdējo trīs mēnešu laikā bijušas seksuālas attiecības un kas pēdējo trīs mēnešu laikā alkoholu lietojuši vismaz divas reizes mēnesī.
Lai dalībniekus motivētu aizpildīt pirmo anketu, viņi saņēma dāvanu karti 25 dolāru apmērā. Anketās tika mērīti tādi lielumi kā risks grūtniecībai alkohola reibumā, ar alkoholu saistītās seksuālās gaidas, aizsargājošās uzvedības stratēģijas, pieņemtās normas, alkohola lietošana iepriekšējā nedēļā, attiecību statuss.
Rezultāti
Gala analīzei derīgas bija 422 anketas, ko aizpildījušas 18—20 gadus vecas sievietes. Lielākā daļa (94 %) sieviešu atzīmēja smagas epizodiskas dzeršanas epizodi pēdējā gada laikā. Kontracepcijas metodes variēja, biežāk izmantojot īsas darbības atgriezeniskas metodes. Pieņemot pašu konservatīvāko smagas epizodiskas dzeršanas definīciju, risks grūtniecībai alkohola reibumā, nelietojot kontraceptīvus, tika aprēķināts 5 % sieviešu. Turklāt augstāks risks bija sievietēm, kam alkohola lietošana saistījās ar labāku seksuālo pieredzi (iespēju attiecība 1,79, 95 % TI 1,11—2,89).
Aptaujātās sievietes norādīja uz aizsargājošām taktikām: sievietes viņu vecumā vienmēr lieto prezervatīvu (32 %), vienmēr lieto kontracepciju (57 %) vagināla seksa laikā.
Interesanti, ka 12 % sieviešu norādīja — sievietes viņu vecumā vienmēr lieto alkoholu seksa laikā. Aptaujātā sieviešu grupa pēdējās nedēļas laikā bija patērējusi vidēji 11 dzērienus.
Pastāvīga partnera nebija 63 % aptaujāto.
Secinājumi
Dati norāda, ka, ņemot vērā ar alkoholu saistītās seksuālās gaidas un piekoptās uzvedības stratēģijas, ir jāievieš vairāk profilaktisku intervenču sieviešu izglītošanā, lai mazinātu risku, ka grūtniecība iestāsies alkohola reibumā.
Dr. Z. Krastiņa: “Pārsteidzošs un reāls pētījums, kas rāda, cik svarīgi būtu šīm riska grupas sievietēm nodrošināt pieejamāku bezmaksas kontracepciju vai piešķirt to ar ievērojamu atlaidi. Jāatceras, ka liels procents alkoholiķu cieš no cita veida garīgās veselības problēmām vai arī smagas garīgās veselības problēmas ir iemesls alkoholismam. Praktizējošu garīgās veselības aprūpes speciālistu, bērnu psihiatru trūkums šobrīd ir aktuālāka tēma kā vēl nekad.”
Uzskati par CPV vakcināciju: dzimumu atšķirības pusaudžiem
AVOTS: Brunelli L, et al. Beliefs about HPV vaccination and awareness of vaccination status: Gender differences among Northern Italy adolescents. Preventive medicine reports, 2021, 24, 101570. https://doi.org/10.1016/j.pmedr.2021.101570
Cilvēka papilomas vīruss (CPV) ir viens no biežākajiem seksuālas transmisijas ceļā nodotajiem vīrusiem (48 000 jaunu vēža gadījumu Centrāleiropā un Austrumeiropā 2018. gadā). CPV skar ne tikai reproduktīvos orgānus, bet var būs iemesls vēzim mutes dobumā, rīklē, mandelēs, barības vadā, balsenē un ādā, turklāt neatkarīgi no dzimuma.
CPV vakcinācija Itālijā no 2018. gada pieejama abiem dzimumiem (divas devas vecumā no deviņiem līdz 15 gadiem vai trīs devas vecumā pēc 16 gadiem). Lai efektivitāte būtu maksimāla, vakcinācija jāsāk pirms dzimumdzīves sākšanas. Itālijā šobrīd uztraucas par zemajiem vakcinācijas rādītājiem, īpaši starp zēniem.
Pētījuma mērķis bija novērtēt zināšanas par CPV, izpratni un vecāku atbalstu pusaudžu vakcinācijai Itālijas ziemeļaustrumos.
Metodes
2018. gada aprīlī—maijā pusaudžu auditorijā tika izplatīta novērojumu anketa, kur ar kvantitatīvām metodēm tika novērtētas zināšanas par CPV, izpratne un vecāku atbalsta līmenis, salīdzinot meitenes un zēnus. Sociāli demogrāfisko faktoru ietekme uz zināšanām par CPV vakcināciju tika analizēta ar Chi–Square vai Fišera testu un daudzvariantu loģistiskās analīzes palīdzību.
Rezultāti
No 747 anketām 58,8 % bija aizpildījuši zēni. Vidējais vecums 14,8 ± 0,9 gadi. Zināšanas par CPV vakcīnu jauniešiem pārsvarā bija nepietiekamas, turklāt procentuāli daudz aptaujāto (60,8 % puišu, 41,6 % meiteņu) uzskatīja, ka CPV vakcīna pasargā no HIV/AIDS.
Izpratne par vakcinācijas statusu bija vāja, vairāk nekā puse no aptaujātajiem nebija vakcinējušies (vismaz vienu vakcīnu bija saņēmuši 33,2 % aptaujāto).
Meitenēm zināšanas (apmierinošas 47,2 % pret 17, 5 %, p < 0,0001) par CPV bija labākas nekā puišiem, tāpat izpratne un iesaistīšanās vakcinācijā.
Arī vecāku loma šajā jautājumā bija liela — 64 % gadījumu lēmumu par vakcināciju pusaudži pilnībā atstājuši vecāku ziņā.
Secinājumi
Pētījums atbalsta pieņēmumu, ka jāveicina pusaudžu zināšanas CPV jautājumā, īpaši puišiem, jo ir jūtamas atšķirības starp dzimumiem gan izpratnes, gan iesaistīšanās ziņā.
Dr. Z. Krastiņa: “Vairāk nekā 15 gadus par CPV vakcīnu runāts kā par “vakcīnu meitenēm”, vispirms tās nozīmīgumu skaidrojot speciālistiem. Sākot informēšanas kampaņu lietotājiem, tā joprojām tika mērķēta meiteņu auditorijai. Jāpaiet laikam, lai jaunieši uztvertu paradigmas maiņu. Pētījums uzskatāmi rāda, ka sabiedrība CPV vakcīnu joprojām redz kā “meiteņu tēmu” — 47,2 % jauno sieviešu par to ir labi informētas.”
Pacientu ar STS sociāli demogrāfiskais raksturojums un seksuālā uzvedība
AVOTS: Fasciana T, et al. Socio-Demographic Characteristics and Sexual Behavioral Factors of Patients with Sexually Transmitted Infections Attending a Hospital in Southern Italy. International journal of environmental research and public health, 2021; 18(9). doi: 10.3390/ijerph18094722.
Seksuāli transmisīvās slimības (STS) ierindojamas starp vispasaules sabiedrības veselības problēmām gan valstīs ar augstu, gan zemu ienākumu līmeni.
STS pieaugums lielākoties skaidrojams ar seksuālās uzvedības maiņu gadu laikā: pieaug seksuālo partneru skaits, mazinās vidējais vecums, kad sāk dzimumdzīvi, prezervatīvus nelieto regulāri.
2016. gadā PVO konstatēja 376 miljonus jaunu ārstējamu STS (hlamīdijas, gonoreja, sifiliss, trihomoniāze) gadījumu (vairāk nekā miljons dienā), 291 miljons sieviešu inficējušās ar CPV.
Pētījumā no pacientiem, kas stacionēti STS klīnikā Itālijā, izzināja viņu sociāli demogrāfiskos datus un riskantu seksuālo uzvedību, meklējot asociācijas starp abiem lielumiem.
Materiāli un metodes
No 2018. gada janvāra līdz 2019. gada maijam medmāsas pacientiem STS nodaļā aizpildīja strukturētu anketu: sociāli demogrāfiskie dati (vecums, dzimums, tautība, izglītības līmenis, seksuālā orientācija), saņemtā klīniskā aprūpe (iemesls vizītei stacionārā), riska identifikatori (vecums pirmā dzimumakta laikā, partneru skaits, prezervatīva lietošana, seksuālā uzvedība, STS anamnēzē, alkohola lietošanas biežums, blakusslimības, HIV).
Visi pacienti tika testēti uz hlamidiozi, sifilisu, Mycoplasma genitalium un Trichomonas vaginalis infekciju, ģenitālām herpēm, CPV infekciju un HIV/AIDS.
Rezultāti
Pētījuma laikā tika identificēti 294 pacienti ar apstiprinātu STS. Vīriešu/sieviešu skaita attiecība 2 : 1, 34,3 % bija vīrieši, kuriem ir dzimumattiecības ar vīriešiem (VDV), 29,6 % vīriešu — heteroseksuāli, 5,8 % vīriešu — biseksuāli. Vidējais vecums heteroseksuālo vīriešu grupā bija lielāks nekā VDV grupā (47,9 gadi pret 39,9 gadiem), sievietēm — 32,36 gadi.
Galvenais iemesls, kāpēc pētījuma dalībnieki nokļuvuši STS stacionārā, ir simptomi (76,9 %), riskantas seksuālas uzvedības anamnēze — biežāk sievietēm. 5—10 partneri pēdējos sešos mēnešos bijuši 23,8 % aptaujāto VDV grupā, vairāk nekā desmit — 22,8 %. Sievietēm — pēdējos sešos mēnešos viens partneris bijis 27 %, 5—10 partneri bijuši 24,7 % sieviešu. Prezervatīvu lietošanas paradumi bija neapmierinoši: 48,3 % tos nelietoja vispār, 42,5 % lietoja dažreiz. Tikai 22,8 % aptaujāto pēdējā dzimumakta laikā bija lietojuši prezervatīvu. HIV infekcija konstatēta 33 % (augstāks īpatsvars VDV un biseksuāļu grupā).
Biežākās no diagnosticētajām STS bija CPV (biežāk sievietēm un heteroseksuāļiem) un sifiliss (biežāk VDV).
Secinājumi
Ja pilnveidotu riskus novērtējošos rīkus un tos iekļautu primārajā veselības aprūpē, varētu sekmīgāk identificēt pacientus, kam ļoti noderētu informācija par seksuālo veselību vai STS.
Dr. Z. Krastiņa: “Tradicionāli par STS riska grupu uzskata jauniešus līdz 25 gadu vecumam, tomēr šā pētījuma fakts — vidējais heteroseksuālo stacionēto vīriešu vecums 47,9 gadi — liek padomāt. Seksuālā ceļā iegūstamo infekciju problēma aktualitāti nezaudē arī pusmūžā un vecākajai sabiedrības daļai. Pētījumos, kur analizētas STS pensijas vecuma cilvēkiem, arī tās biežāk konstatē vīriešiem. Vai to varētu skaidrot ar biežāku partneru maiņu un riskantākiem vecāku vīriešu uzvedības modeļiem?”
