Jau gadiem zināms, ka D vitamīns regulē kalcija—fosfora metabolismu un piedalās kaulu veidošanās procesā. Tas pozitīvi ietekmē arī imūnsistēmas darbību, mazina negatīvo oksidatīvā stresa ietekmi uz šūnu darbību. D vitamīna loma profilaksē un ārstēšanā joprojām plaši tiek analizēta daudzu slimību gadījumā.
D vitamīna ietekme uz lipīdu, glikozes un psihiskās veselības rādītājiem sievietēm perimenopauzē
AVOTS: Kostecka D, et al. The effect of vitamin D levels on lipid, glucose profiles and depression in perimenopausal women. European review for medical and pharmacological sciences, 2022; 26(10): 3493-3505. doi:10.26355/eurrev_202205_28844.
D vitamīna deficīts ir nozīmīga problēma lielākajā daļā pasaules valstu neatkarīgi no cilvēka dzimuma, vecuma, ādas krāsas. Deficīts lielākoties attīstās vides faktoru, neveselīga dzīvesveida, ēšanas paradumu dēļ.
Pētījuma mērķis bija novērtēt lipīdu, glikozes un D vitamīna līmeni sievietēm perimenopauzē, ņemot vērā viņu smēķēšanas un alkohola lietošanas paradumus. Tāpat tika analizēta psihiskās veselības (depresīvo traucējumu) ietekme uz sociāli demogrāfiskajiem mainīgajiem un D vitamīna līmeni.
Materiāli un metodes
Pētījumā piedalījās 191 sieviete no Polijas ziemeļrietumu daļas. Iekļaušanas kritēriji: perimenopauzes vecums (45—65 gadi), sieviešu dzimums, ikdienā nelieto D vitamīnu, brīvprātīgi piekrīt piedalīties pētījumā.
Pētījuma pirmajā daļā tika izmantota diagnostiska anketa, kur lūdza aizpildīt informāciju par sociāli demogrāfiskajiem raksturlielumiem un medicīniskajiem datiem, kā arī izpildīt Beka Depresijas skrīninga skalu (0—11 punkti: depresīvo simptomu nav, 50—63 punkti: smagas pakāpes depresīvie simptomi). Otrajā daļā katra dalībniece nodeva asins paraugu no perifērajām asinīm, lai noteiktu lipīdu profilu (kopējais holesterīns, ABLH, ZBLH, triglicerīdi), glikēmijas rādītājus un D vitamīna līmeni (deficīts < 10 ng/ml, normāls rezultāts 30—80 ng/ml).
Rezultāti
Vidējais pētījuma dalībnieču vecums 53,1 ± 5,37 gadi, D vitamīna rādītāji zem normas bija 78 % sieviešu, paaugstināts kopējā holesterīna līmenis bija 77 %, augsta blīvuma holesterīna līmenis normas robežās bija 91,6 %, paaugstināts zema blīvuma holesterīna līmenis bija 64,4 %, triglicerīdu līmenis normas robežās bija 84,8 % sieviešu, normāls glikēmijas rādītājs bija 91,1 % no pētījuma dalībniecēm.
Ievākto datu analīze uzrādīja vāju negatīvu korelāciju starp D vitamīna līmeni un kopējā holesterīna līmeni (Rho = 0,14; p = 0,05), ZBLH (Rho = -0,16; p = 0,026) un triglicerīdiem (Rho = -0,22; p = 0,002). Netika novērota D vitamīna korelācija ar ABLH, glikēmijas rādītāju vai depresīvā spektra rādītājiem.
Secinājumi
Pētījuma noslēgumā tika izteikti četri secinājumi.
- Lielākajai daļai sieviešu šajā pētījumā netika noteikti depresīvā spektra traucējumi. No visiem analizētajiem faktoriem tikai izglītības līmenim tika atrasta saikne ar depresīvo simptomu smaguma pakāpi.
- Smēķēšana negatīvi ietekmēja D vitamīna līmeni pētīto sieviešu kopā.
- Glikozes līmenis asinīs pieauga līdz ar sievietes vecumu. Ogļhidrātu metabolismu un D vitamīna līmeni ietekmēja mēnešreižu pārtraukšanās.
- Tika atrasta statistiski ticama saistība starp D vitamīna līmeni un kopējo holesterīnu, ZBLH, triglicerīdu līmeni, tāpēc būtiski uzturēt D vitamīna līmeni normas robežās.
Dr. M. Gureviča: “Lai gan ir zināmi D vitamīna daudzveidīgie efekti un tā nozīme it īpaši sievietēm perimenopauzes vecumā, turklāt D vitamīna uztura bagātinātāju un medikamentu pieejamība ir plaša, pārsteidz šā pētījuma rezultāts — tomēr ļoti lielam dalībnieču skaitam (78 %) konstatēts nepietiekams D vitamīna līmenis. D vitamīna deficītam ir daudzi riska faktori, un smēķēšana ir viens no tiem. Straujāka ādas novecošanās smēķēšanas rezultātā un smēķēšanai pakārtotais dzīvesveids ir saistīts ar samazinātu D vitamīna veidošanos ādā, tāpat D vitamīna tālāku pārveidošanos organismā tieši ietekmē arī vielas, kas ir cigarešu dūmos (piemēram, smēķēšana nomāc paratireoīdā hormona sekrēciju, D vitamīna hidroksilāciju), un tas nosaka D vitamīna deficītu.
Šajā zinātniskajā darbā ir konstatēta D vitamīna deficīta saistība ar dislipidēmiju, bet šobrīd nav datu par D vitamīna papildu lietošanas būtiskiem efektiem holesterīna rādītāju uzlabošanā.
Pētījumā nav konstatēta saistība starp D vitamīna deficītu un depresīvā spektra traucējumiem, un glikēmijas svārstībām, kas drīzāk ir saistīts ar nelielo pētījuma kopu, jo lielāka apjoma zinātniskos darbos šīs saiknes ir stingrākas, tāpēc D vitamīna papildu lietošanu rekomendē arī šo stāvokļu aspektā.”
SARS–CoV–2 infekcija un D vitamīns: sistemātisks pārskats par ietekmi uz infekcijas smaguma pakāpi un mirstību
AVOTS: D’Ecclesiis O, et al. Vitamin D and SARS-CoV2 infection, severity and mortality: A systematic review and meta-analysis. PloS one, 2022; 17(7): e0268396. doi:10.1371/journal.pone.0268396.
Pozitīvs efekts no adekvātas D vitamīna koncentrācijas asinīs pierādīts daudzos gadījumos: visu iemeslu mirstības samazināšanā, saslimstības ar sezonālo gripu samazināšanā, uzņēmības pret elpceļu infekciju stiprināšanā.
Izteikta arī hipotēze, ka D vitamīna statuss ietekmē Covid–19 slimības gaitu un smaguma pakāpi, tomēr līdzšinējie novērojumu pētījumi snieguši dažādus rezultātus. Tāpēc atjauninātā salīdzinošā pārskatā un meta–analīzē aplūkoti līdzšinējie pierādījumi Covid–19 un D vitamīna mijiedarbībā attiecībā uz slimības gaitu un mirstības rādītājiem.
Materiāli un metodes
Sistemātisks literatūras pārskats un meta–analīze tika veikti atbilstīgi PRISMA vadlīnijām. Ziņojumi tika apkopoti no tādām datubāzēm kā PubMed, Ovid Medline, Embase, ISI Web of Science, iekļaujot pētījumus līdz 2021. gada aprīlim. Analīzē tika iekļauti oriģinālie pētījumi: eksperimentāli, novērojuma vai klīniskie. Publikācijām netika noteikta nekāda valodas barjera.
Pētījumu iekļaušanas kritēriji: pētījumā iekļauti indivīdi, kas pozitīvi testēti uz SARS–CoV–2, ir seruma D vitamīna līmeņa rezultāti pētījuma sākumā vai noteikti ne vēlāk kā gadu pēc pētījuma sākuma, ir pietiekama informācija, lai noteiktu 95 % ticamības intervālus un riska novērtējumu SARS–CoV–2 infekcijai vai Covid–19 progresēšanai, pētījumiem jābūt neatkarīgiem, nedublējot rezultātus citās publikācijās.
Primārais pētījuma iznākums bija Covid–19 smaguma pakāpe, noteikta pēc nepieciešamības stacionēt slimnīcas intensīvās terapijas nodaļā, lai veiktu mehānisko ventilāciju vai intubāciju, un slimnīcā pavadītais laiks vai mirstība, nosakot to asociāciju ar D vitamīna līmeni.
Rezultāti
No sākotnēji identificētajiem 495 par tālākai analīzei atbilstīgiem noteica 38 neatkarīgus pētījumus par 207 587 pacientiem, biežākais pētījuma plānojums — kohortas pētījumi.
Nejaušināšanas efektu modeļi uzrādīja, ka D vitamīna uzņemšana saistīta ar ievērojami zemāku Covid–19 slimības smaguma pakāpi (kopējais relatīvais risks jeb SRR 0,38, 95 % TI 0,20—0,72, 6 pētījumi) un mirstību (SRR 0,35, 95 % TI 0,17—0,70, 8 pētījumi). Netika noteikta statistiski nozīmīga atšķirība starp D vitamīna devām, secinot, ka regulāra D vitamīna uzņemšana ir svarīgs un statistiski nozīmīgs aizsargājošs faktors, bet lielas D vitamīna devas nav nepieciešamas.
Lielāks mirstības riska samazinājums novērots vecāka gadagājuma cilvēkiem un tiem, kas dzīvo augstāk virs jūras līmeņa.
Tā kā meta–analīzes dati norādīja, ka Covid–19 pacienti, kas uzturā uzņem D vitamīnu, par 73 % samazināja mirstības risku no Covid–19, pētījuma autori aicina turpināt nejaušināti kontrolētus klīniskos pētījumus, lai apstiprinātu šā pārskata rezultātus.
Dr. M. Gureviča: “D vitamīna nozīme dažādu elpceļu infekciju norisē ir labi zināma, tāpēc nav pārsteigums, ka arī Covid–19 infekcijas aspektā D vitamīna deficīts ir svarīgs slimības norises faktors. Kopš 2020. gada (Covid–19 infekcijas izplatīšanās sākumā) bija zināma D vitamīna deficīta saikne ar smagāku Covid–19 infekcijas norisi, hospitalizācijas un mirstības risku, un šī jaunākā meta–analīze apkopo un izsaka iepriekš zināmās saistības. Šis sistemātiskais apskats pierāda cēloņa un seku sakarību, savukārt Szarpak ar kolēģiem 2022. gada publikācijā (doi: 10.5603/CJ.a2021.0122) ne tikai izsaka šo cēloņa un seku sakarību, bet arī pierāda D vitamīna papildu lietošanas jeb suplementācijas statistiski nozīmīgo pozitīvo efektu 14 dienu mirstībā no Covid–19 infekcijas, intrahospitālā mirstībā, nepieciešamībā stacionēt intensīvās terapijas klīnikā, nepieciešamībā sākt plaušu mākslīgo ventilāciju, kā arī vērojama radioloģiska uzlabošanās.
Protams, par D vitamīna papildu lietošanu jārūpējas vēl pirms saslimšanas ar Covid–19 infekciju, bet, saslimstot ar to, ir iespēja iegūt vitamīna efektus.”
Trausluma indeksa un D vitamīna saistība senioriem
AVOTS: Yang N, et al. Analysis of the relationship between frailty index and 25(OH) vitamin D in elderly inpatients. Pakistan journal of pharmaceutical sciences, 2021; 34(6(Supplementary)): 2297-2301.
Līdz ar novecošanos senioriem novērojam tādu veselības problēmu kā trausluma sindroms (frailty). Gan ēšanas paradumu, gan vides faktoru dēļ seniori pakļauti D vitamīna deficīta riskam. Vairāki pasaulē veikti pētījumi jau pierādījuši stingru saistību starp D vitamīna līmeni un seniora trausluma sindromu, nu arī Ķīnas speciālisti lēmuši veikt līdzīgu analīzi.
Materiāli un metodes
No 2019. gada decembra līdz 2020. gada novembrim pētījumā tika iekļauti vismaz 60 gadus veci seniori (n = 300) no Junčenas Centrālās slimnīcas geriatriskās nodaļas. No šiem 300 pacientiem 100 bija pacienti bez trausluma sindroma, 100 — ar trausluma sindroma pazīmēm (pirmsstāvoklis), 100 — pacienti ar trausluma sindromu.
Iekļaušanas kritēriji: pacientam jāspēj brīvi pārvietoties pašam vai ar palīgrīkiem, pacients vai tā aprūpētāji spēj atbildēt uz pētnieku grupas jautājumiem un uzdevumiem, pacients brīvprātīgi piekritis piedalīties pētījumā. Izslēgšanas kritēriji: pacienti, kas līdz šim lietojuši D vitamīnu, kalcija preparātus vai citus medikamentus, kuri varētu ietekmēt D vitamīna līmeni serumā, pacienti ar aknu vai nieru funkcijas traucējumiem, pacienti ar akūtu vai terminālu kādas slimības stadiju, guloši pacienti, pacienti ar smagu demenci vai invaliditāti, pacienti ar runas spēju traucējumiem.
Par pētījuma dalībniekiem ievāktā informācija: dzimums, vecums, augums, izglītības līmenis, ienākumu līmenis, ĶMI, hroniskās slimības, smēķēšanas anamnēze, vidukļa—gurnu attiecība, svara zuduma anamnēze, gaitas ātrums, tvēriena stiprums, fiziskās spējas un vājuma simptomātika, kā arī noteikta šo lielumu saistība ar D vitamīna līmeni un trausluma pakāpi pēc Fried et al.
Rezultāti
Biežāk trausluma sindroms bija tiem pacientiem, kas bija ar mazākiem ienākumiem, ar vairākām hroniskām slimībām, zemāku izglītības līmeni, vairāk lietotiem medikamentiem, vāju savas veselības novērtējumu un lielāku vecumu. Tika novērotas statistiski ticamas atšķirības ar D vitamīna līmeni un zaudētu svaru anamnēzē, lēnāku iešanas ātrumu, vājāku rokas tvēriena spēku, hronisku nogurumu un samazinātu fizisko veiktspēju.
Korelācijas analīzes uzrādīja, ka trausluma sindromam ir saistība ar pacienta vecumu, svaru, izglītības līmeni, ienākumiem, ĶMI, kombinētām hroniskām slimībām, vidukļa—gurnu attiecību, svara zudumu, lēnāku gaitu, vājāku rokas tvēriena spēku, sliktāku fizisko veiktspēju, hronisku nogurumu un D vitamīna līmeni (p < 0,05).
Loģistiskās regresijas analīze uzrādīja, ka D vitamīna līmenis (OR 1,513, 95 % TI 1,302—15,31) un vecums (OR 0,904, 95 % TI 0,845—29,106) ir neatkarīgi trausluma sindromu ietekmējoši faktori (p < 0,05).
Dr. M. Gureviča: “Pēc iepriekš veiktajiem pētījumiem par sarkopēniju un trausluma sindromu D vitamīns stingri rekomendēts kā viens no papildu ārstēšanas faktoriem, ko pierāda arī Ķīnas kolēģu izteiktā D vitamīna deficīta saistība ar trausluma sindromu. Seniori ir D vitamīna deficīta riska grupa — šo risku nosaka senioru uztura un dzīvesveida paradumi (piemēram, retāka atrašanās saules gaismā), sliktāka D vitamīna uzsūkšanās. Visiem senioriem vēlama D vitamīna līmeņa noteikšana asins analīzēs un individuāli piemērotu D vitamīna devu lietošana ne tikai muskuļu spēkam, bet arī kaulu blīvuma uzlabošanai, kritienu riska samazināšanai un citiem pozitīviem ieguvumiem.”
D vitamīna efekts uz oksidatīvā stresa un seruma iekaisuma faktoriem pacientiem ar 2. tipa cukura diabētu
AVOTS: Gu J-C, et al. Effect of vitamin D on oxidative stress and serum inflammatory factors in the patients with type 2 diabetes. Journal of clinical laboratory analysis, 2022; 36(5): e24430. doi:10.1002/jcla.24430.
Pētījumā analizēts D vitamīna efekts uz oksidatīvā stresa un iekaisuma faktoriem pacientiem ar 2. tipa cukura diabētu (CD). Pētījuma mērķis — apstiprināt hipotēzi par nepieciešamību pacientiem ar 2. tipa CD lietot adjuvantu D vitamīna terapiju ne–kaulu slimību profilaksei.
Materiāli un metodes
Šajā pēc CONSORT vadlīnijām vadītajā, nejaušināti kontrolētajā pētījumā tika iekļauti 200 pieaugušie pacienti ar 2. tipa CD un pēc nejaušības principa iedalīti divās grupās. No pētījuma tika izslēgti pacienti ar kardiovaskulārām slimībām, hroniskām nieru un aknu slimībām, endokrinopātijām, insulīna lietotāji, pacienti ar vēzi vai sievietes grūtniecības/laktācijas periodā.
Novērošanas periodā tika izslēgti 22 pacienti, noslēgumā D vitamīna (Dvit) grupā iekļāva 86 pacientus, standarta terapijas (2TCD) grupā — 92 pacientus. Vēl pētījumā tika iekļauti veselīgi, pēc vecuma un dzimuma pielāgoti kontroles grupas dalībnieki (n = 102).
Dvit grupas pacienti katru dienu 90 dienas papildus standarta CD terapijas shēmai saņēma 400 DV D vitamīna. Pētījuma laikā visās pētījuma grupās tika noteikts D vitamīna līmenis un tādas iekaisuma procesos iesaistītas bioķīmiskas vienības kā Il–8, ROS, monocītu hemoatraktanta proteīna–1 (MCP–1), glutamāta—cisteīna ligāzes katalītiskās apakšvienības (GCLC) un glutationa (GSH) līmenis serumā.
Rezultāti
Tika noteikts, ka pacientiem ar CD ir ievērojami augstāks iekaisuma faktora MCP–1 un Il–8 līmenis, salīdzinot ar veselīgās kontroles grupas dalībniekiem. Pēc tam, kad 2. tipa CD pacienti 90 dienas bija saņēmuši D vitamīnu, viņiem divkāršojās (no 2,72 ± 0,84 uz 5,76 ± 3,19 µol/ml) glutationa (kam ir pretiekaisuma un antioksidatīvas īpašības) līmenis serumā, bet MCP–1 koncentrācija no 51,11 ± 20,86 samazinājās uz 25,42 ± 13,06 pg/ml un Il–8 līmenis no 38,21 ± 21,76 pazeminājās uz 16,05 ± 8,99 pg/ml.
Pētnieki secina, ka D vitamīns un glutations ir vērtīgi diagnostiskie un prognozes marķieri 2. tipa CD pacientiem. Šie rezultāti uzrāda, ka D vitamīna regulāra uzņemšana profilaktiskā devā nodrošina iekaisuma citokīnu mazināšanos šo pacientu grupā.
Dr. M. Gureviča: “Šajā zinātniskajā darbā vairāk akcentēta iekaisuma marķieru (citokīnu) samazināšanās pacientiem ar 2. tipa cukura diabētu, kuri lietoja 400 SV D vitamīna dienā, bet D vitamīnam ir nozīme arī insulīna sekrēcijā, turklāt tas uzlabo insulīna jutību (piemēram, hepatocītiem, adipocītiem un muskuļu šūnām ir konstatēti D vitamīna receptori, D vitamīns uzlabo insulīna receptoru ekspresiju un tādējādi uzlabo glikozes iekļūšanu šūnās). No dažādiem sistemātiskiem pārskatiem zināma arī D vitamīna nozīme koronāras sirds slimības, akūta miokarda infarkta un hroniskas sirds mazspējas norisē, kas bieži pavada pacientus ar 2. tipa cukura diabētu. Ņemot vērā šos aspektus, D vitamīna papildu lietošana pacientiem ar metabolisko sindromu, prediabētu un cukura diabētu individuāli noteiktās devās ir stingri ieteicama, it īpaši D vitamīna deficīta reģionos (arī Latvijā).”
