Acis tēlaini mēdz saukt par cilvēka dvēseles spoguli, par logiem, kas ļauj ieskatīties mājas iekšienē. Pētnieki acis sauc par logiem uz cilvēka centrālo nervu sistēmu. Medscape ziņu portālā var lasīt, ka atklāta saikne starp glaukomu, diabētisku retinopātiju, kā arī ar vecumu saistītu makulas deģenerāciju un Alcheimera slimību!
Šāds atklājums veicina oftalmologu un citu speciālistu vēlmi izvērtēt ne tikai acis, bet arī pacienta kognitīvo statusu. Šā raksta mērķis — aicināt speciālistus vērtēt pacientu kā veselumu, izprast pacienta sajūtas, ieklausīties acu kopšanas paradumos (izskaužot nevēlamos) un ārstēšanas metodi izvēlēties atbilstīgi pacienta blakusslimībām, ņemot vērā šo slimību atstātās sekas.
Sausās acs sindroma izplatība un klīniskais raksturojums 2. tipa cukura diabēta pacientiem
AVOTS: Zou X, et al. Prevalence and clinical characteristics of dry eye disease in community-based type 2 diabetic patients: the Beixinjing eye study. BMC Ophthalmology, 2018; 18(1): 117.
Cukura diabēta pacientu skaits pasaulē pēdējos trīsdesmit gados vairāk nekā divkāršojies. Šī sistēmiskā slimība ir viens no iemesliem tādām acu slimībām kā diabētiskā retinopātija, katarakta, glaukoma, keratopātija, sausās acs sindroms (SAS).
Pētījumā tika noskaidrots, cik izplatīts SAS ir 2. tipa cukura diabēta pacientiem, kā arī sindroma klīniskais raksturojums šiem pacientiem.
Metodes
Pēc nejaušības principa tika izvēlēti 2. tipa CD pacienti no Šanhajas, aptaujas anketu aicināja aizpildīt 1360 atlasītajiem pacientiem. SAS diagnosticēja pēc Japānā pieņemtiem diagnostikas kritērijiem (sausās acs simptomi, kvantitatīvi un/vai kvalitatīvi asaru produkcijas traucējumi un konjunktīvas—radzenes epitēlija bojājums).
Visiem pacientiem tika veikta standarta acu pārbaude, radzenes jutīguma tests, noteikts asaru plēvītes plīšanas ilgums, I Širmera tests, izmantota krāsošanas metode ar fluorescīnu un lizamīnu, kā arī fundus oculi izmeklēšana. Diabētisko retinopātiju diagnosticēja pēc starptautiski pieņemtām novērtēšanas skalām.
Rezultāti
No 1360 dalībniekiem SAS tika diagnosticēts 17,5 %, novērota nozīmīga saikne starp SAS un augstāku glikozes līmeni asinīs (p < 0,001; OR 1,240), kā arī ar augstāku glikolizētā hemoglobīna rādījumu (p < 0,001; OR 1,108). Radzenes jutīgums negatīvi korelē ar SAS esību (p = 0,02; OR 0,973).
Diskusija
Iegūtie rādītāji par SAS sastopamību ir zemāki nekā iepriekšējos līdzīgos pētījumos, kas veikti slimnīcās. Viens no iemesliem varētu būt SAS diagnostisko kritēriju izmantošana. Šajā pētījumā SAS diagnozi apstiprināja, ja pozitīvi bija visi trīs diagnostiskie kritēriji (atšķirībā no pētījumiem, kad diagnoze apstiprināta ar ne tik striktiem kritērijiem).
Otrs iemesls — augstākus rezultātus slimnīcas apstākļos mākslīgi var radīt fakts, ka stacionārā nokļūst pacienti ar sliktāk kontrolētiem metaboliskajiem rādītājiem nekā vidusmērā. Tāpat rezultātus var ietekmēt slimības ilgums — pacientiem ar garāku slimības stāžu sagaidāma sliktāka acu veselība.
Kā pacients sadzīvo ar sausās acs sindromu?
AVOTS: Yeo S, Tong L. Coping with dry eyes: a qualitative approach. BMC Ophthalmology, 2018; 18(1): 8.
Sausās acs sindroms (SAS) ir biežs iemesls pacienta distresam, turklāt bieži vien nenovērtēts. SAS definē kā daudzfaktoru slimību, kam raksturīgi dabisko asaru homeostāzes traucējumi, kas hiperosmolaritātes, acs virsmas iekaisuma un bojājuma, kā arī neirosensoru traucējumu dēļ rada traucējošus simptomus. Pētījumā centās noskaidrot SAS pacienta ikdienas pasākumus sadzīvošanai ar šo problēmu.
Metodes
Singapūras Nacionālajā acu centrā tika organizētas sešas mērķgrupas — pacienti ar diagnosticētu SAS (30 sievietes, astoņi vīrieši, vidējais vecums 61 ± 11,8 gadi). Katrā grupā bija 4—9 dalībnieki, saruna ilga 1—2 stundas, izmantojot standartizētu intervijas formu. Pacientus rosināja runāt par ikdienas pasākumiem problēmas risinājumā. Sarunu ierakstīja audio formātā tālākai analīzei. Dažādās pārvaldības stratēģijas, ko pacienti minēja sarunā, pēc tam tika attiecīgi kodētas.
Rezultāti
Galvenās sarunu tēmas:
- acs plakstiņu sildīšana,
- plakstiņu higiēna ikdienā,
- mākslīgie asaru aizvietotāji,
- uztura bagātinātāji,
- citi ar acs higiēnu saistīti pasākumi, izņemot sildīšanu un tīrīšanu,
- apkārtējās vides mitrināšana,
- tradicionālā Ķīnas medicīna (TĶM),
- dzīvesveida un aktivitāšu pielāgošana (miegs, saulesbrilles utt.),
- ar mentālo un psiholoģisko stāvokli saistītas attieksmes maiņa,
- ikdienas sarunas un dalīšanās pieredzē.
Pirmās četras tēmas pacienti pārsvarā jau bija pārrunājuši ar acu speciālistiem, bet pārējās sešas sarunās oftalmologiem, optometristiem bija palikušas neskartas.
Acu higiēna
Lielākā daļa dalībnieku apstiprināja, ka siltas acu kompreses atvieglo SAS simptomus. Plakstiņu higiēnas svarīgumu īpaši atzīmēja sievietes, kas ikdienā lieto dekoratīvo kosmētiku.
Asaru aizstājterapija
Visplašāk izmantotā metode, lai cīnītos ar SAS, ir asaru aizstājēji (pilienu, lubrikanta vai ziedes formā). Daži no dalībniekiem atzīmēja, ka efekts ir labāks, ja līdzekļus lieto, kombinējot gan tādus, kas ir uz eļļas bāzes, gan ūdens bāzes, nekā tad, ja lieto kādu vienu.
Uztura bagātinātāji
Daži dalībnieki minēja, ka omega–3 taukskābju lietošana samazina SAS simptomu biežumu un smaguma pakāpi.
Citi ar acs higiēnu saistīti pasākumi
Dalībnieki stāstīja, ka, cīnoties ar SAS simptomiem, izmanto arī tādas metodes kā acs zonas masāža, acu aizvēršana un atpūtināšana ik pa laikam, acu aizklāšana ar dvieli miega laikā, biežāka mirkšķināšana, acu berzēšana un spaidīšana.
Citas metodes
SAS pacienti mājās izmanto īpašus gaisa mitrinātājus, izvairās no kondicionieriem un fēniem.
Singapūrā populāra metode ir TĶM: dažādi augu preparāti, akupunktūra, atsevišķu punktu speciāla masāža, lai mazinātu SAS simptomus.
Tāpat diskusijas dalībnieki atzina, ka simptomus atvieglo veselīgs un pietiekami ilgs miegs. Daži iesaka izvairīties no ilglaicīgas atrašanās saulē, no dažādu ekrānierīču izmantošanas, no lasīšanas bez atpūtas.
Dr. K. Morkāne: “Sausās acs sindroms ir izteikti bieža sūdzība, par ko raizējas pacienti, bet tās risinājums nereti ir pacietīga plakstiņu kopšana ikdienā un mitrinošu preparātu lietošana. Slimība visbiežāk ir kontrolējama, taču tai ir izteikti cikliska gaita, kas atkarīga no cilvēka dzīves ritma, vispārējā veselības stāvokļa, darba apstākļiem, sezonas un pacietīgas ārstēšanas.”
Glaukomas un depresijas saistība: populācijas kohortu pētījums
AVOTS: Chen YY, et al. The association between glaucoma and risk of depression: a nationwide population-based cohort study. BMC Ophthalmology, 2018; 18(1): 146.
Glaukoma ir biežākais iemesls, kāpēc iestājas neatgriezenisks aklums. Glaukomas pacienti spiesti sadzīvot ar būtiskiem redzes traucējumiem, trauksmi, kas saistīta ar potenciālo aklumu, vizītēm pie speciālista un ekonomiskajiem faktoriem.
Iepriekšējie pētījumi rāda, ka depresijas izplatība glaukomas pacientiem ir lielāka, salīdzinot ar veselīgo kontroles grupu. Lai noskaidrotu glaukomas un depresijas attiecību raksturu, pētnieki izstrādāja retrospektīvu populācijas kohortu pētījumu ar 11 gadus ilgu apsekošanas periodu.
Metodes
Pētījumā izmantoja datus no Taivānas Nacionālās veselības apdrošināšanas un izpētes datubāzes par periodu no 2001. gada 1. janvāra līdz 2011. gada 31. decembrim. Pētījumam tika apstiprināti 8777 glaukomas pacienti un pēc vecuma un dzimuma pielīdzinātas kontroles grupas dalībnieki (n = 35 108) bez glaukomas.
Ar statistiskās analīzes palīgrīkiem tika noskaidrots kumulatīvais risks depresijas attīstībai glaukomas un kontroles grupā. Tika izzināti potenciālie glaukomas pacientu depresijas riska faktori.
Rezultāti
Glaukomas pacientiem tika atklāts klīniski nozīmīgi lielāks kumulatīvais risks depresijas attīstībai salīdzinājumā ar kontroles grupu (p < 0,0001). Cox regresijas modelis norādīja, ka glaukomas pacientu grupai ir lielāks depresijas risks (pielāgotais HR = 1,71). Galvenie riska faktori glaukomas pacientiem ir vecums, sieviešu dzimums, zems ienākumu līmenis, dzīvošana vienam, kaitīgu vielu lietošana ikdienā. Tajā pašā laikā bēta blokatoru lietošana acu pilienu veidā vai citu glaukomas medikamentu un to skaita variācijas netika apstiprinātas kā ievērojams riska faktors depresijas attīstībai.
Dr. K. Morkāne: “Nevaru ne apstiprināt, ne noliegt šādu saistību, taču sliecos domāt, ka glaukomas izraisītie būtiskie redzes traucējumi pacientam nozog ļoti lielu apkārtējās pasaules uztveri, ko nodrošina redze. Tas per se var izraisīt izmaiņas pacienta raksturā. Arī ilgstošas un regulāras vizītes pie ārsta rada apnikumu pilināt, ārstēties. Toties atsevišķu antidepresantu lietošana var paaugstināt spiedienu acīs, tādā veidā radot apburto loku glaukomas un depresijas ārstēšanā.”
Antikoagulanti un antiagreganti: nosacījumi kataraktas operācijai
AVOTS: Kara-Junior N, et al. Anticoagulants and antiplatelet drugs during cataract surgery. Arquivos Brasileiros De Oftalmologia, 2018; 81(4): 348–353.
Kataraktas operācija ir visbiežākā ķirurģiskā procedūra pasaulē — tā liecina PVO dati. Cilvēkiem pēc 65 gadu vecuma ir visnotaļ liela iespējamība, ka nākamajos desmit gados šāda operācija būs nepieciešama. Taču jāņem vērā, ka lielai daļai šo pacientu ir daudzas blakusslimības un viņi lieto specifiskus medikamentus.
Lai dažādu sirds—asinsvadu sistēmas slimību dēļ mazinātu trombembolisku notikumu attīstības risku, tiek lietoti antikoagulanti un antiagreganti (Ac/Ap). Ziņojuma mērķis bija pārskatīt zināšanas par Ac/Ap līdztekus lietošanu kataraktas operācijas laikā.
Metodes
Datubāzēs MEDLINE un Cochrane veica sistemātisku literatūras pārskatu periodam no 1994. gada līdz 2017. gadam, analizējot Ac/Ap un to lietošanas risku kataraktas operācijas laikā.
Ac/Ap un kataraktas operācija
Kaut arī kataraktas operāciju raksturo kā zemas riska pakāpes procedūru, ķirurģiskais risks pēc Amerikas Anesteziologu asociācijas klasifikācijas datiem lielākajai daļai operējamo ir vidējas pakāpes. Ac/Ap lietošana var palielināt asiņošanas risku, bet vienlaikus jānovērtē trombembolisku notikumu risks gadījumā, ja medikāciju pārtrauc.
Benzimra et al ziņo par 48 862 pacientiem, kam operācija veikta vietējā anestēzijā un kas turpinājuši lietot Ac/Ap. Netika novērotas ar redzi saistītas potenciāli bīstamas komplikācijas vai retrobulbāra hemorāģija. Tomēr minimālas komplikācijas pēc adatas dūriena attīstījās tiem, kas bija lietojuši varfarīnu vai klopidogrelu. Citos pētījumos ziņots par kataraktas operāciju bez komplikācijām arī Ac lietošanas fonā, ja ir kontrolēts INR.
Tomēr Kobayashi et al pētījums rāda, ka pacientiem, kas turpinājuši lietot varfarīnu, aspirīnu vai abus, ir lielāka varbūtība, ka sāksies asiņošana zem konjunktīvas, nekā pacientiem, kas Ac lietošanu pārtraukuši.
Sistēmiskie riski
Pētījumos ar lielu pacientu skaitu, kuriem nepieciešama kataraktas operācija, rāda, ka aspirīnu lieto 28 % pacientu, varfarīnu — 5,1 %. Ir maz datu par duālās antiagregantu terapijas lietotājiem kataraktas pacientu grupās.
Dažādos pētījumos varfarīna efektivitāte ir stabila, mazinot insulta risku pacientiem ar ātriju fibrilāciju. Pārtraucot antikoagulāciju, insulta risks atkal pieaug.
Rekomendācijas kataraktas ķirurgiem
2004. gada Royal College of Ophthalmologists vadlīnijās rekomendē kataraktas operācijas gadījumā turpināt antikoagulāciju. Arī American Academy of Ophthalmology rekomendācijas ir līdzīgas. Varfarīnu var turpināt lietot, ja INR ir terapeitiskā līmenī.
Pacients pirms operācijas jābrīdina par riskiem, kas var attīstīties, ja turpina Ac/Ap lietošanu vai to pārtrauc.
Rūpīgi jāapsver nepieciešamā anestēzijas metode. Nerekomendē retrobulbāru anestēziju, jo ir nedaudz lielāks asiņošanas risks. Izvēles anestēzijas metodes ir Sub–Tenon vai topiskā anestēzija. Ja tomēr K vitamīna antagonista lietošana jāpārtrauc, tas jādara vismaz piecas dienas pirms operācijas.
Pierādījumu skaits tiešo antikoagulantu pārvaldībai šobrīd ir mazāks. Jaunākajās vadlīnijās Brazīlijā norādīts: lai pieņemtu vienotu lēmumu par tiešo Ac atcelšanu vai turpināšanu, nepieciešama terapeita un ķirurga kopīga konsultācija. Ja abi speciālisti vienojas par atcelšanu, tas jādara vismaz 24 stundas pirms operācijas.
Dr. K. Morkāne: “Kopš visā pasaulē par standarta kataraktas operācijas metodi kļuvusi fakoemulsifikācija, intraoperatīvas un pēcoperācijas asiņošanas risks ir samazinājies ļoti ievērojami. Ikdienas ķirurģijas praksē pacientiem pat iesaku turpināt visu līdzšinējo antikoagulantu un antiagregantu lietošanu, jo, manuprāt, pēkšņa medikācijas atcelšana rada ļoti lielu risku kopējai veselībai. Pirms aptuveni gada izvēlējos pāriet uz vēl mazāk traumatisku pirmsoperācijas anestēzijas metodi — topikālos pilienus kombinēju ar intrakamerālu lidokaīna ievadi operācijas sākumā. Pirms tam praktizēju subtenona anestēziju, kas nereti radīja saasiņojumus acs gļotādā, radot vizuāli neestētisku defektu nedēļu pēc operācijas.”
Radzenes infekcijas pēc naktsmiera ar neizņemtām kontaktlēcām: klīniskie gadījumi
AVOTS: Cope JR, et al. Corneal Infections Associated with Sleeping in Contact Lenses—Six Cases, United States, 2016–2018. Morbidity And Mortality Weekly Report, 2018: 67(32): 877–881.
Šā gada 20.—24. augustā ASV noritēja piektā ikgadējā ar kontaktlēcu lietošanu saistītā veselības nedēļa, kad veselības speciālisti, sadarbojoties ar industrijas pārstāvjiem, pastiprināti runāja par kontaktlēcu pareizu lietošanu un sekām, ja ieteikumus neievēro.
Ziņojumā publiskoti seši klīniskie gadījumi par vienu no izplatītākajiem kontaktlēcu lietošanas pārkāpumiem, proti, to neizņemšanu pirms naktsmiera.
Publikācijas autori brīdina, ka ar nepareizi lietotām kontaktlēcām var inficēties un ka šāda inficēšanās dažkārt būtiski ietekmē veselību.
Klīniskie gadījumi
Pirmais klīniskais gadījums
Vīrietis, 59 gadi, mīkstās kontaktlēcas bez pārtraukuma nēsājis divas dienas ilgā medību ceļojumā. Trešajā dienā parādījušās sāpes acīs. Sācis lietot aptiekā nopērkamus acu pilienus, bet tie nav palīdzējuši. Devies pie speciālista, kurš konstatējis radzenes abrāziju, tāpēc parakstījis speciālas bandāžas kontaktlēcas, kas veicina dzīšanu. Pacients ārstēts arī medikamentozi ar tobramicīna/deksametazona acu pilieniem četras reizes dienā. Tomēr simptomi pastiprinājušies, medikācija nomainīta uz ofloksacīna acu pilieniem ik divas stundas. Pēc mazgāšanās dušā un acu slaucīšanas ar dvieli pacients izdzirdējis īpatnēju skaņu un sajutis sāpes kreisajā acī. Neatliekamās medicīnas centrā konstatēta liela, perforējoša radzenes čūla. Veikta neatliekama radzenes transplantācija, pēc operācijas ārstēts ar plaša spektra antibiotikām.
Pacients atveseļojies, pēc kataraktas operācijas, kas veikta gadu vēlāk, redze uzlabojusies līdz 20/25.
Otrais klīniskais gadījums
Meitene, 17 gadi, gājusi gulēt ar mīkstajām kontaktlēcām, kas bez receptes iegādātas vairumtirdzniecībā. Attīstījusies radzenes čūla labajā acī; uzsējumā aug Pseudomonas aeruginosa.
Parakstīta medikamentoza terapija ar tobramicīna un vankomicīna acu pilieniem. Ar labo aci paciente neredzēja, tikai uztvēra gaismas avotu: uz radzenes bija centrāla, balta, blīva čūla, stromāli infiltrāti un 0,5 mm hipopions.
Terapija bija veiksmīga, pacientes redze labajā acī uzlabojās līdz 20/100, pinhole uz 20/60. Stromas rēta saglabājās.
Dr. K. Morkāne: “Vieni no visbiežākajiem keratīta jeb dziļā radzenes iekaisuma pacientiem ir tieši kontaktlēcu lietotāji, kas grēkojuši ar to kopšanu vai nēsāšanu. Šīs slimības sākums nereti ir ļoti agresīvs un sāpīgs. Tāpēc noteikti iesaku iespējami drīz doties pie acu ārsta, lai sāktu terapiju. Veiksmīgas un savlaicīgas terapijas gadījumā šī slimība ir izārstējama, taču dažkārt iznākums var būt ļoti nepatīkams, ja nav novērtēta situācijas nopietnība vai ārstēšana sākta novēloti.”
