Neirogēns urīnpūslis. I daļa

Definīcija

Normāla urīnpūšļa funkcija - koordinēti darbojoties, uzkrāt urīnu un iztukšot urīnpūsli. Šādu urīnpūšļa funkciju regulē centrālā un perifērā nervu sistēmas. "Neirogēns urīnpūslis" ir termins, kad normāla urīnpūšļa funkciju traucē kādas neiroloģiskas patoloģijas un disfunkcijas - trauma, insults, vispārējas neiroloģiskas saslimšanas vai bojājumi.

Simptomi

Neirogēna urīnpūšļa simptomi izpaužas kā urīnpūšļa muskuļa (m. detrusor), urīnizvadkanāla slēdzējmuskuļa (sfincter uretrae) un abu šo vienību koordinētas darbības funkcionāli traucējumi. Traucējumu veids būs atkarīgs no nervu sistēmas bojājuma lokalizācijas un var izpausties gan kā urīnpūšļa muskuļa detrusora hiperaktivitāte, gan kā hipoaktivitāte un pat pilnīga akontraktilitāte. Tajā pašā laikā var būt arī sfinktera darbības traucējumi, kas izpaužas kā hipo- vai hiperaktivitāte.

Ja vienam pacientam ir gan detrusora, gan sfinktera darbības traucējumi, tad rodas diskoordinācija detrusora un sfinktera darbībā, kas noved pie smagiem urīnpūšļa funkcijas traucējumiem ar tādām komplikācijām kā:

• pāraktīvs urīnpūslis,
• hroniska nieru mazspēja,
• urīna nesaturēšana,
• urīnceļu infekcijas.

Terapija un sekmīgs tās iznākums viennozīmīgi būs atkarīgs no precīzas diagnostikas, kas balstīta uz anamnēzi, laboratoru izmeklēšanu, rentgenoloģiskiem un urodinamiskiem izmeklējumiem (skat. 1. tabulu).

Neiroanatomija

Urīnpūšļa funkciju raksturo mikcijas cikls, kas sastāv no divām fāzēm: urīna uzkrāšanas fāzes un urīna izvadīšanas fāzes.

Uzkrāšanas fāze

Uzkrāšanas fāzes laikā palielinās urīnpūšļa tilpums, tajā pašā laikā līdz zināmam tilpumam (~300 ml) spiediens urīnpūslī būtiski nepieaug. No tā var secināt, ka urīna uzkrāšanas fāzē detrusora muskulim jābūt relaksētam un elastīgam, tādējādi izvairāmies no nepārtrauktas subjektīvas vajadzības iztukšot urīnpūsli. Urīnpūšļa ietilpība ir atkarīga no detrusora muskuļa elasticitātes un parasimpātiskās nervu sistēmas inhibīcijas. Tātad būtībā urīnpūšļa pildīšanās ir pasīvs notikums.

Lai nodrošinātu urīna saturēšanu urīna uzkrāšanās laikā, spiedienam urīnpūslī ir jābūt zemākam nekā urīnizvadkanāla spiedienam (infravezikālais spiediens jeb uretras rezistence). Pretējā gadījumā būs vērojama urīna nesaturēšana. Atsevišķu fizisku aktivitāšu laikā (klepojot, šķaudot, smejoties) strauji pieaug spiediens vēdera dobumā (intraabdominālais spiediens). Šis spiediena pieaugums iedarbojas gan uz urīnpūsli (pieaug intravezikālais spiediens), gan uz urīnizvadkanālu (pieaug uretras rezistence). Ja anatomiski attiecības starp orgāniem mazajā iegurnī ir pareizas, tad šādu fizisku aktivitāšu laikā urīna nesaturēšana nebūs vērojama. Ja būs starpenes muskulatūras novājināšanās un orgānu noslīdējumi, pieaugošais spiediens pamatā darbosies uz urīnpūsli, bet ne uz urīnizvadkanāla slēdzējmehānismu. Šādos gadījumos sekas būs urīna nesaturēšana (slodzes urīna nesaturēšana; skat. 2. tabulu).

Urīna izvadīšanas jeb mikcijas fāze

Uzkrāšanas fāze mikcijas fāzē var pāriet patvaļīgi (reflektori) vai gribas kontrolēti (apzināti). Patvaļīgi jeb neapzināti mikcijas fāzu maiņa notiek bērniem līdz trīs četru gadu vecumam. Veselam pieaugušam cilvēkam mikcija ir apzināts, ar gribu kontrolēts process. Urinācijas laikā detrusora muskulis kontrahējas, bet urīnizvadkanāls un tā slēdzējmuskuļi atslābst, līdz ar to urinācija notiek brīvi, bez infravezikālas pretestības (jebkāds šķērslis zemāk par urīnpūšļa līmeni, kas traucē brīvu urīna noplūdi, piemēram, urīnizvadkanāla sašaurinājumi, priekšdziedzera palielināšanās vīriešiem, mazā iegurņa orgānu noslīdējumi sievietēm, tumori). Tomēr cilvēkiem ar muguras smadzeņu bojājumu darbojas primitīvais mikcijas refleksa modelis, kad mikcijas fāze sākas reflektori, tiklīdz galvas smadzenes saņem impulsu, ka urīnpūslis ir uzpildījies, jo šie pacienti nespēj aizturēt urināciju līdz nokļūšanai tualetē (skat. 2. attēlu).

Kā visu mūsu orgānu funkcijas, arī mikcijas ciklu regulē nervu sistēma: galvas un muguras smadzenes ar mikcijas centriem un perifērie nervi (skat. 1. attēlu).

Galvas smadzenes

Galvas smadzenes ir galvenā funkcionējošā vienība koordinēta urīntrakta darbībā. Galvas smadzenēs mikcijas centri ir lokalizēti pieres daivās (frontal lobe). Pirmā šo centru pamatfunkcija ir inhibēt signālus, kas tiek novadīti uz detrusora muskuli, lai novērstu urīnpūšļa sienas patvaļīgu kontrakciju, līdz indivīds neatrodas sociāli akceptējamā vietā (tualetē), kur būtu pieļaujama urinācija.

Vairāki galvas smadzeņu bojājumi vai saslimšanas (piemēram, akūti galvas smadzeņu asinsrites traucējumi, audzēji, demence) izraisa traucējumus normālā mikcijas refleksā un mikcijas cikla kontrolē.

Signāliem, kas veidojas galvas smadzenēs, jāiziet divi "kontrolpunkti" (smadzeņu stumbrs un muguras smadzeņu sakrālie kodoli), līdz tie nonāk urīnpūslī. Smadzeņu stumbrā mikcijas centrs ir lokalizēts pons rajonā (pontine micturition center - PMC). Tas ir galvenais koordinējošais centrs starp galvas smadzenēm un urīnpūsli. Šis centrs ir atbildīgs arī par to, lai detrusora un sfinktera darbība noritētu sinhroni. PMC stimulācija nodrošina, lai mikcijas laikā detrusors kon tra hēos, bet urīnizvadkanāla sfinkters relaksētos. PMC darbību ietekmē emocijas, ar ko varam izskaidrot, ka daļa cilvēku lielu baiļu vai emocionālu pārdzīvojumu laikā var piedzīvot urīna nesaturēšanu. Spēja kontrolēt PMC ir daļa no sociālā treniņa, ko bērni iegūst augšanas un attīstības procesā. Parasti kontroli pār smadzeņu stumbru (pons) galvas smadzenes nostiprina trīs četru gadu vecumā, tieši tāpēc šajā vecumā vairākums bērnu jau spēj kontrolēt sava urīnpūšļa darbību.

Kad urīnpūslis ir uzpildījies, detrusora iestiepuma receptori sūta signālu uz PMC, kas informāciju nodod galvas smadzenēm. Subjektīvi šo signālu par pilnu urīnpūsli mēs sajūtam kā pēkšņu vajadzību urinēt. Normālā situācijā galvas smadzenes sūta inhibējošus impulsus PMC, lai uzreiz nenotiktu urīnpūšļa iztukšošanās, līdz mēs neatrodamies tualetē. Šajā starpposmā līdz nokļūšanai tualetē mikcijas vajadzība var izzust vai būt ļoti niecīga.

Muguras smadzenes

Muguras smadzenes mikcijas cikla regulācijā piedalās ar sakrālo segmentu mikcijas centriem, caur kuriem informācija no urīnpūšļa nonāk PMC un tālāk galvas smadzenēs. Nebojātas muguras smadzenes ir būtisks posms urīntrakta funkcijas nodrošināšanā. Ja notiek muguras smadzeņu bojājums, pacientam parādās tādas sūdzības kā bieža urinācija, urgenta mikcija (steidzama, neatliekama vajadzība urinēt), urgenta urīna nesaturēšana (pēkšņa nepieciešamība urinēt, kam seko urīna nesaturēšana), bet nereti ir traucēta pilnīga urīnpūšļa iztukšošanās (atlieku urīns), jo gan detrusors, gan sfinkters vienlaikus ir hiperaktīvi. Objektīvi to var pierādīt tikai specifisku funkcionālu izmeklējumu (urodinamiski izmeklējumi) laikā, kur vērojama detrusora-sfinktera dissinerģija ar de­trusora hiperrefleksiju.

Sakrālo refleksu centri atbild arī par urīnpūšļa kontrakciju. Ja ir ļoti plašs vai pilnīgs muguras smadzeņu bojājums, urīnpūslis nespēj funkcionēt, jo urīnpūslis nekontrahējas - ir detrusora arefleksija, šādā gadījumā attīstās pilna urīna retence.

Perifērie nervi

Normālā situācijā urīnpūšļa un sfinktera sinhronu darbību koordinē simpatiskā nervu sistēma (SNS). Kad SNS ir aktivēta, urīnpūslis uzpildās, bet spiediens tajā būtiski nepalielinās un sfinkters atrodas kontrahētā stāvoklī. SNS impulsi vienlaikus bloķē arī parasimpatisko nervu sistēmu (PNS). No tā izriet: ja SNS ir aktivēta, mikcijas reflekss ir inhibēts. PNS darbojas pretēji: stimulē detrusora kontrakcijas un atslābina sfinkteru, kā rezultātā notiek mikcija.

Vienlaikus mikcijas cikla regulācijā piedalās arī somatiskā nervu sistēma, kas regulē gribai pakļautās muskulatūras darbību. Urīntrakta vienotā funkcionēšanā piedalās ārējais urīnizvadkanāla sfinkters un iegurņa diafragma (regulē somatiskās nervu sistēmas pudendālie nervi). Pudendālo nervu aktivācijas rezultātā kontrahējas starpenes pamatnes muskulatūra, nodrošinot urīna saturēšanu.

Atliktā jeb gribai pakļautā mikcija

Pieaudzis cilvēks dienas laikā urinē vidēji četras līdz astoņas reizes. Lielāko dienas daļu urīnpūslis ir relaksētā stāvoklī - uzkrāj urīnu, un tāpēc mēs varam nodarboties ar daudz patīkamākām aktivitātēm nekā nepārtraukta urinācija. Veselam pieaugušam cilvēkam urīnpūšļa funkcija ir pilnībā automātiska, taču galvas smadzeņu kontrolēta, gribai pakļauta organisma darbība. Tas nozīmē, ka vesels indivīds spēj uzsākt urināciju vai aizturēt mikciju, kad pats to vēlas.

Veselam pieaugušajam PMC strādā "ieslēgts/izslēgts" režīmā, ko aktivē urīnpūšļa sienas iestiepuma receptori. Kad urīnpūslis ir pilns, iestiepuma receptori tiek aktivēti un tas ieslēdz PMC, ko mēs sajūtam kā mikcijas vajadzību. Ja nav iespējams nekavējoties doties uz tualeti, galvas smadzenes sūta impulsus, kas inhibē PMC un aizkavē detrusora kontrakciju. Tajā pašā laikā indivīds var sasprindzināt urīnizvadkanāla ārējo slēdzējmuskuli un starpenes dia­fragmu, lai nodrošinātu urīna saturēšanu.

Tātad mikcijas cikla koordinētā darbībā piedalās gan centrālā nervu sistēma, gan veģetatīvā un somatiskā nervu sistēma.

Urinācijas traucējumi atkarībā no bojājuma lokalizācijas

Gadījumos, kad ir nervu sistēmas traucējumi, arī mikcijas cikla regulācija nenotiek pareizi. Urinācijas traucējumi būs atkarīgi no bojājuma lokalizācijas attiecīgajā nervu sistēmas daļā - galvas smadzenēs, smadzeņu stumbrā, muguras smadzenēs vai perifērajos nervos. Disfunkcionāla mikcija var izpausties dažādos veidos: sākot ar urīna retenci un beidzot ar pāraktīvu (hiperaktīvu) urīnpūsli; protams, var būt simptomu kombinācijas. Urīna nesaturēšana ir cēlonis urīnpūšļa vai sfinktera disfunkcijai.

Urīnpūšļa pāraktivitāte izpaudīsies kā urgenta mikcija (pēkšņa, steidzama, neatliekama vajadzība urinēt) ar sekojošu urgentu urīna nesaturēšanu vai bez tās (steidzamai vajadzībai urinēt seko patvaļīga urīna noplūde, pirms cilvēks nokļūst tualetē). Sfinktera nepietiekamība, hipoaktivitāte ir cēlonis slodzes urīna nesaturēšanai (šajā gadījumā ir novājināta urīnizvadkanāla rezistence un, urīnpūslim uzpildoties, urīns vienkārši patvaļīgi izdalās, jo nepietiekami spēcīgi funkcionē urīnpūšļa/urīnizvadkanāla slēdzējmehānisms). Ja vienlaikus ir detrusora hiperaktivitāte un sfinktera nepietiekamība - kombinēsies abu nesaturēšanu simptomi.

Galvas smadzeņu bojājums

Gadījumā, ja nervu sistēmas bojājums ir galvas smadzeņu līmenī (virs pons), ir pilnībā zaudēta centrālās nervu sistēmas kontrole pār mikcijas ciklu. Tajā pašā laikā mikcijas refleksi no urīnpūšļa - primitīvais mikcijas reflekss - saglabājas neskarti.

Šādiem pacientiem ir raksturīga neirogēna detrusora hiperaktivitāte, kas klīniski izpaužas ar pāraktīva urīnpūšļa simptomiem - urīnpūslis iztukšojas pārāk bieži un pārāk pēkšņi, pat pie maziem urīnpūšļa tilpumiem. Šiem pacientiem mikcijas sajūta ir saglabāta, taču viņi nepagūst nokļūt līdz tualetei un arī naktī vairākkārt mostas no urinācijas vajadzības. Tipiskas diagnozes ar šādu bojājumu ir akūti galvas smadzeņu asinsrites traucējumi, galvas smadzeņu audzēji un Shy-Drager sindroms (reta saslimšana, pie kuras neslēdzas arī urīnpūšļa kakls).

Muguras smadzeņu bojājums

Patoloģijām, kas skar nervu sistēmu muguras smadzeņu līmenī (starp pons un sakrālajiem segmentiem), arī ir raksturīga detrusora hiperaktivitāte ar pāraktīva urīnpūšļa simptomu klīniskajām izpausmēm. Pacientiem ar paraplēģiju vai tetraplēģiju raksturīga arī apakšējo ekstremitāšu spasticitāte. Pacientiem raksturīgas urgentas mikcijas ar urgentu urīna nesaturēšanu. Atšķirībā no galvas smadzeņu bojājuma, pacientiem ar muguras smadzeņu bojājumu vienlaikus ir raksturīga sfinktera hiperaktivitāte. Gadījumos, ja hiperaktivitāte vienlaikus izveidojas gan detrusorā, gan sfinkterā, pacients izjutīs ļoti spēcīgu vēlmi urinēt, bet mikcija nebūs iespējama vai notiks ļoti mazām porcijām un nepilnīgi. Medicīniski šādos gadījumos lieto terminu detrusora/sfinktera dissinerģija.

Visbiežākie muguras smadzeņu bojājumu iemesli ir motociklu un auto traumas. Arī multiplā skleroze bieži rada tieši šāda veida urinācijas traucējumus, biežāk jaunām sievietēm. Bērniem ar mielomeningocēli raksturīga urīnpūšļa hiperaktivitāte un vienlaikus samazināta urīnizvadkanāla rezistence.

Sakrālo segmentu bojājums

Izolēts sakrālo segmentu un to nervu bojājums var būt par iemeslu novājinātai detrusora kontraktilitātei ar sekojošu urīna aizturi. Šiem pacientiem bieži vien ir zudusi vai novājināta mikcijas sajūta (nejūt, kad urīnpūslis ir pilns) - sensors neirogēns urīnpūslis.

Motora neirogēna urīnpūšļa gadījumā cilvēks jūt, ka urīnpūslis uzpildās, bet nenotiek detrusora kontrakcijas (detrusora arefleksija), līdz ar to mikcija nav iespējama. Rezultāta attīstās pārplūdes urīna nesaturēšana. Biežākās patoloģijas, kas izsauc šādu bojājumu, ir sakrālās zonas smadzeņu audzēji, diska trūces, traumas ar iegurņa lūzumiem, kā jatrogēni bojājumi var būt lumbālas laminektomijas (lumbar laminectomy) un radikālas mazā iegurņa orgānu operācijas.

Perifēro nervu bojājums

Cukura diabēts un AIDS ir divas biežākās patoloģijas, kas rada perifēras neiropātijas ar sekojošiem urinācijas traucējumiem, visbiežāk urīna retenci. Šo slimību rezultātā tiek bojātas nervu šķiedras, kas inervē urīnpūsli, un rezultātā pakāpeniski attīstās nesāpīga urīnpūšļa dilatācija. Pacientiem ar hronisku cukura diabē tu sā kot nēji pavājinās urīnpūšļa sensitivitāte (ir novājināta sajūta, kā urīnpūslis uzpildās), tad notiek dilatācija, kam seko urīnpūšļa dekompensācija un pārplūdes nesaturēšana. Līdzīgi kā sakrāla bojājuma gadījumā, arī šiem pacientiem ir apgrūtināta spontāna mikcija urīnpūšļa hipokontraktilitātes dēļ.

Citas saslimšanas, kas var izraisīt perifēro nervu bojājumu ar sekojošu disfunkcionālu mikciju:

• poliomielīts,
• smagas ģenitāliju herpes formas,
• neirosifiliss.

Supraspināls bojājums

Supraspināls bojājums attiecas uz galvas smadzeņu bojājumu virs pons līmeņa. Visbiežāk cēlonis ir galvas smadzeņu akūti asinsrites traucējumi, galvas smadzeņu audzēji, Parkinsona slimība, Shy-Drager sindroms.

Galvas smadzeņu akūti asinsrites traucējumi

• Uzreiz pēc akūtās stadijas, pēc notikuma ir akūta pārejoša cerebrāla šoka fāze, kuras laikā ir detrusora arefleksija un pilna urīna retence. 25% pacientu pēc akūtiem galvas smadzeņu asinsrites traucējumiem attīstās urīna retence.
• Pēc akūtās šoka fāzes vērojama detrusora hiperrefleksija ar koordinētu sfinktera darbību. Pacients sūdzēsies par pāraktīva urīnpūšļa simptomiem.
• Urīna retences laikā indicēta katetrizācija. Detrusora hiperrefleksiju ārstē ar antimuskarīniem antiholīnerģiskiem preparātiem.

Galvas smadzeņu audzēji

• Urodinamisko izmeklējumu raksturīgākā aina ir detrusora hiperrefleksija ar koordinētu sfinktera darbību.
• Raksturīgi pāraktīva urīnpūšļa simptomi. Pirmās izvēles medikamenti ir antimuskarīnu grupas medikamenti

Parkinsona slimība

• Slimības pamatā ir substantia nigra neironu deģeneratīvs bojājums, kā rezultātā attīstās dopamīna nepietiekamība un paaugstināta holīnerģiskā aktivitāte corpus striatum.
• Pacientiem ar Parkinsona slimību raksturīga bradikinēzija, skeleta muskulatūras tremors, zobratu rigiditāte, seja kā maska. Urinācijas traucējumus raksturo bieža urgenta mikcija, niktūrija, uzspiesta urīna nesaturēšana.
• Urodinamiskos izmeklējumos (UDS) detrusora hiperrefleksija un urethra sfinktera bradikinēzija (sfinktera kontrakcijas ir lēnas un vājas).
• Līdzīgi kā pie citiem suprasakrāliem bojājumiem, arī šajā gadījumā ārstēšana ir simptomātiska ar antimuskarīniem.
• Ļoti rūpīgi jāizmeklē pacienti, kam vienlaikus varētu būt infravezikāla obstrukcija.
• Pirms plānotas labdabīgas priekšdziedzera hiperplāzijas terapijas UDS obligāta, lai izvērtētu detrusora funkciju, jo pēc operācijas var būt urīna nesaturēšana detrusora hiperrefleksijas dēļ.
• Ja transuretrāla priekšdziedzera rezekcija (operācija labdabīgas priekšdziedzera hiperplāzijas ārstēšanai ir veikta bez UDS, pēc operācijas pacients var totāli nesaturēt urīnu.

Shy-Drager sindroms

• Shy-Drager sindroms ir reta progresējoša deģeneratīva saslimšana ar multiorgānu atrofiju. Pacientiem raksturīgi parkinsonisma simptomi, kā arī cerebrāla ataksija un autonoma disfunkcija (ortostātiska hipotenzija, anhidroze, urīna nesaturēšana). Deģeneratīvas izmaiņas Onuf's nucleus reksturo ārējā sfinktera denervācija. Simpatisko nervu atrofija ir cēlonis nefunkcionējošam detrusoram un atvērtam urīnpūšļa kaklam.
• Urodinamiski ir detrusora hiperrefleksija, dažiem - detrusora arefleksija vai nepietiekami spēcīgas detrusora kontrakcijas. Urīnpūšļa kakls (iekšējais sfinkters) slēdzas nepilnīgi; ir uretras ārējā sfinktera denervācija.
• Shy-Drager sindroma terapijā lieto antimuskarīnu grupas preparātus kombinācijā ar intermitējošu vai pastāvīgu katetrizāciju. Pacientiem ar Shy-Drager sindromu nebūtu rekomendējama transuretrāla prostatas rezekcija, jo ir ļoti augsts risks totālai urīna nesaturēšanai.

Muguras smadzeņu bojājums

Muguras smadzeņu traumas

• Sākotnēji spinālā šoka fāzē pacientiem ir urīna retence un aizcietējumi, jo anālie un bulbokavernozais refleksi ir nomākti. UDS detrusora arefleksija, tomēr uretras sfinkteru funkcija ir saglabāta.
• Spinālā šoka fāze ilgst 6-12 nedēļas. Šajā laikā būtu mērķtiecīgi veikt katetrizāciju.
• Pēc šoka fāzes detrusora funkcija atjaunojas, bet izveidojas hiperrefleksija. Atkarībā no bojājuma līmeņa var attīstīties detrusora/sfinktera dissinerģija - de­trusora hiperrefleksija. Šādos gadījumos rekomendē veikt urodinamisku izmeklējumu kontroles un periodisku intermitējošu katetrizāciju.

Multiplā skleroze

• Multiplai sklerozei raksturīga perēkļveida nervu šķiedru demielinizācija. Visbiežāk skarti muguras smadzeņu mugurējie un laterālie rajoni.
• Visbiežāk urodinamiski vēro det rusora hiperrefleksiju (50-90%), detrusora/sfinktera dissinerģiju - detrusora hiperaktivitāti (50%), detrusora arefleksiju (20-30%).
• Optimālai terapijas izvēlei jābūt balstītai urodinamiskā atradē, tā jāizvēlas individuāli katram pacientam.

Perifēro nervu bojājums

Visbiežāk perifēro nervu bojājumus izraisa cukura diabēts, herpes infekcija, lumbālo disku trūces, tabes dorsalis (neirosifiliss), radikālas iegurņa operācijas, kam sekas ir detrusora arefleksija.

Diabētiska cistopātija

• Parasti neirogēni urīnpūšļa traucējumi attīstās desmit un vairāk gadu pēc cukura diabēta sākuma. Urīnpūšļa traucējumu pamatā ir autonoma un perifēra neiropātija-segmentāla nervu šķiedru demielinizācija un traucēta nervu impulsu pārvade.
• Diabētiskas cistopātijas pirmie simptomi ir urīnpūšļa jutības traucējumi (nejūt mikcijas vajadzību), kam seko motori traucējumi (nespēj iztukšot urīnpūsli).
• Klasiski urodinamiski simptomi ir palielināts atlieku urīns, urīnpūšļa hiposensitivitāte, detrusora hipokontraktilitāte, kam var sekot akontraktilitāte.
• Ārstēšana parasti ietver intermitējošu vai pastāvīgu katetrizāciju (atkarībā no simptomu smaguma).

 Tabes dorsalis (neirosifiliss)

• Impulsu pārvade pa centrālo un perifēro nervu sistēmu ir traucēta, kā rezultātā pacientiem ir novājināta urīnpūšļa jutība un retas mikcijas.
• Urodinamiski detrusora arefleksija ar normālu sfinktera funkciju.

Herpes zoster

• Herpes zoster ir neiropātija ar raksturīgiem sāpīgiem vezikulāriem izsitumiem, kas lokalizējas pa nervu gaitu.
• Ja slimība skar sakrālos nervus, var tikt traucēta arī detrusora funkcija. Agrīnās herpes infekcijas stadijās raksturīgi apakšējo urīnceļu simptomi - bieža mikcija, urgenta mikcija, urgenta urīna nesaturēšana.

Hroniskos gadījumos ir novājināta urīnpūšļa jutība (hiposensitivitāte), atlieku urīns, kas spontāni izzūd, ārstējot herpes infekciju.

Disku trūces

• Progresējošas lumbālo skriemeļu diska trūces var izraisīt detrusora hiperaktivitāti. Akūta diska trūce var izsaukt nerva vadīšanas traucējumus un detrusora arefleksiju.
• Urodinamiski tipiska atrade ir detrusora arefleksija ar netraucētu urīnpūšļa sensitivitāti. Ja bojāts perifērais simpatiskais nervs, iekšējais sfinkters nefunkcionē, būs atvērts urīnpūšļa kakls. Tomēr ārējā sfinktera funkcija ir saglabāta.

Iegurņa operācijas

• Pacientiem pēc plašām iegurņa operācijām - radikālas histerektomijas, abdominoperineālas rezekcijas, proktokolektomijas u. c. - var rasties urīnpūšļa disfunkcijas.
• Visbiežāk raksturīga detrusora arefleksija. Labā ziņa - 80% pacientu detrusora funkcija atjaunojas sešu mēnešu laikā.