Zīdīšanas problēmu risinājumi. Pētījums Latvijā

Dati liecina: no zīdaiņiem, kuri 2019. gadā dzimuši ASV, tikai 55,8 % sešu mēnešu vecumā tika baroti ar krūti un tikai 24,9 % bija ekskluzīvi zīdīti. Eiropas Savienības valstīs barošana ar krūti dzemdību nodaļā variē no 56 % līdz 98 % (virs 90 % Dānijā, Šveicē, Horvātijā), bet sešu mēnešu vecumā tikai ar krūti tiek baroti 13—39 % (Nīderlandē 39 %, Šveicē 10 %). [1]

Pēc SPKC datiem, kas publicēti 2018. gadā, Latvijā 83,1 % zīdaiņu tiek pielikti pie krūts dzemdību zālē, bet dzemdību nodaļā barošana ar krūti turpināta 79,9 % zīdaiņu. [2]

Kāpēc attīstītajās valstīs ar šķietamu izpratni par ieguvumiem no barošanas ar krūti gan mātei, gan bērnam ir tik salīdzinoši maza tās popularitāte?

Pētījuma apraksts

Jauktu metožu retrospektīvs šķērsgriezuma pētījums “Zīdīšanas problēmu risinājumi Latvijas populācijā pēdējo 5 gadu laikā” veikts no 2023. gada janvāra līdz augustam. Anketā bija 25 jautājumi — gan slēgtā, gan atvērtā tipa. Pētījuma dalībnieces bija vismaz 18 gadus vecas Latvijā dzīvojošas sievietes mātes, kuras pēdējos piecos gados savu(-s) bērnu(-s) barojušas ar krūti.

Pētāmā grupa

Pētāmo grupu veidoja 503 sievietes mātes vecumā no 21 līdz 47 gadiem, vidējais vecums 32,7 ± 4,12 SN. Lielākajai daļai (53,7 %) aptaujāto bija augstākā izglītība — augstākā akadēmiskā vai augstākā profesionālā. Visvairāk dzīvoja Rīgā (37,8 %) un Pierīgā (20,9 %).

Analizējot datus, lielākā daļa no respondentēm bērnu(-s) bija dzemdējusi Rīgas Dzemdību namā — 37,8 % (190 no 503), reģionālajās slimnīcās 26,2 %, biežāk Vidzemes, Jelgavas, Liepājas, Dobeles, Kuldīgas un Jēkabpils slimnīcā, kā arī Jūrmalas un Siguldas slimnīcā (23,5 %). No pētījumā iekļautajām mātēm 43 dzemdējušas P. Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā (8,5 %), 1,6 % jeb astoņas bija izvēlējušās mājdzemdības, bet 2,4 % jeb 12 dzemdējušas ārzemēs.

Par statistiskās ticamības slieksni tika uzskatīta p vērtība, kas vienāda ar vai zemāka par 0,05.

Pētījuma rezultāti un diskusija

Agrīni sākta zīdīšana

Viens no svarīgākajiem faktoriem veiksmīgai barošanai ar krūti ir agrīna tās sākšana, proti, nākamajā stundā pēc dzemdībām. Zīdīšanu pirmajā stundā pēc dzemdībām sāka lielākā daļa (83,1 %) māšu, bet 16,9 % nesāka.

Analizējot saistību starp dzemdību iestādi un agrīni sāktu zīdīšanu, redzams, ka 100 % gadījumu (8/8) tā tiek sākta mājdzemdībās, ārzemēs dzemdējušām sievietēm 91,6 % (11/12), tomēr jāņem vērā, ka šajās grupās ir mazs respondentu skaits. Taču arī dzemdību vietās, kur sievietes dzemdējušas biežāk, lielākoties uzreiz pēc dzemdībām sākta zīdīšana: Jūrmalas un Siguldas slimnīcā 88,9 % (105/118); PSKUS 83,72 % (36/43), Rīgas Dzemdību namā 80,5 % (153/190), reģionālajās slimnīcās 79,5 % (105/132) gadījumu (p < 0,005).

Ir vairāki riska faktori, kas neveicina agrīni sākt zīdīšanu, piemēram, nav bijis agrīns āda—āda kontakts, bijušas dzemdības ar ķeizargriezienu, māte atguvusies no spinālās anestēzijas, bērna dzimšanas svars zem 2500 g, palielināts mātes ĶMI, turklāt ļoti svarīgas ir arī mātes zināšanas par barošanu ar krūti. [3; 4]

Mākslīgā maisījuma ieviešana dzemdību iestādē

Pētāmajā populācijā mātēm dzemdību iestādē lielākoties netika piedāvāts maisījums (56,6 % []), tomēr nebija liela atšķirība iepretī mātēm, kurām tika piedāvāts ieviest mākslīgo piena maisījumu zīdaiņa uzturā, attiecīgi 43,3 % (1. attēls).

Salīdzinot pa dzemdību vietām, procentuāli visbiežāk maisījums tika piedāvāts P. Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā (67,4 % jeb 29/43), Rīgas Dzemdību namā (51,6 % jeb 98/190), gandrīz līdzvērtīgi reģionālajās slimnīcās: 51,5 % (68/132). Mātēm, kuras dzemdējušas ārzemēs, mākslīgais piena maisījums piedāvāts 41,6 % gadījumu (5/12). Salīdzinoši maz mākslīgais piena maisījums piedāvāts Jūrmalas un Siguldas slimnīcā: tikai 14,4 % (17/118), bet visretāk piedāvāts mājdzemdībās dzimušiem zīdaiņiem: 12,5 % jeb vienam no astoņiem (p < 0,001).

Šo pētījumu papildinot, būtu vērtīgi noskaidrot, kāda veida dzemdības bija mātēm: fizioloģiskas vai patoloģiskas, bērna svars, bērna slimības, lai izvērtētu arī riska faktorus, kāpēc mākslīgais maisījums tika piedāvāts.

No visām sievietēm, kuras atbildēja, ka zīdījušas ar krūti uzreiz pēc dzemdībām (pirmās stundas laikā), mākslīgo piena maisījumu piedāvāja 39,5 % (165/418), bet mātēm, kuras nesāka zīdīt ar krūti uzreiz pēc dzemdībām, mākslīgo piena maisījumu piedāvāja 62,3 % gadījumu (53/85).

Statistiski ticama ir saistība, ka mākslīgo piena maisījumu biežāk piedāvāja mātēm, kuras nesāka zīdīšanu pirmajā stundā pēc dzemdībām (p < 0,001). Tas atkārtoti pierāda, cik nozīmīgi ir barošanu ar krūti sākt agrīni.

Zīdīšanas problēmas

Kvantitatīvie dati

No pētījumā iekļautajām mātēm 82,7 % (416/503) atzīmēja zīdīšanas problēmas pēdējos piecos gados. Literatūrā aprak­stītās zīdīšanas problēmas sakrita ar pētījumā minētajām.

Visvairāk mātēm bijis jāsaskaras ar zīdīšanas satvēriena problēmu (60,6 %), ieplaisājušiem un/vai sāpīgiem krūtsgaliem (60,3 %), laktostāzi jeb piena sastrēgumu (45,2 %), nepietiekamu piena daudzumu (35,3 %), ar tādām anatomiskām problēmām mutes dobumā bērnam kā aukslēju, lūpu šķeltne vai īsa zemmēles saitīte (18 %) un ievilktiem krūtsgaliem (14,6 %).

Respondentēm bija iespēja atzīmēt arī citus iemeslus (12 % []): kā zīdīšanas problēma minēta bērna priekšlaicīga piedzimšana, zīdīšanas aversija, bērnam bija govs piena olbaltumvielu nepanesība, zīdīšanas beigšana sagādājusi grūtības, krūts piens neesot bijis pirmajās dienās pēc dzemdībām, bērns neesot pratis zīst, medicīnisku iemeslu dēļ — bērns atradies inkubatorā, krūtsgala vazospazma un māte slimo ar cukura diabētu. Visretāk zīdīšanas problēmas (2. attēls) saistījās ar piena sēni uz krūtsgaliem (7,4 %), krūtsgala izmēra neatbilstību bērna mutes izmēriem (6,5 %), mastītu (4,8 %), hiperlaktāciju (2 %) un abscesu (1,4 %).

Kvalitatīvie dati

Atvērtā tipa jautājumos mātes varēja raksturot zīdīšanas problēmas, diemžēl bieži tika uzsvērta medicīnas personāla nekorektā attieksme, nereti mātes nav jutušas kvalitatīvu atbalstu zīdīšanas problēmu risināšanā.

• “Bērns pēc dzemdībām neprata satvert krūti. Viņš gribēja daudz gulēt, krūti neprasīja. Ārstniecības personāls nebija ieinteresēts palīdzēt situācijā, sniegt padomus zīdīšanas veiksmīgai sākšanai.”
• “Slimnīcā bērniņam nenāca klāt svars kā pēc statūtiem, kaut gan krūtīs bija daudz piena; bez liekām ceremonijām un reāliem mēģinājumiem palīdzēt tieši ar zīdīšanu tika piedāvāts sākt bērniņu barot ar maisījumu.”
• “Nepareiza satvēriena dēļ dzemdību iestādē saplaisāja krūtsgali. Bērnu ārsts izrakstot aizliedza barot, kamēr tie nebūs sadzijuši, līdz tam bērns jāturpina barot ar mākslīgo piena maisījumu.”

Jo agrīnāk novērš minētās zīdīšanas problēmas, jo efektīvāka būs zīdīšana. Lielākoties ir jākoriģē satvēriens un poza, ievērojot principu, ka bērns atrodas ar vēderu pret māti, vienā asī, plaši atvērtu muti, apņemot lielāko daļu areolas.

Pozu vēlams izvēlēties atbilstoši situācijai, taču iesākumā laba poza būtu “bioloģiskā” jeb “biological nurturing” vai “laid back position”, kad bērns var aktīvi iesaistīties zīdīšanas procesā. Jāatceras, ka barošanai ar krūti nav jābūt sāpīgai, bet iesākumā var būt jutīgi krūtsgali.

Aplūkojot sistemātiskos pārskatus par krūtsgalu kopšanu fisūru gadījumā, jāsecina, ka vienotu rekomendāciju nav, jo uzsvērts, ka vajadzīgi papildu pētījumi. Tomēr, apzinot riskus un ieguvumus, krūtsgalu kopšanā var izmantot mātes pienu, kas saīsina dzīšanas laiku; siltu ūdens kompresi uz krūtsgala, kas mazina sāpes attiecīgajā mirklī. Lokāli var izmantot dekspantenolu, kas veicina audu reģenerāciju, lanolīnu, tiesa, par to efektivitāti pētījumos ir liela heterogenitāte, kā arī dažādus augu valsts bāzes krēmus, piemēram, aloe vera. [5; 6]

Rekomendāciju sniedzēji

Risināt zīdīšanas problēmas, sniedzot rekomendācijas, palīdzēja zīdīšanas konsultanti (44,1 % gadījumu), vecmātes un medmāsas (10,1 %), ģimenes ārsts (8 %), neonatologs (4,1 %) un pediatrs (3,6 %).

Pārliecinoši visbiežāk tika koriģēta zīdīšanas poza un sniegtas rekomendācijas krūtsgala kopšanā, tika izteikti ieteikumi izmantot krūtsgala uzgaļus, hiperlaktācijas gadījumā lietot kāpostlapu kompreses, samazināta piena daudzuma gadījumā ieviest mākslīgā piena maisījumu, kā arī doties pie zīdīšanas konsultanta.

Vairākumā gadījumu (72,5 %) speciālistu rekomendāciju iznākumu pētījuma respondentes novērtēja kā pozitīvu (zīdīšanu veicinošu).

Zīdīšanas beigšana

Barot ar krūti mātes beidza bērna 18—24 mēnešu vecumā (13,9 %), 9—12 mēnešu vecumā (11,3 %), 16—18 mēnešu vecumā (11,1 %). Salīdzinoši daudz māšu (8,9 %) barot ar krūti pārtraukušas bērna pirmajos trīs mēnešos, bet bērna 4—6 mēnešu vecumā zīdīšanu pārtrauca 6,2 % jauno māmiņu.

Mākslīgā maisījuma ieviešana bērna 1—3 mēnešu vecumā bija saistīta ar biežāku zīdīšanas pārtraukšanu līdz sešu mēnešu vecumam (p < 0,05).

Literatūrā minēti vairāki riska faktori, kāpēc zīdīšana tiek pārtraukta agrāk par rekomendēto: dažādas zīdīšanas problēmas, mātes aptaukošanās, depresija, ķeizargrieziens, patoloģiskas dzemdības, pašas mātes lēmums nezīdīt, kā arī sociālekonomiskie faktori — īss maternitātes atvaļinājums, apkārtējo cilvēku attieksme, zīdot publiskās vietās. [3; 7]

Paralēli šiem riska faktoriem varētu minēt arī vairākus faktorus, kas ietekmē ilgāku ekskluzīvu zīdīšanu: mātes izglītības līmenis, zīdīšanas biežums, zīdīšana naktīs, krūtsgalu veselība, māneklīša izmantošana. [8]

Rekomendācijas situācijas uzlabošanai

Ja zīdīšanu sekmētu pasaules līmenī, ik gadu varētu novērst 823 000 bērnu nāvi līdz piecu gadu vecumam un 20 000 sieviešu nāvi krūts vēža dēļ. [9]

Mūsdienās diemžēl ir tendence, ka zīdīšanas problēmu gadījumā sniedzamies pēc mākslīgā piena maisījuma (MPM), jo bieži vien tā tiešām ir vieglāk. Mātes izvēle ēdināt bērnu ar MPM pieaug un tiek pamatota ar vēlmi nezīdīt vispār, vēlmi justies brīvi, dažreiz minot arī zīdīšanas aversiju, kā arī krūšu estētiskās izmaiņas pēc zīdīšanas.

Tomēr medicīnas personālam būtu jāstāsta par milzīgajiem ieguvumiem gan mātei, gan bērnam, jābūt lielākai interesei koriģēt zīdīšanas pozas, būt klāt pirmajās dienās pēc bērna piedzimšanas un atbalstīt māti šajā zīdīšanas ceļojumā.

Nacionālā Zīdīšanas komiteja iesaka atjaunot un ieviest vairāk akreditētu “Mazulim draudzīgu slimnīcu”, kur tiek veicināta zīdīšana un mazulim draudzīga vide. Vajadzētu izveidot zīdīšanas vadlīnijas un izglītot veselības aprūpes speciālistus. Tas mazinātu dinamiski atšķirīgos viedokļus, ko pauž veselības aprūpē strādājošais personāls. Arī šajā pētījumā mātes minēja, ka, mainoties dežurējošajam personālam, bieži izteiktas pretējas rekomendācijas.

Pamatojot ar pētījumiem un praksi ASV, Kanādā un citās pasaules valstīs, risinājums būtu zīdīšanas konsultants kā štata vienība dzemdību nodaļā valsts apmaksātā aprūpē. Pagarināt zīdīšanas ilgumu varētu uzlabot arī iespēja ar zīdīšanas konsultantu sazvanīties nākamajos trīs mēnešos pēc dzemdībām. [1]

Ne mazāk svarīgi ir topošos vecākus izglītot zīdīšanas jomā un bērnu aprūpē pirmsdzemdību kursu veidā, informāciju par zīdīšanu sniegt sociālajos tīklos. Būtiski ir mazināt MPM izplatību un ievērot krūts piena aizstājēju aprites starptautisko kodeksu: mākslīgo piena maisījumu nepopularizēt dzemdību iestādē un nepiedāvāt bez medicīniskām indikācijām.

Būtu vēlams piesaistīt psihologu vai sniegt pirmo emocionālo palīdzību dzemdību nodaļā, lai palīdzētu mātēm risināt zīdīšanas problēmu emocionālo pusi. Šo ideju varētu īstenot projekta veidā, māšu izglītošanā piesaistot psihoterapeitus un psihologus.

Noslēgumā

Veselības aprūpes speciālistiem, kas ikdienā konsultē jauno ģimeni, vēlētu vienmēr būt laipniem, iejūtīgiem un ar lielu vēlmi palīdzēt risinājumu meklēšanā, jo jaunajiem vecākiem bērniņa ienākšana ģimenē ir nezināms un nedrošības pilns process.