Z zāles (zopiklons, zolpidēms, eszopiklons un zaleplons) farmācijas tirgū ienāca 20. gadsimta 80. gados bezmiega ārstēšanai pēc novērojuma, ka blakņu profils šiem medikamentiem ir mazāks nekā benzodiazepīniem.
Kopš Z zāļu ienākšanas tirgū pagājis krietns laiks, tāpēc iegūta plaša pieredze medikamentu lietošanā, izprastas potenciālās blaknes, ieguvumi un zaudējumi un citas nianses, kas saistītas ar šo zāļu grupu.
Šie noteikti nav vienkārši medikamenti ārsta darbā, jo blaknes pacientiem attīstās, arī pierašanas risks nav neiespējams. Veselības aprūpes speciālistiem rūpīgi jāseko, lai pacients Z zāles līdzīgi kā benzodiazepīnus nelietotu ilgāk par četrām nedēļām. Šā nosacījuma ievērošana diemžēl bieži pieklibo, zinātniskajās datubāzēs ir daudz pētījumu un ziņojumu par šīs zāļu grupas medikamentu pārdozēšanu, atkarībām, riskiem senioriem. Atcerēsimies par ieguvumiem, ordinējot šos medikamentus pacientam, bet pievērsīsim uzmanību riskiem, lai Z zāles tiktu izmantotas tikai pēc labākajiem priekšrakstiem.
Kā strādā Z zāles un kādas ir potenciālās blaknes?
Z zāles (zaleplons, zolpidēms, eszopiklons) bieži tiek izrakstītas miega traucējumu koriģēšanai — līdzīgi benzodiazepīniem tās saistās ar GASSA receptoru, izraisot šūnas hiperpolarizāciju.
Tomēr atšķirībā no benzodiazepīniem Z zāles selektīvāk saistās pie konkrētām GASSA apakšvienībām, primāri mērķējot uz sedatīvo efektu, nevis anksiolītisko.
Arī Z zālēm ir savs blakņu profils, biežāk to lietošana saistīta ar atmiņas traucējumiem, sliktu dūšu, reiboni, gremošanas trakta traucējumiem, halucinācijām. Visiem ārstiem, kas pacientam izraksta Z zāles, jābūt informētiem par pierašanas risku un iespēju patērēt tās ļaunprātīgi, jo lielās devās efekts būs stimulējošs, radīs eiforisku izjūtu. [4]
Z zāles un bezmiegs — kādi ir ārstēšanas nosacījumi?
Zolpidēmu (5—10 mg) lieto diennakts jeb cirkadiāno ritmu traucējumu ārstēšanā vai gadījumos, kad jāārstē ar galvassāpēm, reiboni kombinēts bezmiegs, atrodoties augstu virs jūras līmeņa pazeminātas skābekļa koncentrācijas apstākļos. Relatīvais risks, ka cilvēks zāles pārtrauks lietot blakņu dēļ, ir 0,3 (0,1—0,6; TI 95 %).
Eszopiklonu (1—3 mg) lieto nolūkā uzlabot miega ilgumu, jo miega uzturēšanai tas labi der ilgā eliminācijas pusperioda dēļ. Eszopiklonam ir viena unikāla blakne, kādas nav citām Z zālēm — par īpatnējo garšu sūdzas ~ ⅓ pacientu, kuri lieto maksimālo rekomendēto devu.
Zaleplonam (Latvijā nav, red.) ir galēji īss eliminācijas pusperiods, tāpēc to rekomendē miega latentuma uzlabošanai, bet ne uzturēšanai.
Vienmēr jāatceras, ka terapiju vecāka gadagājuma pacientiem, kas sūdzas par bezmiegu, ažitāciju vai delīriju, nav ieteicams sākt ar benzodiazepīniem vai citiem sedatīviem. Tāpat jāizvairās no hipnotiķu lietošanas kā primārās terapijas hroniska bezmiega gadījumā pieaugušajiem. Tā jāatstāj kā papildu terapija līdztekus nefarmakoloģiskām metodēm, piemēram, kognitīvi biheiviorālajai terapijai, miega higiēnas uzlabošanai. [4]
Par ko jābrīdina pacients, kam izrakstītas Z zāles?
Lai gan Z zāļu farmakoterapeitiskais profils ir uzlabots, daļa blakņu tomēr līdzinās benzodiazepīnu izraisītajām. Psihomotoriski traucējumi, kritieni un lūzumi pēc šiem kritieniem ticamāki ir gadījumos, kad medikaments lietots lielākā devā par rekomendēto vai ja tiek jaukts ar citiem psihoaktīviem medikamentiem vai alkoholu. Blakņu profilu ietekmē arī medikamenta eliminācijas pusperiods — jo tas garāks, jo blakņu vairāk.
Ir lielāka varbūtība, ka pacienti, kas lieto zopiklonu vai zolpidēmu (lielā devā), izraisīs autoavāriju.
Z zāļu atlieku efekts var ietekmēt arī cilvēka veiktspēju nākamajā dienā, tāpēc, ordinējot šīs zāles, pacienti jābrīdina, ka to lietošana nav apvienojama ar mehānismu apkalpošanu vai transportlīdzekļa vadīšanu un ka pašsajūta jāizvērtē arī nākamajā dienā pēc zāļu lietošanas. [5]
Kāpēc senioriem ar demenci svarīga izvēlētā Z zāļu deva?
Demences pacienti nereti cieš no miega traucējumiem, un viena no medikamentu grupām to ārstēšanā ir Z zāles (zopiklons, zaleplons, zolpidēms). Kohortas pētījumā Anglijā secināja, ka Z zāļu blaknes senioriem ar demenci ir atkarīgas no izvēlētās devas, respektīvi, jo lielāka deva, jo nevēlamākas blaknes.
Pacientiem, kas lietoja vairāk nekā 3,75 mg zopiklona, bija lielāks risks kritieniem, lūzumiem un išēmiskam insultam (līdzīgi kā lielu benzodiazepīnu devu lietotājiem), bet deva 3,75 mg vai mazāka šādus riskus neuzrādīja. Šajā pētījumā netika atrastas atšķirības Z zāļu un benzodiazepīnu izraisīto blakņu profilā, izņemot faktu, ka mirstības rādītāji Z zālēm bija zemāki. Tātad senioriem ar demenci ir jāizvairās no lielām Z zāļu devām! [1]
Vai Z zāles der kombinācijā ar antidepresantiem?
Lai noskaidrotu, vai ir ieguvumi, depresijas pacientiem terapijā pievienojot Z zāles, tika analizēti nejaušināti, ar placebo vai ar antidepresantu kontrolēti pētījumi. Primārais pētījumu analīzes iznākums bija Z zāļu efektivitāte un drošums, ko vērtēja pēc remisijas rādītāja un pēc zāļu lietošanas pārtraukšanas visu iemeslu dēļ. Sekundārie — atbildreakcija uz zālēm, izmaiņas Hamiltona depresijas novērtējuma skalas rezultātā, medikācijas pārtraukšana neefektivitātes vai blakņu dēļ.
Analīzei izvēlējās sešus pētījumus par Z zālēm eszopiklonu un zolpidēmu salīdzinājumā ar placebo vai antidepresantu (pārsvarā SSAI grupas vai venlafaksīnu). Kaut Z zāles kombinācijā ar antidepresantu bija pārāka kombinācija nekā placebo + antidepresants vai antidepresants monoterapijā, tomēr, spriežot pēc uzlabojuma Hamiltona depresijas skalas rezultātā, nebija ievērojamu atšķirību zāļu atbildreakcijas rādītājos un zāļu pārtraukšanas biežumā. Iespēja, ka pacientam attīstīsies blaknes un viegls reibonis, Z zāļu un antidepresantu kombinācijai bija lielāka. Izvēloties šādu terapiju, potenciālo blakņu dēļ speciālistam pacients jāuzrauga rūpīgāk. [2]
Vai Z zāles lieto šizofrēnijas pacientiem?
Ir dati no nejaušinātiem, ar placebo kontrolētiem pētījumiem, ka eszopiklons ir pārāks par placebo, mazinot bezmiega traucējumus pacientiem ar šizofrēniju, vērtējot pēc bezmiega smaguma pakāpes novērtējuma skalas (Insomnia Severity Index). Taču ir publicēts cits nejaušināti kontrolēts pētījums, kurā eszopiklons salīdzināts ar adatu terapiju un, lai cik interesanti tas šķistu, — nav atrastas atšķirības bezmiega ārstēšanas efektivitātē šizofrēnijas pacientu grupām, kas ārstētas ar Z zālēm vai ar virspusējo adatu terapiju.
Lai gan pētījumu dati atšķiras un vienots skatījums, spriežot pēc šīs publikācijas, nav atrasts, eszopiklona lietošana īstermiņā pacientiem ar šizofrēniju, lai ārstētu bezmiegu, ir pieņemama metode. [3]
Vai iespējama zolpidēma lietošana jaunām indikācijām?
Tā kā zolpidēms selektīvi iedarbojas uz GASSA receptora ω1 apakštipu, zolpidēma tartrātam ir potenciāli terapeitiskie mehānismi dažādu neiroloģisku slimību ārstēšanā. Šobrīd zolpidēms tiek pētīts lietošanai tādu slimību gadījumā, kas ietver kustību traucējumus, apziņas traucējumus un citus neiroloģiskus stāvokļus (insults, traumatiski smadzeņu bojājumi, encefalopātija un arī demence). Pašlaik gan tie lielākoties ir gadījumu ziņojumi un mazi iejaukšanās pētījumi, tāpēc vēl pāragri spriest, vai zolpidēma indikāciju spektrs nākotnē tiks paplašināts. [7]
Zopiklons un eszopiklons — kurš kuru?
Lai salīdzinātu divu selektīvu GASSA agonistu (zopiklona un eszopiklona) efektivitāti bezmiega ārstēšanā, divkārt maskētā viencentra III fāzes paralēlo grupu ne–pārākuma pētījumā pacienti (n = 199) pēc nejaušības principa bija iedalīti zopiklona grupā, četras nedēļas saņemot 7,5 mg zāļvielas, vai eszopiklona grupā, kur perorāli saņēma 3 mg zāļvielas.
Primārā efektivitātes analīze norādīja uz eszopiklona ne–pārākumu pār zopiklonu. Objektīvo parametru analīze, kas tika veikta ar polisomnogrāfiju, rādīja, ka eszopiklons pagarina kopējo miegā pavadīto laiku un uzlabo miega kvalitāti. Drošuma profils abām grupām bija līdzīgs, tāpat blakņu profils. Abi medikamenti pētījumā uzrādīja līdzvērtību. [8]
Kāda ir labā prakse Z zāļu lietošanā?
Medikamenta farmakoloģiskā profila un atkarības riska dēļ gan benzodiazepīni, gan Z zāles jālieto iespējami īsāko ārstēšanas periodu.
Izvēloties medikamentu, jāņem vērā trīs farmakokinētiskie lielumi: tā galēniskā forma, eliminācijas pusperiods un aktīvais metabolīts.
Pacientam un ārstam jāizrunā iespējamais blakņu profils, pacientam jābūt informētam par iespējām medikāciju pārtraukt un par alternatīvām. Un noteikti nav ieteicams kombinēt vairākas benzodiazepīnu vai benzodiazepīnu grupai līdzīgas zāles, jo šādai kombinācijai nav ieguvumu efektivitātē, turklāt blakņu profila izteiktība krietni palielinās. [6]
