Ienākt
PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
Šī vietne ir paredzēta veselības aprūpes speciālistiem
Ienākt Abonēt

Vienotā elpceļu slimība

S. Puriņa
Alerģiskā rinīta (AR) asociācija ar astmu ir labi zināma – līdz pat 50% dažādu autoru pētījumos, savukārt astmas pacientiem alerģisko rinītu atrod vairāk nekā 80% gadījumu. [1] Tāpat arī alerģiskā rinīta pacientiem, kam konstatē paaugstinātus bronhu reaktivitātes rādītājus, ir lielāks astmas attīstības risks. Pacientam ar AR ir trīs reizes lielāks astmas risks nekā vispārējā populācijā. Augšējo elpceļu alerģisks iekaisums ietekmē apakšējos elpceļus un vice versa.

"Vienoto elpceļu" jeb alerģiskā rinobronhīta koncepcija

Pēdējo gadu laikā tiek attīstīta "vienoto elpceļu" jeb alerģiskā rinobronhīta koncepcija. Augšējā un apakšējā elpošanas trakta epidemioloģiska, klīniska, funkcionāla, patoģenētiska, imunoloģiska vienotība ir pierādīta vairākos simtos pētījumu, kas apvienoti 2001. gadā izdotajās ARIA (Allergic rhinitis and its impact on asthma) vadlīnijās. [2] Augšējie un apakšējie elpceļi jāuztver kā vienota sistēma, tas jāatceras gan pacienta izmeklēšanā, gan ār­stēšanā (skat. 1. tabulu).

Kas jāņem vērā, izmeklējot un ārstējot pacientu? Kas jāņem vērā, izmeklējot un ārstējot pacientu?
1. tabula
Kas jāņem vērā, izmeklējot un ārstējot pacientu?

AR un astmas attīstībā ir kopīgi ģenētiskie un vides faktori, tāpat AR ir nozīmīgs astmas attīstības riska faktors pieaugušajiem [3] un bērniem. [4; 5] Pacientiem, kam ir astma, mērķtiecīgi jāuzdod jautājumi par iespējamajām iesnām, jānovērtē to sma gums. Specializētajās klīnikās ir iespējams veikt deguna gļotādas iztriepes mikroskopisku izmeklēšanu, nosakot eozinofilo leikocītu skaitu, kas ir vērtīga laboratorās izmeklēšanas metode iesnu rakstura noteikšanai, kā arī ļauj izvērtēt terapijas efektivitāti. Normāli deguna gļotādā atrod līdz 5% eozinofilo leikocītu.

Pacients, kam ir alerģiskas iesnas, jāizvaicā par iespējamiem astmas simptomiem: par klepu, elpas trūkumu, apgrūtinātu elpošanu miera stāvoklī, fiziskas slodzes un respiratoro vīrusu saslimšanas laikā.

AR pacientiem vēlams veikt nespecifiskās bronhu reaktivitātes testēšanu, lai noteiktu subklīnisku elpceļu iekaisumu. Paaugstināta nespecifiskā elpceļu reaktivitāte ir astmas riska rādītājs. Sezonāla alerģiska rinīta pacientiem nespecifiskā bronhu reaktivitāte var būt paaugstināta ne tikai alergēnu sezonas laikā, bet arī ārpus tās.

Ir pētījumi, kas apliecina, ka alerģiskā rinīta pacientiem, kam nav astmas, pēc AR vēlams veikt nespecifiskās bronhu reaktivitātes testēšanu, lai noteiktu subklīnisku elpceļu iekaisumu. Paaugstināta nespecifiskā elpceļu reaktivitāte ir astmas riska rādītājs. Sezonāla alerģiska rinīta pacientiem nespecifiskā bronhu reaktivitāte var būt paaugstināta ne tikai alergēnu sezonas laikā, bet arī ārpus tās. [6; 7]

Šie rezultāti liek pārskatīt alerģiskā rinīta terapijas stratēģiju, kas ir balstīta simptomu esamībā vai neesamībā, nevis iekaisuma esamībā.

Daļai alerģiskā rinīta pacientu, kam nav astmas simptomu, veicot bronhu biopsiju, histoloģiski var atrast tādas pašas izmaiņas elpceļos kā astmas pacientiem. [8; 9]

Iekaisums bronhu gļotādā sezonāla alerģiska rinīta pacientiem ārpus sezonas varētu būt indikators astmas attīstībai nākamo sezonu laikā. [10]

Ir veikts arī interesants "pretējs" eksperiments: sezonāla alerģiska rinīta pacientiem, kam nav astmas, ārpus sezonas (bezsimptomu periodā) tika izdarīta endobronhiāla provokācija ar ziedputekšņu ekstraktu un tika novērota iekaisuma reakcija deguna gļotādā. [11]

 Vairākas izmaiņas deguna gļotādā alerģiska rinīta pacientiem ir līdzīgas tām izmaiņām, ko atrod bronhu gļotādā astmas pacientiem, arī deguna gļotādā tiek novērota pārstrukturēšanās - deguna epitēlija gļotādas sabiezināšanās. [12] Abos gadījumos gļotādā atrod gan eozinofilos leikocītus, gan tuklās šūnas, gan T-limfocītus, kā arī iekaisuma mediatorus - histamīnu, cistenilleikotriēnus, Th2 citokīnus, hemokīnus, adhēzijas molekulas.

Pacientiem, kam līdztekus ir gan astma, gan rinīts, atrod sakarību - jo izteiktāks rinīts, jo smagāka astmas pakāpe.

Deguna-bronhu mijiedarbība

  • Mehāniskā saikne - deguna sekrēta postnazālais piliens, aspirācija.
  • Neirālā regulācija jeb nazobronhiālais reflekss - mehānisks vai ķīmisks deguna gļotādas receptoru kairinājums var izraisīt klepu, bronhokonstrikciju, lai novērstu kairinātāja iekļūšanu dziļāk elpceļos (piemēram, astmas pacientiem novēro tūlītēju bronhokonstrikciju - samazinās FEV1 pēc auksta gaisa ieelpošanas caur muti. [13]
  • Sistēmiskā saikne - ietver kaulu smadzeņu, asinsrites iesaistīšanos (novēro paaugstinātu iekaisuma šūnu ekspresiju asinsritē pēc kontakta ar alergēnu). [14; 15]

Pēc kontakta ar alergēnu no tuklajām šūnām un T-limfocītiem cirkulācijā atbrīvojas iekaisuma produkti, kas izraisa eozinofilo leikocītu un to prekursoru - CD34+ šūnu - iziešanu no kaulu smadzenēm cirkulācijā. Tā rezultātā paaugstinās adhēzijas molekulu ekspresija elpceļu gļotādā.

Alerģiskā rinīta un astmas etioloģiskie faktori

Alerģiskā rinīta un astmas etioloģiskie faktori:

  • alergēni, arī arodalergēni,
  • aspirīns.

Kā vienots trigerfaktors jāatzīmē arī rinovīrusi.

Nozīmīgs alerģiska rinīta un astmas riska faktors ir atopiskās slimības ģimenes anamnēzē. Ir noteikti vairāki iespējamie gēni, kuru ekspresija ir paaugstināta alerģisko slimību gadījumā.

Klimata izmaiņas, augu populācija Klimata izmaiņas, augu populācija
2. tabula
Klimata izmaiņas, augu populācija

Vienota terapija

Vides kontrole

Gan AR, gan alerģiskas astmas gadījumā liela nozīme ir aeroalergēnu koncentrācijai vidē, kur pacients uzturas. Jācenšas identificēt arī iespējamie arodalergēni.

Lokālā terapija

Alerģiska rinīta ārstēšana ar lokālajiem glikokortikoīdiem mazina gan apakšējo elpceļu simptomus, gan nespecifisko bronhu reaktivitāti. [16; 17] Tāpat adekvāta AR ārstēšana astmas pacientiem būtiski samazina astmas paasinājumu biežumu un neatliekamās palīdzības izmantošanu. [18]

Astmas ārstēšana ar inhalējamiem glikokortikoīdiem nedaudz uzlabo arī elpošanu caur degunu, mazina rinīta simptomus un deguna gļotādas iekaisumu.

Lokāli lietojamie antihistamīnu aerosoli uzlabo nazālos simptomus.

Sistēmiskā terapija

Jaunākie antihistamīna līdzekļi - desloratidīns [19; 20], cetirizīns [21; 22], pateicoties pretiekaisuma īpašībām, labvēlīgi ietekmē apakšējos elpceļus. Šādas īpašības citiem antihistamīnajiem līdzekļiem nav konstatētas.

Leikotriēnu antagonisti mazina alerģisko iekaisumu gan deguna, gan bronhu gļotādā, bet to pretiekaisuma efekts ir mazāks nekā inhalējamiem glikokortikoīdiem. [23; 24]

Imūnmodulējošā terapija

Specifiskā imūnterapija ar alergēnu ekstraktiem (SIT) alerģiska rinīta pa cien tiem mazina astmas attīstības risku, mazina sim ptomus astmas pacientiem, mazina polisensibilizācijas attīstību. [25]

SIT ir vienīgā etiotropā ārstēšanas metode respiratoro un insektu alerģiju gadījumā. SIT aktivizē Th1 atbildi, mazina Th2 mediēto atbildi - mazinās iekaisuma šūnu aktivizācija un iekaisuma mediatoru izdalīšanās.

Tā ir ilgstoša (vidēji trīs līdz piecus gadus) terapijas metode, kuras laikā standartizētu alergēnu ekstraktu pieaugošās devās un noteiktos laika intervālos ievada zemādā vai lieto sublingvāli vai orāli pilienu veidā.

Jaunākās terapijas iespējas

Anti IgE (omalizumaba) terapija - ir pierādīts pozitīvs efekts astmas un alerģiska rinīta pacientiem. [26] Pielietojot šīs monoklonālās anti IgE antivielas, nozīmīgi mazinās eozinofīlija krēpās astmas pacientiem.

Diskusija

Klīniskajā praksē pacienti bieži sūdzas par smagāko problēmu - klepu, elpas trūkumu, bet šķietami nenozīmīgā deguna blokāde vai tecēšana paliek nepamanīta. Tomēr ārstam būtu mērķtiecīgi jāizvaicā pacients par deguna simptomiem. Arī tajos gadījumos, kad neizdodas sasniegt pilnīgu astmas kontroli, papildus citiem faktoriem jāizvērtē rinīta kontrole, jāizskaidro pacientam alerģiskā rinīta ietekme uz astmu. Svarīgs faktors ir arī medikamentu pieejamība - intranazāli inhalējamie glikokortikoīdi nav kompensējamo medikamentu sarakstā. Bieži pacienti izvēlas lētākos bezrecepšu vazokonstriktorus, radot papildu problēmu - medikamentozās iesnas. Jāatceras, ka alerģisks rinīts ir astmas predispozīcijas faktors, tāpēc agrīni jānosaka astmas risks, jāizvēlas piemērotākā, racionālākā ārstēšana, balstoties ARIA vadlīnijās. Alerģisks rinīts ir jāmeklē visiem astmas pacientiem un jānozīmē atbilstīga ārstēšana, jo adekvāti ārstēts alerģisks rinīts mazina alerģisko iekaisumu bronhu gļotādā, samazina astmas ārstēšanas kopīgās izmaksas, uzlabo pacientu dzīves kvalitāti.

Literatūra

  1. Passalacqua et al. Curr Opin Allergy Clin Immunol 2004; 4(3) June: 177-183.
  2. Bousquet J. et al. Allergic rhinitis and its impact of asthma. Position Paper in cooperation with WHO. J Allergy Clin Immunol 2001; 108: S147-336.
  3. Guerra S. et al. J Allergy Clin Immunol 2002; 109: 419-425.
  4. Peroni et al. Clin Exp Allergy 2003; 33: 1349-1354.
  5. Leynaert et al. J Allergy Clin Immunol 2000; 106: S201-205.
  6. Ricca V. et al. J Allergy Clin Immunol 1999; 104: 54-57.
  7. Foresi A. et al. J Allergy Clin Immunol 1997; 100: 58-64.
  8. Djukanovic R. et al. Eur Respir J 1992; 5(5): 538-544.
  9. Boulet L. et al. Chest 1997; 112(1): 45-52.
  10. Foresi A. et al. J Allergy Clin Immunol 1997; 100(1): 58-64.
  11. Braunstahl G. et al. Am J Respir Crit Care Med 2000; 161: 2051-2057.
  12. Watanabe K. et al. Ann Otol Rhinol Laryngol 1998; 107(7): 564-570.
  13. Togias A. et al. J Allergy Clin Immunol 2003; 111: 1171-1183.
  14. Bonay M. et al. Allergy 2006; 61: 111-118.
  15. Braunstahl G. et al. Allergy 2003; 58: 1235-1243.
  16. Camargos Paulo A. et al. Pediatr Pulmonol 2004; 38: 1-7.
  17. Mygind N. et al. Allergy 1999; 54: 132-135.
  18. Dahl R. et al. Allergy 2006; 60: 875-881.
  19. Baena-Cagnani C. et al. Int Arch allergy Immunol 2003; 130: 307-313.
  20. Reinartz S. et al. Allergy 2005; 60: 1301-1307.
  21. Warner J. et al. J Allergy Clin Immunol, 2001; 108: 929-937.
  22. Aubier M. et al. Allergy 2001; 56: 35-42.
  23. Philip G. et al. Curr Med Res Opin 2004; 20: 1549-1558.
  24. Price et al. Allergy 2006; 61: 737-742.
  25. Bousquet J. et al. Ann Allergy Asthma Immunol 2001; 87(suppl 1): 38-42.
  26. Vignola A. et al. Allergy 2004; 59: 709-717.
Saistītie raksti

Kad skābes atvilnis nepadodas terapijai. Domājam par žults atvilni!

Žults atvilnis jeb žults reflukss, jeb duodenogastroezofageālais reflukss ir medicīnisks stāvoklis, kad žults, kas ir aknu ražota gremošanas sula, no divpadsmitpirkstu zarnas plūst uz kuņģi un reizēm uz barības vadu. Šis atvilnis var izraisīt diskomfortu, sāpes un citus simptomus, kas bieži vien ir līdzīgi skābes refluksa (gastroezofageālā atviļņa slimības jeb GEAS) simptomiem un sūdzībām.

T. Raikstiņa, V. Skuja

Medicīniskais papilduzturs: ko tas nozīmē?

Medicīniskais papilduzturs (oral nutritional supplements) jeb īpašiem medicīniskiem nolūkiem paredzēta pārtika nodrošina uzturvielas cilvēkiem, kuri slimo vai cieš no uzturvielu trūkuma konkrētas diagnosticētas slimības vai veselības traucējuma dēļ, kas šiem pacientiem kavē apmierināt uztura vajadzības ar parastu pārtiku. Ikdienas sarunās biežāk lietojam terminu “medicīniskais papilduzturs”, savukārt likumdošanā to sauc par “īpašiem medicīniskiem nolūkiem paredzētu pārtiku”.

N. Karpenska–Allaža

Priekškambaru mirdzēšana. Ko vēsta jaunās ESC 2024 vadlīnijas?

32 000 dalībnieku, 5400 ekspertu un lektoru — tik plašs pulks nozares entuziastu no 30. augusta līdz 2. septembrim tikās Eiropas Kardiologu asociācijas kongresā Londonā. Arī Doctus bija iespēja pieslēgties notikumiem attālināti, lai varam lasītājiem pastāstīt par jaunumiem vadlīnijās. Oktobra numurā sniedzām ieskatu par izmaiņām arteriālās hipertensijas vadlīnijās, šoreiz pievēršamies priekškambaru mirdzēšanai (PM) — biežākajai aritmijai pasaulē.

S. Paudere–Logina

Bowen terapija – holistiskā pieeja ķermenim

Steiga un stress! Mūsdienu ikdienas pavadoņi, kādēļ liela daļa cilvēku atrodas disbalansa stāvoklī: nekas nav pietiekami labi. Kā atjaunot līdzsvaru ar autonomo (veģetatīvo) nervu sistēmu (VNS), kas kontrolē vairāk nekā 80% ķermeņa funkciju un ir ļoti jutīga pret ārējiem stresoriem? Skaidro sertificēta masiere LĪGA LIEPA, Bowen terapijas praktizētāja.

E. Vaska

Neirotiskie un ar stresu saistītie traucējumi. Terapijas iespējas un izaicinājumi, I daļa

Stress ir normāla fizioloģiska reakcija uz ikdienas izaicinājumiem un negaidītām situācijām. Tas izpaužas gan ar psiholoģiskiem/emocionāliem, gan fiziskiem simptomiem. Stresa situācijās notiek īslaicīgas “krīzes” adaptīvas izmaiņas hormonālā līmenī ar veģetatīvās nervu sistēmas aktivāciju, kas palīdz ātrāk reaģēt uz potenciālu apdraudējumu un vienā vai citā veidā to atrisināt. Ilgstošs/hronisks stress var izraisīt hormonālu disregulāciju, patoloģiskus adaptīvus mehānismus, kas var radīt vai saasināt kā somatiskus, tā psihiskus traucējumus. [1]

R. Logins, Z. Šķiņķe
Raksts žurnālā
Lasītākais Doctus.lv

Kāpēc doties uz zemeslodes otru pusi? Pediatru piezīmes: Melburna

“Ir vērtīgi ik pa laikam paelpot svaigu gaisu citur, iegūt medicīnas un dzīves pieredzi,” saka pediatri Dr. med. REINIS BALMAKS un Dr. BAIBA BALMAKA. Viņi bija paņēmuši pauzi no Latvijas medicīnas, lai gadu strādātu Austrālijas pilsētā Melburnā. Pacientu drošība, vadlīniju medicīna, Melburnas īpašais darba grafiks, labsirdība komunikācijā, apsēstība ar kafiju un barista, kurš naktī ierodas slimnīcā, — šie ir daži no atslēgas vārdiem dakteru Balmaku stāstā.

D. Ričika

Kad skābes atvilnis nepadodas terapijai. Domājam par žults atvilni!

Žults atvilnis jeb žults reflukss, jeb duodenogastroezofageālais reflukss ir medicīnisks stāvoklis, kad žults, kas ir aknu ražota gremošanas sula, no divpadsmitpirkstu zarnas plūst uz kuņģi un reizēm uz barības vadu. Šis atvilnis var izraisīt diskomfortu, sāpes un citus simptomus, kas bieži vien ir līdzīgi skābes refluksa (gastroezofageālā atviļņa slimības jeb GEAS) simptomiem un sūdzībām.

T. Raikstiņa, V. Skuja

Medicīniskais papilduzturs: ko tas nozīmē?

Medicīniskais papilduzturs (oral nutritional supplements) jeb īpašiem medicīniskiem nolūkiem paredzēta pārtika nodrošina uzturvielas cilvēkiem, kuri slimo vai cieš no uzturvielu trūkuma konkrētas diagnosticētas slimības vai veselības traucējuma dēļ, kas šiem pacientiem kavē apmierināt uztura vajadzības ar parastu pārtiku. Ikdienas sarunās biežāk lietojam terminu “medicīniskais papilduzturs”, savukārt likumdošanā to sauc par “īpašiem medicīniskiem nolūkiem paredzētu pārtiku”.

N. Karpenska–Allaža

Prof. MĀRIS TAUBE, psihiatrs: Laimes atslēgas

Viņa laimes atslēgas ir divas. Ģimene, par kuru domājot, pārņem drošības izjūta, un darbs, kuram redzi patiesu jēgu. Profesors MĀRIS TAUBE ikdienā vada RPNC Ambulatoro centru “Veldre” un RSU Psihosomatiskās medicīnas un psihoterapijas katedru. Izgājis karjeras lokus, nu jau desmit gadus atgriezies pie psihiatrijas pacientiem, jo tieši šajā darbā rod vislielāko iespēju reāli palīdzēt.

G. Jansone

Gabapentinoīdi un gūžas kaula lūzuma risks

Pētījums, ko veikuši zāļu drošības eksperti, atklāja, ka gabapentinoīdu – zāļu, ko plaši izmanto neiropātisku sāpju ārstēšanai – lietošana palielināja gūžas kaula lūzumu risku, īpaši vecākiem pacientiem, kuri bija novājināti vai kuriem bija nieru slimības.

Doctus

Treat-to-target stratēģijas ieguvumi pacientēm fertilā vecumā ar reimatoīdo artrītu

Aprēķināts, ka 42 % pacienšu ar reimatoīdo artrītu (RA) neizdodas ieņemt bērniņu gada laikā pēc neaizsargāta dzimumakta piekopšanas. Salīdzinājumam, - vispārējā populācijā šis procents ir ievērojami mazāks, ap 10-15 %. Amerikas Reimatologu kolēģijas (ACR) ikgadējā sanāksmē prezentēti dati, kas liecina par treat-to-target (T2T) jeb ārstējam līdz mērķim stratēģijas ieguvumiem, lai uzlabotu RA pacienšu auglību.

Doctus

Austrumu slimnīcā atklāj testēšanu ar šķidruma hromatogrāfijas-masspektrometrijas iekārtu

2024. gada novembrī Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (Austrumu slimnīca) laboratorijā “Gaiļezers” atklāta pirmā šķidruma hromatogrāfijas-masspektrometrijas iekārta, kas paredzēta kvantitatīvai dažādu vielu noteikšanai pacientu paraugos, ļaujot operatīvi lemt par efektīvāko terapiju pacientiem, kuru veselības stāvoklis ir galēji smags un kuri ārstējas intensīvās terapijas palātās. Ar jaunās iekārtas palīdzību būs iespējams nodrošināt personalizētu pieeju zāļu ordinēšanai epilepsijas, tuberkulozes un onkoloģisko pacientu ārstēšanas procesā, pielāgojot optimālās zāļu devas.

Doctus

Bowen terapija – holistiskā pieeja ķermenim

Steiga un stress! Mūsdienu ikdienas pavadoņi, kādēļ liela daļa cilvēku atrodas disbalansa stāvoklī: nekas nav pietiekami labi. Kā atjaunot līdzsvaru ar autonomo (veģetatīvo) nervu sistēmu (VNS), kas kontrolē vairāk nekā 80% ķermeņa funkciju un ir ļoti jutīga pret ārējiem stresoriem? Skaidro sertificēta masiere LĪGA LIEPA, Bowen terapijas praktizētāja.

E. Vaska

Priekškambaru mirdzēšana. Ko vēsta jaunās ESC 2024 vadlīnijas?

32 000 dalībnieku, 5400 ekspertu un lektoru — tik plašs pulks nozares entuziastu no 30. augusta līdz 2. septembrim tikās Eiropas Kardiologu asociācijas kongresā Londonā. Arī Doctus bija iespēja pieslēgties notikumiem attālināti, lai varam lasītājiem pastāstīt par jaunumiem vadlīnijās. Oktobra numurā sniedzām ieskatu par izmaiņām arteriālās hipertensijas vadlīnijās, šoreiz pievēršamies priekškambaru mirdzēšanai (PM) — biežākajai aritmijai pasaulē.

S. Paudere–Logina
Nozares
A
D
E
F
G
Ģ
H
I
K
Ķ
L
M
N
O
P
R
S
T
U