Kaheksija joprojām ir nepietiekami diagnosticēts un nepietiekami ārstēts sarežģīts stāvoklis, kurā ietilpst objektīvas pazīmes (uztura nepietiekama uzņemšana, svara zudums, fiziskas aktivitātes trūkums, muskuļu masas zudums, vielmaiņas traucējumi, kas izraisa katabolismu) un subjektīvas pazīmes (anoreksija, agrīna sāta sajūta, garšas izmaiņas, hroniska slikta dūša, diskomforts, nogurums un koncentrēšanās spēju zudums). Apmēram pusei pacientu ar progresējošu vēzi ir kaheksija.
Visaptveroša ārstēšana nozīmē starpdisciplināru pieeju ar mērķi novērtēt objektīvās pazīmes un atvieglot simptomus. Galvenais mērķis ir apmierināt pacienta fizioloģiskās un psiholoģiskās vajadzības, kas ietver gan enerģijas (uztura, mikroelementu) uzņemšanu, gan atbalstu, lai novērstu ēšanas emocionālo un sociālo ietekmi.
1.attēls
Uztura pārvaldības rekomendācijas pēc pacienta dzīvildzes prognozes
Ieteikumi par uztura uzņemšanu jāizvēlas katram pacientam atsevišķi un jāpielāgo, izvērtējot ieguvumus un riskus. Slimībai progresējot un tuvojoties dzīves beigu posmam, tas kļūst arvien svarīgāk. Pacienta vispārējam stāvoklim mainoties, jāizvērtē arī ieteikumi pacienta uzturam. Audzējam specifiskās terapijas laikā jāpiedāvā visi uztura veidi, savukārt, pacienta vispārējam stāvoklim pasliktinoties, dzīves pēdējās nedēļās aprūpe arvien vairāk jākoncentrē simptomu izpausmju mazināšanai
Ieteikumi, lai pacientam neattīstītos kaheksija
Regulārs malnutrīcijas skrīnings un uztures atbalsts, ja nepieciešams enterāls vai parenterāls uzturs. Ieteicams visiem pacientiem, kuriem ordinēta audzējam specifiska terapija, un tiem, kuru paredzamā dzīvildze ir vairāk nekā 3—6 mēneši.
Pacientiem, kuru paredzamā dzīvildze ir mazāka par dažiem mēnešiem, ieteicamas uztura korekcijas, ko uzrauga speciālists, un perorāls medicīniskais papilduzturs, ja iespējams to uzņemt.
2.attēls
Cēloņi, kas veicina svara zudumu pacientiem ar vēzi
Pacientiem, kuru paredzamā dzīvildze ir mazāka par dažām nedēļām, ieteicamā pieeja ir nodrošināt aprūpi un simptomu korekciju (sāpes, slikta dūša, vemšana, elpas trūkums, vēdera izejas korekcija, diurēze), lai pacients justos labi, mazināt izsalkumu, slāpes, ja šādas sajūtas pacientam ir, neradot papildu slodzi ar ēdienu.
Cēloņi, kas veicina svara zudumu pacientam ar onkoloģisku slimību, apkopoti 2. attēlā.
Kaheksijas definīcija un ietekme
Kaheksiju novēro gan audzēju, gan tādu hronisku slimību gadījumā, kuras ietekmē dzīves kvalitāti, tādējādi palielinot saslimstību un mirstību. To raksturo skeleta muskuļu un ķermeņa tauku zudums, ko ar uztura atbalstu nevar novērst pilnībā.
Kritēriji, lai diagnosticētu audzēja izsauktu kaheksiju:
svara zudums > 5 % bez iemesla pēdējos sešos mēnešos vai
svara zudums > 2 % ar ĶMI < 20 mg/m2 vai muskuļu masas zudums.
Svara zudums līdz ar tauku un muskuļu masas samazināšanos bieži attīstās pacientiem ar progresējošu vēzi, tas var būt pirmā pazīme, kas liecina par ļaundabīga audzēja diagnozi. Svara zudumu izraisa vairāki faktori: traucēta ēdiena uzņemšana (fiziski nevar uzņemt vai apetītes samazināšanās), fiziskās aktivitātes samazināšanās un ar to saistītā anaboliskā iedarbība, kā arī izmaiņas vielmaiņā, kas izraisa sistēmisku iekaisumu un katabolisma aktivēšanos. Pacientiem ar samazinātu svaru ir paaugstināts ar pretvēža ārstēšanu saistītas toksicitātes risks un zemāka dzīves kvalitāte. Toksicitāte izraisa ilgāku ārstēšanu, mazāku devas intensitāti, vājāku atbildreakciju, palielinātas ķirurģiskas komplikācijas un augstāku mirstību.
Vēža gadījumā ļaundabīgās un stromas imūnās šūnas var veicināt hronisku iekaisuma stāvokli, kas izraisa sarežģītas kataboliskas sekas. Sistēmisks iekaisums ir ticami saistīts ar prognozes ziņā sliktu klīnisko iznākumu. Plaši apstiprināts un vienkāršs rādītājs, lai klasificētu sistēmisku iekaisumu, ir CRO un seruma albumīns.
Tādējādi kaheksijas patofizioloģija pašlaik tiek skaidrota kā pacienta un audzēja mijiedarbība, kas novirza vielmaiņu un liek smadzenēm samazināt apetīti, izraisot garšas un smaržas izmaiņas, ietekmēt kuņģa—zarnu trakta (KZT) autonomo funkciju, radot nogurumu un samazinot ikdienas fizisko aktivitāti.
Lai gan nepietiekama uztura uzņemšana ir galvenais svara zuduma iemesls, izmaiņas vielmaiņā un samazinātā aktivitāte veicina muskuļu masas zudumu
Iemesli
tabula
Vēža radītas kaheksijas iemesli
Vēža radīta kaheksija ir paraneoplastisks fenomens, ko veido vairāku faktoru kopums (tabula).
Klīniskās pazīmes: svara zudums, anoreksija, nespēks, nogurums.
Fiziskās īpašības: izmainīta garša, agrīns sāts, bāla āda, gļotādas (sekundāras anēmijas sekas), tūska (hipoproteinēmija), spiediena čūlas, vaļīgas protēzes, kas izraisa sāpes un grūtības ēst.
Psihosociālās sekas: izmainīts izskats fiziski, drēbju izmērs palielinās, kas rada noslēgtību no sabiedrības un arī ģimenē.
3.attēls
Vēža kaheksijas evolūcija
Klīniskajā praksē ļoti svarīgi, ka muskuļu spēka un muskuļu masas zudums var parādīties agri un pirms klīniski redzama svara zuduma un ka tas var būt vienlaikus ar aptaukošanos (sarkopēniskā aptaukošanās) un tādējādi būt pacientiem ar augstu ķermeņa masas indeksu (3. attēls).
Malnutrīcijas riska skrīnings
Lai visiem pacientiem nodrošinātu piekļuvi atbilstošai uztura un vielmaiņas aprūpei, ir svarīgi:
atklāt riska grupas pacientus, regulāri ieviešot standartizētu skrīninga procedūru,
novērtēt visus riska grupas pacientus, ņemot vērā viņu uztura un vielmaiņas stāvokli, kā arī visus traucējumus, kas apdraud šo stāvokli.
4.attēls
Kaheksijas uztura un vielmaiņas riska skrīnings un novērtējums
Malnutrīcijas skrīnings regulāri jāveic visiem vēža pacientiem, kuriem ordinēta audzējam specifiska ārstēšana, un tiem, kuru paredzamā dzīvildze ir ilgāka par dažiem (3—6) mēnešiem.
Pacientiem, kuru paredzamā dzīvildze ir mazāka par dažiem mēnešiem, jāveic skrīnings, lai noteiktu ar ēšanu saistītu diskomfortu (4. attēls).
Parasti, ja atbildreakcija uz audzējam specifisko ārstēšanu ir pozitīva un audzējs samazinās, tad novēro svara pieaugumu, mazinās simptomi, sūdzības, bet, ja audzējam specifiskā ārstēšana nav efektīva, pastiprināsies katabolisms un kaheksijas pazīmes attīstīsies.
Kā novērst kaheksijas attīstību?
Multidisciplināra un multimodāla pieeja. Galvenie virzieni:
uztura uzņemšana, uztura speciālista uzraudzība,
apzināt iekaisumu un iespējami mazināt hiperkatabolismu un hipermetabolismu,
saglabāt un palielināt pacienta fizisko aktivitāti.
Ieteikumi:
katrs pacients ar kaheksiju jāinformē par to, kā varētu uzlabot kaheksijas sekas,
kaheksijas ārstēšanai nepieciešama multimodāla pieeja, kuras mērķis ir atvieglot simptomus, kas ietekmē pārtikas uzņemšanu, nodrošināt pie-tiekamu enerģijas un barības vielu uzņemšanu, samazināt kataboliskās izmaiņas, atbalstīt muskuļu treniņu un piedāvāt psiholoģisku un sociālu atbalstu,
audzēja ārstēšanas laikā un pacientiem, kuru paredzamā dzīvildze ir ilgāka par dažiem (3—6) mēnešiem, ir jānovērš kaheksijas attīstība.
Uztura intervences
Pacientiem, kuri saņem audzēja terapijas līdzekļus un/vai kuru paredzamā dzīvildze ir vismaz daži mēneši, jānodrošina pietiekama enerģijas un barības vielu uzņemšana. Vēža slimniekiem, kuri nevar apēst pietiekamu daudzumu pārtikas, jāsaņem medicīniskais uzturs, kas papildina uzņemto enerģijas daudzumu, lai uzlabotu pārtikas uzņemšanu, ķermeņa masu un dzīves kvalitāti.
Pacientiem, kas spēj ēst, jāseko uztura speciālistu rekomendācijām par augstas enerģijas un proteīna pārtikas izvēli, pārtikas papildināšanu (piemēram, pievienojot taukus/eļļas, proteīna pulveri) un perorālā medicīniskā uztura lietošanu.
5.attēls
Dažādu barošanas veidu izvēle
Pacientiem, kuri nesaņem audzēja terapijas līdzekļus un kuru paredzamā dzīvildze ir mazāka par dažiem mēnešiem, izvēlas uztura speciālista konsultāciju un medicīnisko uzturu perorāli. Ļoti mazos pētījumos ir salīdzināti dažādi uztura atbalsta veidi vai apjoms. Vienā pētījumā pacienti ar nopietni traucētu pārtikas uzņemšanu un ierobežotu dzīvildzi (1—4 mēneši) pēc nejaušības principa tika iedalīti papildu parenterālai vai perorālai barošanai, taču parenterālā barošana neuzlaboja dzīves kvalitāti vai dzīvildzi, bet palielināja nevēlamās blakusparādības.
Uztura prasības
Uztura atbalsta mērķis ir nodrošināt pietiekamu enerģijas un uzturvielu uzņemšanu, ļaujot pacientam ēst pilnvērtīgu pārtiku, baudīt ēšanu un piedalīties ēdienreizēs kopā ar citiem kā sociālās dzīves sastāvdaļu.
Lai gan kaheksijas gadījumā enerģijas patēriņš miera stāvoklī var palielināties, kopējais enerģijas patēriņš bieži vien ir normāls (25—30 kcal/kg ķermeņa masas dienā), jo attiecīgi samazinās fiziskā aktivitāte, taču dažiem pacientiem tas var būt neparedzami zems vai augsts. Dažkārt pat palielināts enerģijas un olbaltumvielu patēriņš nemazina svara zudumu. Ņemot vērā anabolisko rezistenci gados vecākiem cilvēkiem un pacientiem ar hroniskām slimībām, proteīnu
Tauku izmantošana vēža slimniekiem, kas zaudē svaru, ir ļoti efektīva un var segt lielāko daļu no enerģijas patēriņa miera stāvoklī, savukārt ogļhidrātu izmantošanu traucē sistēmisks iekaisums un insulīnrezistence. Nejaušināti kontrolētā pētījumā, kura dalībnieki bija vēža slimnieki ar nepietiekamu uzturu, viņu svara kontroli, beztauku masu un ķermeņa masu uzlaboja diēta ar augstu tauku saturu (salīdzinājumam tika izmantota parastā pārtika).
Uztura speciālista konsultācijas un papildu medicīniskais uzturs
Papildu medicīniskais uzturs ir sabalansēts makroelementu un mikroelementu maisījums, kas fasēts kā šķidra barība, pudiņi un pulverveida preparāti, kuri atšķaidīti ar pienu vai ūdeni. Tie ir dažādu noformējumu, garšu un sastāvu klāstā, piemēram, šķiedrvielas saturoši un pienam, sulai vai jogurtam līdzīgi produkti. Kopumā uztura speciālista konsultācijas par uzturu un par papildu medicīnisko uzturu ir efektīvas, lai veicinātu svara pieaugumu un palielinātu barības vielu uzņemšanu ar uzturu.
Barošana caur zondi
Disfāgija, nosprostojums, zarnu kustību traucējumi vai gļotādas iekaisums var traucēt vai kavēt pārtikas uzņemšanu, tāpēc viena no izvēlēm ir barošanu caur zondi, lai apietu defektu. Pacientiem ar galvas un kakla vai augšējā KZT vēzi ir lielāks disfāgijas risks, kā arī mukozīts, ko var izraisīt ārstēšana. Ir ļoti svarīgi laikus paredzēt un atpazīt disfāgijas attīstību un reaģēt savlaicīgi un individuāli, lai nodrošinātu piemērotu barošanas veidu. Tas var ietvert diagnostikas procedūras, lai klasificētu un novērtētu rīšanas traucējumus, iesaistot logopēdu, savukārt uztura speciālists nozīmē atbilstošu barošanas veidu, piemēram, barošanu caur nazogastrālo zondi vai perkutānu zondi (piemēram, PEG jeb perkutāno endoskopisko gastrostomiju).
Barošana caur zondi var būt saistīta ar potenciāli nopietnām komplikācijām: mehāniskām (piemēram, zondes aizsprostojums), traucējumiem gremošanas trakta darbībā (piemēram, caureja), infekcijām (piemēram, aspirācijas pneimonija) un metaboliskām (piemēram, barošanas atsākšanas sindroms).
Enterālās barošanas un parenterālās barošanas vielmaiņas efektivitāte un komplikāciju biežums ir līdzīgs. Tā kā enterālais ceļš ir fizioloģiskāks, drošāks un lētāks, tas ir izvēles variants, ja nav nopietnu KZT funkcijas traucējumu (5. attēls). Ja pacientam ir slikta dūša, vemšana, diskomforts vēdera dobumā vai smaga caureja, papildus var pievienot parenterālu barošanu.
Parenterāla barošana
Parenterālu barošanu, lai uzlabotu dzīves kvalitāti un dzīvošanas iespēju, izvēlas nozīmēt pacientiem, kuri uzturu nevar uzņemt caur muti vai enterāli, piemēram, zarnu nosprostojuma gadījumā, īpaši tad, ja audzējs vēdera dobumā progresē.
Parenterālā barošana jāpielāgo individuāli, ņemot vērā pacienta vispārējo stāvokli, slimības gaitu, psihoemocionālo noskaņojumu, vēlmes un individuālā riska/ieguvumu novērtējumu.
Parenterālā barošana var radīt potenciāli smagu komplikāciju risku, piemēram, ar katetru saistītu infekciju, oklūziju un trombozi, elektrolītu līmeņa traucējumus, barošanas atsākšanas sindromu, šķidruma pārslodzi, aknu funkcijas traucējumus, osteopātiju.
Muskuļu spēka un izturības treniņš anabolisma atbalstam
Pašreizējie pierādījumi liecina, ka fiziskie vingrinājumi ir droši un sniedz labumu cilvēkiem ar vēzi gan ārstēšanas laikā, gan vēlāk, kad tie jau uzlabojuši dzīves kvalitāti un muskuļu un aerobās sagatavotības līmeni. Rehabilitācijas programmas, kas ietver vingrinājumus un uztura plānu, uzlabo fiziskās izturības un depresijas rādītājus.
Lai gan pieredze rāda, ka daudzi pacienti ar progresējošu vēzi pārtrauc vingrojumu programmas progresējošās slimības dēļ, rūpīgi uzraudzīta iejaukšanās šķiet droša pacientiem ar progresējošu vēzi pat hospisa apstākļos. Vingrojumus ieteicams izvēlēties atbilstīgi individuālajam kritienu un skeleta nestabilitātes riskam un pārtraukt treniņus, ja pacientam ir drudzis > 38 °C, infekcija, trombocītu skaits < 20 000 g/l, hemoglobīns < 8 g/dl vai ja ir citas kontrindikācijas vingrošanai.
Izvirzīta hipotēze, ka vingrojumi mazina vēža kaheksijas ietekmi, modulējot muskuļu metabolismu, insulīna jutību, anēmiju, hipogonādismu un sistēmisku iekaisumu. Fiziskā aktivitāte var palielināt muskuļu spēku un uzturēt pacienta funkcionālās spējas, īpaši, ja tiek veikta vidējas vai augstas intensitātes pretestības un aerobikas vingrinājumu kombinācija.
Tie ietver aktivitātes, kas prasa tikpat lielu piepūli kā ātra pastaiga (5 km/h), stacionārs velosipēds ar vieglu piepūli un vingrinājumi mājās. Pretestības vingrojumi jāveic pārmaiņus augšējām un apakšējām ekstremitātēm, jākoncentrējas uz kustību kvalitāti un jāizmanto atkārtojumu komplekti. Aerobikas treniņš jāpapildina ar nepārtrauktu vai periodisku pulsa kontroli.
Medikamentozā terapija
Ir pētītas vairākas medikamentu grupas, lai tās varētu izmantot nolūkā ārstēt vai uzlabot vēža kaheksijas sekas. Tomēr tikai kortikosteroīdi un progestīni ir uzlabojuši apetīti un/vai ķermeņa masu.
Kortikosteroīdi
Kortikosteroīdi ietver vairākus līdzekļus ar mainīgu glikokortikoīdu, minerālkortikoīdu un pretiekaisuma iedarbību. Visbiežāk lieto prednizolonu, metilprednizolonu un deksametazonu. Simptomu atvieglošanu ietekmē galvenokārt spēcīgā pretiekaisuma darbība. Toksicitāte parasti ir neliela, ja zāles lieto tikai dažas nedēļas, turpretim ilgstošas lietošanas laikā kortikosteroīdi izraisa strauju muskuļu masas zudumu, insulīnrezistenci un palielina infekciju iespējamību, piemēram, candida un stomatītu, kas veicina kahektisko pacientu stāvokļa pasliktināšanos.
Progestīni
Medroksiprogesterona acetāts un mege- strola acetāts (MA) ir plaši pētīti, lai ārstētu svara zudumu un anoreksiju vēža slimniekiem. Analizētajos pētījumos megestrola acetāts tika lietots 160—800 mg dienā, un svars uzlabojās labāk, ja deva bija > 160 mg dienā, taču devas ietekme uz apetīti netika novērota.
Ārstēšana ar MA saistīta ar paaugstinātu trombembolijas, šķidruma aiztures, virsnieru mazspējas un hipogonādisma risku vīriešiem.
Lai gan progestīni daudz pētīti nejaušināti kontrolētos pētījumos, apstiprinot nelielu apetītes stimulāciju, to klīniskā izmantošana ir ierobežota, jo pastāv ievērojams risks potenciāli nopietnu blakusparādību attīstībai.
Kanabinoīdi
Cannabis sativa ir ārstniecības augs, kas satur vairākus kanabinoīdus, piemēram, tetrahidrokanabinolu (THC). Medicīniskās kaņepes formas ir dažādas: tabletes, kapsulas, aerosols.
Androgēni
Vēža pacientiem hipogonādisms saistīts ar progresējošu vēža stāvokli, svara zudumu un, visticamāk, opioīdu lietošanu. Ir pierādīts, ka anaboliskie androgēnie steroīdi mazina muskuļu masas un spēka zudumu pacientiem ar izsīkumu, kas saistīts ar iegūtā imūndeficīta sindromu. Androgēnu lietošana pacientiem ar vēža kaheksiju nav plaši pētīta.
Olanzapīns
Olanzapīns ir antipsihotisks līdzeklis, kas iedarbojas uz dopamīna un serotonīna receptoriem, kuri abi ir potenciāli svarīgi kaheksijas gadījumā. Klīniskā lietošanā olanzapīns izraisa lielāku svara pieaugumu nekā citi antipsihotiskie līdzekļi. Olanzapīnu var apsvērt hroniskas sliktas dūšas ārstēšanai pacientiem ar progresējošu vēzi.
Nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi
Nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi (NSPL) bloķē ciklooksigenāzes ceļus un samazina iekaisumu, kavējot prostaglandīnu veidošanos. Ir pētīti NSPL, lai samazinātu sistēmiskā iekaisuma katabolisko virzību pacientiem ar progresējošu vēzi un kaheksiju. Kahektiskiem pacientiem, kuriem nepieciešama sāpju kontrole, var apsvērt NSPL lietošanu ar iespējamo papildu ieguvumu svara pieaugumā.
Grelīna receptoru agonisti
Anamorelīns nesen tika apstiprināts Japānā vēža kaheksijas ārstēšanai pacientiem ar nesīkšūnu plaušu vēzi, kuņģa vēzi, aizkuņģa dziedzera vēzi un kolorektālo vēzi, taču Eiropā tas nav apstiprināts, to pamatojot ar pētījuma ROMANO rezultātiem, kas uzrādīja pieticīgāku uzlabojumu.
Apkopojot augstākminēto
Kortikosteroīdus var lietot, lai palielinātu apetīti, īsu laiku, ne ilgāk par 2—3 nedēļām. Ārstējot ilgstoši, ietekme uz apetīti parasti izzūd.
Progestīnu var lietot, lai palielinātu apetīti un svaru, bet ne muskuļu masu, dzīves kvalitāti vai fizisko funkciju pacientiem ar vēža kaheksiju. Jāņem vērā tādu nopietnu blakusparādību risks kā trombembolijas.
Nav pietiekamu pierādījumu, lai atbalstītu medicīniskās kaņepes vai tās atvasinājumu lietošanu nolūkā mazināt anoreksiju vai agrīnu sāta sajūtu pacientiem ar vēža kaheksiju.
Tā kā ir pierādījumi, ka nav labvēlīgas ietekmes uz muskuļu masas uzlabošanos, androgēnu lietošana nav ieteicama.
Ir mēreni pierādījumi, kas liek domāt par olanzapīna lietošanu, lai veicinātu apetīti un mazinātu sliktu dūšu pacientiem ar progresējošu vēzi.
Nav pietiekamu pierādījumu, lai ieteiktu tikai NSPL lietošanu vēža kaheksijas ārstēšanai.
Nav pietiekamu pierādījumu, lai ieteiktu metoklopramīdu vai domperidonu vienu pašu vēža kaheksijas ārstēšanai.
Nav pietiekamu pierādījumu, lai ieteiktu īpašas kombinācijas shēmas, jo trūkst pierādījumu no lieliem nejaušinātiem pētījumiem.
Komunikācija ar pacientiem un viņu ģimenēm
Lai iespējami ātrāk atklātu pacientam kaheksiju, jāizglīto pacients un viņa ģimene, kā palīdzēt, atbalstīt, jo gan pacients, gan ģimene šo stāvokli pārdzīvo. Pacientam nespēka, garšu, smaržu un citu faktoru dēļ negribas ēst, bet ģimene, gribot palīdzēt, pieprasa, lai pacients ēstu, — veidojas konflikti. Vēl jāņem vērā, ka nepārtraukts svara un funkciju zudums maina pacienta izskatu, kas ietekmē pacienta ārieni un pašvērtējumu.
Agrīna psihosociālā distresa un kaheksijas ietekmes identificēšana ļauj savlaicīgi iejaukties, lai mazinātu simptomus un uzlabotu dzīves kvalitāti. Pielāgota informācija par uztura atbalsta lomu atbilstoši kaheksijas stadijai ir būtiska, lai panāktu vienošanos starp veselības aprūpes speciālistiem, pacientiem un ģimenēm par ārstēšanas mērķiem. Sistemātiskā pārskatā, kurā tika iekļauti 19 pētījumi, kur pētītas ar ēšanu saistītas ciešanas pacientiem ar kaheksiju, atklājās, ka galvenie negatīvās psihosociālās ietekmes cēloņi ir
Šie atklājumi liecina, ka pacientiem un viņu ģimenēm ir nepieciešama godīga un uz problēmām vērsta saziņa, kas pielāgota slimības stadijai.
Psihosociālais atbalsts
Psihosociālā atbalsta mērķis ir samazināt ar vēža kaheksiju saistīto emocionālo slogu, tādējādi uzlabojot dzīves kvalitāti.
Veselības aprūpes speciālistiem regulāri jānovērtē pacienti un viņu ģimenes, lai varētu laikus identificēt jebkādu psihosociālu distresu.
Veselības aprūpes speciālistiem jāsniedz informācija atbilstoši kaheksijas stadijai un jādod iespēja pacientiem un viņu ģimenēm izprast tās būtību, norisi un fizioloģiskos mehānismus, kā arī atzīt tās negatīvās sekas (piemēram, svara zudumu, samazinātu apetīti, agrīnu sāta sajūtu), tādējādi veicinot lielāku izpratni par klīnisko stāvokli un nepieciešamību pēc agrīnas multidisciplināras iejaukšanās.
Kaheksijas ārstēšanā iespējami agrāk jāapsver psihosociāla iejaukšanās.
Kopsavilkums
Apmēram pusei pacientu ar progresējošu vēzi ir kaheksija.
Malnutrīcijas skrīnings regulāri jāveic visiem vēža pacientiem, kuriem ordinēta audzējam specifiska ārstēšana, un tiem, kuru paredzamā dzīvildze ir ilgāka par dažiem (3—6) mēnešiem.
Uztura atbalsta mērķis ir nodrošināt pietiekamu enerģijas un uzturvielu uzņemšanu, ļaujot pacientam ēst pilnvērtīgu pārtiku.
Pētot vairākas medikamentu grupas nolūkā ārstēt vai uzlabot vēža kaheksijas sekas, secināts, ka tikai kortikosteroīdi un progestīni ir uzlabojuši apetīti un/vai ķermeņa masas indeksu.
Agrīna psihosociālā di-stresa un kaheksijas ietek- mes identificēšana ļauj savlaicīgi iejaukties, lai mazinātu simptomus un uzlabotu dzīves kvalitāti.
