Nr. 2 (287)
Dr. Līga Keiša–Ķirse onkoloģe ķīmijterapeite, paliatīvās aprūpes speciāliste
Latvijā ir daudz atbildīgu kolēģu, kuri strādā savu sirdsdarbu medicīnā, — šajā Doctus numurā iepazīstam ķirurgu Venti Beķeri un ģimenes ārstu Armandu Skrūzmani. Mums Latvijā nepieciešami gudri speciālisti, kam ir aicinājums strādāt veselības jomā, lai atbalstītu cilvēku rūpes par savu veselību, un tikai tad cīnīties pret slimībām.
Lai uzlabotu dažādas metodes medicīnā, vērts redzesloku paplašināt ar citu valstu pieredzi — Dr. Armands Skrūzmanis raksta, kā efektīvi vadīt konsultāciju un kā to dara Lielbritānijā.
Klīniski biežs stāvoklis onkoloģijas pacientiem ir vēža izraisīta kaheksija, kas diemžēl ir nepietiekami diagnosticēts un tāpēc nepietiekami atbalstīts stāvoklis. Starpdisciplināra pieeja ļauj novērtēt objektīvās pazīmes, ārstēt un atvieglot pacienta simptomus.
Kāds nezināms autors teicis: “Kāp kalnā, lai nevis tevi varētu redzēt visa pasaule, bet gan tu varētu redzēt pasauli.” Šo var papildināt ar Naeem Callaway atziņu, ka “dažkārt mazākais solis pareizajā virzienā var izrādīties lielākais solis tavā dzīvē”. Lai mums ir griba spert soļus pareizā virzienā! Un paldies Doctus ne tikai par teorētiskām zināšanām, bet arī par praktisko darbu, ikdienu medicīnā!
Kas apvieno basketbolistus, tenisistus, vieglatlētus mešanas disciplīnās, peldētājus un cilvēkus ar citām vienveidīgām un atkārtotām kustībām pleca locītavā? Risks pleca locītavas bojājuma un arī atdures sindroma attīstībai. Subakromiāls atdures sindroms ir visbiežākais atdures sindroma veids pleca locītavā — ziņots, ka tas atbildīgs par 44—65 % no visiem sāpju gadījumiem plecā.
Metformīns ir visvairāk izrakstītais pretdiabēta medikaments pasaulē. To izmanto jau sešas desmitgades, un tas joprojām saglabā savu vietu kā pirmā izvēle jaunatklāta 2. tipa cukura diabēta (CD) gadījumā. To var izmantot monoterapijā vai kopā ar tādām zāļvielām kā sulfonylurea, DPP4 inhibitori, SGLT2 inhibitori vai insulīns, tādējādi uzlabojot terapeitisko efektivitāti. Neseni pētījumi uzrādījuši ieguvumus policistisko olnīcu sindroma, gestācijas diabēta, kognitīvo un imunoloģisko slimību pārvaldībā, bet pētījumi jāturpina, lai apstiprinātu plašākus ieguvumus no metformīna lietošanas.
1821. gadā Renē Lēneks pirmoreiz aprakstīja emfizēmu, kas lika pamatus hroniskas obstruktīvas plaušu slimības (HOPS) radioloģiskai diagnostikai mūsdienās. Renē Lēneks norādīja, ka slimību raksturo pastāvīgs elpas trūkums, akūtas pasliktināšanās epizodes, ko pavada klepus ar krēpām un/vai šo simptomu pasliktināšanās (tolaik apzīmēti kā “akūti katarāli”), kas varēja izraisīt nosmakšanu. [1]
Dažas dienas pirms intervijas Dr. VENTIS BEĶERIS ir saņēmis nozares ministrijas Atzinības rakstu. Kur tad kabineta sienas jaunākais dekorējums? Nav bijis laika nagliņu iedzīt? Neesot viņa stils apkarināties ar apbalvojumiem, atbild Vidzemes slimnīcas Ķirurģijas nodaļas virsārsts, Latvijas Ķirurgu asociācijas valdes loceklis, ķirurgs Ventis Beķeris. Aizdomas esot, ka pie atzinības raksta idejas studenti un slimnīcas administrācija pastrādājuši. Un šis minējums izskan ar neslēpta gandarījuma intonāciju.
