Vasara — atvaļinājumu un ceļojumu laiks. Cilvēki atpūšas, kļūst neuzmanīgi, zaudē piesardzību, seko slimības un traumas, kurām nav brīvdienu. Uzturoties ārpus mājām vai ierastās vides, līdzi jābūt nelielai aptieciņai.
Pirmkārt, aptieciņā jābūt medikamentiem, ko pastāvīgi lieto hronisku slimību ārstēšanai, jo kaites nāk līdzi slimniekam, bet neierastos apstākļos tās mēdz saasināties. Otrkārt, jāņem līdzi medikamenti neparedzētiem gadījumiem. Īsumā aplūkosim ieteicamās medikamentu grupas no bezrecepšu medikamentu klāsta.
Līdzekļi pret alerģijām
Dabā alergēnu ir tūkstošiem, bet īpaši stiprā koncentrācijā tie aktivējas augu ziedēšanas laikā no marta līdz septembra beigām, it sevišķi vasaras mēnešos. Te noderēs antihistamīna līdzekļi, kam nav sedatīvas, miegu izraisošas darbības, piemēram, tabletes, kuru sastāvā ir loratidīns, cetirizins vai bilastīns.
Visbiežāk elpceļu alerģija izpaužas kā iesnas. Alerģisku iesnu gadījumos noderēs deguna aerosols ar azelastīnu, kas arī ir antihistamīna līdzeklis. Azelastīna acu pilienus var izmanot alerģiska konjunktivīta gadījumos. Vasaras mēnešos cilvēkiem parādās ne tikai alergēnu izraisītas iesnas, bet arī vīrusu ierosinātās, tāpēc aptieciņā nebūs par skādi kāds pretiesnu līdzeklis no simpatomimētisko preparātu grupas — deguna pilieni vai aerosols, kura sastāvā ir xylometazolin, oksimetazolins vai nafazilins. Jāņem vērā, ka šos līdzekļus nevajadzētu lietot ilgāk par 7 dienām. Ja šajā laikā atbrīvoties no iesnām neizdodas, jādodas pie speciālista un jāmeklē cēlonis, jo ilgstoša simpatomimētisko līdzekļu (tie sašaurina asinsvadus!) lokāla lietošana bojā deguna gļotādu, pēc tam pavājinās oža, var pievienoties infekcija, iekaisuma procesam aizvien izplatoties. Alerģiska reakcija bieži vien izpaužas arī kā ādas reakcija, nieze, izsitumi, ādas apsārtums.
Šo reakciju mazināšanai noderēs vietēji uzklājamie prethistamīna līdzekļi ar hloropiramīnu vai dimetindēnu, vai difenhidramīnu. Tikai jāņem vērā, ka šie līdzekļi mazina alerģisko reakciju simptomus, bet nenovērš cēloni.
Pretklepus līdzekļi
Ja rodas sauss klepus — nepatīkams, traucējošs, apmeklējot sabiedriskus pasākumus, var noderēt dekstrometorfānu saturošie līdzekļi: tabletes vai iekšķīgi lietojams šķidrums, taču jāņem vērā, ka šos līdzekļus nav vēlams lietot grūtniecēm un sievietēm, kas baro bērnu ar krūti. Tie rada miegainību, tāpēc var ietekmēt transportlīdzekļu vadīšanu. Nedrīkst lietot arī tad, ja slimnieks lieto vai pēdējās divās nedēļās lietojis antidepresantus no MAO inhibitoru grupas. Arī astmatiska klepus gadījumā tos lietot nedrīkst.
Var noderēt pretklepus līdzekļi ar pretklepus un atkrēpošanu veicinošu darbību, piemēram, stoptusīna tabletes, kuru sastāvā ir butamirāta hidrogencitrāts un guaifenazīns: pirmais komponents ir centrālas darbības pretklepus līdzeklis, kas neizraisa atkarību, nenomāc elpošanas centru, neietekmē gremošanas trakta motoriku, otrais komponents ir ar atkrēpošanu veicinošu darbību.
Pretsaaukstēšanās līdzekļi
Dažkārt vieglāk saaukstēties vasarā nekā ziemas spelgonī, jo gribas atvēsināties dzestrā ūdenī vai sviedrus nožāvēt spirgtā vējā. Pārkaršana un strauja atdzišana paver vārtus vīrusiem un citiem mikroorganismiem. Pirmie saaukstēšanās simptomi vieglākos gadījumos mēdz būt sāpes kaklā — rīkles un balsenes iekaisumi. Šādos gadījumos noderēs sūkājamās tabletes, kas satur vielas ar pretmikrobu darbību, kā hlorheksidīnu vai cetilpiridīnu, kuri pieder katjonu detergentiem. Sūkājamām tabletēm, kas satur dekvalēju, ir pretmikrobu un pretsēnīšu darbība.
Paaugstinātas temperatūras, galvassāpju gadījumā noderēs kāds no nesteroīdajiem pretiekaisuma līdzekļiem (NSPL). No lielā preparātu klāsta bezrecepšu medikamenti ir acetilsalicilskābe jeb aspirīns, ibuprofēns, paracetamols un to saturošie līdzekļi. Izvēloties kādu no šiem preparātiem, jāņem vērā, ka tie var provocēt astmas lēkmi, protams, ne visos gadījumos, bet tikai tiem, kam ir NSPL nepanesība jeb aspirīna astma.
Acetilsalicilskābi jeb aspirīnu nedrīkst lietot bērni līdz 12 gadu vecumam. Paracetamolam nav pretiekaisuma iedarbības, tikai temperatūru pazeminoša un pretsāpju darbība. Paracetamols piesardzīgi lietojams slimniekiem ar aknu darbības traucējumiem — nedrīkst pārsniegt lietošanas instrukcijā norādīto devu. Paracetamols ir izvēles preparāts slimniekiem ar aspirīna astmu. Saaukstēšanās gadījumā NSPL lietojami īslaicīgi, taču, ja paaugstināta temperatūra turas ilgāk par 3 dienām vai arī jau pašā sākumā NSPL ir mazefektīvi — tie pazemina temperatūru nedaudz un īslaicīgi, tad jādodas pie speciālista un jāmeklē slimības cēlonis, jo NSPL neiedarbojas uz mikroorganismu, tiem nav pretmikrobu darbības.
Antiseptiskie un dezinficējošie līdzekļi
Lielākas vai mazākas traumas piemeklējušas katru no mums. Pat sīki ādas bojājumi ir vārti infekcijai. Vesela āda spēj pretoties jebkurai infekcijai, tāpēc bojājums jāapstrādā ar antiseptiskiem līdzekļiem. Populārākais ir joda spirta šķīdums. Vēlams izmantot apkārt brūcei, nevis tieši uz bojātajiem audiem. Jāņem vērā, ka dažiem cilvēkiem ir joda nepanesība. Šādos gadījumos izmanto briljantzaļā šķīdumu. To iesaka lietot arī bērniem, jo bērnu āda ir jutīgāka pret jodu.
Dziļāku brūču apstrādei un attīrīšanai izmanto ūdeņraža peroksīda šķīdumu, kas attīra brūci, un tā atomārais skābeklis nonāvē baktērijas. Brūču apstrādei izmanto arī kālija permanganātu: no pulvera pagatavo iesārtu ūdens šķīdumu brūču apmazgāšanai.
Sasitumu, sastiepumu sāpju mazināšanai palīdzēs ibuprofēnu vai levokutolu saturošs gels. Sasituma tūsku mazina heparīnu saturoši vietēji uzklājami līdzekļi, geli, krēmi. Lietojot tikai heparīnu saturošu vai heparīnu un vietējas anestēzijas līdzekli benzokaīnu saturošu līdzekli, mazināsies arī sāpes, ko rada sasitums.
Zāles funkcionālu zarnu traucējumu gadījumos
Vides un uztura pārmaiņas nereti rada gremošanas traucējumus, kas izpaužas kā vēdera uzpūšanās, atraugas, caurejas un pat sāpes vēderā.
Šiem gadījumiem der nodrošināties ar tādiem līdzekļiem kā aktivētā ogle, noder arī simetikonu vai diosmektītu saturoši līdzekļi. Aktivētā ogle ir klasisks absorbents, tā uzsūc ne tikai gāzes, bet arī ķīmiskas vielas. Simetikons mazina gāzu pūslīšu virsmas spraigumu. Diosmektīts spēj absorbēt arī gremošanas traktā iekļuvušus vīrusus un dažas baktērijas.
Lai organismam palīdzētu labāk tikt galā ar ikdienā neierastu uzturu, kāds galdā tiek celts ceļojumos, jālieto gremošanas enzīmus saturoši līdzekļi. Pastiprinātas zarnu peristaltikas gadījumā vēdera urkšķēšanas, spazmu mazināšanai noderēs drotaverīna tabletes.
Sākoties caurejai, ieteicams lietot fizioloģisko pretcaurejas līdzekli želatīna tannātu, kas pasaulē pazīstams sen, bet Latvijā parādījies nesen. Tā lietošana ir droša gan bērniem, gan pieaugušajiem. Kaitīgās vielas tiek neitralizētas un izvadītas no organisma, reizē aizsargājot zarnu trakta sieniņu.
Arī loperamīda hidrohlorīdu saturoši līdzekļi mazina zarnu peristaltiku, mazina caurejas, taču to lietošanā jāievēro piesardzība. Tos nedrīkst lietot līdztekus citiem zarnu peristaltiku nomācošiem līdzekļiem, piemēram, drotaverīnam, atropīnam līdzīgiem un citiem gludo muskulatūru atslābinošiem līdzekļiem, jo var iestāties akūts ileuss. Tāpēc loperamīdu nedrīkst lietot ilgstoši, tas ir ārkārtas līdzeklis, lietojams, kad caurejas uznāk situācijai nepiemērotos apstākļos.
Lai neciestu no saules
Ilgstoši sauļojoties, var gūt ādas apdegumus, kas var būt pat nāvējoši. Īpaši piesardzīgiem jābūt gados veciem cilvēkiem un cilvēkiem ar vāju ādas pigmentāciju.
Vairākums cilvēku zina, kad jālieto pretapdeguma krēmi un kādus līdzekļus izmantot saules vai cita faktora izraisīta apdeguma gadījumā. Tomēr, ja gadījies viegls saules apdegums, sāpes palīdz mazināt:
- vēsas kompreses uz pārsauļotās ķermeņa daļas;
- vēsa duša vai vanna;
- mitrinošs losjons, kas satur alveju vai citu nomierinošu vielu.
Lokālie steroīdi (piemēram, 1% hidrokortizona krēms) var mazināt sāpes un pietūkumu.
Tā kā apdegums var izraisīt arī vieglu drudzi un galvassāpes, ieteicams pagulēt vēsā, klusā istabā. Galvassāpju cēlonis parasti ir dehidratācija, tāpēc jālieto daudz šķidruma. Apdeguma sāpju mazināšanai var lietot paracetamolu, nesteroīdos pretiekaisuma līdzekļus (ibuprofēnu, naproksēnu, aspirīnu). [6] Ibuprofēnu ieteicams iedzert brīdī, kad redzamas/jūtamas pirmās apdeguma pazīmes, tad jāturpina lietot nākamās 48 stundas, ibuprofēns mazina pietūkumu un apsārtumu; tas gan mazina simptomus, gan pazemina simptomu smaguma pakāpi, jo tam ir pretiekaisuma iedarbība. [7]
Smagāku apdegumu gadījumā jālieto speciāli apdeguma krēmi un pārsienamie materiāli.
Labākais līdzeklis pret apdegumiem ir savlaicīga saules aizsargkrēma lietošana pietiekamā daudzumā un izvairīšanās no ilgstošas uzturēšanās tiešos saules staros.
Saules apdegumu var gūt arī tad, ja saules stari nav pārāk intensīvi un pēc ne visai ilgas to iedarbības, bet lieto atsevišķus medikamentus, kas rada foto sensibilitāti, tie ir: amiodarons, amitriptilīns, atorvastatīns, difenhidramīns, diltiazems, doksiciklīns, fenobarbitāls, grizeofulvins, haloperidols, hidrohlortiazīds, hlortiazīds, hlorpromazīds, hlortetraciklīns, kaptoprils, karbamazepīns, klindamicīns, kinkomicīns, nortriptilīns, oksifenbutazons, oksitetraciklīns, promazīns, tetraciklīns, tioridazīns u.c.
Ar fotodermatītu jārēķinās, lietojot antidepresantus, barbiturātus, estrogēnus, fluorhinolonus, retinoīdus, sulfanilamīdus, tetraciklīnus, tiazīdus un zelta preparātus.
Karstās vasaras dienās jāparūpējas arī par ūdens un elektrolītu līdzsvaru. Jāatceras, ka dienā jāizlieto 1,5—1,8 l ūdens, tas derēs arī aizcietējumu profilaksei. Kālija rezervju uzturēšanai noderēs panangīns. Nātrija rezervēm jālieto 1 tējkarote vārāmā sāls dienā.
Svarīgi!
Dodoties vasaras ceļojumā:
- jāturpina lietot medikamenti, ko ikdienā lieto hronisku slimību ārstēšanai;
- vasaras aptieciņā jābūt pretalerģijas līdzekļiem, pretklepus, pretsaaukstēšanās, antiseptiskajiem līdzekļiem un līdzekļiem zarnu funkcionālo traucējumu ārstēšana;
- jāatceras, ka saules apdegumu, fotodermatītu var veicināt arī lietotie medikamenti.
