Visā pasaulē urīnceļu infekcijas ir viens no biežākajiem iemesliem, kuru dēļ pacients meklē palīdzību vai nu ambulatori, vai stacionārā. Ambulatoro vizīšu skaits, piemēram, ASV ik gadu ir apmēram desmit miljoni, ap trim miljoniem neatliekamās uzņemšanas nodaļā! Lielbritānijā 1—3 % no visām medicīniska rakstura konsultācijām ir saistībā ar urīnceļu infekciju.
Problēma ir izplatīta, tātad bieži jānozīmē antibiotikas, rēķinoties, ka sākotnēji nekomplicēta urīnceļu infekcija (UCI) var būt iemesls tādām komplikācijām kā pielonefrīts, sepse vai nieres abscess.
Diemžēl antibiotiku biežai lietošanai ir arī negatīvie aspekti: rezistence pret antibiotikām un grūtības pielāgot terapiju atkārtotas UCI gadījumā. Aizvien biežāk parādās arī pret daudzām zālēm rezistenti mikroorganismi.
Kādi faktori nosaka simptomu ilgumu nekomplicētas UCI gadījumā?
UCI ir viena no biežākajām bakteriālajām infekcijām, par ko sūdzas ģimenes ārsta praksē. Vismaz vienu epizodi dzīves laikā piedzīvo gandrīz katra sieviete. Simptomi, lai arī līdzīgi, tomēr atšķiras gan pēc izpausmju ilguma, gan smaguma pakāpes.
Izrādās, ka ļoti izteikti UCI simptomi nenozīmē, ka slimība būs ilgāka. Arī ievērojama bakteriūrija nav faktors, pēc kura spriest par epizodes ilgumu. Taču leikocītu esterāzes klātbūtne vismaz ar 1+ urīna strēmelītes testā un izteikta UCI izraisošās baktērijas rezistence pret antibiotikām gan ir faktors, kas norāda uz ilgstošāku simptomu izpausmi un sarežģītāku slimības pārvaldību. [1]
Kāpēc urīnceļu infekcija ir bīstama senioriem?
Kohortas pētījumā Lielbritānijā pierādīts, ka 20 % senioru pēc 65 gadu vecuma piecos gados ir vismaz viena UCI epizode. Lielākajai daļai pieaugušo, lai kāds būtu viņu vecums vai citi slimību ietekmējošie faktori, terapija ir līdzīga: nitrofurantoīni vai trimetoprims (viens vai kombinācijā ar sulfametaksazolu).
Taču jāņem vērā, ka daudziem senioriem (Lielbritānijā apmēram 6 % pieaugušo) ir pasliktināta nieru funkcija. Ko tas nozīmē ārstam? Jārēķinās, ka pazemināti nieru funkcionālie rādītāji kombinācijā ar UCI palielina risku stacionēšanai un nāvei 14—28 dienās UCI komplikāciju dēļ. Šajā pētījumā secināts, ka nitrofurantoīnu lietošana šai pacientu grupai ir droša un nepalielina risku stacionēšanai, lai kādas būtu līdzšinējās rekomendācijas šīs zāļu grupas izmantošanai. [2]
Vai urīnceļu infekcija ir sezonāla?
Kā izrādās, urīnceļu infekcija tiešām ir sezonāla: 14—69 gadus veciem pacientiem pīķis ir no septembra līdz novembrim. Sezonas ietekme mazāk vērojama senioriem, turklāt vecumgrupā 85+ šāda saikne vispār nav atrasta. [6]
Vai urīnceļu infekcija var ietekmēt dzīves kvalitāti?
Vizīte pie ārsta, antibakteriālā terapija, stacionēšana un darbnespējas lapa — tās ir sekas, ar ko jārēķinās UCI laikā. ASV veikti aprēķini, ka UCI valstij un pacientam kopā ik gadu izmaksā apmēram 1,6 miljardus ASV dolāru.
Diemžēl, lai cik plašas būtu antibakteriālās terapijas iespējas, 30—50 % sieviešu UCI epizode pēc 6—12 mēnešiem atkārtojas. 2—5 % sieviešu raksturīgas rekurentas UCI, tātad sūdzības gada laikā atkārtojas vismaz divas reizes.
Rekurentas UCI gadījumā citādi veselas sievietes pirmsmenopauzes periodā atzīst, ka dzīves kvalitāte ir pasliktinājusies. Turklāt ievērota saikne ar šo sieviešu kafijas dzeršanas paradumiem un hroniskiem aizcietējumiem, kas varētu būt iemesls rekurentas UCI attīstībai. [3]
Kādus uropatogēnus var atrast 2. tipa cukura diabēta pacientam?
Cukura diabēta traucētā metabolisma dēļ mainās arī organisma mikroflora, un tas var būt potencējošs faktors urīnceļu infekcijas attīstībai. Viena no teorijām ir hiperglikēmiska urīna ietekme uz zarnu mikrofloru un tās “interesi” vairoties šādā vidē, kur ir daudz barības vielu.
Visbiežāk sastopamie uropatogēni cukura diabēta pacientam ir E. coli, koagulāzes negatīvi stafilokoki, Enterococcus spp. un S. aureus, atrasti arī Candida celmi. Turklāt patogēni biežāk sastopami sievietēm, nevis vīriešiem. Diemžēl pamatīga ir arī antibakteriālā rezistence — tāda pret divām vai vairākām zālēm konstatēta 85 % bakteriūrijas gadījumu. [4]
Antibakteriālās rezistences ēra — kā ārstēt?
Šobrīd vislielākās rūpes UCI pārvaldībā rada dažādu mikrobu celmu, bet jo īpaši enterobaktēriju izteiktā rezistence pret dažādām antibiotikām. Augsta rezistence novērota pret ciprofloksacīnu, ko aktīvi lieto empīriskai UCI ārstēšanai.
Šā brīža rekomendācijas nekomplicēta cistīta gadījumā citādi veselām sievietēm bez grūtniecības ir piecu dienu kurss ar nitrofurantoīna monohidrātu/makrokristāliem 100 mg 2 × dienā (Latvijā pieejams nitrofurānu derivāts šķīstošais furagīns, ko lieto 50 mg 2 × dienā vismaz 7 dienas) vai 3 g fosfomicīna trometamīna vienā devā, vai pivmecilīns 200 mg 3 × dienā.
Otrās līnijas terapija iekļauj trimetoprimu monoterapijā vai kombinācijā ar sulfonamīdu. Kotrimoksazolu (160/800 mg 2 × dienā 3 dienas) vai trimetoprimu (200 mg 2 × dienā 5 dienas) var nozīmēt tikai valstīs, kur E. coli rezistence pret šīm antibiotikām ir zem 20 %.
Jāņem vērā, ka augsto rezistences rādītāju dēļ fluorkvinolonu empīriska lietošana UCI gadījumā jāpārtrauc. Augstās rezistences pret E. coli dēļ arī aminopenicilīni vairs netiek rekomendēti empīriskai UCI terapijai. [10; 12]
Kāda ir fosfomicīna loma urīnceļu infekciju ārstēšanā?
Pieaugoši antibakteriālās rezistences dati un jaunu antibakteriālo līdzekļu trūkums rada satraukumu par iespējām bakteriālu infekciju ārstēšanā. Viena no idejām, kā cīnīties ar pieaugošo rezistenci, ir atjaunot jaunāko informāciju par antibiotikām, ko šobrīd lietot mazāk, piemēram, vai arī pret fosfomicīnu tiks konstatēta tāda pati rezistence.
Pētījumos in vitro fosfomicīns pierādījies kā spēcīgs antibakteriāls preparāts pret visiem urīnceļu patogēniem: Grama pozitīviem un Grama negatīviem mikroorganismiem, metalo–bēta laktamāzes un pagarināta spektra bēta laktamāzes producētājiem. Tas liek secināt par tā vērtīgo lomu urīnceļu infekciju terapijā gan bērniem, gan pieaugušajiem. [5]
Vai nitrofurantoīnus var lietot zīdīšanas periodā?
Kopumā var teikt, ka nitrofurantoīnu lietošana barošanas ar krūti periodā ir droša, jo mātes pienā tie nonāk tikai pavisam mazās devās.
Kaut arī trūkst dokumentētu ziņojumu, ir risks hemolītiskās anēmijas attīstībai jaundzimušajiem pēc nitrofurantoīnu ekspozīcijas, ņemot vērā glutationa nestabilitāti šajā vecumposmā, īpaši tas jāņem vērā zīdaiņiem ar glikozes–6–fosfāta dehidrogenāzes deficītu.
Dažos ziņojumos teikts, ka nitrofurantoīni nav rekomendējami mātēm, kas ar krūti baro nepilnu mēnesi vecu mazuli, kaut arī ar glutationu saistītie bioķīmiskie procesi nostabilizējas apmēram astotajā dzīves dienā. Jaundzimušo gadījumā būtu rekomendējama cita antibakteriālā terapija, bet alternatīvas trūkums nebūtu iemesls pārtraukt barošanu ar krūti. [7]
Vai urīnceļu infekcijas gadījumā jālieto dzērvenes?
Dzērvenes saturoši produkti ievērojami samazina urīnceļu infekcijas atkārtošanās iespējamību, īpaši tās noder riska grupas pacientiem, kam ir tendence uz rekurentām UCI.
Tas varētu liecināt par nepieciešamību dzērvenes saturošus produktus lietot profilaktiski, lai nerastos UCI recidīvs un nebūtu jāatkārto antibakteriālās terapijas kurss. Turklāt dzērvenes ir droši lietojamas un bez ievērojamām klīniskām blaknēm. [8; 9]
Kuriem augiem piemīt pretmikrobu īpašības?
UCI pārvaldībā labi noder augi ar pretmikrobu vai antiseptiskām īpašībām. Hidrokvinoni (galvenokārt no arbutīna), kas atrodami mūžzaļajā miltenē, čemuru palēkā, nodrošinās antiseptisku darbību.
Citi augi satur specifiskas ēteriskās eļļas ar pretmikrobu darbību, piemēram, ložņu goltjēra, parastais tīms, selerija, parastais kadiķis. Pelašķis strādā kā pretiekaisuma un pretmikrobu līdzeklis. Arī ķērpjiem piemīt izteikta pretmikrobu darbība.
Kā svarīgs augs UCI simptomu pārvaldībā jāpiemin dzērvenes: gan profilaktiski, gan akūtas slimības gadījumā, traucējot mikrobu adhēzijai pie gļotādas. [11]
