PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
Šī vietne ir paredzēta veselības aprūpes speciālistiem

Ultravioletais starojums. Vienīgais novēršamais ādas kancerogēns cilvēkam

R. Karls
Ultravioletais starojums (UVS) ir cilvēka apkārtējās vides neatņemama sastāvdaļa. UVB viļņu diapazons ir būtisks biosintēzes procesiem, kad 7-deoksiholesterols pārvēršas D vitamīnā, kas, savukārt, ir svarīgākais nosacījums ne vien kaulu stiprumam, bet daudzām citām organisma funkcijām. Diemžēl pakļautībai UVS (dabiskam un mākslīgam) ir svarīga un vērā ņemama ēnas puse - kanceroģenēzes potenciāls.

Šodien ir skaidri zināms un zinātniski pierādīts, ka UV starojuma ēnas puses izpaužas, pirmkārt, ar premaligniem veidojumiem, kā aktīniskās keratozes, otrkārt, ar biežāko ādas vēža formu - bazaliomu, plakanšūnu vēzi un melanomu - bioloģiski bīstamāko ādas audzēju.

Iedegums ir maldinošs

Ir pārliecinoši pierādījumi UVS spējai veicināt acu slimības (kataraktu), konjunktīvus jaunveidojumus un acs melanomu. Turklāt UV starojums ir svarīgs ādas vīrusu un autoimūno slimību etiopatoģenēzē. Protams, ir saikne starp ādas vēža attīstības risku un ādas fototipiem. Gaišādaini cilvēki ar I un II fototipu (Eiropas un arī Baltijas iedzīvotāji) ir augstākā līmeņa riska grupā.

Iedegums mūsu laikos ieņēmis sabiedrībā maldinošo un no patiesības tālo veselības, labklājības, turības un veiksmes statusu. No bioloģiskā viedokļa iedegums ir ādas dabiska aizsargreakcija, kas mazina UVS ietekmi uz ādu. Kopš pērnā gadsimta divdesmitajiem gadiem modē ir iedegusi āda. 1983. gadā tika pierādīts, ka mākslīgā iedeguma iegūšanai ir atkarības raksturs, tās ārstēšana līdzinās citu atkarību terapijai, kad nepieciešama ārstēšana ar medikamentiem. Latvijā mākslīgā iedeguma popularitāte ir ļoti liela. Piemēram, Eiromelanomas akcijas aptaujas dati liecina, ka vairāk nekā 50% sieviešu vecumā līdz 35 gadiem apmeklē solāriju līdz 20 reizēm gadā, 18% vairāk par 21 reizi gadā. Solāriju pakalpojumu sniedzēji apgalvo, ka mākslīgais UV starojums ir ne vien drošs, bet arī veselīgs. Mūsu pētījums 2011. gadā liecina, ka no Latvijas skolēniem līdz 18 gadu vecumam katrs piektais (19%) kaut reizi apmeklējis solāriju, starp šiem jauniešiem 77% ir sieviešu dzimuma pārstāves, vidējais vecums pirmajai solārija apmeklējuma reizei ir 14,8 gadi.

UV starojums un tā biofizikālās īpašības

Cilvēka organisma svarīgākās elektromagnētiskā spektra daļas ir ultravioletais starojums, redzamā gaisma un infrasarkanais starojums. No šā spektra redzamā gaisma ir mūsu redzes orgāna kairinātājs, infrasarkanais starojums - siltuma veidā, bet ultravioleto starojumu mūsu maņu orgāni nespēj atpazīt. UV starojums attiecas uz viļņu garumu 100-400 nm. Taču arī šajā spektrā bioloģiskā aktivitāte ievērojami atšķiras, tāpēc to pieņemts iedalīt UVA (315-400 nm), UVB (260-315 nm), UVC (100-260). Bioloģiskā aktivitāte ir pretēja viļņu garumam: jo īsāks viļņa garums, jo lielāka bioloģiskā aktivitāte, tāpēc UVB starojums ir ievērojami aktīvāks par UVA starojumu (minimālā eritēmas deva mērāma UVA - J/cm2, bet UVB - mJ/cm2). Lielākais UVS avots ir saule, bet ir arī mākslīgie avoti - solāriji, kvarca lampas un citi. Mākslīgos UV avotos (solārijos) starojuma sadalījums ir šāds: UVA 95-99%, UVB 1-5%. No visa spektra vismazākā nozīme ir UVC starojumam, jo tas pilnībā tiek absorbēts mūsu planētas atmosfērā. Katram UV starojuma spektram ir savs mērķa hromatofors. UVB stariem šāds hromatofors ir šūnas DNS molekula. UV fotoniem absorbējoties uz DNS molekulas (maksimums ar viļņa garumu 260 nm), notiek dimēru veidošanās, kas rada mutācijas (6-4 fotoprodukti, ciklobutāna pirimidīna dimēri). Viens no svarīgākajiem cietējiem ir p53 gēns, kas atbild par šūnu apoptozes procesu. UV starojums rada ādas antigēnprezentētājšūnu - Langerhansa šūnu bojāeju. Mirklī, kad izveidojusies kroplā šūna, ādai trūkst mehānisma šo šūnu atpazīšanai un savlaicīgai iznīcināšanai. UVB starojuma 80% tiek absorbēti epidermas virspusējās šūnās, tikai 20% nonāk līdz bazālā slāņa šūnām. UVA starojuma enerģija 30-50% absorbējas dermas kārpiņās. Bez tā UVA spēj radīt brīvos radikāļus, kas rada šūnu DNS un mitohondriālo RNS molekulu bojājumu.

UV starojuma ietekme uz ādu UV starojuma ietekme uz ādu
1. attēls
UV starojuma ietekme uz ādu
Kaut arī katram UV spektram ir sava ietekme uz cilvēka ādu un organismu kopumā, cilvēks dzīves laikā sadzīves apstākļos saņem kā UVA, tā UVB starojumu (skat. 1. attēlu).

Gan UVA, gan UVB spēj izraisīt DNS molekulas strukturālās izmaiņas. UVA un UVB staru iedarbību skat. 2. tabulā. UVB izraisa molekulārās izmaiņas atipisku fotoproduktu ciklobutāna pirimidīna dimēru jeb 6-4 fotoprodukti, kas zināmi kā mutagēni.

UVA un UVB staru iedarbība UVA un UVB staru iedarbība
2. tabula
UVA un UVB staru iedarbība
Genotoksiskā UVA starojuma darbība notiek ar netiešu iedarbību caur oksidatīvo bojājumu. Svarīgāko gēnu mutācijas ādas šūnās ir p53 keratinocītos (aktīniskās keratozēs, plakanšūnu karcinomā) - gēnu mutācijām uzkrājoties, novērojama klonāla šūnu ekspansija, PTCH/sonic hedgehog, SMOH un TP53 bazālā slāņa keratinocītos (bazālo šūnu karcinomā), BRAF melanocītos (melanomai). Gēnu mutācijas ietekmē audzēja attīstību un audzēja progresīvu augšanu. Ādas imūnās sistēmas nomākums UV starojuma ietekmē ir otrs svarīgākais faktors kanceroģenēzes attīstībā. Jāņem vērā, ka šis mehānisms attīstās jau suberitēmās UV staru ietekmē. Saules un solārija eritēmas rezultātā epidermā veidojas prekankrozām šūnām līdzīgi keratinocīti.

Svarīgi atcerēties, ka UV starojums ir vienīgais novēršamais ādas kancerogēns. UVS iedarbības izpausmes ādā skat. 1. tabulā.

UVS iedarbības izpausmes ādā UVS iedarbības izpausmes ādā
1. tabula
UVS iedarbības izpausmes ādā

Starptautiskā vēža izpētes aģentūra (IARC) 1992. gadā noteica UV starojumu kā iespējami kancerogēnu, bet 2009. gadā, ka UV starojums ir I klases cilvēka organisma kancerogēns - tieši spēj izraisīt audzējus - bazālo, skvamozo un pigmentēto šūnu ļaundabīgos procesus.

Organisma novecošanās - vēl viens klupšanas akmens

Ar katru dzīves minūti cilvēks noveco. Novecošana atšķirībā no UVS ir nenovēršams process. Līdz ar nodzīvotajiem gadiem ādas vēža risks pieaug, jo ir uzkrājušies UVS radītie bojājumi un organisms nespēj šos bojājumus laikus izlabot. Latvijas sabiedrības demogrāfiskie rādītāji liecina par mūsu valsts iedzīvotāju vidējā vecuma pieaugumu, t.i., arvien vairāk cilvēku ir t.s. riska grupā. Saņemtais UV starojums, īpaši bērnu un pusaudžu vecumā, kā arī visas dzīves laikā rada priekšnosacījumus ļaundabīgo audzēju attīstībai vecumā pēc 60 gadiem. Lai novērstu šīs likumsakarības, saules aizsardzības pasākumi ir būtiski svarīgi katram gaišādainam cilvēkam.

Ādas audzēji

Vēsturiski pirmos pierādījumus saules UV un ādas audzējiem aprakstīja Unna un Dubreuilh jau XIX gadsimta beigās. Autori aprakstīja aktīniskās keratozes un plakanšūnu karcinomas saulei hroniski pakļautā ādā jūrniekiem un Francijas vīnogu audzētājiem. Visās pasaules valstīs pieaug ādas vēža gadījumu skaits gaišādainiem cilvēkiem. Straujākais pieaugums ir Austrālijā un Eiropā. Arī Latvijā 2012. gadā pēc Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) datiem (skat. 2. attēlu) ādas ļaundabīgās slimības ieņēma pirmo vietu no visām onkoloģiskajām slimībām ar ļoti strauju gadījumu skaita pieaugumu.

Ādas vēža gadījumu skaits Latvijā 1985.–2012. gadā (avots: SPKC) Ādas vēža gadījumu skaits Latvijā 1985.–2012. gadā (avots: SPKC)
2. attēls
Ādas vēža gadījumu skaits Latvijā 1985.–2012. gadā (avots: SPKC)

UV starojuma kanceroģenēzes risks kļuvis par iemeslu, kāpēc mūsdienu dermatoloģisko slimību terapijas vadlīnijās faktiski nav palikusi vieta terapijai ar UV, kas bija pērnā gadsimta vadlīnijās. Solāriji Latvijā darbojas aptuveni 20 gadus, un jādomā, ka pašreizējam ādas audzēju skaita pieaugumam ir tieša saistība ar šo faktu. Kaut arī Latvijā tādi pētījumi nav veikti, dati pasaules publikācijās norāda uz šādu saikni. Ir daudz spekulāciju par to, ka no vienas ekspozīcijas reizes nekas nenotiek. Bet visu specialitāšu ārstiem jāpatur prātā UV starojuma kumulatīvā darbība. Epidemioloģiskie pētījumi liecina par risku cilvēkiem ar gaišu ādu, matiem, acīm, lielu skaitu vasaras raibumu un saules raibumu (lentigo solaris), iegūto nevusu. Saules stari uzskatāmi par iemeslu līdz 90% no visām melanomām. Arī mākslīgais UV starojums attiecībā uz melanomas attīstības risku norāda uz ievērojamu atšķirību pacientu grupai "kaut reizi" pret "nekad".

Izšķir trīs galvenās ādas vēža formas un to prekursorus:

  • aktīniskās keratozes → plakanšūnu karcinoma;
  • displastiskie nevusi → melanoma;
  • bazalioma (šim audzējam nav prekursoru).

Ne-melanomas audzēju (bazālo un plaknšūnu karcinomas) skaits daudzās pasaules valstīs sāk sasniegt epidēmijas līmeni. Domāju, ka arī Latvija ir šo valstu vidū. Ņemot vērā iedzīvotāju skaitu mūsu valstī un epidemioloģisko pētījumu rezultātus par ādas pirmsvēža veidojumu - aktīnisko keratožu izplatību, tad Latvijā līdz 50 000 cilvēku atrodas paaugstināta riska līmeņa grupā. 30% cilvēku ir risks, ka dzīves laikā viņiem attīstīsies bazaliomas audzējs. Tā kā ne-melanomas ādas audzēju sastopamība ir liela, arī zaudējumi veselības aprūpes sistēmai kopumā ir nozīmīgi.

Ādas audzēju dažādās sejas

Ādas audzēju formas atšķiras. Aktīniskās keratozes (AK) ir plakanšūnu karcinomas in situ stadija. Vīriešiem tās novērojamas biežāk nekā sievietēm, saulei hroniski pakļautās vietās, parasti indivīdiem ar saules apdegumiem anamnēzē. Īpaši AK jautājums aktualizējas cilvēkiem ar novājinātu imūno sistēmu - pacientiem pēc orgānu transplantācijas un imunitāti nomācošo medikamentu lietotājiem. Diemžēl šo veidojumu diagnostiku un stāvokļa nopietnību ikdienas praksē nenovērtē. Tās bieži tiek interpretētas kā ādas vecuma pazīmes un atstātas bez ārstēšanas.

Pēc bioloģiskās aktivitātes un īpašībām veidojumus iedala šādi: ne-melanomas ādas audzēji un melanoma. Audzēju spektrs svārstās no relatīvi labdabīgas gaitas bazaliomas, kas reti veido metastāzes (< 0,01% gadījumu), labi padodas terapijai, tā ir skaitliski visbiežākā ļaundabīgā dermatoonkoloģiskā forma gaišādainiem cilvēkiem. Plakanšūnu karcinoma konstatēta vidēji 1:4-1:5 attiecībā pret bazaliomu. Audzējs ar ievērojami lielāku potenciālu veidot metastāzes. Melanoma - arī melanoma ar bioloģisku daudzveidību no lentigo maligna, kas spēj attīstīties daudzu gadu (pat desmitu) garumā, līdz straujas attīstības īstām nodulārām melanomām.

Mūsdienās Latvijā ir visas iespējas ādas vēža diagnostikai un arī tik ļoti svarīgajai agrīnai diagnostikai (sekundārā profilakse). Nav iespējams histoloģiski verificēt visus cilvēka ādas virsmas veidojumus, tas kļūst par dārgu procesu, pacientam paliek rētas. Iespējama gan veidojumu klīniska izmeklēšana, gan optiska un digitāla dermatoskopija - neinvazīva metode pēc stingras atbilstības starp redzamām pazīmēm un histoloģisko atradi, metode ļauj novērot veidojumu dinamikā, izvērtējot pacienta riska faktorus. Konfokālā mikroskopija - ļauj in vivo veikt diagnostiku veidojumiem šūnu līmenī.

Ādas audzēju epidemioloģija Latvijā

2012. gads vēsturē paliks kā gads, kad reģistrētie ādas ļaundabīgie audzēji ieņēmuši pirmo vietu starp onkoloģiskajām slimībām. Dermatoonkoloģijā ļoti svarīga ir profilakse: primārā, sekundārā un terciārā, tāpēc iedzīvotāju informētība par UV starojuma ietekmi uz ādu, ādas vēzi, tā pazīmēm, iespējām izvairīties un agrīnas diagnostikas iespējām ir ārkārtīgi svarīga (primārā profilakse). Latvijas dermatologi Eiropas dermatoveneroloģijas akadēmijas organizētā kampaņā Eiromelanoma jau sešus gadus devuši iespēju pavasarī izmeklēt ādas veidojumus. Aktivitātes liek iedzīvotājiem aizdomāties un doties uz konsultāciju, bet aktīva sijājošā atlase rada priekšnosacījumus lielākam diagnosticēto gadījumu skaitam (skat. 3. attēlu).

Ādas vēža profilakse Ādas vēža profilakse
3. attēls
Ādas vēža profilakse

 

Saules aizsarglīdzekļi

Saules aizsargkrēmi

Dermatologu kampaņas pēdējos gados ievērojami uzlabojušas iedzīvotāju priekšzināšanas par UV risku. Stingra aizsardzība no saules veido pamatinformāciju organizēto kampaņu rekomendācijās. Mūsu galvenais uzdevums ir mazināt UV izraisītus ādas bojājumus un ādas vēzi. Saules aizsarglīdzekļu, aizsargapģērba lietošana un izvairīšanās no saules stariem ir vienkārši un izpildāmi ieteikumi. Apģērbs ideāli pasargā no UVB, bet ne no UVA stariem.

Lielākajā daļā aizsarglīdzekļu kombinēta aizsardzība pret UVA un UVB. Saules aizsarglīdzekļu izvēli nosaka indivīda fototips un riska faktori (piem., ādas vēzis anamnēzē). Aizsarglīdzekļa koeficients SPF (angliski sun protective factor) nenorāda, cik reižu ilgāk cilvēks var atrasties saulē, salīdzinot ar laiku bez šā līdzekļa, tas ir novecojis un kļūdains uzskats. Mūsdienās SPF norāda, cik procentu no starojuma tiek aizkavēti ar konkrēto līdzekli. Neviens uz ādas uzklājams līdzeklis nenodrošina 100% aizsardzību pret UVS. Arī šajā jomā valda daudz maldīgu uzskatu, piemēram: lai nodrošinātu nepieciešamo D vitamīna sintēzi, aizsargkrēms jālieto 20 minūtes pēc saules peldes sākšanas. Taču šajās minūtēs jau ir saņemta suberitēmas deva un notikušas negatīvas izmaiņas ādā.

Citi saules aizsardzības paņēmieni

  • Izvairīšanās no saules dienas vidū mazina UVS radīto ādas bojājumu. 60% no visa UVS diennakts daudzuma Zemes virsmu sasniedz 5 stundās (no plkst.11 līdz 16).
  • Regulāra UV aizsarglīdzekļu lietošana.
  • Izvairīšanās no saules insolācijas periodā no plkst. 11 līdz 16.
  • Uzturēšanās ēnā.
  • UVS aizsargājoša apģērba lietošana, izvairīšanās no iedeguma iekārtām.

UVS un D vitamīns dermatologa skatījumā

Attiecībā uz ādas spēju sintezēt D vitamīnu zināms Holick likums: ja ceturtdaļu ķermeņa virsmas (seju, apakšdelmus, apakšstilbus) pakļauj saulei ar starojuma daudzumu, kas atbilst 1 MED (~15-20 minūtes), tas ir ekvivalents 1000 starptautiskajām vienībām (SV) perorāli uzņemta D vitamīna. Šis likums attiecas uz Holick pētījumu ASV Bostonā (41°N), salīdzinājumam Rīga - 56°N. Šīs 15-20 minūtes saules ekspozīcijas diennakts laikā cilvēks uzkrāj, pārvietojoties svaigā gaisā pat bez speciālas sauļošanās. Šādā veidā var kliedēt spekulācijas par nepieciešamību vasaras laikā īpaši sauļoties D vitamīna saņemšanai. Jāatceras, ka pašā ādā notiek tikai D vitamīna priekšteča sintēze, līdz aktīvai D vitamīna molekulai šim priekštecim jāizveidojas nierēs un aknās. Šī ir ļoti svarīga informācija katram ārstam.

Organismā līdz 90% nepieciešamā D vitamīna veidojas ādā, jo uz to iedarbojas UV starojums. Te veidojas "interešu šķēres": epidemioloģisko pētījumu un laboratorijas analīžu rezultāti liecina par D vitamīna nozīmi ļaundabīgo audzēju profilaksē, kaulu, autoimūno slimību, arteriālā spiediena un sirds-asinsvadu sistēmas slimību profilaksē. Lielākais paradokss ir D vitamīna nozīme arī melanomas profilaksē, bet paša D vitamīna sintēze organismā saistīta ar kancerogēnu ietekmi uz cilvēka organismu.

Ņemot vērā Latvijas ģeogrāfiskos platuma grādus, saules insolācijas daudzumu, saules UV staru kancerogēno darbību, cilvēka organisma nespēju veidot D vitamīna krājumus vēlākam laikam, galvenā atziņa ir šāda: D vitamīna nepietiekamība jākompensē ar dabiskiem uztura avotiem (zivis, piena produkti) un uzturs perorāli jābagātina - īpaši rudenī, ziemā un agrā pavasarī.