PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
Šī vietne ir paredzēta veselības aprūpes speciālistiem

Slīpā galda tests. Metodes apskats

V. Anufrijeva
Slīpā galda tests. Metodes apskats
Freepik
Slīpā galda tests ir viens no standarta diagnostiskajiem izmeklējumiem sinkopes pacientam un joprojām “zelta standarts” vazovagālas sinkopes diagnozes apstiprināšanai. To plaši lieto sinkopes un citu ar transitorisku samaņas zudumu saistītu stāvokļu diagnostikā visā pasaulē jau no 20. gadsimta beigām, tomēr Latvijā tas oficiāli reģistrēts tikai 2021. gadā.

Klīniskie gadījumi

1. gadījums. Sieviete, 41 gads

Uz slīpā galda testu nosūtīta kontroles ar Hol­tera monitoru laikā, jo fiksēta vienas pilnas AV blokādes epizode ar pauzi 3,3 sekundes negatīvu emociju fonā. Sūdzības: epizodiski galvas reiboņi, trauksme, panikas lēkmes, sajūta, ka “tūlīt zaudēs samaņu”. Pusaudžu gados trīs sinkopes, kas pēc rakstura atbilst vazovagālai. Anamnēzē somatoforma veģetatīva disfunkcija, GERS. Neregulāri lieto temgikolurilu. Ambulatori veikta arī ehokardiogrāfija, konsultējis neirologs un aritmologs.

Atkārtotas asistolijas epizodes slīpā galda testa laikā Atkārtotas asistolijas epizodes slīpā galda testa laikā
Attēls
Atkārtotas asistolijas epizodes slīpā galda testa laikā

Testa 16. minūtē parādās sūdzības par galvas reiboni un trauksmi, objektīvi novērojot — motorisks nemiers, profūza svīšana, līdz 18. minūtē paciente zaudē samaņu, elektrokardiomonitorā fiksē atkārtotas asistolijas epizodes (garākā 6 sekundes) un līdz ar asistoliju asinsspiediena kritumu 64/30 mmHg (attēls). Nekavējoties nolaižot funkcionālo galdu horizontālā pozīcijā, spontāni atjaunojas sinusa ritms un paciente atgūst samaņu. Šis provocētas sinkopes tips atbilst kardioinhibitorai sinkopei ar asistoliju (VASIS II b). Paciente nosūtīta pie aritmologa kardioneiroablācijas veikšanai.

2. gadījums. Vīrietis, 27 gadi

Uz slīpā galda testu nosūtīts atkārtotu sinkopju epizožu dēļ pēdējos piecos gados. Nopietnu slimību anamnēzē nav. Stāvošs darbs. Ikdienā lieto fenibutu. Ambulatori veikta kontrole ar Holtera monitoru (fiksē īslaicīgu otrās pakāpes AV blokādi), ehokardiogrāfija un MR sirdij (abi izmeklējumi bez būtiskām izmaiņām), konsultējis aritmologs un neirologs.

Testa 20. minūtē saņem glicerīna trinitrātu 0,4 mg sublingvāli. Testa 23. minūtē parādās sūdzības par galvas reiboni, sliktu dūšu, vājumu, sajūta, ka “tūlīt nokritīs”, līdz 25. minūtē pacients zaudē samaņu, elektrokardiomonitorā fiksē asinsspiedienu 55/30 mmHg un sinusa bradikardiju 52 × minūtē. Šis provocētas sinkopes tips atbilst jaukta tipa sinkopei (VASIS I). Veikta izglītošana par vazovagālas sinkopes attīstības mehānismiem, iespējamiem preventīviem pasākumiem un pretspiediena manevriem, slīpā galda tests piedāvāts izglītošanas nolūkos.

Teorētiskais pārskats

Slīpā galda testa pirmsākumi

Pirmais pētījums, kurā tika izmantots slīpā galda tests, publicēts 1937. gadā. Tomēr turpmākajos 50 gados slīpā galda tests tika izmantots tikai aviācijas pētījumos un organisma fizioloģisko kompensējošo mehānismu pētīšanā, piemēram, modelējot organisma atbildreakciju uz asiņošanu vai to, kā mainās hemodinamikas un neiroendokrīnie parametri HSM gadījumā. Veicot virkni eksperimentu, tika novērots, ka daļai pētījuma dalībnieku attīstās vazovagāla reakcija, samaņas zudums, tāpēc saskaņā ar šo novērojumu slīpā galda testu sāka izmantot arī sinkopes diagnostikā.

Pirmais pētījums, kurā slīpā galda tests izmantots tieši neskaidras sinkopes diagnostikā, publicēts 1986. gadā [12], un kopš tā laika publicēts ap tūkstoš dažādu zinātnisku rakstu, kuros izmantots slīpā galda tests.

Slīpā galda testa fizioloģiskais pamatojums

Cilvēkam ilgstoši atrodoties slīpā (gandrīz vertikālā) pozīcijā, tiek radīta pagarināta ortostatiska slodze. Proti, cilvēkam ilgstoši atrodoties gandrīz vertikālā pozīcijā uz funkcionālā galda, tas darbojas kā palaidējfaktors vazovagālas reakcijas attīstībai. Kā papildu kritērijs darbojas virs ceļa locītavām apliktās drošības siksnas, kas ierobežo apakšējo ekstremitāšu kustības, tādējādi veicinot venozo asiņu stāzi apakšējo ekstremitāšu vēnās. Tāpēc slīpā galda testu izmanto ar mērķi kontrolētos apstākļos izprovocēt vazovagālu reakciju personai ar mainītu regulējošo mehānismu darbību.

Slīpā galda testa metodoloģija

Indikācijas

2021. gadā publicētajā Eiropas Autonomo biedrību federācijas zinātniskajā nolēmumā minētas šādas indikācijas slīpā galda testam:

  1. Reflektoras sinkopes diagnostika, ja:
  • pēc anamnēzes datiem, 12 novadījumu EKG un asinsspiediena mērījumiem guļus un stāvus pozīcijā reflektoras sinkopes diagnoze ir iespējama, bet nav pilnībā skaidra,
  • ir nepieciešams apstiprināt diagnozi citos nolūkos, piemēram, ar mērķi pārliecināt pacientu par diagnozi vai medicīniskas prasības dēļ.
  1. Klasiskas un novēlotas ortostatiskas hipotensijas novērtēšana, ja:
  • asinsspiediena mērījumi guļus un stāvus pozīcijā neatbilst noteiktajiem kritērijiem, bet diagnozes varbūtība ir liela,
  • ir tehniskas grūtības veikt stāvēšanas testu, piemēram, gados veciem un trausliem cilvēkiem vai personām ar ievērojamiem kustību ierobežojumiem.
  1. Posturāla ortostatiskas tahikardijas sindroma diagnostika.
  2. Ar mērķi diferencēt sinkopi ar mio­klonusu no toniski kloniskiem kram­pjiem.
  3. Ar mērķi diferencēt vazovagālu sinkopi no psihogēnas sinkopes.
  4. Mācību nolūkos.

Savukārt 2018. gadā publicētajās Eiropas Kardiologu biedrības vadlīnijās par sinkopes diagnostiku un ārstēšanu attiecībā uz slīpā galda testa izmantošanu minēts, ka:

  1. slīpā galda tests apsverams personām ar aizdomām par reflektoru sinkopi, ortostatisku hipotensiju, posturālu ortostatiskas tahikardijas sindromu un psihogēnu pseidosinkopi,
  2. slīpā galda testu var apsvērt personām ar mērķi ierādīt, kā praktiski atpazīt agrīnos sinkopes simptomus un izmantot fizikālos manevrus.

Slīpā galda testu var izmantot kā papildu diagnostikas metodi pacientam ar jau zināmu sinkopes iemeslu, piemēram, augstas pakāpes AV blokādi, bet kuram vazovagālas reakcijas varbūtība varētu ietekmēt turpmāko ārstēšanas stratēģiju.

Tātad slīpā galda testu var izmantot gan diagnostiskos, gan izglītojošos vai ārstnieciskos nolūkos — ar mērķi izglītot pacientus ar atkārtotām reflektoras sinkopes epizodēm anamnēzē, kā atpazīt hipotensijas, presinkopes pazīmes un kā izmantot fizikālos manevrus ar mērķi paaugstināt asinsspiedienu un tādējādi novērst samaņas zudumu.

Pētījums parādījis, ka atkārtotu sinkopju risku šāda izglītošana mazina pat par 39 %, salīdzinot ar tikai dzīvesveida padomu. [4] Būtiski uzsvērt, ka slīpā galda tests neaizstāj anamnēzes datus un to nedrīkst interpretēt izolēti no tiem, taču tas var būt svarīgs papildinājums diagnozes noteikšanā, kā arī negatīvs slīpā galda tests neizslēdz reflektoras sinkopes diagnozi. Slīpā galda tests netiek rekomendēts šādos gadījumos:

  • kardiālas sinkopes izslēgšanai,
  • ar mērķi novērtēt reflektoras sinkopes terapijas efektivitāti,
  • iniciālas ortostatiskas hipotensijas diagnostikai,
  • izolētas sinkopes gadījumā, kura nav saistīta ar nopietnu ķermeņa fizisku bojājumu vai kura nav notikusi augsta riska apstākļos un pēc klīniskā raksturojuma ticami atbilst reflektorai sinkopei.

Nesenos ziņojumos parādās arī norādes par slīpā galda testa lietderību dažu citu slimību diagnostikā, kurām raksturīga autonomās nervu sistēmas disfunkcija, piemēram, Parkinsona slimība un nemierīgo kāju sindroms. Paredzams, ka slīpā galda testa indikāciju saraksts nākotnē varētu papildināties.

Šobrīd jebkurš speciālists (kardiologs, neirologs, ģimenes ārsts, NMC ārsts) var nosūtīt uz šo izmeklējumu, pagaidām tas ir maksas pakalpojums.

Kontrindikācijas

Saskaņā ar LR ZVA apstiprināto medicīniskās tehnoloģijas metodes aprakstu relatīvas kontrindikācijas slīpā galda testa veikšanai ir:

  • kritiska aortālā vārstuļa stenoze,
  • kritiska mitrālā vārstuļa stenoze,
  • hemodinamiski nozīmīgs vainagartēriju, īpaši to proksimālo daļu sašaurinājums,
  • hemodinamiski nozīmīgs galvas un kakla artēriju sašaurinājums,
  • kreisā kambara hipertrofija ar hemodinamiski nozīmīgu izplūdes trakta obstrukciju,
  • nekontrolēta arteriāla hipertensija (ja tiek izmantots provokācijas aģents izo­proterenols).

Lietošana īpašām grupām

Pētījumi par slīpā galda testu grūtniecēm nav veikti, tāpēc grūtniecēm tas nav rekomendēts, tomēr indikācijas var apsvērt individuāli pēc klīniskās situācijas.

Lai gan sinkope relatīvi bieži sastopama arī pediatriskajā praksē — līdz 15 % bērnu un pusaudžu novēro vismaz vienu sinkopes epizodi, [3] slīpā galda testa izmantošana bērniem un pusaudžiem nav pilnībā skaidra. Zinātniskajā literatūrā testa veikšana ir aprakstīta un atļauta no trīs gadu vecuma, tomēr izmeklējuma lietderība pediatriskajā praksē ir ierobežota un praksē to izmanto salīdzinoši reti. [13]

Riski un komplikācijas

Iespējamās slīpā galda testa komplikācijas ir galvas reibonis, slikta dūša, vemšana un galvassāpes, īpaši, ja izmeklējums tiek veikts ar provokācijas aģentu ni­troglicerīnu. Izmantojot citu provokatoru — izoproterenolu, līdz 2 % gadījumu novēro sāpes krūtīs, savukārt dzīvībai bīstami kambaru ritma traucējumi novēroti ļoti reti, galvenokārt pacientiem ar hemodinamiski nozīmīgu koronāro artēriju stenozi vai sinusa mezgla vājuma sindromu. [14]

Rezumējot: komplikācijas, veicot slīpā galda testu, attīstās reti. Lai novērstu potenciālās komplikācijas, pietiek ar pacienta ātru atgriešanos horizontālā pozīcijā, parādoties sinkopes pazīmēm.

Protokols un norise

Rekomendācijas slīpā galda testa metodoloģijai pēc 2018. gadā publicētajām Eiropas Kardiologu biedrības praktiskajām instrukcijām vadlīniju par sinkopes diagnostiku 
un ārstēšanu kontekstā Rekomendācijas slīpā galda testa metodoloģijai pēc 2018. gadā publicētajām Eiropas Kardiologu biedrības praktiskajām instrukcijām vadlīniju par sinkopes diagnostiku 
un ārstēšanu kontekstā
1. tabula
Rekomendācijas slīpā galda testa metodoloģijai pēc 2018. gadā publicētajām Eiropas Kardiologu biedrības praktiskajām instrukcijām vadlīniju par sinkopes diagnostiku un ārstēšanu kontekstā

Slīpā galda testam izšķir pasīvo un aktīvo fāzi (1. tabula). Pasīvā fāze paredz funkcionālā galda pozicionēšanu 60—80 ° leņķī vismaz 20 minūtes (maks. 45 minūtes). Slīpā galda testu bez provokācijas aģenta mūsdienās izmanto galvenokārt trīs gadījumos: ja ir ierobežota nitroglicerīna izmantošana (piemēram, tā nepanesība, atsevišķos avotos rekomendē atturēties, ja ķermeņa masa < 50 kg), psihogēnas pseidosinkopes diagnostikā ar mērķi izvairīties no viltus pozitīva rezultāta, kā arī POTS diagnozes apstiprināšanai.

Ja pasīvā fāze ir negatīva, tad rekomendēts izmeklējumu turpināt ar aktīvo fāzi, kura ilgst 15—20 minūtes un kuras laikā tiek izmantots provokācijas aģents, kas pastiprina jutību pret hipotensiju un bradikardiju. Mūsdienās tiek lietoti galvenokārt divi provokatori — izo­proterenols, ko salīdzinoši biežāk izmanto ASV un Kanādā, un nitroglicerīns, ko salīdzinoši biežāk izmanto Eiropas valstīs. Izoproterenols darbojas kā neselektīvs bēta receptoru agonists, radot pozitīvu hronotropu un inotropu efektu un vazodilatāciju. Nitroglicerīna izmantošanu pamato galvenokārt tā radītā asinsvadu gludās muskulatūras relaksācija un tālāk vazodilatācija.

Kā alternatīva farmakoloģiskai provokācijai aprakstīta negatīvā spiediena izmantošana uz ķermeņa apakšējo daļu. Lai gan šī metode plaši tika izmantota ortostatiska stresa pētījumos, par tās pamatotību tieši reflektoras sinkopes diagnostikā zināms maz. 2021. gadā publicētajā Eiropas Autonomo biedrību federācijas zinātniskajā nolēmumā minēts, ka negatīvo spiedienu var izmantot farmakoloģiskas provokācijas vietā, tomēr metodes klīniskā vērtība līdz šim nav pierādīta.

Pārskatot un salīdzinot slīpā galda testa protokolus, jāsecina, ka nav vienota standartizēta protokola izmeklējuma veikšanai, kā arī nav pārliecinošu datu, kurš — slīpā galda tests ar provokācijas aģentu vai bez provokācijas aģenta — ir efektīvāks. 2021. gadā publicētajā Eiropas Autonomo biedrību federācijas zinātniskajā nolēmumā rekomendēts par provokatoru izmantot nitroglicerīnu, jo tā ievade ir ātra, viegla un nav jāveic perifērās vēnas katetrizācija, turklāt jutība un specifiskums abiem provokācijas aģentiem ir līdzīgs.

Efektivitāte

Par būtiskāko faktoru, kas ietekmē metodes efektivitāti, tiek uzskatīts testa veids. 2013. gadā publicētajā meta–analīzē secināts, ka, veicot slīpā galda testu bez provokācijas aģenta, tā jutība ir vidēji 37 %, specifiskums 99 %. [11]

Atbildreakciju veidi un to diagnostiskie kritēriji, veicot slīpā galda testu Atbildreakciju veidi un to diagnostiskie kritēriji, veicot slīpā galda testu
2. tabula
Atbildreakciju veidi un to diagnostiskie kritēriji, veicot slīpā galda testu

Veicot slīpā galda testu ar provokācijas aģentu, tā jutība ir 66 % (izmantojot nitroglicerīnu) un 61 % (izmantojot izoproterenolu), specifiskums vidēji 89 %. [11] Secināts, ka salīdzinoši augstāks specifiskums ir slīpā galda testam bez provokācijas aģenta, bet salīdzinoši augstāka jutība testam, ja tiek izmantota medikamentoza provokācija, tāpēc mūsdienās lielākās medicīnas asociācijas rekomendē sākt ar slīpā galda testa pasīvo fāzi un turpināt ar aktīvo, ja pirmā bijusi negatīva.

Paredzamie rezultāti

Pārskatu par atbildreakciju veidiem un to diagnostiskajiem kritērijiem, veicot slīpā galda testu, skatīt 2. tabulā.

Literatūra

  1. Almquist A, et al. Provocation of bradycardia and hypotension by isoproterenol and upright posture in patients with unexplained syncope. NEJM, 1989; 320(6): 346-351. www.nejm.org/doi/10.1056/NEJM198902093200603
  2. Bartoletti A, et al. “The Italian protocol”: A simplified head-up tilt testing potentiated with oral nitroglycerin to assess patients with unexplained syncope. Europace, 2000; 2(4): 339-342. academic.oup.com/europace/article/2/4/339/489852
  3. Batra AS, Balaji S. Usefulness of tilt testing in children with syncope: A survey of pediatric electrophysiologists. Indian Pacing and Electrophysiology Journal, 2008; 8(4): 242-246. www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC2572028/
  4. Benditt DG, et al. Tilt table testing for assessing syncope. ACC Expert Consensus Document. J of Am College of Cardiology, 1996; 28(1): 263-275. www.jacc.org/doi/10.1016/0735-1097%2896%2900236-7
  5. Brignole M, et al. New classification of haemodynamics of vasovagal syncope: Beyong the VASIS classification: Analysis of the pre-syncopal phase of the tilt test without and with nitroglycerin challenge. Europace, 2000; 2(1): 66-76. academic.oup.com/europace/article/2/1/66/568161
  6. Brignole M, et al. 2018 ESC Guidelines for the diagnosis and management of syncope. Eur Heart J, 2018; 39(21): 1883-1948. academic.oup.com/eurheartj/article/39/21/1883/4939241
  7. Brignole M, et al. Practical Instructions for the 2018 ESC Guidelines for the diagnosis and management of syncope. European Heart Journal, 2018; 39(21): e43-e80. academic.oup.com/eurheartj/article/39/21/e43/4939242
  8. Da Silva R.M.F.L. Syncope: Epidemiology, etiology, and prognosis. Frontiers in Physiology, 2014; 5: 471. www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC4258989/
  9. Esquivias GB, Rubio AM. Tilt-table test: State of the art. Indian Pacing and Electophysiology, 2003; 3(4): 239-252. www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC1513525/
  10. Fitzpatrick AP, et al. Methodology of head-up tilt testing in patients with unexplained syncope. Journal of the American College of Cardiology, 1991; 17(1): 125-130. pubmed.ncbi.nlm.nih.gov/1987214/
  11. Forleo C, et al. Head-up tilt testing for diagnosing vasovagal syncope: A meta-analysis. Int J of Cardiol, 2013; 168(1): 27-35. www.internationaljournalofcardiology.com/article/S0167-5273(12)01129-1/fulltext
  12. Kenny RA, et al. Head-up tilt: A useful test for investigating unexplained syncope. Lancet, 1986; 327(8494): 1352-1355. www.thelancet.com/journals/lancet/article/PIIS0140-6736(86)91665-X/fulltext
  13. Kenny RA, O’Shea D, Parry SW. The Newcastle protocols for head-up tilt testing in the diagnosis of vasovagal syncope, carotid sinus hypersensitivity, and related disorders. Heart, 2000; 83(5): 564-569. heart.bmj.com/content/83/5/564.long
  14. Leman RB, Clarke E, Gillette P. Significant complications can occur with ischemic heart disease and tilt table test. Pacing and Clinical Electrophysiology, 1999; 22(4Pt1): 675-677. pubmed.ncbi.nlm.nih.gov/10234724/
  15. Saklani P, Krahn A, Klein G. Syncope. Circulation, 2013; 127(12): 1330-1339. www.ahajournals.org/doi/full/10.1161/CIRCULATIONAHA.112.138396
  16. Sheldon RS, et al. Heart Rhythm Society Expert Consensus Statement on the diagnosis and treatment of postural tachycardia syndrome, inappropriate sinus tachycardia, and vasovagal syncope. Heart Rhythm Journal, 2015; 12(6): E41-E63. www.heartrhythmjournal.com/article/S1547-5271(15)00328-8/fulltext
  17. Slīpā galda tests. Izvērsts medicīniskās tehnoloģijas metodes apraksts. dati.zva.gov.lv/mtdb/2-internas-medicinas-un-funkcionalas-diagnostikas-mediciniskie-pakalpo-jumi/kardiologija/slipa-galda-tests
  18. Soteriades ES, et al. Incidence and prevalence of syncope. New England Journal of Medicine, 2002; 347: 878-885. www.nejm.org/doi/full/10.1056/NEJMoa012407
  19. Thijs RD, et al. Recommendations for tilt table testing and other provocative cardiovascular autonomic tests in conditions that may cause transient loss of consciousness. Consensus statement of the European Federation of Autonomic Societies (EFAS) endorsed by the Americam Autonomic Society (ASS) and the European Academy of Neurology (EAN). Clinical Autonomic Research, 2021; 31: 369-384. link.springer.com/content/pdf/10.1007/s10286-020-00738-6.pdf
  20. Wieling W, et al. Cardiac output and vasodilation in the vasovagal response: An analysis of the classic papers. Heart Rhythm Journal, 2016; 13(3): 798-805. www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC5234327/