Esam sagaidījuši vasaras pīķi — saules stari lutina, vairāk laika pavadām ārpus četrām sienām. Gaismas terapija brīnumaini ietekmē mūsu psihoemocionālo veselību! Bet vai atceramies par saules aizsargkrēma uzklāšanu, lai pasargātos no UV starojuma karcinogēnā efekta?
Kā izvēlēties saules aizsargkrēmu?
Saules aizsargkrēma efekts, aizsargājot no UV starojuma inducētas melanomas, ir vērā ņemams ieguvums tā lietošanai. Tomēr tik plašais dažādo saules aizsargkrēmu klāsts izaicina lietotājus atrast īsto. Jāņem vērā, ka nav viena labākā aizsargkrēma visiem — svarīga individuāla pieeja, izvērtējot krēma sastāvu, formu un UV aizsardzības līmeni.
Krēma efektivitāti nosaka tā sastāvdaļas. Neorganiskie saules aizsargkrēmi ar titāna dioksīdu pētījumos in vivo uzrādījuši vistuvāko SPF salīdzinājumā ar uz iepakojuma reklamēto. Kopumā neorganiskie saules aizsargkrēmi ir droši un viegli panesami. Tie formē fizikālu barjeru uz ādas, bloķē UV starojumu un karstumu, saglabājot ādu vēsu no ārpuses.
Organiskie saules aizsargkrēmi jāizvēlas rūpīgi. Daži, piemēram, ar oktokrilēnu, ir droši un efektīvi. Citi, piemēram, ar oksibenzonu, nav droši cilvēka veselībai. Organisko saules aizsargkrēmu labā īpašība ir to spēja uzsūkties ādā un būt patīkamākam lietotājiem, nodrošinot arī labāku kosmētisko izskatu uz ādas salīdzinājumā ar neorganiskajiem aizsargkrēmiem. [4]
Vai saules aizsargkrēmi rada apdraudējumu dabai?
Saules aizsargkrēmu aktīvās sastāvdaļas var iedalīt divās grupās: neorganiskie (fizikālie) un organiskie (ķīmiskie) filtri. Neorganiskie filtri ir tādi kā titāna dioksīds un cinka oksīds, kas atstaro un atgrūž UV fotonus; nanodaļiņu titāna dioksīds arī absorbē UV. Organiskie filtri ražoti tā, lai absorbētu UVA, UVB vai abus.
Liela daļa organisko UV filtru, piemēram, oksibenzons (benzofenons–3), 4–metilbenzilidēna kampars (4–MBC), oktokrilēns un oktinoksāts, atrodas ne tikai saules aizsargkrēmu sastāvā, bet arī citos kosmētiskajos līdzekļos, šampūnos, smaržās, plastikāta izstrādājumos.
Oksibenzonam ir visaugstākais absorbcijas līmenis ādā, tas tiek identificēts cilvēka urīnā, serumā un krūts pienā, tomēr kopš 1978. gada, kad tas kļuva pieejams sabiedrībai, nav ziņots par toksiskiem tā efektiem, taču pastāv aizdomas par tā ietekmi uz cilvēka hormonālo veselību. Tāpat oksibenzons konstatēts ūdenstilpēs visā pasaulē, augstāko koncentrāciju sasniedzot tieši vasaras sezonā. Kritiska oksibenzona ietekme konstatēta koraļļu rifos. Aprēķināts, ka ik gadu koraļļu rifos tiek izdalīts 14 000 tonnu saules aizsargkrēma, kas satur 10 % oksibenzona, radot nopietnu apdraudējumu visas ūdens ekosistēmas izdzīvošanai!
Tas nozīmē, ka veselības aprūpes speciālistiem jāpievērš uzmanība, kādu saules aizsargkrēmu rekomendē, tāpat jāatgādina par citām papildu fotoprotekcijas iespējām — atrašanos ēnā, apģērbu ar UV aizsardzību. [1]
Kāds ir rekomendējamais saules aizsargkrēma SPF?
Vairākos pētījumos uzrādīts, ka tipiski saules aizsargkrēmu no rekomendētā apjoma 2 mg/cm² uzklāj 20—50 % robežās. Apstiprināts, ka SPF vērtība krītas līdz ar neadekvātu tā uzklāšanu.
Šobrīd tiek rekomendēts izmantot plaša spektra saules aizsargkrēmus, kas pasargā gan no UVA, gan no UVB un ir ar vismaz 30 SPF. Tiek pieņemts, ka saules aizsargkrēmi ar augstāku SPF varētu vēl labāk kompensēt nepilnvērtīgo uzklāšanu, kādu novērojam tipiskā saules aizsargkrēma lietošanas gadījumā. [2]
Aizsargkrēmam beidzies derīguma termiņš — vai drīkst lietot?
Kaut literatūrā trūkst datu par saules aizsargkrēmu efektivitāti pēc to derīguma termiņa beigām, šķiet visnotaļ loģiski rekomendēt krēma lietošanu tikai tā derīguma termiņa ietvaros, lai izvairītos no potenciāla apdraudējuma.
Lielākā daļa saules aizsargkrēmu ražotāju norādījuši rekomendēto lietošanas periodu pēc atvēršanas — pārsvarā tas ir 12 mēneši, tomēr pamatojums šāda termiņa norādīšanai parasti nav līdz galam izskaidrots. Pētījumi rāda, ka derīguma termiņš parasti saistīts ar saules aizsargkrēma lietošanas paradumiem, uzglabāšanu, krēma sastāvu un formu. Kad saules aizsargkrēms astoņas stundas uzglabāts temperatūrā no -20 °C līdz 60 ℃, daļai krēmu ekstrēmā temperatūrā novērotas krāsas izmaiņas. Tomēr nav skaidrs, vai šīs makroskopiskās izmaiņas samazinātu saules aizsargkrēma efektivitāti.
Šobrīd tiek rekomendēts saules aizsargkrēmus uzglabāt istabas temperatūrā, lai uzturētu to stabilitāti. Un vai līdzekli drīkst lietot pēc termiņa beigām? Par to zinātne šobrīd klusē. [2]
Vai saules aizsargkrēms var pasargāt no ādas novecošanās?
Hroniska ādas pakļaušana saules iedarbībai jau ilgi zināma kā risks fotonovecošanās procesam, kad mainās epidermas biezums, pieaug pigmenta heterogenitāte un notiek kolagēna degradācija dermā, paātrinās keratinocītu un melanocītu mutaģenēzes procesi.
Šobrīd saules aizsargkrēma nozīme no vienkāršas ādas aizsardzības pret UV starojuma izraisītu eritēmu nomainījusies uz plaša spektra aizsardzību ne tikai pret eritēmu, bet arī pret fotonovecošanos, dispigmentāciju, DNS bojājumu un fotokarcinoģenēzi. Ievākti pierādījumi, ka redzamā un infrasarkanā gaisma spēlē nozīmīgu lomu fotonovecošanās procesā, un tas jāņem vērā, izvēloties saules aizsargkrēmu. Lai mazinātu fotonovecošanās procesu, rekomendēts izmantot plaša spektra tonētos saules aizsargkrēmus ar SPF vismaz 30.
Aizsargkrēmiem pievienotās vielas — antioksidanti (C un E vitamīns), fotoliāzes un citi — paver durvis uzlabotai fotoprotekcijai un jaunu teoriju izpētei, piemēram, par to atgriezenisku iedarbību uz ādas novecošanos, — šajā laukā pētījumi jāturpina. [3]
Aizsardzība pret sauli — kā dara amerikāņi?
Katram piektajam amerikānim ādas vēzis attīstās pirms 70 gadu vecuma. Konstanta un rūpīga saules aizsargkrēmu lietošana varētu novērst šos ādas vēža sastopamības rādītājus. Lai noskaidrotu amerikāņu izpratni par saules aizsargkrēma lietošanu, tika organizēta aptauja elektroniskā vidē. Noskaidrots, ka 11 % saules aizsargkrēmu nelieto vispār, kamēr 13,5 % lieto katru dienu — galvenais iemesls tā lietošanai ir izvairīšanās no saules apdegumiem.
Lielākā daļa aptaujāto norāda, ka saules aizsargkrēma nozīmīgumu skaidrojuši vecāki/ģimenes locekļi (46,5 %), turklāt ⅓ aptaujāto (66,5 %) uzskata, ka saules aizsardzības jautājums jāiekļauj skolu izglītības programmās.
Konstatēts, ka saules aizsargkrēmu drīzāk neuzklās cilvēki ar zemāku ienākumu līmeni nekā tie, kam ienākumi ir labāki. Un, kaut arī vairākums amerikāņu zina par saules aizsarglīdzekļu nozīmīgumu un aizsardzību pret UV starojumu, lielākā daļa tos diemžēl nelieto atbilstīgi. [5]
Kādi ir vecāku uzskati par saules aizsargkrēma lietošanu bērnam?
Bērni ir vecāku spogulis, un to uzvedība, attieksme pret saules aizsardzību var tikt nodota no paaudzes paaudzē. Saūda Arābijā veikta vecāku (vidēji 39 ± 8,9 gadus vecu) aptauja par saules aizsargkrēmu lietošanu bērniem (vidēji 8,2 ± 3,2 gadus veciem). Aprēķināts, ka 38,7 % vecāku paši lieto saules aizsargkrēmus un 24,1 % tos lieto saviem bērniem. Sievietes saules aizsargkrēmu lieto biežāk nekā vīrieši gan sev (49,7 % pret 7,2 %), gan saviem bērniem (31,9 % pret 18,3 %).
Visbiežākās metodes, lai bērnu aizsargātu no saules apdeguma, ir nēsāt apģērbu ar garām piedurknēm (77 %), atrasties ēnā (70,6 %), valkāt cepuri (39,2 %). Padziļinātāka analīze uzrādīja, ka saules aizsargkrēmu bērnam drīzāk lietos sievietes, ja ir bijis saules apdegums anamnēzē, ja tiek nēsāta cepure aizsardzībai un arī paši vecāki lieto aizsargkrēmu. [6]
Saules apdegums — kā tas ietekmē bazālo šūnu karcinomas risku?
Bazālo šūnu karcinoma (BCC) ir viens no biežākajiem vēža veidiem ASV. Saules apdegums ir modificējams BCC riska faktors.
Sistemātiska pārskata un meta–analīzes veidā aprēķināts, ka BCC risks pieaug līdz ar katru piedzīvotu apdegumu bērnībā (OR 1,43, 95 % TI 1,19—1,72) un ar katru piedzīvotu saules apdegumu dzīvē (OR 1,40; 95 % TI 1,02—1,45).
Katri pieci saules apdegumi desmit gadu laikā bērnībā BCC risku palielina 1,86 reizes! Katri pieci saules apdegumi desmit gadu laikā kā pieaugušajam BCC risku palielina 2,12 reizes! [7]
Vai ādas melanomas profilaksē ir kas būtiskāks par aizsardzību no saules?
Kaut ādas melanoma ir tikai 4 % no visiem ādas vēža veidiem, tās invazīvā daba saistīta ar 80 % mirstību no ādas vēža. Joprojām pieaug melanomas sastopamības rādītāji, īpaši pacientiem ar gaišu ādas krāsu. Divu paraugu Mendeļa nejaušināšanas analīzes veidā skaidroti zināmie ādas melanomas riska faktori.
Kā jau bija paredzams, ādas melanomas risks saistīts ar sauļošanās ieradumiem (OR = 2,842, 95% TI 2,468—3,274) un saules apdegumu bērnībā (OR = 6,317, 95% TI 4,479—8,909). Citi potenciālie analizētie faktori (kafijas patēriņš, alkohola patēriņš, smēķēšana un sociālekonomiskais statuss) neuzrādīja nozīmīgu melanomas risku, tāpēc tie nav iekļaujami stratēģijā, kas vērsta uz ādas melanomas profilaksi. Joprojām būtiskākā stratēģija, lai pasargātos no melanomas riska, — mazināt ķermeņa pakļaušanu UV starojumam. [8]
