Saaukstēšanās — angliski common cold: tulkojot sagaidām, ka tā ir vienkārša, parasta slimība. Tātad tveram viegli! Bet tajā pašā laikā saaukstēšanās ir viens no galvenajiem iemesliem īslaicīgai darbnespējai, kā arī nozīmīgs slogs primārajā aprūpē, sākoties rudens sezonai.
Saaukstēšanās — vai tiešām vainojams aukstums?
Nereti no pacientiem dzirdam, ka saslimis, jo “izgājis ārā ar mitriem matiem”, “esot nosalušas vai samirkušas kājas”. Laboratoriskie eksperimenti nav uzrādījuši aukstuma ietekmi uz saaukstēšanās jeb vīrusinfekcijas attīstību pacientam.
Tomēr šos eksperimentus kritizē, jo tie nerāda reālās dzīves pieredzi, kad cilvēkam, iespējams, jau ir subklīniska infekcija, kas pēc ķermeņa temperatūras atdzišanas progresē par klīnisku. Pirmo reizi šo teoriju aprakstījuši Mudd un Grant, fiksējot, ka rīkles un mandeļu intensīva nosalšana un turpmāka elpceļu epitēlija vazokonstrikcija var samazināt rezistences spējas pret infekciju, tāpēc subklīniska infekcija kļūt simptomātiska.
Jebkurā gadījumā pacienti jāizglīto, ka saaukstēšanās nav nosalšana, bet aukstums var būt palaidējmehānisms klusai asimptomātiskai infekcijai pieaugt spēkā. [2]
Vai saaukstēties ir dārgi?
Lai gan akūts rinosinusīts pārsvarā ir pašlimitējoša zema riska infekcijas slimība, tā saistīta ar ievērojamu slogu sabiedrības veselībai, īpaši saistībā ar prombūtni no darba. Dažādās pasaules valstīs tiek ziņots par nelietderīgi izmantotiem diagnostiskajiem testiem un medikamentiem.
Nav daudz pētījumu par akūta rinosinusīta ekonomisko ietekmi uz budžetu, viens veikts 2012. gadā Eiropā, kur aprēķināts, ka viena rinosinusīta epizode izmaksā 1100 eiro, lielākā daļa (75 %) no šīs summas ir netiešās izmaksas.
Aprēķināts, ka izmaksas ievērojami sarūk, ja sekojam vadlīnijās noteiktajām rekomendācijām (352 miljoni ASV dolāru pret 116 miljoniem gadā). Lai pacientiem nenozīmētu nevajadzīgus izmeklējumus un medikamentus, jāseko līdzi zinātniskām rekomendācijām. [1]
Cik bieži pasaulē sastopama saaukstēšanās?
Vīrusu izcelsmes augšējo elpceļu slimību jeb saaukstēšanos konstatē 2—5 epizodes gada laikā vienai personai! Bērniem sastopamības rādītājs ir pat 4 × augstāks, radot pamatīgu noslodzi ģimenes ārstiem — īpaši sezonas laikā.
Klasiski no visām augšējo elpceļu infekcijas slimībām lielākā daļa ir vīrusu izcelsmes, tikai 0,5—2 % saistītas ar bakteriālu infekciju, tomēr jaunākie pētījumi pieļauj, ka šis rādītājs varētu būt augstāks.
Jāņem vērā, ka ir ļoti daudz veicinošu faktoru saaukstēšanās attīstībai: vides mitrums, anatomiskie ar pacientu saistītie faktori, mukociliārā klīrensa līdzsvara traucējumi, smēķēšana, tāpat arī trauksme un depresija. [1]
Kuri vīrusi izraisa saaukstēšanos?
Saaukstēšanos visbiežāk izraisa rinovīrusi — šo vīrusu grupu uzskata par visbiežāko infekciju cilvēkiem visā pasaulē. Kaut arī zināms prāvs saraksts ar augšējo elpceļu vīrusinfekciju (ARVI) izraisītājiem (rinovīruss, koronavīruss, paragripa, gripa, RSV, adenovīruss), visticamāk, arī turpmāk tiks atklāti jauni vīrusi.
Piemēram, cilvēka bokavīruss tika atklāts 2005. gadā un nu ir pierādīts kā viens no saaukstēšanās izraisītājiem bērniem. Interesants fakts — Nīderlandes pētnieki 2001. gadā nazofaringeālās iztriepēs bērniem atklāja metapneimonvīrusu, taču pēc tam atklājās, ka vīruss dabā cirkulē jau vismaz 65 gadus un gandrīz katrs bērns līdz piecu gadu vecumam ir bijis inficējies ar šo vīrusu! [2]
Kādi rīki jāizmanto, lai konstatētu bakteriālas infekcijas iesaisti?
Pēc EPOS un amerikāņu vadlīnijām akūtu rinosinusītu diagnosticē pēc simptomu anamnēzes: pēkšņas ≥ 2 nazālu simptomu (deguna aizlikums, rinoreja, smaržas zudums utt.) parādīšanās. Attēldiagnostika nav nepieciešama, izņemot komplicētos gadījumos.
Lielākais izaicinājums ir korekti diagnosticēt bakteriālu rinosinusītu. Daļa autoru norāda, ka viens no bakteriālas infekcijas rādītājiem varētu būt aizēnojums sinusos Rtg vai DT izmeklējumā, bet ir pierādīts, ka tā nav specifiska bakteriālas infekcijas pazīme — lielai daļai pacientu ar saaukstēšanos tiks novērots aizēnojums paranazālajos sinusos gļotu pārprodukcijas dēļ. Viens no salīdzinoši veiksmīgi praksē izmantojamiem rādītājiem ir unilaterālas sejas vai zobu sāpes, arī deguna izdalījumu purulentā daba tiek uzskatīta par bakteriālas infekcijas rādītāju, kā arī paaugstināta ķermeņa temperatūra ≥ 38 °C. CRO vai EGĀ rādītāju paaugstināšanās atbalsta bakteriālas infekcijas klātieni, bet vienlaikus tiek apšaubīts, vai zems CRO līmenis nodrošina pietiekamus pierādījumus tam, ka lietot antibakteriālās terapijas līdzekļus konkrētajā gadījumā nav nepieciešams.
Nosakot bakteriāla rinosinusīta klātieni, EPOS konsensus rekomendē izmantot simptomu kombināciju “trīs no pieciem”: izdalījumi no deguna ar izmainītu krāsu, izteiktāk unilaterāli, spēcīgas lokālas sāpes, drudzis ≥ 38 °C, stāvokļa pasliktināšanās pēc akūtas vīrusinfekcijas, CRO līmeņa paaugstināšanās/EGĀ palielināšanās. [1]
Kā ārstē saaukstēšanos?
Rekomendētā terapija pārsvarā ir simptomātiska. Izmanto tādus medikamentus vai medikamentu grupas kā paracetamols, NSPL, 2. paaudzes antihistamīni ar īstermiņa ietekmi uz simptomu mazināšanu pirmās divas dienas. Tāpat izmanto intranazālus dekongestantus, analgētiķu kombinācijas ar dekongestantiem, ipratropija bromīdu rinorejas mazināšanai, probiotikas, cinku (pirmās 24 h pēc simptomu sākuma), jūras ūdeni, C vitamīnu, augu izcelsmes medikamentus (BNO 1016, eikaliptolu (nav pieejams Latvijā), Andrographys paniculata SHA–10 (nav pieejams Latvijā)).
Vīrusinfekcijas gadījumā nerekomendē izmantot antibiotikas, intranazālus kortikosteroīdus, inhalācijas ar karstu mitrinātu gaisu, ehinācijas produktus vai homeopātiju.
Vai antihistamīnu pievienošana terapijā var būt lietderīga?
2015. gada Cochrane pārskatā izvērtēts, kā antihistamīnu lietošana monoterapijā ietekmē saaukstēšanās simptomus salīdzinājumā ar placebo. Šajā pārskatā, kas veidots pēc 18 nejaušināti kontrolētiem klīniskajiem pētījumiem (4342 dalībnieki, 212 bērni), pārliecinošu datu par šīs zāļu grupas efektivitāti bērniem saaukstēšanās gadījumā netika iegūti.
Tomēr 2022. gada Cochrane pārskatā par 30 nejaušināti kontrolētiem pētījumiem (6304 dalībnieki; deviņos pētījumos dažādu vecumu bērni, trīs pētījumos bērni no sešu mēnešu vecuma) tika atbildēts uz jautājumu: “Vai perorāla kombinācija antihistamīni + dekongestanti + analgētiķi ir efektīva ārstēšanas metode saaukstēšanās gadījumā?” Šā brīža pierādījumi norāda pašsajūtas uzlabojumu no šīs trīskāršās kombinācijas, īpaši vecākiem bērniem. [3]
Kāds ir ieguvums no saaukstēšanās simptomātiskas terapijas bērniem?
Droša un efektīva simptomātiska ARVI terapija bērniem nedaudz atšķiras no pieaugušajiem izmantojamās. Svarīga drudža pārvaldība (antipirētiķi), intoksikācijas, katarālo un nazofaringeālo simptomu atvieglošana (humektanti, dekongestanti), arī klepus un traheītisko simptomu ārstēšana.
No antipirētiķiem bērniem izmanto paracetamolu un ibuprofēnu; spēcīgāks antipirētiskais un analgētiskais efekts ir ibuprofēnam. Antibakteriālo terapiju neizmanto, ja vien atbilstīgi vadlīnijām nav diagnosticēts vidusauss iekaisums vai sinusīts.
Rinīta gadījumā fizioloģiskais sāls šķīdums 2—3 × dienā efektīvi atbrīvo no gļotām, mitrina gļotādu un atjauno ciliārā epitēlija funkciju, atvieglo klepu, kas saistīts ar aizdegunes pilēšanu. [3] Interesants pētījums veikts 6—11 gadus veciem bērniem ar akūtu rinosinusītu, kad intervences grupas terapijai ar izotonisku sāls šķīdumu 4 × dienā kā papildu līdzekli 3 × dienā pievienoja augu izcelsmes līdzekli BNO 1016. Terapija ilga desmit dienas. Konstatēts, ka tādus simptomus kā deguna aizlikums, izdalījumi un aizdegunes pilēšana vairāk atvieglo BNO 1016 pievienošana terapijai nekā sāls šķīdums monoterapijā. Turklāt bērniem, kas lietoja augu valsts līdzekli, slimošanas procesā mazākā mērā bija jālieto antibiotikas. [6]
Smagas deguna gļotādas tūskas gadījumā ne ilgāk kā piecas dienas var lietot lokālus dekongestantus. Kā papildu terapija izmantojamas kampara, mentola vai eikalipta ziedes lokāli uz bērna krūtīm/kakla pirms miega — atvieglo deguna aizlikumu, nakts klepus biežumu un veicina labāku miegu. [3]
Vai zinātne atbalsta aromātiskās ziedes saaukstēšanās terapijā?
Augi elpceļu simptomu atvieglošanai izmantoti tūkstošiem gadu vairākos pasaules reģionos. Īpaši bieži aromātiskās vielas elpceļu labsajūtai izgūtas no šiem pieciem augiem: Eucalyptus citriodora, Eucalyptus globulus, piparmētra, Origanum syriacum (satur tādas aktīvās vielas kā timols un kavakrols) un rozmarīns. Mūsdienās aromātisko vielu noderīgums terapeitiskiem mērķiem tiek pētīts kontrolētos zinātniskos un klīniskos pētījumos.
Šobrīd pētījumi norāda uz ēterisko eļļu mikstūru efektivitāti simptomu atvieglošanai ARVI gadījumā, ziņots par pretklepus efektu pēc to ieelpošanas. Klīniskajos pētījumos, kur novērtēta mentola, eikalipta un kampara ziežu efektivitāte, konstatēta ātrāka deguna simptomu uzlabošanās. Tās pašas ziedes uzlabo miega kvalitāti saaukstēšanās laikā, tādējādi, visticamāk, veicinot atlabšanu. Jāpiebilst, ka aromātisko vielu terapija nevienā no pētījumiem nav uzlabojusi objektīvos deguna caurlaidības mērījumus iesnu gadījumā.
Pārskata autori secina, ka aromātiskās vielas ir labi panesama un samērā efektīva metode augšējo elpceļu infekcijas simptomu atvieglošanai. [4]
D vitamīna loma cīņā ar gripas vīrusu — vai efektīva?
D vitamīna suplementāra lietošana uzlabo imūno funkciju un var būt noderīgs palīgs gripas profilaksē. Tomēr pierādījumu līmenis par D vitamīna aizsargājošo efektu pret gripu klīnisko gadījumu kopsavilkumos līdz šim bijis samērā nepārliecinošs.
Sistemātiska pārskata dati par desmit pētījumiem (n = 4859) uzrāda, ka D vitamīna uzņemšana ievērojami samazina gripas infekcijas risku (RR = 0,78; 95 % TI 0,64—0,95) un tas ir noderīgs līdzeklis gripas profilaksē.
Protams, jāņem vērā, ka D vitamīna līmeni serumā ietekmē daudzi faktori, piemēram, dzīvesvietas reģions, vecums, ekonomiskais statuss, vidējais dienā uzņemtais D vitamīna līmenis. Šos faktorus pētījuma autori ņēma vērā meta–regresijas analīzē, un tie neuzrādīja nozīmīgu ietekmi uz secinājumu.
Ņemot vērā nelielo skaitu iekļauto ziņojumu un nepilnīgi ziņotos D vitamīna rādītājus pētījumos, šā pārskata autori nav analizējuši dažādu D vitamīna devu ietekmi dažādās vecumgrupās. Tāpat nav ziņots par izejas D vitamīna līmeni pētāmajās grupās, tāpēc nav analizēts, vai izejas 25(OH)D līmenis serumā varētu būt ietekmējis D vitamīna suplementāras lietošanas efektivitāti pretgripas aizsardzībā. [5]
