Veselā miesā vesels gars! Un arī pretēji... Līdz ar mūsu pašu un pacientu somatisko slimību pārvaldību der atcerēties, cik nozīmīga ir psihiskās veselības sakārtošana. Pētījumi apliecina, ka trauksmes un depresijas spektra traucējumi negatīvi ietekmē dažādu hronisku un akūtu slimību gaitu un ka miega traucējumi stingri korelē ar cilvēka dzīves kvalitāti kopumā.
Covid–19 pandēmija nav nākusi par labu lielākajai daļai no mums, bet jo īpaši skārusi mazāk aizsargātās grupas: bērnus, pusaudžus un seniorus. Tāpat skumji lasīt, cik grūti klājas mediķiem frontes pirmajās līnijās, — to pierāda arī pētījums, ko veikuši kolēģi no RSU Psihosomatikas klīnikas. [9; 10]
Kā pandēmija ietekmē bērnus un pusaudžus?
Pētījumi rāda, ka pieaug trauksmes un depresīvā spektra traucējumu simptomi bērniem un pusaudžiem — gan pandēmijas ietekmē, gan netieši sociālās izolācijas un vecāku stresa dēļ. Lielāks risks attīstīties psihiskās veselības traucējumiem ir skolēniem, kuriem līdz šim bijušas labas vai izcilas sekmes, kuri nāk no zemāka ienākumu līmeņa ģimenēm vai ir sieviešu dzimuma.
Psiholoģisko distresu mazina regulāri kontakti ar vienaudžiem sociālajos tīklos un ticama informācija masu medijos par notiekošo.
Šiem bērniem, lai mazinātu koronavīrusa pandēmijas radīto slogu, īpaši svarīgi ir tādi tiešsaistes resursi kā izglītojoši materiāli par psihisko veselību, profilaktiski pasākumi, tiešsaistes konsultācijas video formātā un telemedicīnas pakalpojumi. [5]
Kā izolācija ietekmē seniorus un kādi ir risinājumi?
Neskaitāmi daudz pētījumu rāda, ka senioru veselību pozitīvi ietekmē viņu sociālā līdzdalība ikdienas dzīvē, jo stimulē gan fizisko aktivitāti, gan kognitīvās funkcijas. Šāda līdzdalība senioriem saistīta ar augstāku dzīves kvalitāti, lielāku muskuļu masu, labāku līdzsvaru, kognīciju un mazāku blakusslimību ietekmi.
Taču šā brīža situācija ar sociālo distancēšanos un mazāku savstarpējo mijiedarbību var šo vecumgrupu ietekmēt negatīvi. Pētījumā par 20 069 indivīdiem (58 % sieviešu) no Āzijas, Eiropas un Amerikas secināts, ka sociālā izolācija senioriem ir iemesls augstākiem trauksmes, depresijas, sliktas miega kvalitātes rādītājiem un fizisko aktivitāšu trūkumam.
Kādus pasākumus ieteikt senioriem, kā uzturēt sevi formā un nepieļaut psihiskās veselības pasliktināšanos? Saziņu ar radiem un draugiem caur telefonu vai sociālajiem tīkliem (ja šī prasme apgūta), regulāru miega—nomoda ritmu, adekvātas un sabalansētas ēdienreizes, vingrojumus mājās 5—7 dienas nedēļā, mājas darbus, kas liek justies noderīgiem un aizņemtiem (piemēram, stādu kopšana, mājdzīvnieka aprūpe), telemedicīnu, pieeju psihoemocionālā atbalsta iespējām ārpus mājas. [7]
Kā Covid–19 pandēmija ietekmē medicīnas personālu?
Covid–19 pandēmija negatīvi ietekmējusi visu veselības aprūpes sistēmu. Pirmās līnijas veselības aprūpes speciālistiem ir milzu risks negatīviem psihiskās veselības iznākumiem. Kvantitatīvā šķērsgriezuma pētījumā vairākās kārtās tiek intervēti veselības aprūpes speciālisti Latvijā, noskaidrojot datus par demogrāfiskiem, ar darbu saistītiem jautājumiem, kontaktu ar Covid–19 pozitīviem pacientiem, kā arī tiek lūgts aizpildīt divas standartizētas sijājošās diagnostikas anketas (PHQ–9, GAD–7), lai noteiktu, vai un cik lielā mērā viņiem ir trauksmes vai depresīvā spektra traucējumi, — šīs anketas jāaizpilda ik pēc trim mēnešiem.
Dati par 2020. gada aprīli—jūniju rāda, ka depresijas simptomi ir 24,8 % dalībnieku, trauksmes spektra simptomi — 17,2 %.
Ģimenes ārstiem ir augstāks gan depresijas, gan trauksmes rādītājs, salīdzinot ar kolēģiem slimnīcās (32,8 % pret 19,4 % un 27,1 % pret 10,3 %).
Strādāšana ilgāk par 48 h nedēļā tiek saistīta ar augstāku risku depresijas un trauksmes attīstībai. [9]
Šobrīd prezentētie dati rāda, ka laika gaitā gan depresijas, gan trauksmes rādītāji diemžēl tikai aug. Pīķis tika uzrādīts pētījuma ceturtajā kārtā 2021. gada martā: depresijas simptomu īpatsvars Latvijas mediķiem sasniedza 43 %, trauksmes simptomu — 29 %. [10]
Vai Covid–19 pandēmijas laikā pieaug atkarību risks?
Covid–19 pandēmija dramatiski ietekmējusi ikdienas dzīvi, iespējas izvēlēties aktivitātes atpūtai un baudai. Alkohola lietošana un tiešsaistes azartspēļu spēlēšana kļuvušas par veidiem, kā sadzīvot ar pandēmijas radītajiem ierobežojumiem.
Dažādu pētījumu pārskati norāda, ka līdz ar mājsēdi pieaug risks gan ļaunprātīgai un pārmērīgai alkohola lietošanai, gan spēļošanai tiešsaistē, tādējādi audzējot dažādas pieaugušo iedzīvotāju atkarības. Pētījumi rāda, ka īstenībā šāda uzvedība nevis mazina stresu, bet to paaugstina līdz ar trauksmes līmeni, jo sociālā izolācija tāpēc nebūt nemazinās. Tāpat iespējams, ka ilgstoša alkohola lietošana un azartspēles izraisīs nopietnākas psihiskās veselības problēmas.
Tāpēc būtiski ir pievērst uzmanību pacientu ikdienas aktivitātēm, noskaidrot, kā viņi pavada brīvo laiku, kā pārdzīvo mājsēdes/karantīnas laiku, rosināt laiku aizpildīt ar fiziskām aktivitātēm, sociālu saziņu tiešsaistē ar citiem cilvēkiem, bet nepieciešamības gadījumā piedāvāt psiholoģiskās palīdzības rīkus. [3]
Vai psihiskā veselība ietekmē Covid–19 infekcijas iznākumu?
Novērtējot saistību starp psihiatrisku diagnozi un mirstības rādītājiem no Covid–19, retrospektīvā kohortas pētījumā izzināja, vai šizofrēnijas spektra traucējumiem, garastāvokļa traucējumiem un trauksmei ir saistība ar lielāku mirstību no Covid–19 infekcijas.
Pētījuma ietvaros 45 dienas tika novēroti 7348 pacienti, kas inficējušies ar Covid–19. Šizofrēnija bija 75 no šiem pacientiem, garastāvokļa traucējumi — 564, trauksmes spektra traucējumi — 360 pacientiem. Pēc statistisko datu analīzes un pielāgošanas pēc demogrāfiskajiem un medicīniskajiem riska faktoriem atklājās, ka šizofrēnijas spektra traucējumi statistiski ticami saistīti ar augstākiem mirstības rādītājiem no Covid–19. Saistība ar garastāvokļa traucējumiem vai trauksmes spektra traucējumiem netika atklāta. [2]
Kāda ir miega kvalitāte Covid–19 laikā?
Izrādās, ka miega kvalitāti pandēmija ietekmē atšķirīgi. Aplūkotajā pētījumā secināts, ka mājsēde atšķirīgi iespaido dažādas cilvēku grupas, turklāt ne vienmēr nelabvēlīgi!
Piemēram, ¼ pacientu, kam miega kvalitāte līdz pandēmijai bijusi slikta un klīniski bija noteikta bezmiega diagnoze, nozīmīgi mazinājušies miega traucējumu simptomi, toties ~ 20 % no pacientiem, kas pirms pandēmijas gulēja bez problēmām, līdz ar mājsēdi un citiem ierobežojumiem sākušās miega problēmas. Lielākoties šie miega traucējumi parādījušies reizē ar pandēmijas negatīvo parādību jušanu ikdienas dzīvē un pārmērīgu uztraukšanos par notiekošo. [8]
Kā rekomendē ārstēt bezmiegu pandēmijas laikā?
Itālieši izpētījuši, ka hronisks bezmiegs attiecināms uz 10—13 % no Itālijas iedzīvotājiem, bet īslaicīgi miega traucējumi — pat 60 %. Tāpat novērots, ka bezmiega simptomi Covid–19 pandēmijas dēļ pastiprinājušies un ir pat biežāk nekā trauksme vai depresīvie traucējumi.
Šajā publikācijā vēstīts, ka itāliešu eksperti izskatījuši starptautiskās rekomendācijas un pielāgojuši savas valsts īpatnībām.
Pamatā bezmiega ārstēšanā rekomendēts piekopt miega paradumu maiņu un izmantot kognitīvi biheiviorālo terapiju. No medikamentozās terapijas īslaicīgam kursam piedāvā Z zāles un citus benzodiazepīnu grupas hipnotiķus.
Taču uzmanība jāpievērš pacienta blakusslimībām un terapijas kursa ilgumam. Vēl itālieši rekomendē 55 gadu vecumu sasniegušo pacientu terapijā izmantot 2 mg melatonīna, kam ir arī pretiekaisuma un antioksidanta īpašības un kas varētu būt adjuvants Covid–19 terapijai. [6]
Kā mainījušies britu psihiskās veselības pārvaldības pamati?
Britu Nacionālais veselības dienests reizi mēnesi publicē datus par apmeklētību pie ģimenes ārsta un medikamentu izrakstīšanas aktivitāti. Dati par antidepresantu izrakstīšanas biežumu rāda pieaugumu par 3,94 %, salīdzinot aprīli—septembri 2019. gadā un 2020. gadā.
Tāpat tiek ievākti dati par cilvēku skaitu, kas vērsušies pēc palīdzības pie psihiskās veselības speciālistiem (arī sekundārajā aprūpē un pie psiholoģiskās terapijas pakalpojumu speciālistiem). Interesanti, bet šis skaitlis, salīdzinot 2020. un 2019. gadu, krities par 14,8 %! Sarucis arī vidējais nosūtījumu skaits pie psihiskās veselības speciālistiem — par 10,2 %.
Šie dati norāda, ka līdz ar Covid–19 pandēmijas sākumu pasliktinājies britu psihiskās veselības stāvoklis, bet problēma netiek risināta adekvāti, jo piemirsts par nefarmakoloģiskajām intervencēm psihoemocionālā distresa mazināšanai. [1]
Vai antidepresantu lietošana varētu novērst risku nevēlamam iznākumam pacientiem ar Covid–19?
Iepriekš dati no meta–analīzēm norādījuši, ka antidepresantu lietošana depresīvā spektra traucējumu gadījumā pazemina vairāku proiekaisuma mediatoru līmeni serumā, turklāt šie mediatori saistīti ar smagu Covid–19 gaitu. Citi neseni pētījumi rāda, ka daži antidepresanti var inhibēt sfingomielināzes aktivitāti, attiecīgi novēršot inficēšanos ar SARS–CoV–2. Līdzīgi pētījumi ir par SSAI fluoksetīnu, kas in vitro pierādījis pretvīrusu efektu.
Pētījumā, kur izzināts antidepresantu noderīgums hospitalizētiem pacientiem ar Covid–19, secināts, ka šī medikamentu grupa ir lietderīga. No 7230 pacientiem, kas tika hospitalizēti ar Covid–19, antidepresantus 48 h no stacionēšanas brīža saņēma 345 jeb 4,8 %. Tika novērota ievērojama saistība starp antidepresantu (fluoksetīna, paroksetīna, escitaloprāma, venlafaksīna, mirtazapīna) lietošanu un samazinātu intubācijas vai nāves risku, turklāt šāda saistība saglabājās arī pēc vairākām jutīguma analīzēm.
Lai apliecinātu šā pētījuma ticamību, jāturpina divkārt maskēti, nejaušināti kontrolēti pētījumi. [4]
Kādi Latvijā ir rīki Covid–19 psihoemocionālā sloga mazināšanai?
Veselības ministrija kopā ar psihiskās veselības nozares speciālistiem un ģimenes ārstiem izstrādājusi viegli pārskatāmus algoritmus, kas palīdzēs ģimenes ārstam novērtēt situāciju, noteikt diagnozi un izvēlēties tālāko ārstniecības ceļu.
Algoritmā iekļautas diagnostiskās skalas PHQ–9, GAD–7 (pacients tās var aizpildīt 3—7 minūtēs), tālākā ģimenes ārsta rīcības taktika ar piedāvātajām valsts apmaksātajām palīdzības iespējām un iesaistāmajiem speciālistiem, “sarkanā karoga” simptomi u.c. Vēl algoritmā iekļauts pašpalīdzības ceļvedis, apzinātības un relaksācijas tehnikas, ko ārsts var iedot praktiski ikvienam pacientam ar sūdzībām par psihoemocionālo stāvokli. Šie algoritmi publicēti NVD tīmekļa vietnē.
Jāuzsver, ka šobrīd (lai gan speciālistu nav daudz) ir iespēja nosūtīt uz desmit valsts apmaksātām konsultācijām pie psihoterapeita, klīniskā vai veselības psihologa (arī pie tāda, kam ir izglītība psihoterapijā) pacientu ar šādām diagnozēm: persona ar stresu saistītiem traucējumiem (F43.1, F43.2), persona ar neirotiskā spektra traucējumiem (F40.0, F41.0, F41.1, F45), persona ar depresiju (F31, F32, F33, F34.1, F06.32, Z73.0), persona ar ēšanas traucējumiem (F50), persona ar uzvedības un emocionāliem traucējumiem, kas parasti sākušies bērnībā un pusaudža vecumā (F90—F98). [11]
