PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
Šī vietne ir paredzēta veselības aprūpes speciālistiem

Probiotikas. Potenciāls un iedvesma jauniem pētījumiem

S. Paudere–Logina
Probiotikas. Potenciāls un iedvesma jauniem pētījumiem
Freepik
Šķiet, nav uz pasaules slimības, kas līdz šim kaut reizi nebūtu pētīta caur zarnu trakta mikrobiotas prizmu. Teorijas aizsākumi, iespējams, jāmeklē jau Hipokrata laikā, kad tika paziņots — “nāve sēž zarnās” un “visas slimības sākas zarnu traktā”. Vai šādu postulātu šobrīd varam apstiprināt pavisam noteikti? Droši vien ne, tas būtu strīdīgi. Taču ieskatīties jaunākajos pētījumos par probiotiku ietekmi uz cilvēka veselību varētu būt lietderīgi.

Zarnu mikrobiota un arteriālā hipertensija — vai ir saistība?

Arteriālā hipertensija ir viens no galvenajiem riska faktoriem nevēlamu kardiovaskulāru notikumu attīstībā. Ar katru gadu aug arī slimības radītais ekonomiskais slogs. Zinātnieki joprojām nodarbojas ar arteriālās hipertensijas patoģenēzes pētīšanu, un viena no jaunajām teorijām saistīta ar zarnu mikrofloras iesaisti.

Līdz šim publicētā zinātniskā literatūrā minēts, ka hipertensija var būt iesaistīta zarnu trakta mikrobiotas līdzsvara traucējumu un disfunkcijas attīstībā, piemēram, veicinot nelabvēlīgo mikroorganismu vairošanos un labvēlīgo baktēriju mazināšanos, kā arī pastiprinot zarnu sieniņu caurlaidību.

Tajā pašā laikā tiek izteiktas hipotēzes, ka arī jau zināmi zarnu trakta mikrobiotas traucējumi saistīti ar hipertensijas attīstību nākotnē. 

Zinātniskās publikācijas autori aicina pētījumus turpināt, lai izzinātu zarnu mikrobiotas un arteriālās hipertensijas saistību (kurš pirmais?) un atklātu arteriālās hipertensijas patoģenēzes mehānismu zarnu mikrofloras perspektīvā. [1]

Sieviešu veselība un pienskābās baktērijas — kādi ir secinājumi?

Vairākos pētījumos pierādīts, ka veselīga maksts mikrobiota sastāv pārsvarā no pienskābajām baktērijām, neliela daudzuma anaerobo baktēriju un līdzsvarotas maksts imūnsistēmas (pro–iekaisuma un pretiekaisuma citokīni). Traucēta maksts ekosistēma bieži vien rezultējas simptomātiskā vaginītā. 

Lactobacillus pierādīta kā imūnmodulējošs un veselīgu mikrofloru atjaunojošs mikroorganisms gan zarnu traktā, gan sievietes dzimumceļos. Kaut arī pacientiem ar traucētu imūnsistēmas darbību pastāv riski (reti sastopama Lactobacillus bakteriēmija), kopējais pienskābās baktērijas uzdevums ir samazināt risku dzimumceļu infekcijas atkārtotai attīstībai vai novērst to attīstību kopumā. 

Pēc Lactobacillus pārsvara atjaunošanas mikrobiotā bakteriālās vaginozes pacientēm ziņots, ka strauji samazinās Gardnerella, Prevotella un citi mikroorganismi, kas izraisa bakteriālo vaginozi. [2] 

Vai pienskābās baktērijas varētu aizkavēt novecošanos?

Novecošanās ir progresējošs un nenovēršams bioķīmisks process katra dzīvā organisma dzīves ciklā. Šobrīd starp novecošanās progresēšanas veicinātājiem un vaininiekiem min oksidatīvo stresu un disbiozi.

D galaktozes inducēta novecošanās pēdējā laikā ir karsts sarunu temats, šajā jomā notikuši plaši pētījumi. Vairākos ziņojumos pausts, ka D galaktozes uzņemšana saistīta ar motorisko un kognitīvo prasmju mazināšanos, attiecīgi atgādinot raksturīgo novecošanās simptomātiku. Secināts, ka D galaktoze inducē novecošanās procesu, mazinot ATF sintēzi, veicinot mitohondriju disfunkciju un palielinot ROS veidošanos. Novecošanās primāri skar smadzenes, sirdi, plaušas, aknas, nieres un ādu. Klīniski tas izpaužas ar kognitīviem traucējumiem, kardiovaskulāro slimību attīstību, aknu un ādas slimībām. 

Dzīvnieku modeļos pierādīts ar uzturu uzņemtā Lactobacillus sp. antioksidatīvais efekts pret D galaktozes inducēto novecošanās procesu.

Lactobacillus sp. uzņemšana uzturā pozitīvi ietekmē zarnu trakta mikrobiotu, tām piemīt pretnovecošanās īpašības un spējas uzlabot indivīda vispārējo veselību. [3]

Kāda ir probiotiku loma pediatrijā?

Tādu faktoru ietekme kā priekšlaicīgas dzemdības, mazs dzimšanas svars, dzemdības ar ķeizargriezienu, antibiotiku lietošana pirmajos divos dzīves gados un ierobežota barošana ar krūti palielina risku dažādu neinfekciozu slimību attīstībai bērniem nākotnē. Agrīna intervence, profilaktiski lietojot probiotikas, varētu būt viens no veidiem, kā šos riskus mazināt. 

L. rhamnosus GG un S. boulardii pierādītas kā drošas un efektīvas probiotikas akūtas caurejas profilaksē un ārstēšanā bērniem, saīsinot simptomu ilgumu un mazinot smaguma pakāpi. Koliku mazināšanā pozitīva ietekme pierādīta L. reuteri DSM 17938 un L. rhamnosus GG. Grūtniecības laikā lietota L. rhamnosus GG ir efektīva atopiskā dermatīta riska mazināšanā jaundzimušajam. 

Lai gan raksta autori norāda, ka pētījumi jāturpina, pašreizējie pierādījumi apstiprina arī L. rhamnosus GG efektivitāti, to pievienojot zīdaiņu piena maisījumos, lai mazinātu alerģiju pret govs piena olbaltumu un veicinātu agrīnākas panesības attīstīšanos. [7]

Bifidobaktērijas — potenciāls sarkopēnijas biomarķieris?

Pētnieki izsaka hipotēzi, ka zarnu trakta disbioze varētu būt iesaistīta sarkopēnijas attīstībā. Gadījumu kontroles pētījumā Ķīnā tika salīdzināta zarnu trakta mikrobiota vecāka gadagājuma sievietēm ar un bez sarkopēnijas. Kontroles grupas (n = 50) un gadījuma grupas (n = 50) sievietēm tika novērtēts muskuļu spēks, svars, ĶMI, muskuļu masa, enerģijas uzņemšana un patēriņš — šie rādītāji sarkopēnijas pacientēm bija ievērojami zemāki nekā sievietēm kontroles grupā (p < 0,05). 

Zarnu trakta mikrobiotas analīze uzrādīja, ka sarkopēnijas grupā Bacteroides sp. ir ievērojami mazāk, bet Prevotella sp. biežāk nekā kontroles grupai (p < 0,05). Visizteiktākās izmaiņas bija tieši Prevotella copri un Bifidobacterium longum attiecībā. Tiek pieļauts, ka šīs bifidobaktērijas efekts sarkopēnijas pacientēm varētu būt aizsargājošs, bet Prevotella copri ietekme nav līdz galam izskaidrota. [4]

Vai urīnskābe serumā traucē bifidobaktērijām?

Vairākos pētījumos analizēta zarnu mikrobiotas ietekme uz aptaukošanās procesu. Lielākā daļa pētījumu ņem vērā ķermeņa masas indeksa rādītājus, kas viscerālo aptaukošanos neatdala no zemādas aptaukošanās. Vairāki pētījumi rāda, ka viscerālā aptaukošanās ir bīstamāka — ir lielāks risks metabolisku slimību attīstībai. 

Interesantā pētījumā Ķīnā 372 brīvprātīgajiem noteica viscerālās aptaukošanās līmeni, izvērtēja zarnu mikrobiotas sastāvu, veica bioķīmiskās analīzes (ZBLH, triglicerīdi, ABLH, urīnskābe). Secināts, ka ar Bifidobacterium sp. bagātīga zarnu mikrobiota ievērojami samazina viscerālas aptaukošanās iespējamību. Viscerālās aptaukošanās grupā bija augstāks ZBLH, triglicerīdu, seruma urīnskābes un zemāks ABLH līmenis. Turklāt urīnskābe bija neatkarīgs bifidobaktērijas ietekmējošs faktors. Urīnskābe negatīvi korelēja ar bifidobaktēriju daudzumu zarnu mikrobiotā un pozitīvi korelēja ar viscerālo aptaukošanos. Secināts, ka urīnskābe ir vidutājs starp samazinātu bifidobaktēriju skaitu un pieaugošu viscerālo aptaukošanos. [5]

Ar ko S. boulardii atšķiras no S. cerevisiae?

Probiotiku īpašības piemīt ne tikai baktērijām, bet arī dažām rauga sēnītēm. Nav atrasta labvēlīga Saccharomyces cerevisiae ietekme uz cilvēka veselību, toties Saccharomyces boulardii pierādījusi efektivitāti kā papildu līdzeklis gan tādu akūtu gastrointestinālu stāvokļu kā caureja gadījumā, gan hronisku iekaisīgu zarnu trakta slimību gadījumā. Līdz šim tā ir vienīgā rauga sēnīte, kas tiek izmantota kā probiotika. 

Kopumā S. boulardii lietošana nav saistīta ar nopietnām blaknēm un lietošanai atzīta par ļoti drošu. Ar S. boulardii saistīta fungēmija novērota tikai pacientiem ar nopietnām blakusslimībām un ievietotu centrālo venozo katetru. Svarīgi piebilst, ka prognoze ar S. cerevisiae saistītai fungēmijai ir daudz sliktāka. [6]

Kura varētu būt efektīvākā probiotika akūtas caurejas pārvaldībā bērniem?

Akūta caureja ir nozīmīgs saslimstības un mirstības riska faktors bērniem līdz piecu gadu vecumam. Probiotikas ir pierādīti efektīvas caurejas ārstēšanā un profilaksē bērniem, bet — kuru probiotiku izvēlēties?

Meta–analīzē, kurā apkopota informācija par nejaušinātiem klīniskiem pētījumiem no EMBASE, PubMed un Cochrane Library, secināts, ka Saccharomyces boulardii varētu būt visefektīvākā no visām probiotikām, mazinot gan caurejas ilgumu kopumā, gan mazinot risku caurejai ilgt divas vai vairākas dienas (salīdzinājumā ar placebo vai neārstēšanu). [8]

Vai probiotikas var noderēt kairinātu zarnu sindroma gadījumā?

Kairinātu zarnu sindroms (KZS) ir funkcionāla KZT slimība, kam raksturīgs diskomforts/sāpes vēderā un traucēta/izmainīta zarnu trakta darbība. Patoloģiskie mehānismi definēti dažādi — viscerāla hipersensitivitāte, traucēta zarnu motilitāte, bojāta epitēlija barjera vai zarnu sieniņas caurlaidība, imūnsistēmas aktivācija, neirotransmiteru līdzsvara traucējumi, kā arī infekcija un zarnu trakta disbioze. Sindroma heterogēnās dabas dēļ tā klīniskā pārvaldība ir ļoti izaicinoša. 

Nejaušinātā, ar placebo kontrolētā pētījumā secināts, ka gan L. acidophilus, gan B. subsp. lactis, sešas nedēļas lietojot pieaugušajiem ar KZS, mazina vēdera sāpju smaguma pakāpi, uzlabo vēdera izejas konsistenci, mazina KZS simptomu smaguma pakāpi. [9]

Jāpiebilst gan, ka 2022. gadā veiktā literatūras pārskatā neviena konkrēta probiotiku celma efektivitāte netiek izcelta kā pārāka, taču tiek izteikts aicinājums pievienot probiotikas KZS pacienta ikdienas rutīnā simptomātiskam atvieglojumam. [10]

Lipīdu metabolisms un alkohola izraisīts aknu bojājums — kāda loma zarnu mikroflorai?

Ļaunprātīgs alkohola patēriņš un no tā izrietošs aknu bojājums ir sabiedrības veselības problēma visā pasaulē. Toksisks aknu bojājums alkohola dēļ attīstās pēc ilgtermiņa alkohola lietošanas lielā daudzumā. Šiem pacientiem raksturīgas arī lipīdu profila izmaiņas aknu bojājuma dēļ. Šobrīd vienīgā ārstēšanas iespēja ir pilnīga atteikšanās no jebkāda veida alkohola, pārmaiņas uzturā un dzīvesveidā, kā arī aknu bojājuma mazināšana, lai novērstu aknu fibrozes attīstību un veicinātu aknu atjaunošanos. 

Lai noskaidrotu, vai probiotikas (konkrēti Lactobacillus casei) ietekmē lipīdu metabolismu un zarnu mikrofloru pacientiem ar toksisku, alkohola izraisītu aknu bojājumu, tika veikts divkārt maskēts, ar placebo kontrolēts pētījums. Novērots, ka pēc Lactobacillus casei saņemšanas pa 100 ml divas reizes dienā divus mēnešus šiem pacientiem par 26,56 % pazeminājās triglicerīdu līmenis un par 23,83 % ZBLH līmenis serumā salīdzinājumā ar kontroles grupu. Tāpat tika novērots, ka pēc L. casei uzņemšanas zarnu trakta mikroflorā ievērojami pieauga visu pienskābo un bifidobaktēriju skaits. [11]

Literatūra

  1. Yang Z, Wang Q, Liu Y, et al. (2023). Gut microbiota and hypertension: association, mechanisms and treatment. Clinical and experimental hypertension (New York: 1993), 45(1), 2195135. doi.org/10.1080/10641963.2023.2195135
  2. Chee WJY, Chew SY, Than LTL. (2020). Vaginal microbiota and the potential of Lactobacillus derivatives in maintaining vaginal health. Microbial cell factories, 19(1), 203. doi.org/10.1186/s12934-020-01464-4
  3. Kumar H, Bhardwaj K, Valko M, et al. (2022). Antioxidative potential of Lactobacillus sp. in ameliorating D-galactose-induced aging. Applied microbiology and biotechnology, 106(13-16), 4831–4843. doi.org/10.1007/s00253-022-12041-7
  4. Wang Z, Xu X, et al. (2023). Bifidobacterium as a Potential Biomarker of Sarcopenia in Elderly Women. Nutrients, 15(5), 1266. doi.org/10.3390/nu15051266
  5. Gong H, Gao H, Ren Q, He J. (2022). The abundance of bifidobacterium in relation to visceral obesity and serum uric acid. Scientific reports, 12(1), 13073. doi.org/10.1038/s41598-022-17417-3
  6. Pais P, Almeida V, Yılmaz M, Teixeira MC. (2020). Saccharomyces boulardii: What Makes It Tick as Successful Probiotic?. Journal of fungi (Basel, Switzerland), 6(2), 78. doi.org/10.3390/jof6020078
  7. Boggio Marzet C, Burgos F, et al. (2022). Approach to probiotics in pediatrics: the role of Lactobacillus rhamnosus GG. Abordaje de los probióticos en pediatría: el rol de Lactobacillus rhamnosus GG. Archivos argentinos de pediatria, 120(1), e1–e7. doi.org/10.5546/aap.2022.eng.e1
  8. Li Z, Zhu G, et al. (2021). Which Probiotic Is the Most Effective for Treating Acute Diarrhea in Children? A Bayesian Network Meta-Analysis of Randomized Controlled Trials. Nutrients, 13(12), 4319. doi.org/10.3390/nu13124319
  9. Martoni CJ, Srivastava S, Leyer GJ. (2020). Lactobacillus acidophilus DDS-1 and Bifidobacterium lactis UABla-12 Improve Abdominal Pain Severity and Symptomology in Irritable Bowel Syndrome: Randomized Controlled Trial. Nutrients, 12(2), 363. doi.org/10.3390/nu12020363
  10. Satish Kumar L, Pugalenthi LS, Ahmad M, et al. (2022). Probiotics in Irritable Bowel Syndrome: A Review of Their Therapeutic Role. Cureus, 14(4), e24240. doi.org/10.7759/cureus.24240
  11. Li X, Liu Y, Guo X, et al. (2021). Effect of Lactobacillus casei on lipid metabolism and intestinal microflora in patients with alcoholic liver injury. European journal of clinical nutrition, 75(8), 1227–1236. doi.org/10.1038/s41430-020-00852-8