Plašais maisījumu klāsts. Kā neapjukt?

Neapšaubāmi labākais veids zīdaiņa enerģijas un uzturvielu prasību apmierināšanai ir mātes piens, kas satur dažādus bioloģiski aktīvus komponentus, kuri modificē kuņģa — zarnu trakta un imūnsistēmas darbību, smadzeņu attīstību. [1; 2] Pētījumi pēdējos gados rāda arī mātes piena labvēlīgo efektu uz 2. tipa cukura diabēta attīstības un aptaukošanās riska mazināšanu. [3]

Tomēr ne visās situācijās iespējams nodrošināt barošanu ar krūti. Gadījumos, kad tā nav iespējama vai ir nepietiekama, laba alternatīva krūts pienam ir piena maisījumi. Bagātīgais piena maisījumu klāsts veikalu un aptieku plauktos bieži vien rada grūtības maisījuma izvēlē.

Maisījuma izvēlei jābūt pārdomātai

Plašais sortiments noteikti nav paredzēts tam, lai mazulis izmēģinātu visus piena maisījumu veidus, ko mūsdienās piedāvā ražotāji. Eksperimentēt nav vērts, jo tādējādi var kaitēt mazuļa gremošanas traktam un izraisīt traucējumus gremošanas sistēmā.

Sākot zīdaini barot ar piena maisījumu, jāļauj pierast pie piena maisījuma sastāva un pie iespējamām pārmaiņām gremošanas sistēmas darbībā, kas lielākoties ir nebūtiskas un pārejošas. Ieviešot uzturā jaunu produktu, mainās mazuļa zarnu trakta mikroflora. Ja bērniņš jūtas labi un nav novērojamas blakusparādības no konkrētā piena maisījuma, tad pie tā arī jāpaliek, izņemot ārstniecisko piena maisījumu lietošanas gadījumus.

Toties, ja ir indikācijas jauna maisījuma ieviešanai, tas jādara pakāpeniski, mazuļa kuņģa — zarnu traktu pieradinot pie jaunas formulas un piena maisījuma sastāva. Pieradināšana pie jauna piena maisījuma jāsāk dienas pirmajā pusē, bet pārējā dienas laikā jāturpina ierastais ēdināšanas režīms. Kad bērniņa gremošanas trakts pakāpeniski pielāgojies, jauno piena maisījumu var piedāvāt vairākas reizes dienā, arī dienas otrajā pusē, līdz jaunais piena maisījums pilnībā aizvietojis iepriekš lietoto.

Maisījums un uzturvielas

Piena maisījums ir bagāts ar vērtīgām uzturvielām, kas nodrošina un veicina zīdaiņa augšanu un attīstību. Atšķirības ķīmiskās formulas sastāvā un plašais sortiments ļauj atrast vispiemērotāko maisījumu katram bērnam. Visbiežāk par pamatu piena maisījuma ķīmiskajā formulā kalpo govs piens vai sojas piens ar lielu papildu sastāvdaļu klāstu, ko parasti veido nukleotīdi, garo ķēžu polinepiesātinātās taukskābes LCP (arahidonskābe (AS) un dokozaheksaēnskābe (DHS)), pre– un probiotiķi, dzelzs, A, B₁, B₂, B₃, B₆, B₁₂, C, D        vitamīns, minerāli, citi makro– un mikroelementi, oligosaharīdi, kas veicina daudzveidīgas un sabalansētas mikrobiotas attīstību. Galvenie klīniski apstiprinātie prebiotiķi, ko ražotāji iekļauj piena maisījuma ķīmiskajā formulā, ir galaktooligosaharīdi (GOS) un fruktooligosaharīdi (FOS), kā arī postbiotiķis 3–galaktosillaktoze (3’GL). Galvenie alergēni ir laktoze, vājpiens, demineralizētas sūkalas, emulgators (sojas lecitīns), galaktooligosaharīdi, sūkalu proteīns. [4]

Zīdaiņa barošanas tehnika ar mākslīgo piena maisījumu

Vai tai ir liela nozīme?

Līdzīgi bērna zīdīšanas paņēmienam svarīga ir barošanas tehnika un galvenie pamatprincipi, barojot bērnu ar piena maisījumu. Tas, cik bieži, ar ko un kādā daudzumā baro zīdaini, ir viens no svarīgākajiem aspektiem bērnu aptaukošanās profilaksē. [5] Bērni, kam zīdaiņu vecumā pārmērīgi vai strauji pieaug svars, ir predisponēti uz liekā svara vai aptaukošanās attīstību turpmākajos dzīves gados. [6]

Galvenais pamatprincips bērna barošanai ar piena maisījumu ir režīma ievērošana, kas atbilst zīdaiņa vecumam. Starplaikam starp barošanas reizēm jāilgst trīs stundas, jo piena maisījums kuņģa — zarnu traktā pārstrādājas lēnāk nekā mātes piens, tāpēc jauna porcija jāuzņem tikai tad, kad iepriekšējā nonākusi zarnu traktā.

Barošanas biežums atkarīgs no zīdaiņa vecuma, lielākajai daļai 6 — 12 mēnešus vecu zīdaiņu nepieciešamas 5 — 6 ēdienreizes diennaktī. [7] Jāseko arī maisījuma plūsmai, lai tā nebūtu pārāk spēcīga vai pārāk lēna, jo tad zīdaiņa kuņģī nokļūst daudz gaisa. Tāpēc svarīgi ir vērot bērna zīšanu un sekot tam, ka barošanas process notiek koordinētā ritmā, iekļaujot visus barošanas posmus (elpošana — zīšana — rīšana).

Svarīgs aspekts bērna barošanā ir līdzekļu izvēle: knupim un pudelei jāatbilst zīdaiņa vecumam un maisījuma konsistencei, biezākam maisījumam nepieciešams knupītis ar nedaudz lielāku diametru. Pudelīte jātur slīpā leņķī, nav vēlama vertikāla pozīcija. Barošanas laikā bērns jāņem rokās, jānodrošina ērts stāvoklis, acu kontakts līdzīgi kā zīdīšanas laikā. Svarīgi arī atcerēties, ka piena maisījums jāpagatavo pēc instrukcijas, jāievēro glabāšanas noteikumi un derīguma termiņš.

Maisījumu veidi un indikācijas apkopotas tabulā.

Kā izvēlēties pareizo maisījumu ķīmisko formulu daudzveidībā?

Govs piena bāzes

Standarta maisījums, kas pagatavots uz govs piena bāzes, ir piemērots lielākajai daļai zīdaiņu, kam nepieciešama mākslīgā ēdināšana. Apmēram 80 % no visiem piena maisījumiem bērnu mākslīgai barošanai ir standartizēti govs piena maisījumi, [8] kas nodrošina enerģijas un uzturvielu prasības veseliem zīdaiņiem pirmajos 4 — 6 dzīves mēnešos. Pēc 4 mēnešu vecuma šīs formulas papildina zīdaiņa ēdienkarti, jo ap šo vecumu sāk ieviest daudzveidīgu uzturu. [9]

Jaunākajos maisījumos ražotāji pievieno pre– un probiotiskas vielas, kas varētu uzrādīt labvēlīgu efektu uz alerģisko slimību attīstību zīdaiņiem, tomēr viens no interesējošiem jautājumiem par pre– un probiotisko vielu labvēlīgo ietekmi uz alerģisku slimību profilaksi vēl joprojām nav guvis zinātniski pierādītu pamatojumu. Meta–analīzē, kurā tika pārbaudīts, vai piena maisījumi, kas papildināti ar prebiotikām, var novērst alerģiju, atrada dažus pierādījumus par labvēlīgu ietekmi uz ekzēmas profilaksi. Tomēr pētījumā tika secināts, ka tālākā izpētē jānovērtē, vai labvēlīgais efekts attiecināms arī uz citām alerģiskām slimībām. [10]

Kazas piena bāzes

Šie maisījumi ir ļoti līdzīgi maisījumiem uz govs piena bāzes, tomēr atšķiras pēc uzturvielu sastāva. Kazas piena maisījumu galvenā atšķirība  — tie satur mazāk laktozes nekā govs piena maisījumi, tauku un olbaltumu molekulas pēc izmēra ir mazākas, tāpēc var atvieglot gremošanas procesu un mazināt zīdaiņa diskomfortu, tomēr lielākajai daļai zīdaiņu atšķirība nebūs vērojama. Kazas piens uzskatāms par mazāk alerģisku, jo maisījumos ir zemāks alfa s1 kazeīna līmenis (pat par 89 %), salīdzinot ar govs piena maisījumiem. [11]

Dažiem zīdaiņiem ar alerģiju pret govs piena olbaltumu var indicēt maisījumus uz kazas piena bāzes, tomēr krustenisko reakciju dēļ tikai neliela daļa zīdaiņu tos tolerē. Priekšrocības šā tipa piena maisījumu lietošanā var būt zīdaiņiem, kam ir pastiprināta jutība (ne alerģija) pret govs piena olbaltumu, viegla laktozes nepanesība (zīdaiņiem ļoti retos gadījumos). Lai gan govs piena maisījumi ir visplašāk lietotā alternatīva krūts pienam, kazas piena maisījumi pēc oligosaharīdu sastāva ir tuvāki krūts pienam, jo ir bagāti ar fukozilātiem un sialilētiem. [12]

Pētījumā secināts, ka dabiskie prebiotiskie oligosaharīdi kazas piena maisījumā uzrāda pozitīvu efektu un veicina nepatogēno kuņģa — zarnu trakta mikroorganismu (galvenokārt, bifidobaktēriju) augšanu, kas mazina patogēno baktēriju adhēziju pie zarnu šūnām, tādējādi mazinot infekciju risku. [13]

Sojas piena bāzes

Piena maisījumi, kas pagatavoti no sojas olbaltumvielām, indicēti zīdaiņiem ar galaktozēmiju vai iedzimtu laktāzes deficītu. To lietošana ir efektīva zīdaiņiem ar kolikām un alerģiskām reakcijām.

Šobrīd nav drošu pierādījumu izoflavonu jeb fitoestrogēnu kaitīgai iedarbībai uz bērna attīstību, turklāt Eiropas Pediatru gastroenteroloģijas, hepatoloģijas un uztura biedrības (ESPGHAN) rekomendācijās teikts, ka šā tipa maisījumi ir indicēti zīdaiņiem ar galaktozēmiju un iedzimtu laktāzes deficītu.

Lielākā daļa zīdaiņu ar IgE mediētu alerģiju pret govs piena olbaltumu tolerē maisījumus uz sojas piena bāzes, īpaši, ja zīdainis sasniedzis 6 mēnešu vecumu, tomēr retos gadījumos zīdaiņiem, kam ir alerģija pret govs pienu, krustenisko reakciju dēļ var būt alerģija arī uz sojas pienu. [14]

Šie maisījumi nav rekomendēti pārtikas alerģiju profilaksei vai zīdaiņiem ar augstu risku alerģiskas slimības attīstībai (piemēram, pozitīva ģimenes anamnēze). Sojas maisījumi parasti nav indicēti zīdaiņiem ar pārtikas olbaltumvielu izraisītu proktokolītu, jo daudzi no šiem zīdaiņiem ir jutīgi gan pret govs pienu, gan pret sojas olbaltumvielām. Šādiem zīdaiņiem jāordinē hipoalerģiskie maisījumi, kuros ir ekstensīvi hidrolizētas olbaltumvielas. [15]

Hipoalerģiskie maisījumi

Govs piena, sojas olbaltumvielu vai cita pārtikas alerģija mazulim var izpausties ar sārtiem niezošiem izsitumiem, sejas tūsku vai tūsku ap acīm, lūpām, ilgstošu caureju, vemšanu, recidivējošu regurgitāciju, vēdersāpēm, aizcietējumiem (ar vai bez perianāliem izsitumiem), malabsorbciju, asins piejaukumu izkārnījumos, nepietiekamu svara dinamiku, atopisko dermatītu, rinoreju, hronisku klepu. [16]

Alerģiju gadījumā jāizvēlas piena maisījumi, kuru sastāvā ir ekstensīvi hidrolizētas olbaltumvielas. [17; 24] Pēdējā laikā lielu interesi raisījusi piena maisījuma formula, kas bagātināta ar pre– un probiotiskām vielām un domāta zīdaiņiem ar govs piena alerģiju, jo tā uzlabo zarnu mikrobiotu, salīdzinot ar standarta hipoalerģisko maisījumu. [18; 24]

Jaunās formulas uz aminoskābju bāzes ir bagātinātas ar cilvēka piena oligosaharīdiem (oligofruktozi, inulīnu) un probiotiku Bifidobacterium breve M-16V, kas bagātina zīdaiņa mikrobiotu un palīdz alerģiskajam bērnam veidot veselīgu imūnsistēmu. Šobrīd maisījumi uz ekstensīvi hidrolizētu olbaltumvielu bāzes vēl nesatur Bifidobacterium breve, atjaunotā formula būs pieejama 2021. gada beigās. [18]

Mūsdienās plaši pēta piena maisījumu formulu ietekmi uz tādu alerģisku slimību profilaksi kā astma, dermatīts/ekzēma, siena drudzis un govs piena olbaltuma vai cita pārtikas alerģija. Vairāku pētījumu meta–analīzē secināts — nav ticamu pierādījumu tam, ka ilgstoša barošana ar daļēji vai ekstensīvi hidrolizētu olbaltumvielu formulu būtu efektīvāka par standarta piena maisījuma formulu uz govs piena bāzes alerģisko slimību profilaksei zīdaiņiem, kurus nevar barot tikai ar mātes pienu. [19; 20]

Tādējādi nav drošu datu, ka hipoalerģisko maisījumu lietošana samazina alerģisko slimību attīstības risku zīdaiņa vecumā vai citos bērna vecumposmos.

Comfort maisījumi

Zarnu koliku, aizcietējumu, vēdera pūšanās gadījumā vēlams lietot piena maisījumu ar daļēji hidrolizētām olbaltumvielām sastāvā, kuras atvieglo zīdaiņa gremošanas procesus un sekmē uzturvielu uzsūkšanos. Šie maisījumi no pārējiem atšķiras arī ar samazināto laktozes saturu. Nesašķeltā laktoze uzkrājas zarnu traktā un var izraisīt zarnu kolikas un vēdera uzpūšanos.

Anti–refluksa maisījumi

Ja novērojama bieža un masīva ēdiena atgrūšana, jāpievērš uzmanība tam, lai maisījuma sastāvā būtu iebiezinātājs, visbiežāk maisījumiem pievieno balto akāciju sveķus jeb Ceratonia siliqua augļu pulveri, kas iebiezina piena maisījumu, tādējādi mazulis ēd vienmērīgāk un ievelk mazāk gaisa, tāpēc atgrūšanas epizodes turpmāk ir retākas.

Šajos maisījumos ir arī īpaša kazeīna/sūkalu attiecība un sūkalu olbaltumvielas ir daļēji hidrolizētas, kas mazina olbaltumvielu radīto slodzi kuņģa — zarnu traktā. Šā veida maisījumus nav rekomendēts lietot ilgstoši, vēlams ne ilgāk par 2 mēnešiem.

Maisījumi bez laktozes

Šī formula indicēta zīdaiņiem ar laktozes nepanesību, funkcionāliem gremošanas traucējumiem, ieilgušu vai recidivējošu caureju pēc zarnu trakta infekcijām vai antibiotiku lietošanas. Ķīmiskajā sastāvā ir maltodekstrīns un nukleotīdi, bet maisījums nesatur laktozi.

Priekšlaikus dzimušajiem un zīdaiņiem ar mazu dzimšanas svaru

Priekšlaikus dzimušajiem jāizvēlas piena maisījumi, kas no citām formulām atšķiras ar palielinātu olbaltumvielu daudzumu un kopējo enerģētisko vērtību. Kazeīna un sūkalu attiecība (40/60) piena maisījumos priekšlaikus dzimušiem zīdaiņiem ir līdzīga šo olbaltumvielu attiecībai mātes pienā. [21]

Visi priekšlaikus dzimušie, kuri sver < 2000 g, ja nav iespējama barošana ar krūti, ir jāēdina ar speciālajiem piena maisījumiem priekšlaikus dzimušiem bērniem. [22] Pētījums, kurā analizēta prebiotisko un probiotisko vielu ietekme uz virālo respiratorisko infekciju profilaksi priekšlaikus dzimušiem zīdaiņiem no trešās līdz 60. dzīves dienai, rāda, ka prebiotiku/probiotiku lietotāju grupā bija ievērojami mazāks (p < 0,001 un p = 0,022) ARVI gadījumu skaits nekā kontroles grupā. [23]