Pēdējos gados arvien vairāk pierādījumu liecina, ka augsts ķermeņa masas indekss sievietei pirms grūtniecības, liels svara pieaugums un nepilnvērtīgs uzturs grūtniecības laikā ir būtiski faktori, kas ietekmē neinfekcijas slimību skaita pieaugumu, var negatīvi ietekmēt grūtniecības ilgumu un iznākumu.
Ieteikumi izstrādāti PVO Eiropas reģionālā biroja un Latvijas Republikas Veselības ministrijas Divgades līguma (2016—2017) ietvaros (Biennial Collaborative Agreement between the Ministry of Health of Latvia and the WHO Regional Office for Europe) pēc PVO Eiropas reģiona 2016. gada ieteikumiem «Good Nutrition: the best start in Life»
Šogad Latvijā izstrādāti ieteikumi veselības aprūpes speciālistiem par optimālu uzturu, plānojot grūtniecību, kā arī grūtniecības laikā, šajā rakstā apskatīsim svarīgākos ieteikumus grūtnieču uzturā. Būtiski atcerēties, ka šie ieteikumi par uzturu ir svarīgi visas grūtniecības laikā, kā arī gadījumā, ja grūtniecei ir izteikta toksikoze, kad vemšanas dēļ tiek uzņemts mazāk uzturvielu, nekā tas būtu nepieciešams.
Uzturs grūtniecības laikā
Svara pieaugums grūtniecības laikā
Grūtniecības laikā enerģētiskās vajadzības pieaug pavisam nedaudz — jāuzņem par 10—15 % vairāk kilokaloriju nekā pirms grūtniecības. Visvairāk papildu kilokalorijas nepieciešamas tieši grūtniecības pēdējos mēnešos. Šādu enerģijas daudzumu nodrošina pavisam neliels pārtikas daudzums. Grūtnieces bieži pārvērtē vajadzību pēc papildu enerģijas. Ieteicamo kilokaloriju daudzumu nosaka pamata vielmaiņa, dzīvesveids un fizisko aktivitāšu līmenis. Galvenais rādītājs ir grūtnieces ķermeņa masas pieaugums, kam jāiekļaujas vēlamajās robežās.
Ieteicamais svara pieaugums grūtniecības laikā sievietei ar normālu svaru ir 10—16 kg. Vēlamais svara pieaugums norādīts, ņemot vērā Vācijas (German National Consensus ), Ziemeļvalstu (Nordic Nutrition recommendations ), ASV (Institute of Medicine ) un citu valstu ieteikumus. Jāuzsver, ka ieteicamais svara pieaugums dažādu valstu profesionālo asociāciju un institūciju ieteikumos plaši variē. Autorēm nebija iespējas izanalizēt Latvijas situāciju (svara pieaugumu grūtniecības laikā, grūtnieces ar virssvaru un aptaukošanos, tā radītos veselības riskus), jo šādu datu nav. Ieteicamais svara pieauguma diapazons minēts pēc Eiropas valstu ieteikumiem, ņemot vērā ASV pieeju: vēlamais svara pieaugums atkarīgs no ĶMI pirms grūtniecības iestāšanās. Būtisks ir izglītojošais darbs, lai normāla ķermeņa masa sievietei būtu jau pirms grūtniecības iestāšanās, jo tam ir milzīga ietekme gan uz fertilitāti, gan sekmīgu grūtniecības un dzemdību norisi, gan bērna veselību.
Olbaltumvielas
Grūtniecības laikā ļoti būtiski uzņemt nepieciešamo olbaltumvielu daudzumu, kas vajadzīgas kā pamatviela mātes un augļa audiem. Pirmajā grūtniecības pusē nepieciešamais olbaltumvielu daudzums ir tāds pats kā citām sievietēm (0,8—1 g/kg/d). Otrajā grūtniecības pusē jāuzņem 1,1 g/kg. Šāds daudzums atbilst parastam rietumu puslodes cilvēku uzturam. Īpaša uzmanība jāpievērš grūtniecēm pusaudzēm, kam olbaltumvielas jāuzņem 1,5 g/kg.
Ogļhidrāti
Ogļhidrāti nepieciešami kā enerģijas avots gan mātei, gan auglim. Vajadzība pēc ogļhidrātiem neatšķiras no ieteicamā daudzuma populācijā. Pareizais ogļhidrātu daudzums un izvēle palīdz kontrolēt glikozes koncentrāciju asinīs. Ieteicamie ogļhidrātu avoti uzturā ir pilngraudu produkti un kartupeļi (tikai ne cepti!). Grūtniecības laikā jāizvairās lietot saldinātās limonādes un dzērienus, jo tie palielina preeklampsijas un priekšlaicīgu dzemdību risku.
Tauki
Tauki ir neatņemama uztura sastāvdaļa gan kā enerģijas avots, gan arī nepieciešami neskaitāmos vielmaiņas procesos. Grūtniecēm nav jāmaina tauku daudzums uzturā. Vajadzīgais tauku daudzums saistīts ar kopējo uzņemto enerģijas daudzumu (ieteicamais tauku daudzums ir 30 % no kopējā enerģijas daudzuma). Svarīga ir tauku izvēle. Omega 3 taukskābes eikozapentaēnskābe (EPA) un īpaši dokozaheksaēnskābe (DHA) nepieciešamas augļa galvas smadzeņu un tīklenes attīstībai, tās mazina priekšlaicīgu dzemdību risku, kā arī mazina varbūtību, ka nākotnē bērnam attīstīsies sirds—asinsvadu sistēmas slimības, bet mātei — perinatālā depresija. Omega 3 taukskābes uzturā īpaši svarīgas ir otrajā un trešajā trimestrī. DHA ieteicamais daudzums 200—300 mg/d. To var nodrošināt, divas reizes nedēļā ēdot zivis, no kurām vienā reizē jālieto trekna zivs (piemēram, siļķe vai lasis). Ja zivis lieto ļoti lielās devās, var uzņemt pārāk daudz dzīvsudraba, kas rada bērna nervu sistēmas bojājumus. Dzīvsudraba daudzums zivīs atkarīgs no zivs veida (vairāk to satur lielās okeānu zivis) un ģeogrāfiskā reģiona. Ja sieviete neēd zivis, ieteicams lietot augu valsts omega 3 taukskābi α linolēnskābi (ALA), ko satur, piemēram, linsēklas un kaņepes. Jāatzīmē, ka cilvēka organismā ALA tikai daļēji pārstrādājas EPA un DHA, tāpēc šīm grūtniecēm DHA un EPA papildus jāuzņem preparātu veidā. Zivju eļļas preparāti nav ieteicami, jo tajos ir daudz A vitamīna. Ieteicami arī funkcionāli produkti, kas satur omega 3 taukskābes, piemēram, olas un piens. Jāierobežo piesātināto tauku daudzums uzturā, ko uzņem ar sviestu, krējumu, treknu gaļu un palmu taukiem, jāizslēdz transtaukskābes, ko bieži satur daļēji hidrogenēti augu tauki, kas parasti ir piena izstrādājumu un konditorejas produktu sastāvā.
Šķiedrvielas
Uzturā jāuzņem nepieciešamais šķiedrvielu daudzums, kas Latvijā ir 35 g dienā. Šķiedrvielas nepieciešamas aizcietējumu profilaksei un hemoroidālo vēnu slimības riska mazināšanai, tās samazina gestācijas diabēta un preeklampsijas risku, turklāt ar šķiedrvielām bagātiem produktiem uzņem minerālvielas, vit-amīnus u.c. bioloģiski aktīvas vielas. Galvenie šķiedrvielu avoti ir pilngraudu produkti, pākšaugi, žāvēti un svaigi augļi, dārzeņi, rieksti un sēklas. Latvijā nozīmīgākais šķiedrvielu avots ir graudaugi, no kuriem svarīgākais pārtikas produkts ir rudzu maize.
Vitamīni un minerālvielas
Ievērojami pieaug vajadzība pēc dažiem vitamīniem un minerālvielām, tāpēc grūtniecēm īpaša uzmanība jāpievērš uztura kvalitātei, sabalansētam uzturam. Lielākajai daļai sieviešu nepieciešamība pēc papildu uzturvielām pieaug tikai pēc 4. grūtniecības mēneša, taču papildus nodrošināt atsevišķus mikroelementus (folskābi, jodu un dzelzi) ir būtiski jau pirms grūtniecības iestāšanās un agrīnā grūtniecības laikā. Ieteicamais mikroelementu daudzums dienā, kas jāuzņem ar uzturu un/vai pārtikas piedevām grūtniecēm un sievietēm, kas baro bērnu ar krūti, parādīts tabulā. PVO ieteikumus pielāgo konkrētā valstī, ja ir veikti pētījumi, kas pamato citas devas, taču Latvijā pētījumi par optimālo devu grūtniecēm nav veikti.
Tabula
Ieteicamais minerālvielu un vitamīnu daudzums dienā grūtniecības un laktācijas periodā
Folskābe
Folskābe nepieciešama mātes eritropoēzei, DNS sintēzei, augļa, placentas augšanai, augļa muguras smadzeņu attīstībai tieši grūtniecības pirmajā mēnesī. Jāņem vērā, ka nervu caurules slēgšanās notiek 3.—4. grūtniecības nedēļā, kad sievietes bieži vēl nezina par grūtniecību, turklāt lielākā daļa sieviešu ar uzturu nenodrošina nepieciešamo folātu daudzumu (folskābei un folātiem ķīmiskā struktūra ir līdzīga; par folskābi runā sintētiskajos preparātos, bet pārtikas produktos ir folāti). Pierādīts, ka folskābes lietošana 400 µg/d samazina nervu caurules defektus. Reproduktīvā vecuma sievietēm būtu jānodrošina uzņemtās folskābes deva 400 µg/d. Sievietēm, kas plāno grūtniecību, folskābe jāsāk lietot jau pirms grūtniecības, lai vajadzīgajā brīdī sasniegtu stabilu līmeni, un jāturpina vismaz līdz 12 pilnām grūtniecības nedēļām. Sievietēm ar palielinātu risku (nelabvēlīga spina bifida anamnēze, cukura diabēts, malabsorbcijas sindroms, celiakija, antikonvulsantu lietošana) iesaka folskābi lietot 4 mg/d. Lielāks folskābes nepietiekamības vai deficīta risks ir smēķētājām, alkoholiķēm, sievietēm, kas regulāri lieto orālos kontracepcijas līdzekļus, urīndzenošos līdzekļus triamterēnu un trimetoprimu. Ja sieviete lieto multivitamīnu preparātus, jānoskaidro folskābes daudzums tajos.
D vitamīns
D vitamīna lielākā daļa veidojas ādā saules starojuma ietekmē, to uzņem arī ar uzturu. Lai veidotos D vitamīns, svarīgi uzturēties ārpus telpām. Pietiekamu D vitamīna devu var saņemt dienas vidū, 5—10 minūtes pavadot saulē ar atsegtu seju un rokām un nelietojot aizsargkrēmu pret sauli. Periodā no aprīļa līdz septembrim, saulē uzturoties pa 20—30 minūtēm 2—3 reizes nedēļā,būs nodrošināts pietiekams D vitamīna līmenis.
Galvenais D vitamīna avots uzturā ir zivis. Ar piena produktiem uzņemtais D vitamīna daudzums ir neliels. Daudz D vitamīna ir sēnēs, īpaši baravikās.Lai precīzi izvēlētos D vitamīna devu, var noteikt 25(OH)D vitamīna līmeni serumā, taču to neiesaka rutīnā, t. i., pilnīgi visām grūtniecēm. Periodā no oktobra līdz martam papildus jālieto D vitamīns 800—1000 SV/d. D vit-amīna deficīta riska grupā ir sievietes, kas maz laika pavada ārpus telpām, uzturā nelieto zivis un kam ĶMI ir virs 30 kg/m2, kā arī sievietes ar tumšu ādas krāsu.
Jods
Jods ir vitāli nepieciešams elements, ko uzņem ar dažādiem pārtikas produktiem un kas deponējas vairogdziedzerī, kur tas nepieciešams vairogdziedzera hormonu biosintēzei. Periodā pirms grūtniecības iestāšanās, grūtniecības laikā un bērna zīdīšanas periodā jāuzņem pietiekami daudz joda, lai nodrošinātu grūtnieces vajadzības un augļa centrālās nervu sistēmas normālu attīstību. Jods grūtniecības laikā nepieciešams mātes vairogdziedzera hormonu sintēzei, savukārt tie nepieciešami augļa centrālās nervu sistēmas attīstībai un attiecīgi arī normālai bērna nervu sistēmas attīstībai. Vairogdziedzera hormoni nodrošina augļa un bērna centrālās nervu sistēmas programmētu un koordinētu attīstību, tātad joda deficīts ir viens no attīstības un mentālo traucējumu novēršamajiem cēloņiem. Ja grūtniecības laikā šo elementu uzņem mazākās devās par ieteicamo, grūtnieces vairogdziedzeris nesintezē pietiekami daudz vairogdziedzera hormonu un bērna kognitīvā un/vai biheiviorālā attīstība ir traucēta. Auglis visjutīgākais pret joda deficītu ir agrīnā grūtniecības laikā. Ja jodu sāk papildināt tikai pēc 1. antenatālās vizītes (9. ned.), tas ir novēloti, lai grūtniecības iznākums būtu vislabvēlīgākais. Ļoti svarīgi vajadzīgo joda daudzumu uzņemt pirms grūtniecības iestāšanās, tāpēc sievietēm reproduktīvajā vecumā ikdienā jāuzņem pietiekami daudz joda.Sievietēm pirms grūtniecības iestāšanās, grūtniecības laikā un bērna zīdīšanas periodā dienā jāuzņem 150—250 µg joda. Šajā nolūkā visbiežāk jālieto vitamīnu preparāti ar aktīvo vielu kālija jodīdu. Maksimālā pieļaujamā joda deva grūtniecēm un sievietēm zīdīšanas periodā ir 600 µg/dienā, bīstamā deva ir > 1100 µg/dienā. Sievietēm ar vairogdziedzera patoloģiju devas jāpiemēro individuāli, konsultējoties ar endokrinologu. Joda uzņemšana ar uzturu ir atkarīga no vairākiem faktoriem:
no joda koncentrācijas uzturā un augsnē;
no jodu saturošu dezinfektantu lietošanas pārtikas industrijā;
no jodu saturoša mēslojuma izmantošanas lauksaimniecībā.
Joda galvenais avots uzturā ir zivis, jūras produkti, piena produkti. Liela nozīme ir arī jodētā sāls lietošanai, kas Latvijā pievienots tikai nelielai daļai pārtikas produktu. Parasti ar uzturu uzņem nepietiekami daudz joda. Jodētais sāls uzturā, jūras produkti divas reizes nedēļā un piena produkti visbiežāk nodrošina līdz 100 µg/d, tāpēc jods papildus jāuzņem preparātu veidā 100—150 µg/d. Ir kombinētie preparāti — folskābe ar jodu — grūtniecības plānošanas periodam. Ja grūtniece lieto multivitamīnu preparātus un tie satur nepieciešamo joda daudzumu, tad papildu joda preparāti nav jālieto. Grūtniecei nav ieteicams lietot jūras zāļu un aļģu preparātus, jo tad var uzņemt pārāk daudz joda, bet tas var negatīvi ietekmēt vairogdziedzera funkciju.
Bērni, ko baro ar krūti, atbilstīgu joda daudzumu uzņem tikai tad, ja māte adekvāti uzņem jodu.
Dzelzs
Grūtniecības laikā pieaug nepieciešamība pēc dzelzs, īpaši grūtniecības otrajā pusē, jo pieaug vajadzība pēc dzelzs auglim, placentai, kā arī asiņu un eritrocītu tilpums. Vienlaikus grūtniecības laikā fizioloģisku iemeslu dēļ ievērojami pastiprinās dzelzs uzsūkšanās, turklāt sieviete asinis nezaudē ar menstruācijām. Svarīgi novērtēt, vai grūtniece ar uzturu uzņem pietiekami daudz dzelzs. Dzelzs uzsūkšanās spēja ievērojami atšķiras, tā atkarīga no produkta veida, no citiem reizē lietotajiem produktiem un fizioloģiskajām vajadzībām. Dzelzs hēma veidā uzsūcas ievērojami labāk, tāpēc svarīgi regulāri lietot liesu sarkano gaļu, zivis. Arī daudzi augu valsts produkti (pilngraudu produkti, dārzeņi) satur dzelzi, tomēr biopieejamība no šiem produktiem ir mazāka.
Dzelzs uzsūkšanos ievērojami pastiprina C vit-amīns (piemēram, citrusaugļu sula), toties mazina melnā un zaļā tēja, kafija, pilngraudu produkti un kalciju saturoši produkti. Svarīgi, lai normāla feritīna koncentrācija asins plazmā būtu gan pirms grūtniecības iestāšanās, gan grūtniecības laikā. Ja dzelzs rezerves nav pietiekamas, papildus jālieto dzelzi saturoši preparāti. Nepietiekams dzelzs daudzums var samazināt hemoglobīna veidošanos, bet anēmija saistīta ar imunitātes vājināšanos un infekciju riska palielināšanos, sliktākām darba spējām, apziņas un emociju traucējumiem pēcdzemdību periodā, palielinātu mātes mirstības risku, priekšlaicīgu dzemdību un neliela dzimšanas svara risku, placentas atslāņošanās un palielināta pēcdzemdību asins zuduma risku. Placentas transporta proteīnu darbības dēļ auglis ir relatīvi aizsargāts no dzelzs deficīta, tomēr, ja dzelzs pietrūkusi, bērniem biežāk ir dzelzs deficīta anēmija trīs mēnešu vecumā, traucēta psihomotoriskā un/vai mentālā attīstība, ir negatīva ietekme uz sociāli emocionālo uzvedību, iespējama saistība ar slimībām, kas attīstās vēlāk, pieaugušo dzīvē.
Tomēr dzelzs preparātus profilaktiski lietot nav ieteicams, jo, uzņemot pārāk daudz dzelzs, sekas var būt negatīvas. Tāpēc dzelzs preparāti nav jālieto visām grūtniecēm. Dzelzs papildus lietojama individuāli — tikai indikāciju gadījumā.
Kalcijs
Visā grūtniecības laikā akumulējas 30 g kalcija, turklāt lielākā daļa (25 g) uzkrājas skeletā. Grūtniecības laikā pieaug nepieciešamība pēc kalcija un iesaistās fizioloģiskie regulācijas procesi — palielinās kalcija uzsūkšanās un izmantošana organismā. Ieteicamais kalcija daudzums grūtniecēm ir tāds pats kā citām sievietēm — 1000 mg dienā. Jāņem vērā — kalcija biopieejamība atkarīga no D vitamīna, tāpēc ļoti svarīgi, lai D vit-amīns organismā būtu pietiekamā daudzumā. Vairāk kalcija (1300 mg) nepieciešams pusaudzēm grūtniecēm un atkārtotu grūtniecību gadījumā. Galvenais kalcija avots uzturā ir piena produkti, jo tiem ir ļoti laba kalcija biopieejamība. Piena produkti ir ārkārtīgi daudzveidīgi: piens, kefīrs, paniņas, rjaženka, jogurti, siers, biezpiens, piena pulveris. Jogurtos gan bieži vien ir ievērojams pievienotā cukura daudzums, tāpēc labāk izvēlēties dabiskos jogurtus bez cukura. Ja ir laktozes nepanesība, tad ieteicams ar kalciju bagātināts auzu vai sojas piens. Citi kalcija avoti ir mazās zivis ar asakām, mandeles, pākšaugi, brokoļi un ķirbju sēklas.
B6 vitamīns (piridoksīns)
B6 vitamīns iesaistīts aminoskābju metabolisma enzimātiskos procesos, tas katalizē daudzas reakcijas, producē neirotransmiterus. B6 vitamīns palīdz mazināt sliktu dūšu un vemšanu. Galvenie avoti uzturā ir gaļa (liellopu, cūkas, vistas) un zivis (tuncis, lasis), pākšaugi, auzas, banāni, plūmes, avokado un kartupeļi. Grūtniecības laikā papildus uzņemt nav nepieciešams.
B12 vitamīns (ciānkobalamīns)
B12 vitamīns iesaistīts dažādās enzīmu reakcijās, tāpat to vajag metionīna un tetrahidrofolāta sintēzei. B12 vit-amīns ir tikai dzīvnieku valsts produktos — gaļā, īpaši liellopu (arī aknās, bet tās grūtniecēm neiesaka lietot), pienā un tā produktos, zivīs (skumbrijā, siļķē, tuncī). Īpaši daudz vitamīna ir jūras produktos (gliemenēs, austerēs). B12 deficīts iespējams vegānēm vai pēc kuņģa—zarnu trakta operācijām. Tad ieteicams B12 vitamīnu lietot papildus. Šis vitamīns kopā ar folskābi nepieciešams augļa galvas smadzeņu attīstībai — gan kognitīvajai, gan motoriskajai. Grūtniecības laikā papildus uzņemt nav nepieciešams.
Holīns
Holīns ir neaizvietojama uzturviela, kas nepieciešama šūnu membrānu integritātei, nervu impulsu transmisijai un metilgrupu sintēzei. Galvenie holīna avoti uzturā ir cūkgaļa, vistas gaļa, tītara gaļa, olas dzeltenums un sojas lecitīns.
C vitamīns (askorbīnskābe)
C vitamīns ir antioksidants, kas nepieciešams kolagēna sintēzei, preeklampsijas toksēmijas profilaksei.Grūtniecības laikā C vitamīns papildus vajadzīgs 10 mg/d, tas jānodrošina ar uzturu. DaudzC vitamīna ir kāpostos, tomātos, paprikā, brokoļos, zemenēs, ananasos, citrusaugļos, upenēs un kivi.
A vitamīns
A vitamīns nepieciešams ādas un gļotādu (arī kuņģa—zarnu trakta, elpošanas sistēmas gļotādas), kaulu sistēmas, zobu attīstībai, redzes un imūnās funkcijas attīstībai.A vitamīnadeficīts nav vēlams, bet arī pārāk lielas A vitamīna devas (3000 µg jeb 10 000 SV dienā) ir teratogēnas. Sievietēm, kas lieto medikamentus vai uztura bagātinātājus ar A vitamīnu vai retinolu, to lietošana jāpārtrauc pirms grūtniecības iestāšanās, arī grūtniecības laikā tos nedrīkst lietot, jo, papildus lietojot A vitamīnu, to var uzņemt pārmērīgi un tas var radīt riskus augļa attīstībai. A vitamīns ir dzīvnieku valsts produktos: zivīs (lasī, tuncī, siļķē, skumbrijā), jūras produktos, olās, pienā un tā produktos, īpaši sieros. Nozīmīga A vitamīna koncentrācija ir aknās, tāpēc grūtniecēm nav ieteicams uzturā lietot aknas un to produktus. Toties tādi augu valsts produkti kā ķirbis, burkāni, sarkanie pipari, spināti, salāti un aprikozes pārsvarā satur karotīnus (A vitamīna provitamīnus), kas nerada draudus grūtniecībai.
E vitamīns (tokoferols)
E vitamīns ir nozīmīgs antioksidants, kas nodrošina veselu šūnu veidošanos un attīstīšanos auglim, bet grūtnieci pasargā no toksīnu iedarbības. E vitamīns no mātes asinsrites augļa asinsritē nokļūst 12. grūtniecības nedēļā. Ieteicamais vitamīna daudzums grūtniecības laikā ir 15 mg dienā. Dažreiz, ja bērns piedzimst priekšlaikus, viņam pietrūkst E vitamīna, bet kopumā šīs vielas deficīts novērojams reti. Pašlaik vairāk diskutē par E vit-amīna iespējamo toksicitāti grūtniecības laikā. Dati liecina: ja uzņem vairāk vitamīna, nekā būtu ieteicams, tas var izraisīt dzemdību komplikācijas un sirds—asinsvadu sistēmas slimību risku bērnam. Šis vitamīns ir augu eļļās, pilngraudu produktos, olas dzeltenumā, riekstos, kā arī ķirbju, saulespuķu un sezama sēklās.
K vitamīns
K vitamīns nepieciešams kaulu veselībai un koagulācijas homeostāzei. K vitamīna deficīts draud grūtniecēm ar izteiktu vemšanu, Krona slimību, kā arī pēc kuņģa—zarnu trakta operācijām. K vitamīns bagātīgi sastopams tumšzaļos lapu dārzeņos: brokoļos, salātos, spinātos, mazākā daudzumā — dzīvnieku valsts produktos, sierā un olās.
Varš
Vara deficītam var būt teratogēns efekts. Samazināts minerālvielu daudzums uzturā var palielināt anēmijas risku. Daudz vara ir jūras produktos — austerēs un vēžveidīgajos, pilngraudu produktos, pupās, riekstos, dzīvnieku subproduktos. Vara avoti uzturā ir arī tumšzaļie lapu dārzeņi un žāvēti augļi.
Magnijs
Gestācijas laikā auglis akumulē 1 g magnija dienā. Magnijs uzturā pietiekamā daudzumā nepieciešams kāju muskulatūras krampju un preeklamsijas profilaksei. Magnija avoti uzturā ir rieksti, pākšaugi, pilngraudu produkti, tumšzaļie lapu dārzeņi.
Nātrijs
Mātei palielinās asins tilpums, un tas palielina nātrija glomerulāro filtrāciju. Kompensācijas mehānismi saglabā ūdens un elektrolītu līdzsvaru. Grūtniecības laikā nav ieteicams strikti samazināt nātriju uzturā, lietot diurētiķus. Ieteicams uzturā ierobežot sāls daudzumu, pēc PVO ieteikumiem labāk izvēlēties jodēto sāli.Ieteicamais daudzums 1,5—2,3 g nātrija dienā, kas ir 4—6 g vārāmā sāls dienā.
Zināms sāls daudzums, olbaltumvielas un šķidruma daudzums ir nepieciešams, lai nodrošinātu pietiekamu cirkulējošo asins daudzumu, kas ir svarīgi dehidratācijas un priekšlaicīgu kontrakciju novēršanai. Tomēr jāņem vērā, ka lielākā daļa cilvēku ikdienas uzturā uzņem ievērojami vairāk sāls, nekā ieteicams, jo lielāko sāls daudzumu uzņem ar pārtikas produktiem, tikai neliela daļa ir pievienotā sāls, tāpēc saglabājas ieteikums uzturā ierobežot vārāmā sāls patēriņu.
Cinks
Cinka deficīts uzturā neveicina tūlītēju cinka mobilizāciju no mātes kauliem, tāpēc ātri iestājas cinka deficīts bērnam. Cinka deficītam ir izteikti teratogēns efekts, sekas ir iedzimtas malformācijas, smadzeņu attīstības traucējumi. Cinka avoti uzturā ir sarkanā gaļa, jūras produkti un nerafinēti graudaugu produkti.
Ūdens
Dienā jāuzņem 2,1—2,4 l šķidruma, pārsvarā ūdens veidā. Ūdens daudzums jāpalielina, pakāpeniski progresējot grūtniecībai un pieaugot grūtnieces svaram, pēdējos grūtniecības mēnešos nepieciešamais ūdens daudzums pieaug par 300 ml dienā. Nepieciešamais ūdens daudzums atkarīgs no sievietes masas. Ieteicamais ūdens daudzums no ēdieniem un dzērieniem kopā ir 35 ml/kg dienā, tas nedrīkst būt mazāks par 1,5 l dienā. Lielāku ūdens daudzumu vajag karstā laikā vai tad, ja strādā smagu fizisku darbu. Adekvāts ūdens daudzums nepieciešams ne tikai organisma vitālo dzīvības funkciju nodrošināšanai, bet arī tādēļ, lai mazinātu urīnceļu infekciju, nierakmeņu un aizcietējumu risku.
Kofeīns
Liels kofeīna daudzums uzturā kavē augļa attīstību. Uzturā ieteicams nepārsniegt 200 mg kofeīna dienā. Divās tasēs kafijas vai četrās nelielās melnās vai zaļās tējas krūzēs ir 200 mg kofeīna. Grūtnieces nedrīkst lietot kofeīnu saturošus enerģijas dzērienus.
Alkohols
Vairāk nekā 40 gadu uzskata, ka bērnam kaitē, ja topošā māmiņa grūtniecības laikā lieto alkoholu. Bērni, kas prenatāli pakļauti smagai alkohola iedarbībai, var sirgt ar vairākām fiziskām un psihiskām slimībām, lēnāk augt. Neirālās attīstības traucējumi rada nopietnas mācīšanās un uzvedības problēmas. Bērniem, kas pakļauti mazākai alkohola iedarbībai, var attīstīties līdzīgi simptomi vieglākā formā.
Rietumvalstīs grūtnieces bieži vien publiski lieto alkoholu. Tomēr joprojām pat profesionāļi reizēm nespēj vienoties, vai nelielas alkohola devas var kaitēt bērnam. Kaut gan pierādīts — jo lielākas alkohola devas, jo lielāks risks auglim, slieksnis, virs kura attīstības anomāliju risks pieaug, vēl nav noteikts. Nozīmīgi, ka aprakstītais lietotā alkohola daudzums nav standartizēts, tāpēc vienīgais “drošais līmenis” ir pilnīga atturēšanās no alkohola grūtniecības un laktācijas laikā. Dažādās valstīs dzērienu tilpums var atšķirties. Dažviet tas var būtiski atšķirties no standarta dzēriena, kas satur 12 g absolūtā alkohola. Toties ir pierādīts, ka grūtniecības laikā, lietojot vairāk nekā vienu alkoholisko dzērienu dienā, pieaug priekšlaicīgu dzemdību un bērna neliela dzimšanas svara risks.
Alkohola lietošanas sekas atkarīgas no tā, kurā grūtniecības periodā tas lietots. Pirmajos trīs mēnešos ir palielināts strukturālo anomāliju risks, bet vēlākajos mēnešos pieaug augšanas aiztures un patoloģiskas smadzeņu attīstības risks. Svarīgi ir arī citi faktori. Ģenētiski jutīgu pēcnācēju IQ samazināšanās novērota arī nelielu alkohola devu iedarbības gadījumā. Svarīgs ir fakts, ka sievietes bieži noklusē dzeršanas paradumus, un sekas ir pārmērīga alkohola lietošana, ko klīnicisti nevar noteikt.
Par pamatu ņemot pašreizējās zināšanas, kā arī neskaidrību par drošu alkohola lietošanas slieksni, sievietēm grūtniecības plānošanas periodā un grūtniecības laikā vispār jāizslēdz alkohola lietošana.
KOPSAVILKUMS
Uztura ieteikumu mērķis reproduktīvā vecuma sievietei — normāls ĶMI pirms grūtniecības iestāšanās. Enerģētiskās vajadzības grūtniecības laikā palielinās tikai par 10—15 %, bet vajadzība pēc mikrouzturvielām pieaug ievērojami. Svarīgi uzņemt pilnvērtīgu un sabalansētu uzturu, pievēršot uzmanību veselīgu produktu izvēlei.
Sievietēm ieteicamas regulāras mērenas intensitātes fiziskas aktivitātes. Jāizslēdz toksīni, kas kā kaitīgas vielas var nonākt organismā ar uzņemto uzturu — no lietotās pārtikas apstrādes tehnoloģijas, ūdens un apkārtējās vides.
Papildus jālieto: joda preparāti (joda deva 150 mg dienā) grūtniecības plānošanas periodā, visu grūtniecības un bērna zīdīšanas periodu; folskābe 400 µg dienā no grūtniecības plānošanas perioda līdz pilnām 12 grūtniecības nedēļām; D vitamīns ziemas periodā — 20 µg/d; dzelzi saturoši preparāti — tikai indikāciju gadījumā; omega 3 taukskābes, ja uzturā nelieto zivis.
