Maija Broša, ginekoloģe, dzemdību speciāliste, Rīgas 1. slimnīca, Šarlotes poliklīnika
"Ārsta darbs prasa nemitīgu zināšanu krāšanu, psiholoģisku un fizisku slodzi, tāpēc ārsti nereti nodarbojas ar ekstrēmām lietām. Interesanta ir informācija par mediķu darbu misijās. Brīnišķīga atslodze un “bateriju uzlādēšana” ir Dr. Ramanes iemīļotā laivošana."
"Lietderīgi izlasīt Dr. Sandras Vestermanes rakstu par atmiņas traucējumiem, jo mūsu straujajā, ar informāciju pārbagātajā laikā cilvēkiem arvien vairāk rodas problēmas ar atmiņu. Rakstos atgādinātas praktiskas lietas par grūtnieču uzturu, avārijas kontracepciju, deguna starpsienas deformāciju, cilvēka papilomas vīrusu. Atvaļinājumi beigušies, atkal sākas nopietns darba cēliens. Vēlu mediķiem izturību, saglabāt mieru grūtās situācijās. Atcerēties, ka ir deontoloģija — mācība par medicīnas personāla rīcības principiem, attieksmi pret slimniekiem un darbinieku savstarpējām attiecībām. Noniecinot kolēģi, paša autoritāti nepacelsi, bet mazināsi pacientu uzticību mūsu medicīnai. Ārsta zvērestā teikts: “Solos nemitīgi pilnveidot savas zināšanas un prasmi, sekmēt medicīnas izaug-smi, cienīt savus kolēģus un lūgt viņiem palīdzību, kā arī palīdzēt viņiem ar padomu, ja tas nepieciešams slimniekam."
Atmiņas problēmas — norma vai patoloģija? Svarīgi saprast atšķirību starp normālu un patoloģisku atmiņas zudumu. Tas var notikt jebkurā vecumā. Šajā rakstā nepārspriedīsim vaskulāru demenci un Alcheimera slimību, bet analizēsim citas situācijas, kādās ikviens var nokļūt ik brīdi un jebkurā vecumā.
Apgrūtināta elpošana caur degunu ir viena no biežākajām problēmām, ar kādām pacients dodas pie ārsta. Deguna starpsienas deviācija nereti ir viens no šīs patoloģijas cēloņiem. Šajā rakstā apskatīsim indikācijas deguna starpsienas operācijai un pacienta aprūpes īpatnības pēc tās.
Pēdējos 20 gados ātriju fibrilācijas (ĀF) sastopamība būtiski pieaugusi, to konstatē vidēji 2 % populācijas. [1] Šajā rakstā uzsvērta asimptomātiskas ātriju fibrilācijas nozīme, izplatība un ieteikumi pacientu aprūpē.
Brūču aprūpei paredzēto līdzekļu klāsts ir plašs; dažādām brūcēm piemēroti dažādi līdzekļi. Taču kā šajā plašajā līdzekļu klāstā neapjukt? Šajā rakstā apkopojām jaunākos pētījumus un iespējas brūču kopšanai un dzīšanas procesa veicināšanai.
Pēdējos gados arvien vairāk pierādījumu liecina, ka augsts ķermeņa masas indekss sievietei pirms grūtniecības, liels svara pieaugums un nepilnvērtīgs uzturs grūtniecības laikā ir būtiski faktori, kas ietekmē neinfekcijas slimību skaita pieaugumu, var negatīvi ietekmēt grūtniecības ilgumu un iznākumu.
Katru gadu aptuveni 208 miljoni sieviešu kļūst par grūtniecēm. 59 % grūtniecību ir plānotas, 41 % — neplānotas. Salīdzinoši populāra metode nevēlamas grūtniecības profilaksē ir avārijas kontracepcija. Šajā rakstā par tās efektivitāti un lietošanas drošumu.
Klīniskā gadījuma aprakstā paciente ar hronisku C vīrushepatītu un akūtu toksisku hepatītu. Rakstā atspoguļota smagas norises akūta hepatīta un progresējošas aknu mazspējas gaita un ārstēšanas iespējas, uzmanību pievēršot medikamentu lietošanas iespējamajām blaknēm, kādas var attīstīties hroniskiem aknu slimniekiem, un varbūtējām sekām.
Kāds Vīnes oftalmologs reiz teicis: “Ir divu veidu glaukomas pacienti: tādi, kam palīdz viss, lai ko ar viņiem darītu, un tādi, kam nepalīdz nekas no tā, ko ar viņiem dara.” Šajā rakstā aplūkosim intraokulārā spiediena (IOP) izmaiņas pacientiem pēc kataraktas operācijas un glaukomas medikamentozās ārstēšanas iespējas.
Cilvēka papilomas vīrusa (CPV) infekcija, iespējams, ir pati biežākā seksuālā ceļā iegūtā slimība pasaulē. CPV vakcīnas ir pirmās, kas izveidotas pret kādu no vēža veidiem. [1] 2008. gadā vācu medicīnas zinātnieks, virusologs Haralds cur Hauzens par pētījumiem par cilvēka papilomas vīrusa infekcijas cēlonisko saistību ar dzemdes kakla vēzi saņēma Nobela prēmiju. [2; 3]
Profesors, medicīnas zinātņu doktors VIESTURS BOKA darba mūžu veltījis trim svarīgām medicīnas jomām — praktizējis kā ķirurgs, 25 gadus nodarbojies ar medicīnas administrēšanu, kā arī izglītojis nākamās mediķu paaudzes. Desmit gadus viņš ir pie Latvijā lielākās slimnīcas — Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas vadības stūres.
Dažkārt TV reklāma var iegriezt dzīvi burtiskā nozīmē. NBS Medicīnas nodrošinājuma centra komandiere, majore ārste ĒRIKA DILĀNE savulaik armijā nokļuva, reklāmas uzrunāta. Nu viņa pabijusi jau piecās starptautiskās misijās — Afganistānā un Centrālāfrikas Republikā. Centrālāfrikā — tieši Ebolas vīrusa uzliesmojuma laikā.
“Lai strādātu, baterijas ir jāuzlādē,” saka Liepājas reģionālās slimnīcas ginekoloģe IEVA RAMANE. “Citi to dara skrienot, citi bauda kultūras pasākumus, citi lielpilsētā, bet es dabā.” Savulaik vecāki Ievu iepazīstināja ar ūdenstūrismu, un pie tā viņa ir palikusi.
Reizēm pacients no šķietami bezcerīgas situācijas izķepurojas, bet citam rutīnas situācijā rodas komplikācijas — kāpēc tā? Vai mēs esam tas, ko domājam? Vai jūtam? Kādas ir cilvēka iekšējās rezerves, spēks?
