Mūsdienās sievietēm ir plaša kontracepcijas metožu izvēle. Tas, kā sieviete izvēlas sev un konkrētai dzīves situācijai piemērotāko kontracepcijas metodi, vēl arvien nav pilnībā skaidrs. Izvēlētās metodes būtiski atšķiras starp valstīm, to var ietekmēt gan kulturālās atšķirības, gan izmaksas un pieejamība, gan katras metodes ieguvumu–riska attiecība. Iepriekš pētījumos pierādīts: tas, ja ārsts pats menopauzē lieto orālo kontracepciju vai hormonu terapiju, ietekmē pacienta izvēli. Ārsti, kas paši lieto šīs metodes, iesaka tās arī saviem pacientiem. Pacientiem ir lielāka uzticība, ja ārsts saka – arī viņš pats to lieto.
Materiāls un metodes
2011. gada rudenī starptautiska pētījuma mērķis bija noskaidrot, kādas kontracepcijas metodes izvēlas veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēji, kā arī to, vai personīgā pieredze ietekmē rekomendācijas pacientiem. Tā bija anonīma aptauja interneta vidē, kopumā aptaujā piedalījās 1001 veselības aprūpes speciālists (672 ginekologi-dzemdību speciālisti, 314 ģimenes ārsti un 15 vecmātes) no desmit valstīm, šie veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēji bija vecumā no 25 līdz 55 gadiem, viņi visi konsultē jautājumos par kontracepcijas metodes izvēli un izraksta kontracepcijas līdzekli, šajā jomā strādā vismaz 3-25 gadus un vairāk nekā 75% laika velta pacientu tiešai aprūpei. Aptauju finansēja Bayer Healthcare Pharmaceuticals, bet realizēja Ipsos Health Intl. Latvijā šā gada aprīlī-maijā notika līdzīga aptauja: uz jautājumiem atbildēja 166 veselības aprūpes sniedzēji (95 ģimenes ārsti, 71 ginekologs-dzemdību speciālists un vecmāte). Latvijā aptauju organizēja SIA Baltic In-door Communications.
Aptaujas anketas 13 jautājumus izstrādāja Ipsos, jautājumu pirmā daļa fokusējās uz ieteikumiem kontracepcijas jautājumos. Veselības aprūpes speciālistiem tika lūgti trīs ieteikumi divām sieviešu grupām:
- A grupa - sievietes, kam nepieciešama kontracepcija periodā starp bērnu dzimšanu;
- B grupa - sievietes, kas bērnus vairs neplāno.
Aptaujas otrajā daļā bija jautājumi par personīgās kontracepcijas metodēm un iemesliem, kāpēc izvēlēta konkrētā metode.
Rezultāti
Starptautiskajā pētījumā piedalījās mazliet vairāk sieviešu nekā vīriešu un vidējais laiks, kas tiek veltīts tiešai pacientu aprūpei, bija vairāk nekā 90%. Aptaujā Latvijā vairākums aptaujāto bija sievietes (97,2% no ginekologiem-dzemdību speciālistiem un 98,9% no ģimenes ārstiem), tiešai pacientu aprūpei 87,4% ginekologu-dzemdību speciālistu un 70,6% ģimenes ārstu veltīja vairāk nekā 70% no darba laika.
Starptautiskajā pētījumā, analizējot respondentu sadalījumu pa vecumgrupām secināts, ka ģimenes ārsti bija jaunāki nekā ginekologi-dzemdību speciālisti (vecumgrupā 25-35 gadi attiecīgi 25,2% un 15,5%), vairāk ginekologu-dzemdību speciālistu bija vidēja vecuma (vecumgrupā 36-45 gadi attiecīgi 41,2% un 33,8%), savukārt vecumgrupā 46-55 gadi atšķirību starp abām specialitātēm nebija. Aptaujātie Latvijā bija mazliet vecāki nekā pētījumā aptaujātie: vecumgrupā līdz 35 gadiem bija 15,5% ginekologu-dzemdību speciālistu un 9,5% ģimenes ārstu, vidējā vecumgrupā (36-45 gadi) bija vairāk ģimenes ārstu nekā ginekologu-dzemdību speciālistu (attiecīgi 34,7% un 21,1%), savukārt vecumagrupā 46 un vairāk gadi vairāk bija ginekologu-dzemdību speciālistu (attiecīgi 63,4% un 55,8%).
Gan starptautiskajā pētījumā, gan Latvijā visbiežāk ieteiktās kontracepcijas metodes A grupai bija kombinētā orālā kontracepcija (KOK), bet B grupai - levonorgestrelu atbrīvojošā intrauterīnā spirāle (LNG IUS). Tie veselības aprūpes speciālisti, kas paši vai viņu partneres lietoja KOK un LNG IUS, daudz biežāk attiecīgi A un B grupai ieteica tieši šīs metodes. Gan pētījumā, gan Latvijas aptaujā secināts, ka ārstu ieteikto kontracepcijas metodes izvēli lielākoties ietekmē pacientes ģimenes situācija un augsta kontraceptīvā efektivitāte, kā arī metodes iespējamās blakusparādības.
Pētījumā 53,9% respondentu atzīmēja, ka paši vai viņu partneri lieto kādu no kontracepcijas metodēm, savukārt 27,3% nelietoja nekādu kontracepcijas metodi, 18,8% nevēlējās atklāt, vai izmanto kontracepciju, bet 7,2% nebija atbildējuši uz šo jautājumu. Latvijā 70,4% ginekologu-dzemdību speciālistu un vecmāšu un 67,4% ģimenes ārstu lieto kādu no kontracepcijas metodēm. No 540 kontracepcijas lietotājiem pētījumā trīs biežākās kontracepcijas metodes bija LNG IUS (29,3%), KOK (20%) un prezervatīvi (17%). Ginekologi-dzemdību speciālisti biežāk izvēlējās LNG IUS nekā ģimenes ārsti (p=0,014). Latvijā veselības aprūpes profesionāļi biežāk izvēlas LNG IUS (33,3% ginekologu-dzemdību speciālistu un vecmāšu un 18,8% ģimenes ārstu), KOK (21,7% ginekologu-dzemdību speciālistu un vecmāšu un 15,3% ģimenes ārstu) un prezervatīvus (15% ginekologu-dzemdību speciālistu un vecmāšu un 35,3% ģimenes ārstu). Retāk izmantotās metodes ir zemādas implanti, kontraceptīvie plāksteri, vara spirāles u.c. Pēc šiem rezultātiem redzams, ka ginekologi-dzemdību speciālisti gan pasaulē, gan Latvijā ir vairāk informēti par kontracepcijas metodēm un biežāk izvēlas LNG IUS un KOK, savukārt ģimenes ārsti priekšroku dod prezervatīviem.
Gan pašu ārstu kontracepcijas metodes izvēli, gan viņu ieteikumus pacientiem ietekmē kontracepcijas līdzekļa efektivitāte, ģimenes situācija un medicīniski apsvērumi.
Secinājumi
Vispopulārākā kontracepcijas metode aptaujātajiem bija LNG IUS, izņemot ģimenes ārstus Latvijā, kas priekšroku dod prezervatīvu lietošanai. Kontracepcijas metodes izvēli ietekmē ģimenes situācija, vecums un profesija. Pētījumā secināts, ka personīgā pieredze, lietojot konkrētu kontracepcijas metodi, ietekmē rekomendācijas pacientiem par kontracepciju. Kopumā var secināt, ka starptautiskajā pētījumā un aptaujā Latvijā iegūti ļoti līdzīgi rezultāti un mūsu veselības aprūpes speciālisti kontracepcijas izvēles ziņā un padomos pacientiem īpaši neatšķiras no veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem pasaulē.
