PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
Šī vietne ir paredzēta veselības aprūpes speciālistiem
Žurnāls
Skatīt visus

Jūnijs 2013

IVETA MINTĀLE, kardioloģe P. Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā, Latvijas Kardioloģijas centrā

PAR JŪNIJA NUMURU

I. Mintāle: "Beidzot vasara - saule, gaisma, viss zied un smaržo! Gari, silti vakari, kad dārzā kopā ar draugiem baudīt gardu maltīti un pārrunāt dzīvi visās tās izpausmēs vai vienkārši pasapņot...  

Tikai nevajag gausties, ka tagad par karstu, ka dzīve grūta, ka visur tikai problēmas... Kaut gan - dr. Kopeikas uzskati par latviešu un vācu mediķu darba un ikdienas atšķirībām nav patriotismu rosinoši... Vai lielāks atalgojums mainītu darba kvalitāti? Taču runa lielākoties nav par naudu, bet pavisam par ko citu - drošību, stabilitāti, ilglaicīgumu. Un cilvēciskām attiecībām.

Atgriežoties pie ikdienas, ieteiktu izlasīt rakstu par rezistentu hipertensiju, gadiem vecu problēmu par spīti farmakoloģisko līdzekļu straujajai attīstībai. Varbūt arī šeit nepieciešama daļa filozofijas - kādi apstākļi pacienta asinsspiedienu padara "grūti ārstējamu"? Varbūt tieši nieru artēriju denervācija būs viens no šīs problēmas risinājumiem nākotnē?

Dr. Baidekalna atbildējusi uz daudziem jautājumiem par biežākajām ginekoloģiskajām saslimšanām; lai būtu skaidrībā par jaunāko diagnostikā un ārstēšanā, der atsvaidzināt zināšanas par akromegāliju; vēlreiz par difteriju - problēmu, kas kādu brīdi bija gandrīz izsvītrota no slimību saraksta, bet šobrīd atkal par sevi atgādina.

Ar interesi izlasīju dr. Zellāna rakstu par siltā laika nebeidzamajām problēmām - pirmo palīdzību un ārstēšanas taktiku vasaras traumu gadījumā. Šķiet, viss sen jau zināms, bet labāk turēt roku uz pulsa un rīcību nepatīkamā situācijā zināt kā reizrēķinu!

Interviju ar dr. Naudiņu ieteiktu lasīt siltā vakarā, dārzā atpūšoties, vai lasīt to kādam priekšā! Noskaņa ir tik gaiša un optimistiska! "Vispār dzīve ir viena interesanta padarīšana..." - tā saka viņa, dr. Naudiņa! Un vai viņai nav taisnība?!

Portālā pieejamie raksti no šī numura:

Rezistenta hipertensija un tās pārvaldīšanas iespējas

Arteriālā hipertensija ir tēma, par kuru runājam atkal un atkal. Mūsu valstī izveidojusies situācija, ka hipertensija kļuvusi par nopietnu medicīnisku un sociālu problēmu, jo hipertensijas izplatības līmenis Latvijas iedzīvotāju vidū ir kritiski augsts, hipertensijas izraisītās sekas – saslimstības un invaliditātes straujš pieaugums – ir smags slogs valsts un personīgajam budžetam, bet iedzīvotāju zemā pirktspēja grūti savienojama ar faktu, ka hipertensija jāārstē visu mūžu.

A. Kozlovska

Deguna asiņošana - kādas citas slimības sekas, ārējā izpausme

Epistakse jeb deguna asiņošana ir bieža sūdzība. Lai gan reti tā ir dzīvību apdraudoša, tomēr bieži vien sagādā raizes vecākiem, kam ir mazi bērni. [4] Lielākā daļa deguna asiņošanu ir labdabīgas, pašlimitējošas un spontānas, tomēr dažkārt tās var būt periodiskas. Deguna asiņošana nav patstāvīga saslimšana – tā vienmēr ir kādas citas slimības sekas, ārējā izpausme. Izprotot biežākos iemeslus, iespējama deguna asiņošanas – īpaši smagas – profilakse, laikus ārstējot pamata saslimšanas.

G. Sumeraga, A. Lifšics

Pretdemences un nootropie līdzekļi

Nootropie līdzekļi aktivē galvas smadzeņu kognitīvās funkcijas, uzlabo atmiņu, veicina mācīšanos, prāta darbību, kā arī palielina modrību un smadzeņu izturību pret agresīvām ietekmēm (piemēram, hipoksiju, alkohola intoksikāciju). Šos līdzekļus vēl sauc par kognitīvo funkciju jeb izziņas stimulatoriem (“cognitive enhancers”), atmiņas uzlabotājiem, gudrības zālēm u.tml. Nav noslēpums, ka sabiedrība ar katru gadu noveco, tāpēc ar vecumu saistītu slimību – arī demences un kognitīvo traucējumu – skaits pieaug. Īss ieskats nootropo/pretdemences medikamentu grupā, kas neglābj no vecuma, tomēr atvieglo ar to saistītos simptomus.

M. Šlisers

Pirmā palīdzība un ārstēšanas taktika vasaras traumu gadījumā

Pēc sniegotās ziemas un ilgā, aukstā pavasara klāt vasara un tradicionālais atvaļinājumu laiks. Cilvēki, kas līdz tam strādāja birojos vai vakaros uzturējās mājās, pievēršas vasaras aktivitātēm – brauc ar velosipēdu, skrituļo, atpūšas brīvā dabā. Visās šajās nodarbēs var negaidīti gūt traumas, kas rada īslaicīgu vai garāku darbnespēju. Vārds “trauma” radies no grieķu valodas un apzīmē spēji notikušu, pārsteidzošu notikumu, kas izjauc līdzsvaru. Rakstā stāstīts par tradicionāliem vasaras traumu veidiem un pirmo palīdzību to gadījumā.

A. Zellāns

Akromegālija. Diagnostika, komplikācijas un ārstēšana pēc jaunākajām akromegālijas starptautiskajām rekomendācijām

Akromegālija ir hroniska progresējoša slimība, ko izraisa ilgstoša augšanas jeb somatotropā hormona (STH) hipersekrēcija, kam seko insulīnam līdzīgā augšanas faktora-1 (Insulin-like Growth Factor-1 jeb IGF-1) pastiprināta izdale, izraisot akromegālijai raksturīgo klīnisko ainu, komplikācijas un palielinātu mirstību. [1] Akromegālijas izplatība ir 40–130 pacientu uz miljonu iedzīvotāju. [2; 3] Literatūrā ir dati, ka akromegālijas izplatība varētu būt pat 400–1000 pacientu uz miljonu iedzīvotāju. [4]

I. Rasa, L. Arnicāne, G. Grende

Pētījuma rezultāti par kontracepcijas metodes izvēli ārstu populācijā

Mūsdienās sievietēm ir plaša kontracepcijas metožu izvēle. Tas, kā sieviete izvēlas sev un konkrētai dzīves situācijai piemērotāko kontracepcijas metodi, vēl arvien nav pilnībā skaidrs. Izvēlētās metodes būtiski atšķiras starp valstīm, to var ietekmēt gan kulturālās atšķirības, gan izmaksas un pieejamība, gan katras metodes ieguvumu–riska attiecība. Iepriekš pētījumos pierādīts: tas, ja ārsts pats menopauzē lieto orālo kontracepciju vai hormonu terapiju, ietekmē pacienta izvēli. Ārsti, kas paši lieto šīs metodes, iesaka tās arī saviem pacientiem. Pacientiem ir lielāka uzticība, ja ārsts saka – arī viņš pats to lieto.

I. Dzintara

Lokālas un sistēmiskas terapijas pamatprincipi dermatoloģijā

Ādas slimību ārstēšanā izmanto gan lokālas, gan sistēmiskas terapijas veidus un līdzekļus. Izvēli – tikai lokālas vai lokālas un sistēmiskas terapijas kombinācija – nosaka konkrēta situācija. Visbiežāk ādas slimības izvēlas ārstēt vietēji, proti, medikamentu uzklāj bojātājam ādas apvidum. Lokālās terapijas veidus izvēlas gandrīz visu ādas slimību gadījumā, bet smagu slimību gadījumā kombinē ar sistēmisko terapiju. Lokālas terapijas mērķis ir slimības etioloģiskā faktora likvidēšana, ādas patoloģisko izmaiņu un ar to saistīto subjektīvo sajūtu likvidēšana, bojātas ādas aizsardzība no ārējiem faktoriem. [3-5; 7; 8]

I. Mikažāns, J. Ambrosova

Biežākās ginekoloģiskās slimības un to pārvaldība

Sievietes reproduktīvā vecumā vizītē pie ginekologa visbiežāk sūdzas par patoloģiskiem izdalījumiem no maksts un sāpēm iegurņa rajonā. Bakteriāla vaginoze ir biežākais maksts izdalījumu cēlonis sievietēm reproduktīvā vecumā, apmēram 40–50% no visiem gadījumiem. Endometrioze ir izplatīta veselības problēma sievietēm, ASV un Kanādā no endometriozes cieš 5,5 miljoni sieviešu. Biežākais endometriozes simptoms ir sāpes, lielākoties vēdera, muguras lejasdaļas un iegurņa rajonā. Terapijas mērķis ir mazināt šos simptomus.

S. Pildava, I. Baidekalna

Atipiskas lokalizācijas difterija

Latvijā izveidojusies tāda kā bedre, un daudzi domā, ka ir tikai slikti. Tomēr haotiskais demokrātisms, kas Latvijā vērojams daudzās sabiedriskās aktivitātēs, patiesi ir tāds. Mēs mazliet atšķiramies no citiem, bet nav zināms, vai tas vienmēr ir slikti, taču, ja runājam par infekciju profilaksi, tad individualizēšana, nespēja daudzas lietas organizēt pēc plāna nav ar labām sekām. Šoreiz klīniskajā gadījumā par netipiskas lokalizācijas difteriju.

U. Dumpis, A. Vilde, A. Stāka

Mediķa talants. Neiroloģe Maruta Solvita Iveta Naudiņa

Neiroloģe MARUTA SOLVITA IVETA NAUDIŅA arī pensijas gados turpina strādāt, saglabā aktīvu dzīves pozīciju un krāj jaunas zināšanas, kas varētu palīdzēt viņas pacientiem. Piemēram, ar apiterapijas metodēm. “Mediķiem tāpat kā māksliniekiem vajag talantu,” – tāda ir dakteres Naudiņas stingra pārliecība. Šis ir viņas stāsts.

V. Vāvere

Par sviestmaizi ārstus Latvijā nenoturēs. Plaušu ķirurgs Betānijas slimnīcā Vācijā

Viņš ir prom jau gadu. Kopš 2012. gada aprīļa viņš strādā par virsārstu Betānijas slimnīcā Rūras ielejā Vācijā. Spožs profesionālis. Latvietis, kuram nav vienalga, kas notiek viņa valstī. Taču godīgi atzīst, ka nav varējis izcīnīt to, ko gribējis, kaut arī ir no cīnītājiem – divarpus gadu bijis Stradiņa slimnīcas arodbiedrības vadītājs. Torakālais ķirurgs Dr. med. ULDIS KOPEIKA runā aizrautīgi, ik pa brīdim iekaist – par novērotajām nejēdzībām.

D. Ričika

Pasaule mūsu dēļ kustību nemainīs

Tirgotāju rosināta, maijā uzvirmoja diskusija par dažu bezrecepšu zāļu pārdošanu veikalos un degvielas uzpildes stacijās – Latvija varētu sekot dāņu, norvēģu, zviedru paraugam! Un saņēma pretsitienu no profesionāļiem. Vai degvielas uzpildes stacijas kasieris klientam stāstīs par ibuprofēna blaknēm?!

Doctus