Onihomikoze ir nagu sēnīšinfekcija, kas deformē naga struktūru, rada sāpes, diskomfortu, turklāt cilvēkiem ar imūnsistēmas darbības traucējumiem palielina risku mīksto audu infekciju attīstībai. Visbiežāk onihomikozi izraisa dermatofīti, taču mēdz būt arī rauga sēnīšu un nedermatofītu sēnīšu bojāti nagi.
Vai onihomikoze ir bieža infekcija?
Onihomikoze izraisa 50—60 % no visiem bojāto nagu gadījumiem. Iedzīvotāju grupu pētījumi dažādās Eiropas un ASV valstīs rāda, ka nagu sēnītes sastopamības biežums ir robežās no 1 % līdz 8 %.
Raksturīgi, ka nagu sēnīte biežāk ir pieaugušajiem, nevis bērniem. Sistemātiski pārskati rāda, ka dermatofītu un rauga sēnīšu izraisītas onihomikozes izplatība bērniem ir tikai 0,09—0,14 %.
Riska faktori nagu sēnītes attīstībai ir vairāki: dermatoloģiskas slimības (tinea pedis, psoriāze, hiperhidroze), blakusslimības (diabēts, traucēta imūnsistēmas darbība, vēnu mazspēja, ļaundabīgi procesi, perifēro artēriju slimība, aptaukošanās), fizikāli procesi (traumas, slikta nagu higiēna, sporta aktivitātes, smēķēšana), kā arī tādi faktori kā ģenētiska predispozīcija, hallux valgus, vecums. [1]
Sportists un nagu sēnīte — vai iespējams izvairīties?
Ja onihomikozes sastopamība bērnu vecumgrupā ir niecīga, tad sportistu ikdienā ir daudz riska faktoru — silta vide, daudz aktivitāšu, slēgti apavi, pastiprināta svīšana, atkārtotas traumas... — un tāpēc sportistiem ir apmēram 2,5 reizes lielāks risks attīstīties šai infekcijas slimībai.
Veiksmīgs nagu sēnītes ārstēšanas process saistīts ar ļoti lielu pacienta līdzestību, kas gados jaunākiem pacientiem varētu izrādīties grūtāks uzdevums. Tāpēc svarīga profilakse. Nagi jāuztur īsi un sakopti, vēlams valkāt uzsūcošas, elpojošas zeķes, kas speciāli paredzētas pastiprinātai svīšanai. Mūsdienās nopērkami dažādi sporta un ikdienas apavi, kas ir elpojošāki, labāk pasargā no traumām, gatavoti no neilona vai poliestera šķiedrām. Tāpat katrs sportists jāizglīto par higiēnas principiem koplietošanas telpās.
Kādas ir ārstēšanas iespējas?
Ārstēšanas līdzekļu klāsts ir plašs: gan lokāli lietojami (piemēram, ciklopirokss, amorolfīns), gan sistēmiski (terbinafīns, itrakonazols). Vēl praksē izmanto lāzerterapiju, fotodinamisko terapiju, dažkārt arī ķirurģisku iejaukšanos.
Lokāli jeb topiski uzklājamie un sistēmiski lietojamie medikamenti ir pamats nagu sēnītes ārstēšanā. Terapijas taktikas izvēli var ietekmēt vairāki faktori: klīniskā aina, ierosinātājs, slimības smaguma pakāpe, gaita, paredzamās blaknes un pacienta blakusslimības. Nenoliedzami — lomu spēlē arī izvēlētā terapijas veida pieejamība un izmaksas. Ieguvums, lietojot topiskos līdzekļus, ir mazāka varbūtība nopietnu blakņu attīstībai ārstēšanās kursa laikā un tiek izslēgta potenciāla zāļu mijiedarbība, tomēr var gadīties, ka lokālie līdzekļi jālieto ilgāk un tie var nebūt tik efektīvi kā sistēmiskie līdzekļi, ja slimība izplatījusies plaši un infekcija skārusi naga matrici un lunulu.
Ārstēšanas iespējas mūsdienās ir nudien plašas, tomēr jārēķinās, ka nagu sēnītes ārstēšana ir izaicinošs process un slimība nereti recidivē. [2]
Vai onihomikozes terapijas līdzekļi ir droši?
Sistēmiskie pretsēnīšu līdzekļi lielākoties ir efektīvāki, bet to lietošana ir ierobežota toksicitātes risku dēļ, kā arī potenciālās zāļu mijiedarbības dēļ. Viena no terbinafīna blaknēm, piemēram, ir garšas un smaržas traucējumi, kas var kļūt neatgriezeniski, toties inducētas hepatotoksicitātes attīstība citādi veseliem pacientiem ir niecīga.
Azolu grupas pretsēnīšu medikamenti spēj iniciēt arī dzīvību apdraudošas blaknes (QT intervāla pagarināšanos, rabdomiolīzi, sirds mazspēju, torsades de pointes), tāpēc pirms jebkura sistēmiski nozīmēta pretsēnīšu medikamenta rūpīgi jāizzina pacienta medicīniskā vēsture.
Topiski lietojamie pretsēnīšu līdzekļi ir labi panesami un kopumā droši. Jāatceras, ka ne sistēmiskos, ne lokāli lietojamos līdzekļus nedrīkst parakstīt grūtniecības vai barošanas ar krūti periodā — tad nepieciešamības gadījumā var izmantot lāzerterapiju. [4]
Biezs nags — ko darīt?
Bieži pacienti sūdzas par bieziem, distrofiskiem nagiem, ko grūti kopt un kas rada sāpes un diskomfortu. Šos simptomus iespējams mazināt, noņemot hiperkeratisko naga slāni, un šeit palīgi varētu būt lokāli uzklājamie līdzekļi, kas satur urea.
Papildu nagu kopšanas pasākumu kopu var ieteikt pacientiem, kas paralēli lieto standarta pretsēnīšu terapijas līdzekļus. Sākumā pacients katru vakaru pirms miega uz ādas ap nagu bagātīgā slānī uzklāj aizsargājošu kārtu ar vazelīnu. Tad biezā kārtā uz naga uzklāj 40 % urea krēmu vai ziedi. Nagu pārsien un atstāj uz nakti, no rīta nomazgā ar ziepēm un siltu ūdeni. Šādu procedūru atkārto katru nakti, kamēr nags kļūst mīkstāks un padodas apgriešanai un kopšanai mājas apstākļos vai pie podologa. [2]
