Nekomplicēts cistīts jaunām sievietēm

Epidemioloģija

Dati no pētījumiem, kas veikti gan Zviedrijā, gan citur Eiropā, rāda, ka ar UCI kādā no dzīves posmiem saslimst katra piektā sieviete. ASV 25—40 % sieviešu vecumposmā no 20 līdz 40 gadiem ir bijusi kāda no UCI. Gadā ar šo problēmu pie ģimenes ārsta dodas apmēram seši miljoni pacientu, tātad šī ir aktuāla slimība mūsdienās visā pasaulē.

Patofizioloģija

Normā urīnceļi ir sterili, taču dažu provocējošu faktoru ietekmē iespējama mikroorganismu (lielākoties E. coli) invāzija urīnceļu gļotādā, ascendējot no uretras uz urīnpūsli un izraisot urīnpūšļa iekaisumu.

Viens no provocējošiem faktoriem ir aktīva dzimumdzīve, kas veicina zarnu nūjiņu migrāciju uz urīnceļiem. Tieši šā iemesla dēļ no cistīta visbiežāk cieš citādi veselas, jaunas sievietes, tāpēc sarunvalodā iegājies apzīmējums “medusmēneša cistīts”.

Kopumā urīns ir laba kultūra mikroorganismiem. Nelabvēlīgie faktori, lai baktērijas vairotos, ir pH līmenis 5,5 vai zemāks, nozīmīga urīnvielas koncentrācija, organisko skābju klātbūtne, kas radusies no uzņemtās pārtikas — augļiem, proteīniem.

Ja apakšējā urīnceļu trakta aizsardzības mehānismi netiek galā ar infekciju, tā var ascendēt, iesaistot nieres.

Etioloģija

Biežākais nekomplicēta cistīta vaininieks (70—95 % gadījumu) ir E. coli nūjiņa. Taču nedrīkst aizmirst arī citus iespējamos patogēnus: S. saprophyticus, Proteus sp., Klebsiella sp., Enterococcus sp. Dažas no kultūrām kādai konkrētai pacientu grupai sastopamas biežāk, piemēram, Staphylococcus saprophyticus bieži būs jaunām sievietēm.

Trīs galvenie nekomplicēta akūta cistīta iemesli sievietēm:

• aktīva dzimumdzīve,
• spermicīdu vai diafragmas lietošana,
• ar estrogēna līmeņa krišanos saistītas sekas uroģenitālajā sistēmā.

Klīniskās izpausmes

Galvenās sūdzības, ar kurām paciente vēršas pie speciālista:

• dizūrija,
• bieža un neatliekama vēlme urinēt,
• diskmforts vēdera lejasdaļā, pilnuma sajūta urīnpūslī,
• jutīgums virs kaunuma kaula,
• subfebrila temperatūra, vājums, nogurums,
• asiņu piejaukums urīnam.

Diagnostika

• Fizikālā izmeklēšana: pacientei var būt slikta pašsajūta, vājums, paaugstināta temperatūra, bet tā nebūs tik augsta kā pielonefrīta gadījumā, var būt dehidratācijas pazīmes (tahikardija, sausas gļotādas), palpatori sieviete atzīmē sāpes vai diskomfortu virs kaunuma kaula, ja ir iespējams, tiek rekomendēta ginekoloģiska apskate, lai izslēgtu vaginītu, cervicītu vai iegurņa iekaisuma slimību.
• Analīzes: urīna uzsējums + teststrēmele. Urīna uzsējumi ļauj noteikt slimību izraisošo patogēno floru un tās jutību pret antibiotikām, parasti urīna uzsējumu izvēlas, ja ir aizdomas par akūtu pielonefrītu, ja simptomi atkārtojušies īsā periodā pēc ārstēšanas, ja ir kāds cistītam netipisks simptoms, klasiskā variantā no laboratoriskajiem izmeklējumiem pietiek ar urīna pārbaudi ar teststrēmeli, diagnozi apstiprina patogēnās floras koloniju skaits vismaz 10^3 KVV/ml mikrobioloģiskajos izmeklējumos.

Diferenciāldiagnostika

• Pielonefrīts — drudzis, sāpes, jutīgums, apklauvējot nieru rajonu, slikta dūša, vemšana.
• Akūts uretrīts — augstāka temperatūra, izdalījumi no maksts.
• Seksuāli transmisīvas slimības, piemēram, hlamidioze — jāizvērtē anamnēze, seksuālie paradumi.
• Iegurņa iekaisuma slimība, vaginīts, cervicīts — nepieciešama ginekoloģiska izmeklēšana.

Ārstēšana

Diēta un režīms

Nelietot uzturā saldinātus dzērienus, ēdienus, augļus, lai neveidotu labvēlīgu vidi, kur vairoties baktērijām. Kaut arī tiešu pierādījumu par efektivitāti nav, pašsajūtu nedaudz var uzlabot dzērveņu ogu, sulas un uztura bagātinātāju lietošana. Dzērvenes satur A tipa proantocianidīnu, kas mazina uropatogēno baktēriju pielipšanu urīnpūšļa gļotādai.

Dzimumdzīve cistīta laikā nav ieteicama. Mājas režīms, stacionēšana nav nepieciešama.

Medikamentoza terapija

Empīriska antibakteriāla terapija, pretsāpju/pretiekaisuma medikamentus (ibuprofēnu, paracetamolu) var lietot, lai mazinātu intoksikācijas radītos vispārējos simptomus (galvassāpes, paaugstināto temperatūru). Kopsavilkums tabulā.

Pirmās izvēles medikamenti Eiropā ir fosfomicīns, nitrofurānu grupas preparāti vai trimetoprims (TMP–SMX). Kā alternatīvu iesaka fluorhinolonu grupas medikamentus. Bēta laktāmu antibakteriālās grupas medikamentus var lietot tad, ja nav efekta no iepriekš minētajiem variantiem, taču tos neizmanto visai plaši, jo īstermiņa terapijā tie kopumā nav efektīvi.

Vidējais terapijas ilgums ar nitrofurānu grupas medikamentiem ir 5—7 dienas. Fosfomicīna trometamols lietojams vienreizējā devā, bet fluorhinolonus, piemēram, ciprofloksacīnu 250 mg, rekomendē lietošanai divreiz dienā trīs dienas.

Ja antibakteriālās terapijas izvēle ir adekvāta, cistīta simptomu mazināšanos sieviete jutīs pēc trešās medikācijas dienas, pēc sestās dienas simptomiem būtu jāpāriet. 1—2 nedēļas pēc ārstēšanas kursa nepieciešams urīna uzsējums.

Interesanti, ka 25—42 % cistīta gadījumu var spontāni pāriet paši no sevis, lai gan izvēlēta nepareiza terapija. Tikai 2 % no neārstētiem cistītiem progresē līdz pielonefrītam.

Profilakse

• Regulāra urīnpūšļa iztukšošana (arī pēc dzimumakta).
• Adekvāta šķidruma daudzuma uzņemšana dienā.
• Sievietēm ar biežām UCI epizodēm pēc coitus var apsvērt profilaktisku antibakteriālu terapiju.
• Probiotiķu lietošana: Lactobacillus celmus — L. rhamnosus GR–1, L. reuteri RC–14 paraksta intravaginālai lietošanai.

Alternatīvas terapijas iespējas

Perspektīvā pētījumā Krievijā piedalījās 17 sievietes vecumā no 18 līdz 28 gadiem (vidējais vecums 22,4 gadi). Iekļaušanas kritēriji bija akūta nekomplicēta cistīta diagnoze sievietei bez grūtniecības, seksuāli aktīvai, reproduktīvā vecumā, lietojot optimālu kontracepciju. Pacientei bija jāpiekrīt piedalīties pētījumā un pie ārstējošā ārsta ierasties ne vēlāk kā 12 stundas kopš simptomu sākšanās. Izslēgšanas kritēriji bija prezervatīva/spermicīdu lietošana, menopauze, antibiotiku lietošana pēdējās 10 dienas kopš simptomu parādīšanās, pielonefrīta simptomi, citi riska faktori, slimības ilgums vairāk nekā 12 stundas.

Visas pacientes piecas dienas vienreiz dienā lietoja NSPL — 100 mg ketoprofēna — un vienu mēnesi trīsreiz dienā lietoja fitopreparātu, kura sastāvā ir čemuru augstiņa laksti, lupstāja sakne, rozmarīna lapas. Kontroles vizītes bija otrajā dienā, septītajā dienā, pēc mēneša un pēc sešiem mēnešiem, lai izvērtētu, vai bijušas atkārtotas epizodes.

Rezultāti liecināja, ka trim pacientēm (17,6 %) uzlabojuma pēc divām terapijas dienām nebija, viņām izrakstīja antibakteriālus līdzekļus un pacientes no pētījuma izslēdza. Pārējām 14 pacientēm pēc sākotnējās terapijas novēroja uzlabošanos. Pēc septiņām dienām 12 pacientēm (85,7 %) nebija ne dizūrijas, ne leikocitūrijas, divām pacientēm saglabājās nenozīmīga dizūrija un leikocitūrija. Lai novērstu simptomu atkārtošanos, visas 14 pacientes turpināja lietot fitopreparātu. Pēc mēneša visas pacientes atzīmēja labu pašsajūtu, pēc sešiem mēnešiem recidīvi netika konstatēti.

Secināts, ka terapija ar NSPL un fitopreparātu bija efektīva 82,4 % gadījumu, no tiem 85,7 % gadījumu uzlabojums bija vērā ņemams, 14,3 % — mērens. Atkārtotas epizodes nekonstatēja.

Šā pētījuma izklāsts pavisam noteikti neaicina speciālistus atteikties no antibakteriālas terapijas, bet paplašina skatījumu uz iespējamām alternatīvām (piemēram, pacientēm, kas kategoriski atsakās no antibakteriālas terapijas) vai papildu ārstēšanas iespējām. Kaut arī pētījuma rezultāti šķiet lieliski, tas būtu jāturpina ar lielāku pacientu skaitu.

KOPSAVILKUMS

• Normā urīnceļi ir sterili, taču provocējošu faktoru ietekmē iespējama mikroorganismu invāzija urīnceļu gļotādā, ascendējot no uretras uz urīnpūsli un izraisot urīnpūšļa iekaisumu.
• Biežākais nekomplicēta cistīta vaininieks (70—95 % gadījumu) ir E. coli nūjiņa.
• Diagnostika: fizikāla izmeklēšana un analīzes.
• Ārstēšana: empīriska antibakteriāla terapija, pretsāpju/pretiekaisuma medikamenti (lai mazinātu intoksikācijas radītos vispārējos simptomus). Vēlams uzturā nelietot saldinātus dzērienus, ēdienus, augļus, dzimumdzīve cistīta laikā nav ieteicama.