KATRĪNE MORKĀNE, oftalmoloģe, Latvijas Amerikas acu centrs, Cēsu klīnika
“Kad Rainis Baltā tēva mutē ielika vārdus “pastāvēs, kas pārmainīsies”, tobrīd pavisam noteikti viņš neprātoja par Latvijas medicīnas kolīzijām 21. gadsimta otrajā gadu desmitā. Nu publiskajā telpā virpuļo apokaliptiski izsaucieni par medicīnas sistēmas bankrotu, emigrējušu personālu, ģimenes ārsti jau kuro nedēļu buntojas visas ārstu cunftes vārdā, bet galu galā... cilvēki turpina slimot. Kas ir tas perpetuum mobile, kas mūs, ārstus, joprojām notur virs ūdens? Entuziasms? Misija? Darba mīlestība?
Iespējams, atbildes uz šiem jautājumiem žurnāla lasītājs atradīs intervijā ar profesoru Gunti Bahu. Spēt darīt savu darbu pāri visam, klāt pievienojot aktuālu pasaules medicīnas elpu un vēl saglabāt vēsu prātu? Kāpēc ne! Nav iemesla “stresam vai panikai”, piebilst numura personība.
Ginekoloģes Vitas Začestas stāsts ļauj ieskatīties darba pieredzē ārpus Latvijas un zīmīgi ieskicē gan priekšrocības, gan trūkumus sakārtotākā medicīnas nozarē.
Acu profesionālajā lauciņā ieved ārstes Ingrīda Kozlovska, Madara Spriņģe un Dace Lietuviete, smalki apskatot apkārtējās vides ietekmi uz aci. Rakstā arī vasarīgi populārā tēma par saulesbriļļu izvēli saulainām dienām, reizē pārskatot komplicētākas slimības, ko izraisa UV starojums.
Pēdējā laikā slimniekiem aktuāls kļuvis jautājums par zāļu blaknēm, šajā numurā par zāļu un uztura mijiedarbību zināšanās dalās klīniskā farmaceite Aleksandra Aitullina un docente Laila Meija, bet par vasarīgā drauga un ienaidnieka — saules — ietekmi uz ādu atgādina Dr. Raimonds Karls, šoreiz par melanomas un ne–melanomas ādas audzēju klasifikāciju, savlaicīgu diagnostiku un ārstēšanas metodēm.
Un kā tad bez klīniskajiem gadījumiem! Muguras sāpes no ģimenes ārstu un algologu kopējā skatpunkta — kam pievērst lielāku uzmanību.”
Lai gan panākumi kardiovaskulāru slimību (KVS) ārstēšanā ir ievērojami, mirstība no tām samazinās lēni. Viens no galvenajiem iemesliem — pilnīga vai daļēja primārās profilakses ignorēšana, kas ir atkarīga gan no pacientu, gan daudzu ārstu zināšanu un motivācijas trūkuma. Raksta mērķis ir atgādināt par primārās profilakses svarīgumu un uzdevumiem.
Asarām ir svarīga nozīme acu veselībā un redzes veselībā. Katru reizi, kad mēs pamirkšķinām, acs virsmu pārklāj asaru veidota aizsargplēvīte. Ja nemirkšķinām pietiekami bieži, uz acs priekšējās virsmas var izveidoties sausi rajoni, kas pasliktina mūsu redzi.
Aortas vārstuļa stenoze (AVS) ir visbiežākais kreisā kambara izejas trakta obstrukcijas iemesls bērniem un pieaugušajiem. [1] AVS ir biežākā iegūtā vārstuļu slimība Eiropas un Ziemeļamerikas reģionā. [2] Smagas simptomātiskas AVS slimnieka dzīves kvalitāte ir slikta, un, parādoties simptomiem, piecu gadu dzīvildze paredzama tikai 15—50 %. [2]
Muguras sāpes ir ļoti bieža veselības problēma pasaulē un iemesls, kas ietekmē gan darba kvalitāti, gan pacienta vispārējo labsajūtu. Muguras sāpju iemesli var būt dažādi, svarīgi ņemt vērā iespējamos ietekmējošos faktorus — vecumu, mazkustīgumu, aptaukošanos, blakusslimības, psiholoģiskos aspektus. Katrs pacients jāizvērtē individuāli.
Katra ārsta profesionālā darbība saistīta ar ādas virsmas apskati. Vajadzība ieraudzīt, saskatīt un atpazīt veidojumus ir teju katrā specialitātē. Daudziem speciālistiem citās medicīnas nozarēs ir zināmas neskaidrības par ādas vēža iedalījumu un tā klasifikāciju. Šajā rakstā — mūsdienu koncepcija par ādas vēzi.
Urīnceļu infekcija (UCI) ir bieži noteikta diagnoze lielākoties gados jaunām sievietēm. Urīnceļu infekcijas var iedalīt akūtās un hroniskās, nekomplicētās un komplicētās, pēc anatomiskā līmeņa — augšējā un apakšējā urīnceļu trakta infekcijās. Šajā rakstā atgādinājums par vienu no visbiežākajiem variantiem — nekomplicētu akūtu cistītu sievietēm pirms menopauzes.
Mijiedarbību par klīniski nozīmīgu var uzskatīt tikai tad, kad tā ievērojami izmaina atbildreakciju uz terapiju vai izraisa malnutrīciju. Ļoti uzmanīgi jāinterpretē un jāekstrapolē informācija no pētījumiem in vitro un in vivo, kamēr nav pietiekami daudz datu par šo mijiedarbību izpausmēm cilvēkiem. [1]
Elpas aiztures lēkmes pediatriskajā populācijā nav retums, kāda no epizodēm bijusi gandrīz 5 % bērnu. Visbiežāk rodas 6—18 mēnešu vecumā, bet atsevišķos gadījumos pat līdz četru gadu vecumam. Lēkmju sastopamība nav atkarīga no dzimuma, tomēr nedaudz biežāk novēro meitenēm. Vecākiem epizodes skatīties ir biedējoši, tāpēc agrāk vai vēlāk bērns nonāk pie ārsta.
Profesors GUNTIS BAHS, Rīgas Stradiņa universitātes Medicīnas fakultātes dekāns un Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Internās klīnikas vadītājs, intervijas laikā ārstus raksturo kā “medicīnas skartos”. Kā ir būt medicīnas skartajam? Un kādu gribētos izaudzināt jauno mediķu paaudzi?
“Mans lielākais dzīves kūlenis? Tas, ka “aizkūleņoju” prom no Latvijas uz Itāliju, tad Šveici,” smejoties saka ginekoloģe VITA ZAČESTA, taču nopietni piebilst: “Zinu, ka gribu atgriezties Latvijā.” Iedvesmas cilvēks, ideāliste, kura domā, ka skaistākais darbs pasaulē ir ginekologa un dzemdību speciālista profesija, bet par saviem lielākajiem dzīves skolotājiem sauc ģimeni — vīru un trīs bērnus.
Taisnīgums ir viens no medicīnas ētikas pamatprincipiem (trīs pārējie: autonomija, nekaitēšana un laba darīšana). Taisnīgums nosaka vienlīdzīgu pieeju veselības aprūpei, kā arī godīgu resursu sadali. Taču ikdiena rāda — ne viss dzīvē notiek taisnīgi.
