Mutes dobuma infekcijas un elpošanas ceļu slimības

Pēc šā perioda seko mūsdienu (pētījumos balstītais) mutes dobuma mikroorganismu klasifikācijas periods. To raksturo mutes dobuma infekciju strikts sadalījums grupās, ar teorijām par patogēno mikroorganismu disemināciju uz citiem orgāniem un orgānu sistēmām.

2002. gadā profesore I. Čema un S. Jurģe publicēja rakstu par mutes dobuma infekciju dalījumu un diferenciāldiagnostiku. Pievērsīšu uzmanību infekciju grupām mutes dobumā, kas saistītas ar elpošanas ceļu slimībām - gan tās veicinot, gan ārstējot un izraisot problēmas.

Konstatēts, ka mutes dobuma infekcija - īpaši periodontīts - var veicināt un izraisīt vairākas sistēmiskas slimības:

• bakteriālu pneimoniju,
• sirds-asinsvadu slimības,
• cukura diabētu.

Pamatā ir trīs patoģenēzes mehānismi, kā mutes dobuma infekcija izraisa sistēmisku slimību attīstību:

• metastātiska infekcijas izplatība, īslaicīga, pārejoša bakterēmija,
• ar cirkulējošo mutes dobuma mikrobu toksīniem,
• ar imunoloģiskiem bojājumiem, ko veicina mutes dobuma mikroorganismi.

Endo- un periodontālās infekcijas

Periodontīts ir biežākā orālā infekcija, jo smaganu bojājumi kalpo kā rezervuāri Gram-negatīvajām baktērijām - iekaisuma mediatoriem. Zobi ir vienīgā atklātā vieta organismā, kur uz 1 mg zobakmens var atrasties vairāk nekā 1011 mikroorganismu.

Pētījumos pierādīts, ka cilvēka endo- un periodontālās infekcijas (apikālo periodontītu gadījumā) saistītas ar vismaz 200 dažādiem mikroorganismiem, bet marginālo periodontītu gadījumā to skaits pieaug līdz pat 500. To lielākā daļa ir anaerobie, Gram-negatīvie mikroorganismi. Tā kā šī mikroflora anatomiski ir tuvu asins plūsmai, tā ātri var tur nonākt, kā arī veicināt bakteriēmijas attīstību ar dažādu mikroorganismu produktu vai imūnkompleksu līdzdalību.

2000. gada oktobra žurnālā Clinical Microbiology Revue Li X aprakstījis vairākus gadījumus, kā un kāpēc orālā infekcija izraisa sistēmiskās slimības. Viens no priekšnoteikumiem ir bakteriēmija, kas lielākā vai mazākā mērā veidojas organismā pēc dažādām ķirurģiskām manipulācijām mutes dobumā. Piemēram, īslaicīgāka vai ilgstošāka bakteriēmijas epizode rodas:

• visos zobu ekstrakcijas gadījumos-100%,
• pie tādas it kā nevainīgas procedūras kā zobakmens noņemšana- 70%,
• pie tonsilektomijas-55%.

Mutes dobuma dažādas patoloģijas, piemēram, dentālās fistulas, ir vieta, kur anaerobā flora tiek konstatēta pat biežāk nekā aerobā. Šajā pētījumā parādīts, ka anestēzijas un ķirurģijas procedūras palielina bakteriēmijas iespējamību 15-97% gadījumu.

Mutes dobuma mikroflora vienlaikus var veicināt aizsargbarjeru mazināšanos. Visbeidzot šis pētījums norāda, ka mutes dobuma higiēnas procedūru neveikšana paaugstina baktēriju kolonizāciju 2-10 reizes.

Biežākās mutes dobuma patoloģijas, kas veicina bakteriālās floras attīstību mutes dobumā, ir gingivīts un dentālas fistulas. Savukārt biežākais bakteriālās infekcijas izplatīšanās ceļš uz elpceļiem ir no orofaringeālās floras (Streptococcus pn, Mycoplasma pn, Haemophilus infl.).

Hroniska obstruktīva plaušu slimība un mutes dobums

Hroniska obstruktīva plaušu slimība (HOPS) ir viena no biežāk izplatītajām hroniskajām elpošanas ceļu slimībām, kam raksturīgas divas komponentes - hronisks smēķētāja bronhīts un plaušu emfizēma.

Hroniskai obstruktīvai slimībai mēdz būt smaguma ziņā dažādas paasinājumu epizodes, kas ilgtermiņā ievērojami pasliktina dzīves kvalitāti un veicina smagu komplikāciju attīstību un invaliditāti. Šī ir viena no nozoloģiskajām vienībām, kuras paasinājumu biežumu var saistīt ar mutes dobuma infekcijām.

Latvijā smēķē ap 37% cilvēku, no tiem aptuveni 58% ir vīrieši, apmēram 18% - sievietes.

Ceturtdaļai smēķētāju attīstās hroniska obstruktīva plaušu slimība, bet visiem - hronisks smēķētāja bronhīts. Pašlaik HOPS pasaulē ierindojas 12. vietā darba nespējas cēloņu sarakstā, bet nākotnē tā varētu būt ceturtā lielākā darba nespēju izraisošā patoloģija. No 1972. līdz 1998. gadam ASV mirstība no HOPS pieauga par 42%, kas liecina par šīs patoloģijas strauju pieaugumu un atpazīstamību. 2005. gadā no HOPS pasaulē miruši trīs miljoni cilvēku.

Lai gan tiek uzskatīts, ka ar HOPS saslimst 15-50% smēķētāju, iespējams, nozīmīgākais faktors šīs slimības izraisīšanā ir nabadzība. No šīs slimības cieš ne tikai smēķētāji, bet arī tie iedzīvotāji, kas strādā nelabvēlīgos kaitīgos apstākļos (20-30% gadījumu etioloģiskais cēlonis HOPS attīstībai). Parasti tas ir nabadzīgās jaunattīstības valstīs un iedzīvotāju grupās ar zemāku izglītības līmeni.

Bieži smēķētāji kaitīgo faktoru izraisīto situāciju uztver kā normālu stāvokli, kam raksturīga:

• kraukāšanās no rītiem, kas ir rituāls process, īpaši apvienots ar cigareti, kas atvieglo atklepošanu;
• nepatīkama smaka no mutes paplašina dzīves telpu sabiedriskajā transportā;
• dzelteni pirksti un bojāti zobi, viņuprāt, uzliek elitāru atšķirības zīmogu.

Nekrotisks ulcerozs periodontīts (skat. 1. attēlu) ir raksturīga situācija iedzīvotājiem, kas ilgst

Gastroezofagāls reflukss

Gastroezofagāls reflukss - atviļņa sindroms - izraisa izmaiņas mutes dobumā. Šīs situācijas veido laringīta un faringīta ainu, veicina nemotivēta klepus attīstību, mēles aplikumu un mutes dobuma mikrofloras aktivēšanos un pavairošanos (skat. 2. attēlu). Šis sindroms līdz ar mutes dobuma higiēnas mazināšanos izraisa biežus hronisko elpceļu slimību paasinājumus, radot nozīmīgu dzīves kvalitātes pasliktinājumu.

Bronhiālā astma

Bronhiālās astmas ārstēšanai izmantotie inhalējamie glikokortikosteroīdi nodrošina labu slimības kontroli, tomēr vienmēr jāatceras, ka šo medikamentu ievadīšana ar gāzveida vai pulverveida inhalācijas palīdzību prasa pastiprināti pievērst uzmanību mutes dobuma higiēnai. Starp nozīmīgākajām komplikācijām ir mutes dobuma sēnīte. Biežāk sastopamās: Candida spp, Candida albicans, Candida glabetrata.

Sēnīte veicina nepatīkamu kairinājumu, sāpes un aplikumus mutes dobumā (skat. 3. attēlu). Līdz ar sēnītes parādīšanos inhalējamo glikokortikosteroīdu terapija uz laiku jāpārtrauc un jāsāk citu medikamentu grupu lietošana. Šā iemesla dēļ mutes dobuma higi

ēnai un kontrolei ir būtiska nozīme bronhiālās astmas labas kontroles nodrošināšanā.

Pneimonija

Anaerobo baktēriju lokalizācijas vieta mutes dobumā ir zobakmens, īpaši pacientiem ar periodontālām slimībām. Zobakmens noņemšana 70% gadījumu izraisa īslaicīgu bakteriēmiju. Šīs baktērijas (Actinomyces israelii, Capnocytophaga spp., Prevotella intermedia u. c.) var izraisīt smagas pneimonijas.

Mutes dobuma higiēnai ir būtiska nozīme vecākās paaudzes iedzīvotājiem, īpaši vecumā virs 65 gadiem, kad pieaug pneimoniju risks. Zema riska indivīdiem mirstība no sadzīviski iegūtas pneimonijas ir deviņi gadījumi uz 1 000 000 iedzīvotāju, kamēr augsta riska pacientiem - 1000, tātad simt reižu augstāks risks.

Aspirācijas pneimonija ir viena no lielākajām problēmām vecu cilvēku vidū. Vienlaikus tika konstatēts, ka 85 gadus veciem un vecākiem cilvēkiem to periodontālo baktēriju skaits, kas noklāj mēli, korelē ar zobu skaitu mutē. Jo vairāk zobu, jo vairāk baktēriju. Ir arī pētījumi, kur norādīts, ka samazināts zobu skaits korelē ar kopīgiem mirstības rādītājiem, bet tās cēlonis nav pneimonija.

1997. gadā Japānā tika sākts pētījums: no 1282 iedzīvotājiem, kas vecāki par 80 gadiem (dzimuši 1917. gadā un vecāki), pētījumā tika iekļauti 697 (277 vīrieši un 420 sievietes); tika izsniegtas aptaujas anketas, veikti fizikālie izmeklējumi un laboratorā izmeklēšana. Visiem pacientiem tika izdarīti izmeklējumi:

• Methyl Mercaptan tests (anaerobās baktērijas),
• Candida diagnostika,
• siekalu analīze disfāgijas diagnostikai.

Laikposmā no 1998. līdz 2002. gadam no 697 pētījumā iekļautajiem cilvēkiem nomira 108, no kuriem 22 - ar pneimonijas diagnozi. Tika konstatēts, ka personām, kam mutes dobumā ir 10 vai vairāk periodontālo kabatu - katra vismaz 4 mm apjomā - mirstība no pneimonijas bija 3,9 reizes augstāka nekā pārējiem.

Ķirurģiskas manipulācijas mutes dobumā

Infekcijas izplatīšanās ceļi no mutes dobuma ir vairāki:

• aspirācijas ceļā no orofaringeālā satura,
• inhalējot infekciozu aerosolu,
• infekcijas izplatīšanās no blakus audiem,
• hematogēnā ceļā no ekstrpulmonālām sistēmām.

Kādas ķirurģiskās manipulācijas mutes dobumā var paaugstināt infekcijas izplatības risku? Tās var būt: zobu ekstrakcijas, implanti, apakšžokļa korekcijas, kosmētiskās operācijas.

Pēdējā laikā moderna ārstēšana pie miega apnojas ir apakšžokļa korekcija un citas ķirurģiskas metodes. Tās prasa papildu uzmanību, iepriekšēju mutes dobuma sanāciju un higiēnu, kā arī profilaktisku antibakteriālu terapiju. Smagas pneimonijas ir viena no komplikācijām - kaut arī ne tik bieža -, ar kuras varbūtību jārēķinās pēcoperācijas periodā. 4. attēlā redzamais abscesa dobums fotografēts trīs dienas pēc apakšžokļa korekcijas saistībā ar miega apnoju.

Mutes dobuma higiēna daudzos gadījumos ir nenovērtēta un neuzsvērta dažādu elpošanas ceļu slimību ārstēšanas rekomendācijās, bet tai ir būtiska loma hronisku plaušu slimību profilaksē un akūtas pneimonijas attīstībā vecākās paaudzes cilvēkiem.