Par to, kas ir melatonīns, kādas miega problēmas tas risina un kāpēc pret tām būtu jāattiecas piesardzīgi, vēstīts šajā rakstā.
Melatonīna uzbūve un funkcijas
Melatonīns (N–acetil–5–metoksitriptamīns) ir hormons, kuru galvenokārt izdala hipofīze, taču šobrīd ir zināms, ka mazā devā to izdala arī vairāki citi orgāni: tīklene, kaulu smadzenes, āda, serotonīnu izdalošas šūnas gastrointestinālajā traktā un smadzenītes, bet citām sugām pat asaru dziedzeri. [2]
Melatonīna sintēzi un izdali regulē hipofīzes suprahiasmālais kodols. Hipofīzes šūnas triptofānu asinīs pārveido serotonīnā, kas pēcāk kļūst par N–acetilserotonīnu un tālāk jau melatonīnu. Tas veicina miegu un aizkavē nomodu veicinošus signālus, saistoties ar melatonīna receptoriem suprahiasmālajā kodolā hipotalāmā un tīklenē. [9]
Melatonīns ir diennakts ritma marķieris. Tas izdalās asinīs, neliels tā daudzums nosakāms arī siekalās, urīnā, amnija šķidrumā, spermā un krūts pienā. Melatonīnu pamatā metabolizē aknas, metabolīti tiek izdalīti ar urīnu. [3] Sintezētais melatonīna daudzums dzīves laikā ir mainīgs. Melatonīna izdale hipofīzē sākas tikai 3—4 mēnešu vecumā, bērna vecumā pieaug un maksimumu sasniedz 8—10 gadu vecumā. Melatonīna sintēze izteikti samazinās pubertātes laikā.
No 45 gadu vecuma melatonīna līmenis pakāpeniski samazinās un ap 70 gadu vecumu ir tikai 10 % no bērna vecumā sintezētā melatonīna. [4]
Melatonīns izdalās kā atbildreakcija uz tumsu no plkst. 20.00 līdz 22.00, augstāko koncentrāciju sasniedzot starp pusnakti un plkst. 3.00, lai kāda būtu miega stadija. Vēlāk melatonīna sintēze pakāpeniski mazinās un dienas laikā ir zemā līmenī. Melatonīna līmenis naktī ir 100—200 pg/ml, dienā 10—30 pg/ml. Dienas gaisma ir galvenais melatonīna sekrēciju ietekmējošais faktors. [3]
Diennakts ritms ir endogēns, bioloģisks cikls, kas ilgst ~ 25 h, bet, pateicoties gaismas—tumsas ciklam, to var pielāgot ikdienai. Paaugstināts melatonīna līmenis asinīs regulē homeostāzi, iedarbojoties uz audiem un orgāniem. Diennakts ritmu melatonīns sinhronizē ar miega—nomoda ciklu, reproduktīvo ciklu. [3] Tam ir arī antioksidanta, onkostatiķa un imūnstimulanta īpašības. [3; 5; 6]
Melatonīna preparāti
Aptiekās un dažādos veikalos var iegādāties melatonīnu, kas aizvieto endogēni ražoto hipofīzes hormonu. Melatonīna formas ir daudzveidīgas: sīrupos, aerosolos, tabletēs un kapsulās atsevišķi vai kombinācijā ar vitamīniem, mikroelementiem un/vai augu izcelsmes produktiem. Melatonīns pēc darbības ilguma iedalās īsas un garas darbības preparātos.
Īsas darbības melatonīns augstāko koncentrāciju asinīs sasniedz ~ 60 minūtes pēc tā iedzeršanas. Īsas darbības melatonīna pussabrukšanas periods organismā ir no 30 minūtēm līdz divām stundām, tāpēc miegainība dienā nav raksturīga medikamenta lietošanas blakne. Visbiežāk lietotās melatonīna devas ir 1—6 mg. Īsas darbības melatonīna devu var kāpināt līdz 12 mg.
Šobrīd Latvijā nopērkami trīs garas darbības melatonīna preparāti: Slenyto 1 mg vai 5 mg, Circadin 2 mg un Unital Long night 1,9 mg. Slenyto un Circadin ir recepšu zāles. Unital Long night ir uztura bagātinātājs, nopērkams bez receptes. Garas darbības melatonīna priekšrocība ir garāks pussabrukšanas periods organismā: 3,5—4 stundas. Garas darbības melatonīns noder pacientiem ar neirālās attīstības traucējumiem vai ģenētiskiem sindromiem, jo šo pacientu miega arhitektūra ir izmainīta, bieži vien fragmentēta. Slenyto ir garas darbības medikaments mikrotabletes formā, kas izstrādāts pacientiem ar autiskā spektra traucējumiem.
Melatonīna devas efektivitāti izvērtē 7—14 dienas pēc medikācijas sākšanas.
Indikācijas melatonīna lietošanai cilvēkiem ar miega traucējumiem
Miega medicīnā izdala sešas slimību grupas, kas tiek iedalītas arī apakšgrupās.
- Bezmiegs, ko raksturo iemigšanas grūtības, miega noturības traucējumi vai pārāk agra mošanās.
- Elpošanas traucējumi miegā.
- Parasomnijas — dīvaini, neparasti notikumi un rīcība miegā.
- Kustību traucējumi miegā.
- Diennakts ritma traucējumi.
- Centrālas hipersomnolences. [15]
Indikācijas melatonīna lietošanai citādi veseliem bērniem un pieaugušajiem ir akūti un hroniski diennakts ritma traucējumi: visbiežāk sastopams novēlotās miega fāzes sindroms, maiņu darba miega traucējumi, pēc ceļošanas piedzīvotā “laika nobīde”. [8]
Dažkārt diennakts ritma traucējumu gadījumā jākombinē farmakoloģiskās (melatonīns) un nefarmakoloģiskās (hronoterapija) metodes. Hronoterapijas mērķis ir atjaunot miega—nomoda ciklu, pacienta miegu divas nedēļas katru nakti aizkavējot par trim stundām līdz vēlamā miega—nomoda cikla sasniegšanai. Melatonīnu lieto šā cikla nostiprināšanai, kad sasniegts optimālais gulētiešanas un mošanās laiks. [12] Diennakts ritma traucējumu gadījumā rekomendētās devas ir 0,5—6 mg 30—60 minūtes pirms gulētiešanas bērniem un 1—10 mg 30—60 minūtes pirms gulētiešanas pieaugušajiem.
Cilvēkiem ar neirālās attīstības traucējumiem, autiskā spektra traucējumiem, ģenētiskiem sindromiem, piemēram, Reta sindromu, Dauna sindromu, kā arī cilvēkiem ar redzes traucējumiem raksturīgs fragmentēts miegs ar ilgu iemigšanu, biežu pamošanos, neregulāru diennakts ritmu, tāpēc būtiski uzlabot miega kvalitāti gan bērniem, gan vecākiem var sevišķi garas darbības melatonīna, piemēram, Slenyto, lietošana.
Plašās pieejamības dēļ melatonīns ir populārs miega traucējumu un īpaši bezmiega ārstēšanā, tomēr pirmās izvēles metode pieaugušajiem ar hronisku bezmiegu pēc jaunākajām Eiropas vadlīnijām bezmiega ārstēšanā ir kognitīvi biheiviorālā terapija. Īslaicīgs farmakoterapijas kurss (< 4 nedēļas) iekļauj benzodiazepīnus, benzodiazepīnu receptoru agonistus, daridoreksantu un antidepresantus mazās devās ar sedējošu efektu. Īsas darbības melatonīns, antihistamīni, antipsihotiķi netiek rekomendēti bezmiega ārstēšanā. [13] Garas darbības melatonīnu, piemēram, Circadin, var ieteikt > 55 gadus veciem pieaugušajiem ne ilgāk par trim mēnešiem, jo tā lietošana šajā vecumgrupā īstermiņa pētījumos uzrādījusi nelielu vai mērenu uzlabojumu. [13; 14]
Melatonīna drošums, blaknes
Melatonīna pieejamība un relatīvais drošums veicina tā lietošanu ikdienas praksē pacientiem ar dažādu veidu miega traucējumiem. Pieaugot melatonīna popularitātei, pieaudzis arī pacientu un jo sevišķi bērnu skaits, kas nokļūst uzņemšanas nodaļās pēc melatonīna pārmērīgas lietošanas. 85 % no bērniem, kas vēršas uzņemšanas nodaļā, ir asimptomātiski. [1]
Melatonīns lielās devās var izraisīt tādas blaknes kā miegainība, slikta dūša un galvassāpes. [9] Retos gadījumos var būt gastrointestinālas, kardiovaskulāras, neiroloģiskas sūdzības. [1] Melatonīns neizraisa pierašanu. Reti pret melatonīna preparātiem var būt alerģiskas reakcijas. [9]
Tomēr melatonīna devas pielāgošana ir sevišķi būtiska pacientiem, kuriem tā lietošana ir indicēta, jo veikalos nopērkamajos melatonīna preparātos faktiskais aktīvās vielas daudzums var pat 5 × pārsniegt marķējumā norādīto devu. [10]
Īpaša uzmanība jāpievērš uztura bagātinātājiem, kurus iegādājas internetveikalos, jo tiem melatonīna deva nav uzrādīta.
Lai gan šobrīd nav daudz ilgtermiņu pētījumu par melatonīna lietošanu, pētījumos nav datu par nevēlamām medikamenta blaknēm lietošanas laikā un pēc atcelšanas, pacientus apsekojot četrus gadus. Iespējama melatonīna atcelšanas blakne pēc ilgstošas hipotalāma—hipofīzes—gonādu ass supresijas var būt priekšlaicīga pubertāte. [8]
Ceturtdaļa melatonīna preparātu satur arī serotonīnu, melatonīna priekšteci. [10] Serotonīna pārdozēšana var izraisīt serotonīna sindromu un retos gadījumos būt pat fatāla. [11]
