Barošana ar krūti ir “zelta standarts” zīdaiņa barošanas izvēlē, taču dažkārt mātes piens nav pieejams vai pat ir kontrindicēts. Šādos gadījumos problēmu risina mākslīgie piena maisījumi. To sastāvs ir plašs, atšķirības pārsvarā nosaka maisījumu indikācijas. Rakstā apkopotas atziņas no pavisam neseniem pētījumiem — bez rekomendācijām kādai konkrētai labākajai izvēlei.
Kas nosaka maisījuma izvēli?
Jauno māmiņu aptaujā Izraēlā noskaidrots, vai sociālekonomiskais statuss ietekmē zīdaiņa barošanas izvēli un pēc kādiem principiem tiek izvēlēts maisījums. No aptaujātajām 239 sievietēm tikai ar krūti baroja 36 %, kombinācijā “krūts + maisījums” baroja 34 %, bet tikai ar maisījumu baroja 30 %. Barošanu tikai ar krūti lielākoties izvēlējās sievietes ar augstāku sociālekonomisko statusu. Galvenais iemesls, kāpēc kombinēt barošanu ar krūti un maisījumu, bija grūtības barošanas procesā, ko norādīja 60 % no šīs grupas.
Piektā daļa turpināja to maisījumu, kāds rekomendēts dzemdību namā, tikpat liela grupa paļāvās uz draugu un ģimenes ieteikumiem, bet 10 % aptaujāto galvenais iemesls bija maisījuma cena.
Vecāki augstāka sociālekonomiskā statusa grupā paļāvās uz slimnīcā rekomendēto, bet vecākiem ar zemāku sociālo statusu izvēli noteica cena. [8]
Ar probiotikām bagātināts maisījums — kad rekomendē?
Lielākā daļa piena maisījumu, kas bagātināti ar probiotikām, satur Bifidobacterum spp un/vai pienskābo baktēriju celmus Lactobacillus spp, kas kopumā atzītas par drošām Eiropas Savienībā.
Šobrīd jau ir daudz pētījumu par maisījumiem, kas bagātināti ar probiotikām, taču dažādība pētījumu iznākumā ir samērā plaša. ESPGHAN (Committee on Nutrition of the European Society for Paediatric Gastroenterology and Nutrition) un ESPGHAN probiotiku un prebiotiku darba grupa priekšlaikus dzimušiem zīdaiņiem rekomendē L. rhamnosus GG ATCC 53103 (dienas devā no 1 × 10⁹ KVV līdz 6 × 10⁹ KVV) un kombināciju no B. infantis Bb–02, B. lactis Bb–12 un Str. thermophilus TH–4 (dienas devā 3,0—3,5 × 108 KVV katram no celmiem), jo šīs probiotikas varētu novērst nekrotizējoša enterokolīta attīstību.
Pašreizējo pētījumu fokusā joprojām ir zīdaiņu maisījumi, kuri vairāk līdzinās cilvēka piena sastāvam un funkcionalitātei, un daži no tiem jau ietver probiotikas, prebiotikas, sinbiotikas un postbiotikas. Cilvēka pienā šie komponenti ir identificēti kā cilvēka piena oligosaharīdi (dabiskās prebiotikas) un to metabolīti (dabiskās postbiotikas). Zīdaiņu maisījumos šo uzturvielu konceptu nodrošina dažādas pre– un probiotikas vai abu kombinācija (sinbiotikas). Viens no piemēriem ir 3–galaktosilaktoze (3–GL), kas sastopama cilvēka pienā un ir dabisks piena fermentācijas atvasinājums.
Lai gan šāda maisījumu sastāva attīstība nodrošina alternatīvu zīdaiņiem, kurus nav iespējams (pilnībā) barot ar krūti, barošana ar krūti vienmēr paliks galvenais veids zīdaiņu uzturam un attīstībai, kas sekmē arī mātes veselību.
Spriežot pēc pētījumu datiem, nav iespējams formulēt rekomendācijas par vai pret kādu specifisku probiotiku izmantošanu zīdaiņiem paredzētajos maisījumos lietošanai ikdienā. [1]
Kāds ir ieguvums no cilvēka piena oligosaharīdiem?
Barošana ar krūti un cilvēka piens ir zīdaiņu barošanas standarts. Šobrīd identificēti vairāk nekā 200 strukturāli atšķirīgi cilvēka piena oligosaharīdi (CPO), dažus no tiem iespējams sintezēt mākslīgi. CPO ir viena no būtiskākajām atšķirībām starp mātes pienu un mākslīgajiem maisījumiem. Pierādījumi norāda uz vairākiem ieguvumiem zīdaiņiem, kas saņēmuši CPO: antibakteriāla iedarbība, imūnmodulējoša funkcija, zarnu trakta šūnu atbildi modulējoša darbība, prebiotisks efekts un neiroloģiskās attīstības veicināšana. CPO kompozīcijas atšķirības mātēm nosaka laktācijas stadija un mātes ģenētiskie faktori.
Pēdējos gados kā pārtikas sastāvdaļas apstiprināti divi CPO: 2–fukosillaktoze un lakto–N–neotetraoze, kuri tiek iekļauti arī zīdaiņu maisījumos un kuru panesība ir laba. Gadījumos, kad krūts piens nav pieejams vai ir kontrindicēts, kā alternatīvu rekomendē ar CPO bagātinātus maisījumus. [3]
Vai palmu eļļa ir droša?
Šobrīd informācija par palmu eļļas lietderību zīdaiņu maisījumos nav nepārprotami skaidra.
Piemēram, tiek ziņots, ka zīdaiņu maisījumu lietošana, kuru sastāvā ir palmu eļļa, izraisa traucētu tauku un kalcija absorbciju, sliktākus augšanas rādītājus un mazāku kaulu blīvumu. Tā kā stūrakmens osteoporozes profilaksē ir optimāla kaulu blīvuma pīķa sasniegšana zīdaiņa vecumā un agrīnā bērna vecumā, tad stingri rekomendēts šādus maisījumus nelietot, turklāt negarantē, ka, pārtraucot šo maisījumu lietošanu, negatīvais efekts būs atgriezenisks. [4]
Turpretī ESPHGAN Society publicētā ziņojumā norādīts, ka palmu eļļa maisījumos tiek izmantota kā tauku avots, lai sasniegtu cilvēka pienam līdzvērtīgu palmitīnskābes līmeni. Palmitīnskābe cilvēka pienā galvenokārt atrodas SN–2 pozīcijā (SN–2 palmitāts ir strukturēts triglicerīds, kur palmitīnskābe savienojas ar vidējo (SN–2) pozīciju glicerīna struktūrā), palmu eļļas gadījumā tā atrodas pozīcijās SN–1, 3. SN–2 palmitāts tiek izmantots dažos maisījumos, lai atdarinātu palmitīnskābes pozīciju cilvēka pienā. Šobrīd nepietiek pierādījumu par to, vai būtu jāizvairās no palmu eļļas zīdaiņu maisījumos veselības apsvērumu dēļ. Īstermiņa ietekme uz vēdera izejas konsistenci neesot jāuztver kā nozīmīga. [12]
Olbaltumvielas — cik daudz?
Uzņemot pārlieku daudz proteīna agrīnā vecumā, var radīt aptaukošanās risku vēlāk dzīves laikā. Ar maisījumu baroto zīdaiņu nepieciešamība pēc svarīgām aminoskābēm nesen ir pārskatīta, veicinot kopējā olbaltumvielu daudzuma samazināšanu mākslīgajos piena maisījumos. Lai novērtētu, vai pārveidotā aminoskābju profila un zema olbaltumvielu sastāva maisījumi ir droši veselīgiem, laikā dzimušiem zīdaiņiem, tika veikts divkārt maskēts, nejaušināti kontrolēts pētījums.
Pētījumā iekļautie zīdaiņi (vecumā no ≤ 45 dienām) līdz sešu mēnešu vecumam saņēma vai nu zema olbaltumvielu sastāva maisījumu (1,7 g olbaltumvielu/100 kcal; n = 90), vai arī speciāli kontroles grupai veidotu maisījumu (2,1 g olbaltumvielu/100 kcal; n = 88). Kā atsauces grupa tika iekļauti zīdaiņi, kas tika baroti ar krūti (n = 67).
Rezultāti uzrādīja, ka abās grupās zīdaiņi svarā pieņēmās līdzīgi (27,9 g/d pētījuma grupā un 28,8 g/d kontroles grupā). Netika novērotas atšķirības augšanas parametros, ķermeņa uzbūvē vai nevēlamās blakusparādībās, kas norāda, ka zema satura olbaltumvielu maisījumi ir droši lietošanai. [5]
Cik daudz dzelzs jābūt maisījumos?
Daļa maisījumu tiek bagātināti ar 8—14 mg/l dzelzs (krūts pienā ~ 0,3 mg/l). Vēl viena atšķirība starp krūts pienu un maisījumu ir augstais laktoferīna saturs krūts pienā, kas ir bioaktīva, dzelzi piesaistoša olbaltumviela. Pētnieki noskaidroja, vai dzelzs daudzumam maisījumā ir nozīme dzelzs deficīta anēmijas attīstībā un vai šo procesu ietekmē maisījuma bagātināšana ar laktoferīnu.
No sešu nedēļu līdz sešu mēnešu vecumam zema dzelzs satura maisījumu (2 mg/l), kas piesātināts ar govs izcelsmes laktoferīnu (1 g/l), saņēma 72 veseli, laikā dzimuši zīdaiņi; tikpat daudzi zīdaiņi saņēma zema dzelzs satura maisījumu bez piesātinājuma ar laktoferīnu, bet 36 zīdaiņi saņēma standarta maisījumu ar 8 mg/l bez laktoferīna.
Nosakot feritīna līmeni četru mēnešu vecumā, tas bija 67,7 µg/l, kontroles grupā 88,7 µg/l, bet sešu mēnešu vecumā feritīns bija 39,5 µg/l zema dzelzs satura grupā, kontroles grupā — 50,9 µg/l. Laktoferīns dzelzs rezervju rezultātus neietekmēja. Dzelzs deficīta anēmija attīstījās vienam zīdainim četru mēnešu vecumā (pētījuma grupā), sešos mēnešos anēmija nevienā no grupām netika novērota. Zema dzelzs satura maisījumu var izvēlēties veseliem, laikā dzimušiem zīdaiņiem populācijās ar pilnvērtīgu uzturu. [6]
Arī Eiropas Komisijas Deleģētajā regulā, kas šobrīd ir spēkā, maksimālais dzelzs saturs maisījumā norādīts 2 mg uz 100 kcal. [10]
Kāds ieguvums no polinepiesātinātām taukskābēm?
Pēdējā laikā pētnieku uzmanības lokā nonākuši ar uzturu uzņemtie lipīdi, īpaši polinepiesātinātās garo ķēžu taukskābes (PUFA), jo tās labvēlīgi ietekmē bioloģiskos procesus organismā. Grūtniecības un laktācijas periodā N–3 taukskābes (alfa linolēnskābe jeb ALA, eikozapentānskābe jeb EPA un dokozaheksaēnskābe jeb DHA) saistītas ar gestācijas ilgumu, dzimšanas svaru un pēcdzemdību psihoemocionālo stāvokli. Zīdaiņa un bērna vecumā tās saistītas ar postnatālu augšanu, kognitīvo un redzes attīstību un alerģijām.
Arī mākslīgie piena maisījumi tiek bagātināti ar PUFA. Salīdzinot ar maisījumiem, kas nav bagātināti ar PUFA, folātu līmenis ir augstāks tiem zīdaiņiem, kas uzturā saņēma ar PUFA bagātinātus maisījumus. Tāpat šajā grupā pieauga DHA un ALA koncentrācija, radot pozitīvas izmaiņas lipīdu profilā, pieļaujot, ka attiecīgās izmaiņas nepieciešamas zīdaiņa psihomotoriskās un fiziskās attīstības procesā. [7]
Kas ir piena tauku šūnu membrānas?
Viens no mērķiem mākslīgo maisījumu attīstības procesā ir nodrošināt tās pašas sastāvdaļas, kādas ir mātes pienā. Un viena no sastāvdaļām ir piena tauku šūnu membrānas (milk fat globule membrane jeb MFGM), kas ir bioloģiski aktīvas vielas tāpat kā gangliozīdi, oligosaharīdi, glikoproteīni (butirofilīns, laktadherīns un mucīni), kas iedarbojas antibakteriāli.
MFGM frakcijām ir potenciāls traucēt baktēriju adhēziju, kolonizāciju un metabolismu mutes dobumā un zarnu traktā. Vēsturiski ražošanas procesā MFGM tika attīrītas no mākslīgajiem piena maisījumiem, par tauku avotu izvēloties augu eļļas. MFGM dabā ir pienā un mātes pienā.
Pētījumi rāda, ka maisījumi, kas satur MFGM, varētu pasargāt no tāda patogēna kā Moraxella catarrhalis, attiecīgi mazinot vidusauss iekaisuma attīstību zīdaiņiem. [9]
Arahidonskābe — vai tiešām drīkst no tās atteikties?
Salīdzinoši nesen (2021. gada februārī) Eiropas Komisija laida klajā Deleģēto regulu [10] ar atjaunotām satura un informācijas prasībām mākslīgajiem piena maisījumiem. Viena no izmaiņām ir obligāta prasība maisījumu sastāvam pievienot dokozaheksaēnskābi (DHA) devā 20—50 mg/100 kcal (0,5—1 % taukskābes). Turpretī arahidonskābe (ARA) maisījumā kļūst par izvēles iespēju.
Zinātnieki visā pasaulē raizējas, vai tiešām ar DHA bez ARA pietiks pilnvērtīgai zīdaiņa attīstībai. Pirmkārt, krūts piens satur gan DHA, gan ARA, otrkārt, ARA konversija no linolskābes caur vairākiem desaturācijas soļiem nenotiek pietiekami, lai nodrošinātu organisma prasības pēc tās (īpaši jaunatklāto ģenētisko taukskābju desaturāžu variantu nesējos, kas vājina ARA biosintētisko ražošanu), treškārt, lai līdzinātos mātes piena sastāvam, maisījumā jābūt pievienotai gan DHA, gan ARA, ceturtkārt, daudzi pētījumi norāda, ka psihomotoriskajai attīstībai uzturā nepieciešama specifiska ARA : DHA attiecība.
Tā kā par mākslīgā piena maisījumu ar vismaz 20 mg DHA/100 kcal, bet bez pievienotas ARA nav pārliecinošu pierādījumu par drošumu un piemērotību, lai nodrošinātu, ka zīdaiņi attīstās vienlīdz pilnvērtīgi kā tie bērni, kas baroti ar krūti, ziņojuma autori aicina piena maisījumos izmantot ARA, kamēr nav pierādīts pretējais, ka DHA viena pati var sniegt tādus pašus ieguvumus. [11]
Maisījumi lielākiem bērniem — ko der zināt?
Arī 1—3 gadus vecu bērnu uzturam nopērkami dažādi piena dzērieni un maisījumi, kas veidoti uz piena vai augu proteīna bāzes. Tomēr šo maisījumu sastāvs ne vienmēr tika stingri uzraudzīts un ieguvumi veselībai nebija sistemātiski pētīti, tāpēc ESPGHAN komisija veica sistemātisku literatūras pārskatu, lai izteiktu rekomendācijas to lietošanai vecumgrupā no viena līdz trīs gadiem.
Pētnieki secinājuši, ka dažkārt šajos maisījumos pievienots nepamatoti liels olbaltumvielu un ogļhidrātu daudzums, arī augsts pievienotā cukura daudzums. ESPGHAN komisija norāda, ka uzturvielu sastāvam šajā vecumgrupā būtu jābūt līdzīgam kā iepriekšējo vecumgrupu maisījumos, tikai ar papildu uzturvielām, kuras mēdz trūkt šajā vecumā: dzelzs, D vitamīns, polinepiesātinātās taukskābes, toties olbaltumvielu daudzumam jābūt mazākam.
Šie maisījumi nav jārekomendē lietošanai ikdienā, tos var izvēlēties kā papildu stratēģiju, lai paaugstinātu iztrūkstošo uzturvielu līmeni bērniem ar D vitamīna, dzelzs vai taukskābju deficītu. Komisija aicina apdomāt arī citas stratēģijas: pārdomāta ēdienkarte, uztura bagātinātāju lietošana u.c. [2]
