Kataraktas operācija: svarīgais pirms un pēc

Katarakta ir acs dabiskās, dzidrās lēcas apduļķošanās (1. attēls). Tā rada redzes pasliktināšanos, rodas miglošanās, samazinās krāsu un kontrasta redze, var būt dubultošanās, oreoli ap gaismas avotiem, nepatika pret spilgtu gaismu, samazināta redze krēslā un dažādas citas sūdzības.

Tendences pēdējā desmitgadē

Nereti katarakta rada miopizāciju, kad lēca maina savu staru laušanas stiprumu, mainās refrakcija. Tā rezultātā cilvēkam parādās iepriekš nebijuši “mīnusi” — redze tālumā pasliktinās, bet tuvumā uzlabojas. Savukārt tuvredzīgiem pacientiem palielinās miopija.

Arvien biežāk konstatē, ka, lēcai duļķojoties, tajā uzkrājas šķidrums, tā uzbriest, sekundāri paaugstinās acs spiediens. Rodas tā saucamā fakomorfiskā, sekundārā glaukoma. Šajos gadījumos svarīgi pazemināt acs spiedienu, lietojot lokālus terapijas līdzekļus, un neatlikt kataraktas operāciju. Pēc operācijas acu spiediens parasti normalizējas. Lokālā terapija vairs nav nepieciešama, ja nav attīstījusies primāra glaukoma.

Biežāk katarakta pieaugoši progresē cilvēkiem pēc 60 gadu vecuma.

Šobrīd lēcas apduļķošanos arvien biežāk konstatē gados jaunākiem, aktīvi strādājošiem 40—50 gadus veciem cilvēkiem, retāk pēc 30 gadu vecuma. 

Katarakta būtiski ietekmē cilvēka dzīves kvalitāti un harmoniju jebkurā vecumā. Ir pierādīts, ka šī slimība palielina risku depresijas attīstībai, samazina depresijas ārstēšanas efektivitāti, saīsina dzīvildzi. Palielinās vispārējais traumatisma risks. Lēcas apduļķošanās var būt arī iedzimta. 

Kataraktas operācija

Pateicoties medicīnas zinātnes attīstībai, kataraktas operācija ir kļuvusi saudzīga, efektīva un droša. Tās veikšanai nav vecuma ierobežojumu. 

Operāciju veic dienas stacionārā: pacients iestājas, tiek sagatavots operācijai un pāris stundu pēc operācijas un pirmās apskates var doties mājās. Katrā klīnikā procesi var atšķirties. Tas atkarīgs no pacientu plūsmas un klīnikas iekšējiem apsvērumiem, tomēr ir kopīgas pamata lietas.

Sagatavošanās kataraktas operācijai

Kad noteikta diagnoze un pacients ir piekritis operācijai.

1. Pacienta veselības stāvoklis.

• Ja tiek plānota kataraktas rutīnas operācija, tad specifiskas analīzes, izmeklējumi parasti nav nepieciešami. Tomēr jāuzsver, ka veselības stāvoklim jābūt stabilam, bez iekaisuma, saaukstēšanās simptomiem. 
• Ja pacientam ir kāda hroniska slimība, tai jābūt ārstētai un kontrolētai. Īpaši jāmin hipertensija, diabēts, vairogdziedzera un sistēmiskās slimības. Ģimenes ārsti pieņem lēmumu par papildu analīzēm, ja tādas nepieciešamas veselības stāvokļa izvērtēšanai.
• Ir jāinformē ārsts, ja pacientam ir hroniskas sāpes, locītavu vai muguras problēmas. Operācijas laikā pacientam relaksēti uz muguras jāguļ 20—30 minūtes, tāpēc hronisku sāpju pacienti pirms operācijas jāsagatavo papildus.

1. Pacienti lieto dažādus medikamentus un pārtikas piedevas, kuru lietošana var negatīvi ietekmēt operācijas gaitu un rezultātu. Medikamenti, kuru lietošanas pārtraukšana ir jāapsver:

• tamsulosīnu saturošus medikamentus pārtraukt 3—4 nedēļas pirms operācijas,
• antikoagulantu pārtraukšana vai devas samazināšana nedēļu pirms operācijas,
• pārtikas piedevas, kas ietekmē asins recēšanu, dzīšanas procesus, piemēram, ķiploku ekstrakts, ingvers, ženšeņa dzimtas augi, Gingko biloba preparāti, ehinācija.

Pirms operācijas detalizēti jāizmeklē acs. Jāizvērtē acs struktūras, to stāvoklis, lai plānotu operāciju un prognozētu tās iznākumu. Ļoti svarīgi ir precīzi acs biometriskie mērījumi, kas nepieciešami mākslīgās lēcas aprēķināšanai un izvēlei.

Liela nozīme ir sarunai ar pacientu par operācijas prognozi, īpaši, ja ir kāda cita acs slimība — glaukoma, tīklenes distrofija vai refrakcijas anomālijas (liela tuvredzība, astigmatisms).

Acs slimības var būtiski ietekmēt redzes asumu pēc operācijas. Laikā, kad kataraktu arvien biežāk operē aktīviem darbspējīgiem cilvēkiem, ir svarīgi rast labāko risinājumu redzes uzlabošanai, reizēm nepieciešamas pat vairākas pirmsoperācijas vizītes izmeklējumiem, izsverot pacienta redzes vajadzības, dzīvesveidu un piemeklējot piemērotāko intraokulāro lēcu (IOL; par tās izvēles iespējām skatīt tālāk rakstā).

Kas jāievēro operācijas dienā?

• Nelietot sejas losjonus, krēmus, kosmētiku.
• Apģērbam jābūt ērtam, brīvam. Augšdaļai vēlama pogājama vai rāvējslēdzēja aizdare. Nevilkt džemperus, pūkainus materiālus. 
• Nelikt lielas rotaslietas, kā arī matu sprādzes.
• Ne vēlāk kā trīs stundas pirms operācijas ieturēt vieglu maltīti. Uzņemt pietiekami daudz šķidruma. 
• Laikus parūpēties par palīdzību nokļūšanai mājās.
• Lietot visus regulāros medikamentus, arī acu pilienus, ja vien ārsts nav norādījis ko mainīt.

Pirmajās stundās dienas stacionārā notiek pacienta sagatavošana. Ja šī ir pirmā ierašanās klīnikā, tiek veikti acs izmeklējumi (redzes, acu spiediena pārbaude, biometrija un IOL aprēķins). Mēra asinsspiedienu, nozīmē perorālo premedikāciju. Aci gatavo operācijai — pilina acs zīlīti paplašinošus medikamentus, antibiotiķus un nesteroīdos pilienus.

Operācija

Biežāk izmantotā metode pasaulē un arī Latvijā ir maza grieziena kataraktas fakoemulsifikācija. Operācija ir nesāpīga. Anestēzija ir lokāla. Var lietot gan virsmas un intrakamerālo, gan subtenona anestēzijas metodi. Tiek veidots maza grieziena (1,8—2,2—3,0 mm) tunelis, kura arhitektonika ir pašslēdzoša. Lēcā tiek izveidota regulāras formas atvere — kapsuloreksis. Ar ultraskaņas viļņiem tiek sadalīta un sašķidrināta acs dabiskā lēca, tās saturs tiek aspirēts. Rezultātā saglabājas dabiskais lēcas kapsulas maiss, kurā tiek implantēta salokāmā mākslīgā lēca (2. attēls). 

Redze atjaunojas pakāpeniski. Acs ir uztverošā daļa komplicētajā redzes sistēmā. Katra cilvēka pielāgošanās un redzes asuma uzlabošanās ātrums atšķiras. Uzreiz pēc operācijas, kad acs ir apžilbusi, zīlīte maksimāli plata, ļoti laba redze nav iespējama, tomēr attēls ir gaišāks, lai gan miglains.

Pirmajā pēcoperācijas nedēļā redzes asums sāk strauji uzlaboties. Redze stabilizējas 1—2 mēnešos. 

Ieteikumi pēcoperācijas periodā

1. Pēc operācijas, kad veikta pirmā apskate, pacients dodas mājās ar pārsietu aci. Pārsēju noņem nākamās dienas rītā. Dienas laikā pārsēju var nelikt, bet lieto aizsargbrilles vai saules brilles ar 100 % UV aizsargklājumu. Vienu nedēļu uz operētās acs pirms gulētiešanas jāliek speciālais acs plāksteris. Jācenšas negulēt uz operētās acs puses.

• No pirmās pēcoperācijas dienas operētajā acī jāpilina medikamenti. Parasti tas ir kombinēts antibiotiķu un steroīda preparāts, kas pirmajās dienā jāpilina biežāk, pakāpeniski samazinot. Medikamentu izvēli, pilināšanas shēmu nosaka ārstējošais ķirurgs.
• Pēc operācijas ieteicams pilināt mitrinošos acu pilienus. Tas mazinās diskomfortu, veicinās redzes stabilizēšanos. Konkrētus mitrinošos pilienus vai gelu iesaka oftalmologs.
• Ja pirms operācijas pārtraukta kāda medikamentu lietošana, to var atsākt, ja vien nav citu norādījumu.
• Glaukomas pacientiem jāturpina lietot acu spiedienu pazeminošie pilieni kā parasti.

1. Pirmo mēnesi jāievēro saudzējošs režīms. Pacientam par to izsniedzam norādījumus.

• Izvairīties no darbiem (ravēšanas, grīdas mazgāšanas) ar ilgstoši noliektu ķermeņa augšdaļu.
• Divas nedēļas neveikt lielas fiziskās aktivitātes (bīdīt mēbeles, veikt remontu, rakt zemi, vingrot).
• 48 stundas pēc operācijas nedrīkst vadīt transportlīdzekli un apkalpot sarežģītas iekārtas.
• Drīkst skatīties TV. Darbu pie datora, lasīt var pakāpeniski atsākt pēc pāris dienām.
• Lieki neaiztikt acis, tās nedrīkst berzēt. Pirms katras pilināšanas mazgāt rokas. 
• Izvairīties no ūdens, ziepju vai citu kairinošu vielu iekļūšanas acī pirmajās trīs nedēļās. Dušā ejot, var uzlikt pārsēju.
• Vienu mēnesi nedrīkst iet pirtī, karsēties vannā, sauļoties solārijā, peldēties. 
• Nav vēlams lietot grūti sakožamu, cietu ēdienu (riekstus, ābolus, barankas utt.).
• Nebūtu pieļaujami vēdera aizcietējumi.
• Jāuzmanās no saaukstēšanās.
• Lai aci aizsargātu no vēja, spilgtas gaismas un putekļiem, vēlams nēsāt saules brilles vai citas brilles.
• Jāuzmanās saskarsmē ar maziem bērniem un dzīvniekiem, jo viņu darbības nereti ir neaprēķināmas un var traumēt aci.

Nākamā vizīte pie acu ārsta jāplāno pirmajās septiņās dienās pēc operācijas. Turpmākās kontroles nosaka ārstējošais acu ārsts, un tās ir atkarīgas no acs dzīšanas un redzes stabilizācijas procesa.

Nekavējoties jāvēršas pie ārsta, ja starplaikā starp vizītēm pacientam ir sūdzības par:

• acs sāpēm, 
• pēkšņu redzes pasliktināšanos vai miglošanos,
• acs apsarkuma palielināšanos, konjunktīvas un plakstu pietūkumu,
• gaismas zibšņiem, pēkšņiem, daudziem peldošiem punktiņiem,
• attēla kropļošanos.

Intraokulārās lēcas izvēle

Pasaulē pirmo mākslīgo lēcu implantēja profesors Harolds Ridlijs 1949. gadā Londonā. Tas bija liels notikums, pēc kura strauji sāka attīstīties gan kataraktas ķirurģijas metodes, gan implantējamo IOL materiāli un dizains.

Dabiskā lēca ir viena no acs svarīgākajām optiskajām vidēm. To zaudējot, cilvēks kļūst vājredzīgs. Savukārt, implantējot pareizi piemeklētu mākslīgo lēcu, ir iespējas ne tikai redzi atjaunot, bet arī koriģēt dažādas refrakcijas problēmas, radīt neatkarību no briļļu valkāšanas.

IOL implantācija ir viens no būtiskajiem faktoriem, lai pēc kataraktas operācijas sasniegtu iespējami labāko redzes kvalitāti. Mūsdienās ir dažādi IOL veidi, kas ļauj labi redzēt vienā, divos vai trijos attālumos (3. attēls):

• tālumā — tālāk par 100 cm (orientēšanās telpā);
• vidējā jeb starpposma attālumā — apmēram 80 cm (darbs ar datoru);
• tuvumā — apmēram 40 cm (lasīšana).

Monofokālās IOL

Pārsvarā tiek lietotas asfēriskas monofokālās IOL. Tās pamatā nodrošina staru laušanu vienā skaidras redzes fokusā. Pārsvarā IOL tiek piemeklētas tā, lai cilvēks skaidri redzētu tālumā. Savukārt tuvumā (lasot) vai vidējā attālumā (dators) ir jālieto brilles.

Šo IOL dioptriju diapazons ir ļoti plašs, var koriģēt gan lielu tuvredzību, gan tālredzību. Ja tuvredzība lielāka par 1. pakāpi (virs -4,50 dioptrijām), ieteicams IOL aprēķināt tā, lai cilvēks varētu lasīt bez brillēm, bet tālumā saglabātos -3,0 dioptrijas, kuras koriģē ar brillēm. Tādējādi tuvredzīgie pacienti nezaudē pierasto fokusa dziļumu tuvumā, spēju ļoti labi redzēt tuvumā, viņiem ir vieglāk adaptēties pēc operācijas.

Toriskās — cilindriskās IOL

Šīs IOL lieto, lai izkoriģētu refrakcijas novirzi — astigmatismu, kas saistīts ar radzenes izliekumu.

Astigmatisma gadījumā radzenes nevienmērīgā izliekuma dēļ acī ienākošie gaismas stari perpendikulārās plaknēs tiek dažādi lauzti, radot dažādus fokusus uz tīklenes, miglainu redzi, ievērojami samazinot kontrastjutību. Astigmatismu parasti koriģē ar speciālām cilindriskām briļļu lēcām vai kontaktlēcām.

Ar toriskās IOL implantāciju ļoti veiksmīgi var koriģēt radzenes astigmatisma radītās redzes problēmas. Lai redze pēc kataraktas operācijas kļūtu ievērojami labāka, vēlams koriģēt astigmatismu, kas lielāks par 1,25 dioptrijām. Nereti pacienti, kuri dzīves laikā nav varējuši labi redzēt ar brillēm, šādi iegūst pilnvērtīgu, labu redzi.

Astigmatisma korekcija ar toriskajām IOL ir iespējama plašā cilindru diapazonā.

Ja tiek plānota vairāku fokusu IOL (trifokālās, EdoF), astigmatisms noteikti jākoriģē. Praktiski visām lēcām ir atbilstošs toriskais komponents.

EdoF IOL

Šīs IOL ir padziļinātā fokusa dziļuma lēcas. To darbības pamatā ir sfērisko aberāciju maiņa centrālajā un perifērajā lēcas optiskajā zonā.

Tās nodrošina labu redzi, kontrastjutību tālumā un vidējā attālumā, radot neatkarību no brillēm ikdienas aktivitātēs, izņemot tuvumu, lasīšanu — tam nepieciešam korekcija. 

Trifokālās IOL

Šo IOL uzdevums ir radīt skaidras redzes fokusu dažādos attālumos, tādējādi nodrošinot augstākā līmeņa neatkarību no brillēm. Lēcas darbību rada izmantotais gaismas difrakcijas princips, ko nodrošina lēcā iestrādātie specifiska dizaina riņķi — difrak­cijas zonas.

Acs dabiskā lēca, pateicoties akomodācijas procesam, nodrošina nepārtrauktu skaidru redzi gan tālumā, gan tuvumā dažādos attālumos. Akomodācijas spēja nemanāmi samazinās jau no dzimšanas, apmēram 40 gadu vecumā tā kļūst nepietiekama, lai spētu skaidri redzēt tuvumā. Šajā vecumā parādās nepieciešamība pēc tuvuma un vidējā attāluma brillēm.

Kataraktas operācijas laikā cilvēkam praktiski zūd akomodācija. To var kompensēt, implantējot trifokālo IOL. Tādējādi tiek radīta spēja redzēt visos attālumos, nelietojot brilles. 

Shariot Macula Lens 

Pasaulē no vecuma makulas deģenerācijas un citiem tīklenes centrālās daļas bojājumiem (diabētiskās retinopātijas, deģeneratīvas tuvredzības u.c. iemeslu dēļ) cieš ievērojams skaits pacientu. Tas ir iemesls vājredzībai, zaudētai spējai lasīt, skatīt sīkas detaļas.

Šiem pacientiem “parasta” kataraktas operācija uzlabo spēju orientēties telpā, bet tuvuma redze jūtami neuzlabojas. Tā kļūst gaišāka, bet saglabājas sūdzības par neskaidru redzi centrālajā daļā. Ir “pelēks pleķis” acu priekšā, kas traucē gan tālumā, gan tuvumā. Šo situāciju var uzlabot brilles, ko lieto kopā ar dažādiem optiskiem palīglīdzekļiem — lupām, teleskopiem, elektroniskām iekārtām.

Viens no veiksmīgākajiem risinājumiem, kā uzlabot šo pacientu dzīves kvalitāti, spēju redzēt tuvumā, ir Shariot Macula Lens (SML, 4. attēls). SML ir intraokulāra lēca ar speciālu optikas centru, kurā papildus ir +10,0 dioptriju liels palielinājums. SML lēca ir intraokulārā lupa, kas neārstē tīkleni, bet palielina fokusēto jeb aplūkojamo attēlu. Palielinājums rada iespēju saskatīt detaļas telpā, uzlabojas redze tuvumā un lasītspēja 15 cm attālumā.

Lupa nerada šķēršļus tīklenes tālākai ārstēšanai vai izmeklējumiem. Tā paredzēta pacientiem, kuriem izoperēta dabiskā lēca un implantēta IOL. SML ir sekundārā IOL, ko implantē uz primārās IOL (5. attēls). SML var implantēt kataraktas operācijas laikā — vienā etapā. Var veikt divas atsevišķas operācijas — pirmo veic kataraktas operāciju, bet lupu implantē pēc mēneša vai vēlāk (nav laika ierobežojumu). To, vai SML pacientam ir piemērota un dos vēlamo rezultātu, rūpīgi izvērtē ārstu un optometristu kopdarbā. 

No 2021. gada klīnika “Acu veselības centrs” ir sociāls uzņēmums. Tā kā lielākajai daļai pacientu SML nozīmē lielas izmaksas (~ 1200 eiro), tādējādi šo tuvuma redzes uzlabošanu bieži padarot nepieejamu, mēs projekta “Atbalsts sociālajai uzņēmējdarbībai” ietvaros esam saņēmuši Eiropas sociālo fondu atbalstu. Projekta “Iespēja redzēt” ietvaros pacientiem ar tīklenes centrālās daļas bojājumiem “Acu veselības centrs” nodrošina SML bez maksas. 

Noslēgumā

Šis ir plašu iespēju laiks, kad inovācijas strauji attīstās, ir daudz informācijas, straujš dzīves ritms. Pareizās izvēles, veiksmīga slimību ārstēšana var notikt tikai ciešā sadarbībā un uzticībā starp pacientiem, ārstiem un visu medicīnisko personālu.