Kādas vakcīnas rekomendē pieaugušajiem bez konkrētiem riska faktoriem?
Šobrīd izdota jau trešā versija rokasgrāmatai “Praktiskas rekomendācijas vakcinācijai pieaugušajiem un riska grupu indivīdiem Latvijā”, kura kopš 2022. gada maija elektroniski skatāma SPKC mājaslapā. Šajās rekomendācijās tabulas formātā izkārtota informācija par vakcīnām, ko rekomendē jebkuram cilvēkam noteiktā vecumposmā, un vakcīnām, kas rekomendētas tikai īpašu indikāciju gadījumā.
Rekomendācijas vispārējai populācijai: 1) Covid–19 vakcinācija — divas vai trīs devas, ņemot vērā riska grupu, un balstvakcīna ne agrāk kā trīs mēnešus pēc primārās vakcinācijas, 2) difterija/stingumkrampji — balstvakcīna ik desmit gadus pēc pamata vakcīnas, 3) CPV (cilvēka papilomas vīruss) — trīs devas (gan sievietei, gan vīrietim, ja iepriekš nav ievadīta CPV vakcīna), turklāt joprojām jāturpina skrīninga citoloģiskie izmeklējumi, 4) ērču encefalīta vakcīna — paturot prātā, ka, ja pieaugušajam nokavēta kārtējā balstvakcinācija, nav nepieciešams atkārtoti sākt pamatvakcināciju vai noteikt antivielu līmeni, 5) HepB vakcīna — trīs devas, 6) gripa — viena deva katras gripas sezonas laikā, 7) MMR — ja nav datu par imunizāciju bērnībā, tad viena vai divas MMR vakcīnas ar četru nedēļu intervālu (vakcīna nav indicēta tiem, kas dzimuši pirms 1957. gada), 8) HZV (jostas roze) no 50 gadu vecuma — divas devas ar 2—6 mēnešu intervālu, 9) VZV (vējbakas) — divas devas, ja nav datu par pieaugušā vakcināciju vai pārslimotu infekciju, 10) PCV (Str. pneumoniae) no 65 gadu vecuma — viena deva, balstvakcinācija nav nepieciešama; ja iepriekš ievadīta PPSV23, tad PCV13, PCV15 vai PCV20 vakcīna jāievada ne ātrāk kā gadu pēc vakcinācijas ar PPSV23. [1]
Vai Latvijā ir arī rekomendācijas bērniem?
Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas mājaslapas sadaļā “Rekomendācijas un vadlīnijas” lasāmas 2019. gadā izstrādātas vadlīnijas par riska grupu vakcināciju bērniem un sniegtas imunizācijas shēmas gadījumiem, kad vakcinācija pēc Latvijas vakcinācijas kalendāra (skatāms SPKC mājaslapā) ir iekavēta.
Šajās rekomendācijās apkopota informācija par tādām bērnu riska grupām kā priekšlaikus un ar mazu svaru dzimušie, pacienti ar hroniskām plaušu un elpceļu slimībām, kardiovaskulārām slimībām, neiroloģiskām neiromuskulārām slimībām, hronisku nieru slimību, nieru mazspēju, nefrotisko sindromu, hroniskām aknu slimībām, metaboliskām slimībām, ļaundabīgām slimībām, kā arī aprakstīta taktika gadījumiem, ja bieži tiek pārlieti asins produkti, ilglaicīgi tiek lietots aspirīns vai ir ievietots kohleārais implants. [2]
Vai seniori ir pietiekami informēti par nepieciešamajām vakcīnām?
Pieaugošas dzīvildzes fonā pieaug arī risks saslimt ar infekcijas slimībām. Šobrīd senioru vecumā tiek rekomendēts plašs klāsts vakcīnu, piemēram, sezonālā gripas vakcīna, pneimokoku vakcīna, herpes zoster vakcīna un stingumkrampju vakcīna. Par šo četru vakcīnkontrolējamo slimību izpratni un informētību tika veikts pētījums senioriem četrās Eiropas valstīs — Francijā, Ungārijā, Itālijā un Nīderlandē.
Kā izrādās, senioru izpratne un zināšanas par gripu un stingumkrampjiem un par vakcīnas nepieciešamību to profilaksei ir samērā labas, turpretī izpratne par pneimokoku un herpes zoster infekciju un vakcinācijas nepieciešamību — vāja.
Pētījuma dalībnieki norāda, ka viņiem vajadzētu vairāk informācijas par vakcīnām, potenciālajām blaknēm, kontrindikācijām, aizsardzības ilgumu, lai veicinātu izvēli par labu vakcinācijai. Par svarīgākajiem informācijas sniegšanā un vakcīnu nodrošināšanā visās Eiropas valstīs tika nosaukti ģimenes ārsti. [9]
Kā grūtnieces uztver rekomendāciju vakcinēties pret Covid–19?
Itālijas vietējie dati rāda, ka 2021. gadā augusi nepieciešamība pēc grūtnieču stacionēšanas intensīvās terapijas nodaļā Covid–19 infekcijas dēļ. Līdzīgi dati ziņoti arī Lielbritānijā. Lai noskaidrotu grūtnieču viedokli par Covid–19 vakcināciju, Itālijā veikts vietēja mēroga šķērsgriezuma pētījums anonīmas anketas veidā 926 grūtniecēm.
Vismaz vienu vakcīnas devu aptaujas laikā bija saņēmušas 210 grūtnieces (22,7 %). Pētījumā secināts, ka lielāka vakcinācijas aptvere ir grūtnieču grupā ar augstāko vai vidējo izglītību, strādājošām (nekā mājsaimniecēm), kā arī grūtniecēm ar kādu hronisku blakusslimību. Galvenais iemesls vakcinēties pārsvarā ir topošā bērniņa pasargāšana no smagas Covid–19 infekcijas riska. Nekādas rekomendācijas no veselības aprūpes speciālistiem nebija saņēmušas 42 % nevakcinēto grūtnieču, bet 20,1 % grūtnieču nevakcinējās baiļu dēļ. [3]
Jāuzsver, ka viena no riska grupām Latvijā, kam rekomendēta vakcinācija pret Covid–19, ir tieši grūtnieces. [1]
Vai tad difteriju neesam jau izskauduši?
2022. gada nogalē saņemti satraucoši dati, ka Eiropā novērojams difterijas gadījumu skaita pieaugums. Līdz 2022. gada 2. decembrim desmit Eiropas valstis bija ziņojušas par 232 difterijas gadījumiem, kas reģistrēti šā gada laikā: 64 Vācijā, 53 Lielbritānijā, 42 Austrijā, 25 Šveicē, 18 Beļģijā, 14 Francijā, septiņi Norvēģijā, pieci Nīderlandē, trīs Itālijā un viens Spānijā. Sešdesmit seši no tiem bijuši difterijas ādas formas. [4]
Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2021.—2027. gadam paredz, ka difterijas izskaušanas nolūkā līdz 2027. gadam vismaz 95 % vakcinācijas aptvere jāsasniedz bērniem līdz septiņiem gadiem, 93 % pusaudžiem, 57 % pieaugušajiem. [5] SPKC ziņo, ka difterijas/stingumkrampju vakcinācijas aptvere Latvijā 2021. gadā pieaugušajiem ir vien 52,8 % un pusaudžiem līdz 14 gadiem vien 68,3 %.
Vidējā saslimstība Latvijā piecos gados (2017.—2021. gadā) ir 0,1 gadījums uz 100 000 iedzīvotāju. Nāves gadījumi piecos gados bijuši divi (viens 2017. gadā, viens 2019. gadā). [1]
Kāds ir ieguvums no CPV vakcīnas?
Katru gadu dzemdes kakla vēzis pasaulē skar ~ 528 tūkstošus sieviešu un izraisa ap 266 000 nāves gadījumu. Galvenais dzemdes kakla un citu CPV infekcijas izraisīto audzēju iemesls ir ilgstoša inficēšanās ar augsta riska CPV tipiem. [1]
Dāņu dati rāda, ka dzemdes kakla pirmsvēža stāvokļu un vēža sastopamība mazinās kopš CPV vakcinācijas ieviešanas un jo īpaši kopš vakcīnas saņēmēju grupu paplašināšanas (CPV vakcīna 2008. gadā meitenēm 13—15 gadu vecumā, 2009. gadā CPV vakcīna iekļauta bērnu vakcinācijas kalendārā un 2012. gadā — visām sievietēm līdz 27 gadu vecumam). 2013.—2019. gadā samazinājies gan CIN3, gan adenokarcinomas in situ, gan plakanšūnu karcinomas sastopamības biežums. [6]
Latvijā līdztekus valsts apmaksātai 12—17 gadus vecu meiteņu vakcinācijai pret CPV kopš 2022. gada 1. janvāra vakcināciju pret CPV valsts apmaksā arī 12—14 gadus veciem zēniem. Pieaugušo grupā vakcinācija pret CPV rekomendējama gan vīriešiem, gan sievietēm līdz aptuveni 55 gadu vecumam. [1; 7]
Vakcinācija pret ērču encefalītu — kāda ir situācija Eiropā?
Kā izrādās, kādā 2020. gadā veiktā pētījumā par ērču encefalīta (ĒE) vakcinācijas paradumiem Latvija no 20 Eiropas valstīm uzrādījusi visaugstāko izpratnes rādītāju (90 %) par ĒE bīstamību un vakcinācijas nozīmīgumu.
Zemākais rādītājs Eiropas endēmiskajā zonā ziņots Rumānijas iedzīvotājiem (23 %).
Lai gan iedzīvotāji ziņo par samērā augstiem stingumkrampju, masalu un gripas vakcīnas aptveres rādītājiem (visās Eiropas valstīs kopā), vidēji tikai 22 % endēmisko zonu un 5 % ne–endēmisko zonu iedzīvotāji saņēmuši ĒE vakcīnu. Un atkal viena no līderēm ir Latvija, kur ērču encefalīta vakcīnu bija saņēmuši 62 % no aptaujātajiem. Pirmajā vietā ierindojās Austrija, uzrādot 81 % saņēmēju. Aptaujas brīdī no vakcinētajiem 70 % austriešu un 62 % latviešu bija saņēmuši jau vismaz trīs ĒE vakcīnas devas (tajā pašā laikā Polijā un Slovākijā attiecīgi 51 % un 47 % bija saņēmuši tikai vienu vakcīnas devu).
Kā visefektīvāko faktoru, lai vakcinētos pret ĒE, aptaujātie gan endēmiskās, gan ārpus endēmiskās zonas valstīs minēja ārsta rekomendācijas. Tāpat nozīmīga bija paša cilvēka izpratne par sevis pasargāšanu un potenciālo ērču ekspozīciju, kā arī bailes saslimt ar ērču encefalītu. Arī mājdzīvnieks, kas iet ārā, bija motivējošs faktors vakcinēties. [8]
MMR vakcīna ārpus ierastajām vecuma kategorijām — vai droši?
MMR vakcīna rutīnā lielā daļā valstu tiek ievadīta 12—15 mēnešu vecumā, otrā deva nodrošināta 4—6 gadu vecumā. Tomēr ir dažādi apsvērumi, kad MMR vakcīna jāievada citā laikā, pārsvarā novēloti. Lai noskaidrotu, kāda ir MMR vakcīnas imunogenitāte un drošuma profils ārpus ierastajām vecuma indikācijām, tika veikts sistemātisks literatūras pārskats.
No visiem apskatītajiem nejaušināti kontrolētajiem pētījumiem tikai vienā bija ziņots par serokonversijas rādītājiem MMR vakcīnai zīdaiņiem 9 mēnešu vecumā: 87,4 % masalām, 92,3 % epidēmiskajam parotītam un 91,2 % masaliņām. Septiņi pētījumi ziņoja par imunogenitāti un drošuma profilu vakcinācijai virs septiņu gadu vecuma. Serokonversijas rādītāji variēja šādās robežās: 96—100 % (masalas), 65—100 % (epidēmiskais parotīts) un 91—100 % (masaliņas). Biežākās blaknes bija drudzis (5,2—8,7 % gadījumu), reakcija injekcijas vietā (2—33,3 %) un masalām/masaliņām līdzīgi izsitumi (0,4 %). MMR vakcīna ir imunogēna un labi panesama pacientiem pēc septiņu gadu vecuma. [10]
Astmas un HOPS pacients — lielāks herpes zoster risks?
Jaunākās meta–analīzes dati ziņo, ka bronhiālās astmas un HOPS pacientiem risks herpes zoster infekcijai ir paaugstināts attiecīgi par 24 % un 41 %. Risks pastāv jebkurā pacienta vecumā, taču pieaug pacientiem, kas ikdienā lieto inhalācijas ar kortikosteroīdiem. Tajā pašā laikā vakcinācijas aptvere pret herpes zoster pacientiem pēc 50 gadu vecuma ar kādu no minētajām plaušu slimībām ir mazāka nekā vispārējā populācijā šajā vecumgrupā, attiecīgi norādot uz klīnicistu un pacientu nepietiekamo izpratni par potenciālajiem riskiem. [11]
Nedzīvo zoster vakcīnu Latvijā rekomendē veseliem pieaugušajiem ≥ 50 gadu vecumā. Atsevišķās situācijās vakcināciju var rekomendēt arī jaunākiem pieaugušajiem ar zināmiem riska faktoriem, piemēram, primāru vai sekundāru imūndeficītu, kā arī situācijās, kad nākotnē plānots sākt terapiju ar imūnsupresīvu līdzekli lielās devās. [1]
Sadzīvē iegūta pneimonija — kāda ir pneimokoku vakcīnas nozīme?
Sadzīvē iegūta pneimokoku pneimonija raksturota kā viens no galvenajiem mirstības iemesliem, īpaši bērniem un senioriem. Kopš konjugēto pneimokoku vakcīnu iekļaušanas bērnu vakcinācijas kalendārā (Latvijā kopš 2010. gada [1]), ziņots par saslimstības biežuma samazinājumu. Vienlaikus tiek ziņots arī par vakcīnās neiekļauto pneimokoku serotipu sastopamības pieaugumu. Tāpēc Itālijā veikts pētījums, kur analizēts sadzīvē iegūtas pneimonijas (SIP) izraisītājs, serotipējot pacientus pēc 65 gadu vecuma.
No analizētajiem 1155 SIP gadījumiem (pacientu vidējais vecums 79,4 gadi; 92,2 % vismaz viena blakusslimība) 13,1 % bija pneimokoku izraisīta SIP. Visizplatītākie serotipi bija 3. (2 %), 8. (1,7 %), 22F (0,8 %) un 11A (0,7 %). Visi šie serotipi nosegti jaunajā PCV20 vakcīnā. Ļoti invazīvie serotipi (1., 5., 7F un 8.) kopumā izraisīja 2,1 % no pneimokoku SIP gadījumiem. PCV13 vakcīna nosedz 3,3 % no visiem SIP izraisošiem pneimokoku serotipiem, PCV15 — 4,4 % un PCV20 — 7,5 %. [12].
