Nr. 5 (266)
Ieva Ruža, interniste, endokrinoloģe, RAKUS klīnikas “Gaiļezers” Endokrinoloģijas nodaļa, RSU Iekšķīgo slimību katedra
Ar lielu interesi izpētīju publikācijas jaunajā Doctus numurā un secināju — man patiešām patīk šie kaleidoskopi! Gan savulaik rezidentūrā, gan gadu gaitā no jaunākiem kolēģiem, pētot mācību rotāciju grafikus, reizēm dzirdēts retorisks jautājums: “Kādēļ gan lai es ietu uz šo nodaļu?! Man nekad mūžā to nevajadzēs!” Tomēr no katras specialitātes varam paņemt ko derīgu, kādu klīnisko pieredzi, jaunumu, knifiņu, iepazīt kolēģus, atrast padomdevējus.
Ne visiem kolēģiem ir laiks un iespējas izsekot starptautiskajām publikācijām oriģinālvalodā, tāpēc šādi apkopojumi ir ļoti rosinoši. Nav mūsu spēkos apgūt visu, un es nemaz nekaunos atzīt robus savās zināšanās, jo ārsti mācās visu mūžu. Katrā rakstā atradu kādas pērles, ko noglabāt savam klīniskajam darbam.
Lai gan ikdienā strādāju par endokrinoloģi, sirdī un dvēselē esmu arī interniste, saglabājot plašāku skatu uz cilvēka veselības problēmām. Esmu pateicīga saviem neoficiālajiem skolotājiem, izciliem klīnicistiem Dr. Edmundam Jansonam, Dr. Intai Leitānei, Dr. Gunai Krūmiņai un daudziem citiem par iespēju vērot personalizēto jeb holistisko pieeju pacientu aprūpē, vēl pirms šie principi kļuva populāri visās medicīnas nozarēs. To arī novēlētu kolēģiem šajā pavasarī — augt kopā, balstot un iedvesmojot citam citu, īpaši jaunos prātus medicīnā!