PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
Šī vietne ir paredzēta veselības aprūpes speciālistiem

Glikēmijas paškontrole pacientiem ar cukura diabētu

I. Pavliņa, I. Rasa
Cukura diabēts ir hroniska slimība, kuras prevalence pieaug, sasniedzot epidēmijas apmērus un palielinot veselības aprūpes izdevumus visā pasaulē. Glikēmijas paškontrole nozīmē to, ka cukura diabēta pacients (vai viņa līdzcilvēki) regulāri ar glikometru un ar teststrēmelēm nosaka glikozes līmeni asinīs. Glikēmijas paškontrole ir cukura diabēta (CD) aprūpes standarts un apmācības un terapijas neatņemama sastāvdaļa.

Glikēmijas paškontroles process

Glikēmijas paškontroli var veikt gan mājās, gan sabiedriskās vietās - darbā, kino, ceļojumā. Tas jāņem vērā, lai izvēlētos pacientam piemērotāko glikometru. Arī pacienta vēlmes, līdzestība, individuālās vajadzības un CD izraisītās komplikācijas un blakus slimības jāprecizē, lai izvēlētos piemērotāko glikometru. Līdz ar to glikometra izvēle kļūst individuāla, tāpat kā individualizēta ir arī antidiabētiskā terapija.

Visbiežāk asins paraugus glikēmijas noteikšanai iegūst, veicot dūrienu pirkstgalā. Pēdējos gados daudz plašāk izmanto glikometrus un arī autolancetes ar mērķi iegūt asins paraugu paškontroles nolūkos no t.s. alternatīvajām vietām. Asins paraugus no alternatīvajām vietām iesaka izmantot gadījumos, ja glikēmija ir relatīvi stabila. Nav vēlams izmantot asins paraugus no alternatīvajām vietām gadījumos, ja glikēmija strauji palielinās vai pazeminās vai ja pagājušas mazāk nekā 2 stundas pēc ēdienreizes, fiziskas slodzes, insulīna injekcijas, kā arī CD pacientiem ar hipoglikēmiju nejušanas sindromu. CD pacientam un ārstam jāpārliecinās, ka konkrētais glikometrs piemērots asins paraugu iegūšanai no alternatīvām vietām.

Glikēmijas paškontroles mērķi

Mērķa glikēmija CD pacientiem, veicot paškontroli ar glikometru, tukšā dūšā un pirms ēdienreizēm ir 3,9-6,1 mmol/l; 2 stundas pēc ēdienreizēm - zem 7,8 mmol/l. [1] Glikēmijas paškontroles mērķa lielumu katram CD pacientam ārsts nosaka individuāli.

Kontrolējot glikēmiju tukšā dūšā un pēc ēšanas un sasniedzot glikēmijas mērķa lielumu tuvu normālam līmenim vai normālu līmeni, samazinās CD komplikāciju risks. Neveicot glikēmijas paškontroli, pieaug CD mikrovaskulāro un makrovaskulāro CD komplikāciju risks.

Glikēmijas paškontroles ieguvumi

Glikēmijas paškontroles rezultāti CD pacientam parāda aktuālo glikēmiju un motivē CD pacientu veikt attiecīgas izmaiņas dzīvesveidā, kā arī norāda par nepieciešamību mainīt antidiabētisko terapiju un antidiabētisko līdzekļu devas.

Glikēmijas paškontrole samazina hipoglikēmiju vai hiperglikēmiju risku un ļauj novērst asimptomātisku hipoglikēmiju vai hiperglikēmiju. Daudzu valstu (t.sk. arī Latvijas) nacionālās CD vadlīnijas rekomendē glikēmijas paškontroli kā CD apmācības un CD aprūpes sastāvdaļu. Galvenie ieguvumi no paškontroles:

  • paškontrole palīdz CD pacientam kopā ar ārstu labāk adaptēt diētas plānu, fiziskās aktivitātes un antidiabētiskos medikamentus, sekot antidiabētiskās terapijas izmaiņām un to ietekmei uz glikēmiju;
  • regulāra un bieža paškontrole ir viens no līdzekļiem glikēmijas mērķu sasniegšanā;
    Paškontroles ieguvumi un trūkumi Paškontroles ieguvumi un trūkumi
    1. tabula
    Paškontroles ieguvumi un trūkumi
  • paškontrole ir arī viens no līdzekļiem līdzestības palielināšanai;
  • paškontrole nodrošina glikēmijas rezultātu apskati reāllaikā;
  • glikēmijas paškontroles rezultāti ļauj agrīni atklāt nepietiekami labi kompensētu CD, palielinātu glikēmiju un laikus mainīt antidiabētisko terapiju;
  • pacients ar CD grib zināt savus glikēmijas rādītājus.

Ieguvumi un trūkumi no paškontroles apkopoti 1. tabulā.

Glikēmijas paškontroles rezultātā uzlabojas CD pacientu dzīves kvalitāte un palielinās paredzamā dzīvildze! Glikēmijas paškontrole samazina saslimstību par 32% un nāvi par 51% (ROSSO pētījums) (skat. 1. attēlu).

Pētījumi par ieguvumiem no paškontroles

Ieguvumi no glikēmijas paškontroles intensificētās terapijas grupā ir pierādīti 1. tipa un 2. tipa CD gadījumā. 1993. gadā Diabetes Control and Complication Trial Research Group (DCCT) pētījumā pierādīja, ka intensificēta insulīnterapija ar glikēmijas paškontroli aizkavē CD vēlīno komplikāciju attīstību un progresēšanu pacientiem ar 1. tipa CD.

Mirstības rādītāji pacientiem ar vai bez glikēmijas paškontroles ROSSO pētījumā Mirstības rādītāji pacientiem ar vai bez glikēmijas paškontroles ROSSO pētījumā
1. attēls
Mirstības rādītāji pacientiem ar vai bez glikēmijas paškontroles ROSSO pētījumā

Arī 1998. gadā United Kingdom Prospective Diabetes Study Group (UKPDS) pētījums pierādīja, ka intensīva glikēmijas paškontrole insulīnterapijas un tabletēto antidiabētisko medikamentu grupā 2. tipa CD pacientiem samazina mikrovaskulārās komplikācijas.

DCCT, UKPDS un Kumamoto pētījumi pierādīja, ka visu veidu CD komplikācijas, galvenokārt mikrovaskulārās, var samazināt, veicot glikēmijas paškontroli, atbilstīgi koriģējot antidiabētisko terapiju vai mainot antidiabētiskās ārstēšanas shēmu pēc glikēmijas paškontroles rezultātiem (skat. 2. tabulu).

DCCT pētījuma pagarinājums DCCT-EDIC pētījums pierādīja ne tikai CD mikrovaskulāro komplikāciju samazināšanos, bet arī makrovaskulāro komplikāciju samazināšanos (skat. 2. attēlu).

HbA1c samazināšana mazina 1. un 2. tipa CD komplikācijas HbA1c samazināšana mazina 1. un 2. tipa CD komplikācijas
2. tabula
HbA1c samazināšana mazina 1. un 2. tipa CD komplikācijas

Pētījumi ar 2. tipa cukura diabēta pacientiem

Pašreizējo pētījumu par 2. tipa CD (terapijā lietoti tabletētie medikamenti) un glikēmijas paškontroli dati skaidri parāda glikēmijas paškontroles efektivitāti, uzlabojot diabēta metabolo kompensāciju pacientiem, kas terapijā lieto insulīna preparātus.

Nejaušināti kontrolēti pētījumi:

  • HbA1C pazeminās pētījuma un kontrolgrupā intensīvas ārstēšanas rezultātā (King-Drew Medical Center Trial, ESMON, DINAMIC);
  • HbA1C pazeminās, ja vienlaikus veic apmācību par CD (German-Austrian trial)

3. attēlā parādīta paškontroles saistība ar labāku glikēmijas kontroli 2. tipa CD pacientiem bez insulīnterapijas (pēc 8 randomizētu kontrolētu pētījumu (RKP) datiem).

Arī citas meta-analīzes, piemēram, 6 RKP analīze [5] pacientiem ar 2. tipa CD, kas terapijā nesaņēma insulīnterapiju, pierādīja, ka glikēmijas paškontrole statistiski nozīmīgi samazināja HbA1c - par 0,39%, salīdzinot ar kontroles grupu. HbA1c samazināšanās par 0,39% saskaņā ar UKPDS datiem nozīmē, ka CD mikrovaskulāro komplikāciju risks samazinās par 14%.

Glikēmijas paškontrole samazina makrovaskulārās  CD komplikācijas DCCT-EDIC pētījumos [2] Glikēmijas paškontrole samazina makrovaskulārās  CD komplikācijas DCCT-EDIC pētījumos [2]
2. attēls
Glikēmijas paškontrole samazina makrovaskulārās CD komplikācijas DCCT-EDIC pētījumos [2]

Glikēmijas paškontroles rezultātu ietekmējošie faktori

Daži glikēmijas teststrēmeļu veidi satur glikozes dehidrogenāzes pirokvinolīna kvinonu (GDPK). Šādos gadījumos novēro reakciju ar maltozi, galaktozi, ksilozi un citiem pēc ķīmiskās uzbūves līdzīgiem cukuriem un mērījumu rezultāts ir pseidopaaugstināts - nav iespējams iegūt hipoglikēmijai atbilstīgu rezultātu.

Ja pacients, kam ir CD, ārstēšanā lieto medikamentus (skat. 3. tabulu) vai pacientam, kam ir CD, veic peritoneālo dialīzi, tad ar šīm glikēmijas teststrēmelēm veiktie paškontroles mērījumu rezultāti būs neprecīzi. Ārstam un pacientam jāseko norādēm, ka glikēmijas teststrēmeles satur GDPK.

Paškontroles rezultātu ietekmē maltozi saturoši medikamenti [3] Paškontroles rezultātu ietekmē maltozi saturoši medikamenti [3]
3. tabula
Paškontroles rezultātu ietekmē maltozi saturoši medikamenti [3]

Glikēmijas paškontroles rezultātu ietekmējošo faktoru piemērs attēlots 4. tabulā.

Glikēmijas paškontroles biežums

Optimāls glikēmijas paškontroles biežums un laika režīms ir atkarīgs no pacienta individuālās situācijas un lielākoties dienu no dienas atbilstīgi aktivitātēm un vispārējam veselības stāvoklim. Glikēmijas paškontroles mērķa lielumi jānosaka individualizēti, lai, sasniedzot glikēmijas mērķa lielumus, pilnībā izvairītos no smagām hipoglikēmijas epizodēm un minimizētu arī vieglas līdz vidēji smagas hipoglikēmijas epizodes. Glikēmijas paškontroles biežums saistīts ar diabēta metabolās kompensācijas un HbA1c uzlabošanos (skat. 3 attēlu).

Gadījumi, kad paškontrole jāveic biežāk:

Glikēmijas paškontroles rezultātu ietekmējošo faktoru piemēri Glikēmijas paškontroles rezultātu ietekmējošo faktoru piemēri
4. tabula
Glikēmijas paškontroles rezultātu ietekmējošo faktoru piemēri

  • akūta slimība un hronisku slimību paasinājums;
  • antidiabētisko medikamentu maiņa;
  • ekstremālas stresa situācijas, ierastā dzīvesveida kardinālas izmaiņas;
  • grūtniecība;
  • pacienti ar hipoglikēmijas neatpazīšanas sindromu un recidivējošām hipoglikēmijām;
  • vadot automašīnu;
  • pacientiem ar insulīnterapiju, lai noteiktu un novērstu hipoglikēmijas;
  • ja notikusi insulīna devu vai tabletēto medikamentu devu korekcija;
  • fiziskas slodzes laikā.

Glikēmijas paškontroles biežums pēc cukura diabēta tipa

Paškontrole saistīta ar labāku glikēmijas kontroli  2. tipa CD pacientiem bez insulīnterapijas [4] Paškontrole saistīta ar labāku glikēmijas kontroli  2. tipa CD pacientiem bez insulīnterapijas [4]
3. attēls
Paškontrole saistīta ar labāku glikēmijas kontroli 2. tipa CD pacientiem bez insulīnterapijas [4]

  • 1. tipa CD pacientiem- vismaz 4reizes dienā;
  • 2. tipa CD pacientiem, kas ārstēti ar in sulīnterapiju,- tikpat bieži kā 1.tipa CD pacientiem;
  • Pacientiem ar 2.tipa CD un ārstētiem ar orāliem antidiabētiskiem medikamentiem- 2-4reizes dienā.
  • Pacientiem ar sliktu CD kompensāciju un blakusslimību paasinājumiem-biežāk nekā parasti!
  • Vismaz 2reizes dienā un reizi nedēļā pilnu profilu, ja nav sasniegti glikēmijas mērķa lielumi.

Glikēmijas paškontroles pieraksti

Glikēmijas paškontroles dienasgrāmatu vai elektronisko dienasgrāmatu var izmantot, lai veiktu glikēmijas paškontroles pierakstus. Glikēmijas paškontroles pierakstos jānorāda: laiks, datums, paškontroles rezultāts, insulīna devas, diētas pārkāpumi, notikumi, piemēram, slimība, viesības, fiziskās aktivitātes. Glikēmijas paškontroles pieraksti vienmēr jāņem līdzi uz konsultāciju pie veselības aprūpes speciālista, t.sk. arī pie endokrinologa, lai veiktu terapijas korekciju un analizētu datus.

Secinājumi

Glikēmijas paškontrole palīdz CD pacientiem:

  • individualizēt glikēmijas mērķa lielumus un atvieglo to sasniegšanu;
  • pacientiem ar CD un viņa ģimenes locekļiem ikdienā atbilstīgi diētas plānam, fiziskajām aktivitātēm, medikamentiem katrā atsevišķā dienā piemērot antidiabētiskās terapijas režīmu;
  • panākt īstermiņa un ilgtermiņa metabolo kompensāciju, lai novērstu īstermiņa un ilgtermiņa CD komplikācijas;
  • palīdz uzturēt un uzlabot cukura diabēta aprūpes motivāciju;
  • uzlabot pašsajūtu;
  • palielināt pašapziņu, ka pats pacients ar CD var kontrolēt savu CD;
  • iedrošina pacientu apmācībai par diabētu.

Glikēmijas paškontrole palīdz CD pacienta ārstam:

  • sniedz informāciju par glikēmiju reāllaikā un dažādos diennakts laikos;
  • lai ārsts izvērtētu CD metabolo kompensāciju, nepieciešams gan HbA1C rādītājs, gan glikēmijas paškontroles dati.
  • Atcerieties! Glikēmijas paškontrole samazina morbiditāti par 32% un mortalitāti par 51%!

Glikēmijas paškontrole jāveic visiem CD pacientiem!

Literatūra

  1. 2. tipa cukura diabēta profilakses, diagnostikas un ārstēšanas vadlīnijas. 2007.
  2. DCCT-EDIC Study Research group. N Engl J Med, 2005; 353: 2643-2653.
  3. Dungan K, et al. Diabetes care. 2007.
  4. Salon NR Jr, et al. Curr Med Res Opin, 2005; 21: 173-183.
  5. Chou ChW, et al. Diabetes Care. 2005.
Raksts žurnālā