Vai automobilis kļūs par veselības platformu?
Ford autokompānija paziņojusi, ka nākotnē automašīna varētu kļūt par līdzvērtīgu instrumentu pacientu rokās, kāds ir viedtālrunis vai plaukstdators, lai pacients sekotu līdzi savai veselībai.
Anita Eglīte, endokrinoloģe un ģimenes ārste Jēkabpilī
Lai nepazaudētu sevi darbā un iegūtu jaunas zināšanas, iesaku izlasīt jauno Doctus žurnālu - kā vienmēr daudzpusīgu un interesantu.
Var sākt ar rakstu par dusmīgu pacientu un dusmīgu ārstu. Pilnīgi piekrītu dr. I. Vārpai, ka "nevari būt labs ārsts, ja cilvēcīgi būsi depresīvs, īgņa, kašķīgs". Raksts dod padomus, kā atjaunoties (arī darba vietā!), lai nesadegtu.
Šajā numurā atrodami interesanti raksti ar diskusijām, kas ne tikai informē, bet liek arī domāt (A. Stāka - par aknu ehinokokozi un S. Rozīte - par vakcināciju). Kā vienmēr izcils ir Mārcis Leja - viņa rakstā par pretiekaisuma līdzekļiem atradīsit noderīgus ieteikumus, ja pacientam bijusi asiņošana. Bet raksti par bronhiālo astmu bērniem (L. Ozola) un arteriālās hipertensijas ārstēšanu (A. Kozlovska) būs noderīgi gan ambulatori, gan stacionārā strādājošiem: precīzas norādes ārstēšanas taktikai, riska faktoriem un izmeklēšanai.
Ar interesi izlasīju par histoloģijas profesori Ainu Dālmani un viņas hobiju tamborēšanu. Profesore no krāsainiem dzīpariem tamborē uzskates materiālus histoloģijā. "Medicīna ir profesija, zinātne un māksla." Aina Dālmane ir spilgts šā teiciena apliecinājums.
Ford autokompānija paziņojusi, ka nākotnē automašīna varētu kļūt par līdzvērtīgu instrumentu pacientu rokās, kāds ir viedtālrunis vai plaukstdators, lai pacients sekotu līdzi savai veselībai.
Arteriāla hipertensija (AH) ir viens no galvenajiem riska faktoriem kardiovaskulāriem un cerebrovaskulāriem notikumiem. AH ir ļoti plaši izplatīta saslimšana visā pasaulē un arī Latvijā. 1991. gadā Latvijā, 1997. gadā Rīgā un 2000. gadā Kuldīgas novadā veikti epidemioloģiskie pētījumi, kur secināts, ka apmēram pusei iedzīvotāju ir paaugstināts asinsspiediens (AS), bet vecuma grupās pēc 60 gadiem arteriāla hipertensija tika konstatēta 75% iedzīvotāju. Lai mazinātu kardiovaskulāro un cerebrovaskulāro notikumu risku, svarīgi normalizēt AS. Šajā rakstā apkopotas jaunākās AH ārstēšanas tendences.
Vārds “radiācija” cilvēces lielākajai daļai izraisa paniku un baiļu izjūtu, jo pasaulē valda priekšstats, ka radiācija ir kaut kas ļoti slikts un bīstams, ka tās iedarbība izraisa iedzimtas slimības, ļaundabīgus audzējus un nāvi. Bailes pastiprina neziņa, informācijas trūkums, indivīda fantāzijas lidojums un fakts, ka cilvēka organismā nav neviena maņu orgāna, kas varētu atpazīt radiāciju, jo radiāciju nevar redzēt, tai nav ne smaržas, ne garšas.
Osteoartrīts ir visā pasaulē visbiežākā artrīta forma un viens no galvenajiem iemesliem sāpēm un invaliditātei. Simptomātisku osteoartrītu novēro 2–3% populācijas. Visbiežāk slimība kļūst simptomātiska 40–50 gadu vecumā, un gandrīz visiem cilvēkiem pēc 80 gadu vecuma var novērot osteoartrīta radioloģiskās izmaiņas, lai gan šīs izmaiņas var būt arī asimptomātiskas. Slimības plašā izplatība sabiedrībai rada ievērojamas izmaksas – gan tiešas (vizītes pie ārsta, medikamentu iegāde, ķirurģiska ārstēšana), gan netiešas (darbaspēju zudums u.c.).
2010. gada 3.–4. septembrī Rīgā notika 3. Baltijas Osteoporozes kongress. Osteoporoze ir viena no biežākajām slimībām, un to konstatē sievietēm un vīriešiem visās pasaules valstīs, radot būtisku sociālo un ekonomisko slogu. Kongresā piedalījās ne tikai osteoporozes jomā tieši iesaistītie speciālisti, bet arī reimatologi, endokrinologi, neirologi, nefrologi, ģimenes ārsti, ginekologi, internisti un radiologi. Šajā rakstā esam apkopojuši svarīgākās atziņas no kongresa.
Stroncija ranelātam ir būtiski lielāka kaula atjaunošanas aktivitāte nekā bieži izrakstītajam bifosfonātam alendronātam – to pierāda visu laiku lielākā biopsiju pētījuma rezultāti, kas šā gada 24. martā tika prezentēti Eiropas Osteoporozes un osteoartrīta kongresā (ECCEO11-IOF) Valensijā. [1]
Cukura diabēts ir hroniska slimība, kuras prevalence pieaug, sasniedzot epidēmijas apmērus un palielinot veselības aprūpes izdevumus visā pasaulē. Glikēmijas paškontrole nozīmē to, ka cukura diabēta pacients (vai viņa līdzcilvēki) regulāri ar glikometru un ar teststrēmelēm nosaka glikozes līmeni asinīs. Glikēmijas paškontrole ir cukura diabēta (CD) aprūpes standarts un apmācības un terapijas neatņemama sastāvdaļa.
Mūsdienās no astmas cieš vairāk nekā 300 miljoni cilvēku. Tā ir biežāk sastopamā hroniskā slimība bērnu vecumā. [1] Lai pievērstu sabiedrības, arī ārstu un valdības pārstāvju uzmanību šai problēmai, ik gadu maija pirmajā otrdienā pasaulē tiek atzīmēta Astmas diena, ko rīko Pasaules Astmas iniciatīvas organizācija (GINA – Global Initiative for Asthma). Šajā rakstā aplūkoti vairāku vadlīniju ieteikumi akūtas astmas ārstēšanā pacientiem bērnu vecumā.
Ik gadu vairāk nekā pusotrs tūkstotis pacientu Latvijā tiek stacionēti peptiskas čūlas slimības dēļ. Pēc Veselības Ekonomikas centra datiem 2009. gadā čūlas slimības dēļ stacionāros miruši 70 pacienti. Čūlas perforācijas ārstētas pavisam 456 pacientiem, no kuriem 7,5% miruši. Gandrīz visi pacienti operēti neatliekamā kārtā. Savukārt asiņošanu dēļ stacionēts nedaudz vairāk par 900 pacientiem, mirstība šajā grupā bijusi 5,3%. Tā kā iespējama efektīva asiņošanas apturēšana endoskopiski, operēti tikai 12,2% no stacionārā ārstētajiem pacientiem ar asiņošanu. [1] Vai šo statistiku iespējams uzlabot?
Lai gan vakcinācija ir viens no galvenajiem un iedarbīgākajiem veselības profilakses veidiem un kopumā vienmēr ir lētāka un izdevīgāka par ārstēšanu un rehabilitāciju – kā indivīdam, tā valstij, tomēr gan sabiedrībā, gan speciālistiem ir divi atšķirīgi viedokļi: par vakcināciju un pret vakcināciju. Tāpēc šajā rakstā apkopoti jaunāko pētījumu rezultāti par vakcināciju un tās sniegtajām priekšrocībām. Pētījumu atziņas komentā infektologs Uga Dumpis.
Echinococcus multilocularis ir ļaundabīgs parazīts, kas tika konstatēts arī šajā klīniskajā gadījumā. Tas ir izplatīts tikai salīdzinoši nelielā ģeogrāfiskā teritorijā, tomēr tā biežums pieaug arī Latvijā. Acīmredzot tas saistīts ar grauzēju populācijām un klimata izmaiņām. Galvenā šīs slimības problēma – parazīts veido cistas cilvēka organismā. Parasti slimība sākas aknās, tad aiziet uz smadzenēm, kauliem, nierēm. Šoreiz par to, kā tika diagnosticēta ehinokokoze un kādas ir terapijas iespējas.
Manuālā terapija jeb manuālā medicīna ir medicīnas zinātnes virziens, kas pēta cilvēka balsta–kustību sistēmas funkcionālo traucējumu cēloņus un attīstības mehānismus. Manuālās medicīnas speciālistiem ir specifiskas diagnostikas, ārstēšanas un profilakses metodes, kur ārsta galvenais instruments ir zināšanas, intelektuālais potenciāls un galu galā rokas.
Profesore Aina Dālmane ir kā grāmata – nevis pavirši pāršķirama, bet lēni, pamatīgi lasāma: bieza, lasītāju nomīlētiem lapu stūrīšiem un stingriem vākiem. 8. aprīlī profesorei bija 85. dzimšanas diena. Tiekamies Medicīnas muzeja bibliotēkā, kur profesore šopavasar iegriežas ik ceturtdienu, gatavodamās savām divām izstādēm – grāmatu izstādei Latvijas Universitātes bibliotēkas filiālē Medicīnas fakultātē un embrioģenēzes tamborējumu izstādei Medicīnas muzejā. Profesores tamborējumi ir neparasti, apaļi dzijas maketi – mīksti, krāsaini, tādi, ko gribas aptaustīt un izpētīt.
Ja ielūkotos prognožu kristālbumbā, ko mēs tur ieraudzītu? Varbūt pacientu, kurš daudz retāk ver ārsta kabineta durvis, bet kuram vienmēr līdzi ir minidators–sensors, kas monitorē veselības stāvokļa pamatrādītājus un briesmu gadījumā signalizē, kā jārīkojas. Varbūt pacients konsultēsies ar savu psihoterapeitu, dermatologu un izpildīs fizioterapeita ieteikumus mājās pie datora ekrāna, izmantojot vebkameras.
Ja biznesa vidē vārdi “mentors” un “mentorings” dzirdēti ne tik reti, tad medicīnas vidē tie skan kaut kā neierasti. Kaut mentorings nav nekas cits kā atbalstošas attiecības, profesionāla draudzība, kad tiek nodotas gan specifiskās zināšanas, knifi, kontakti, gan dzīves gudrība, ko nevar uziet bibliotēkā, šķirstot biezas grāmatas. Vārds “mentorings” atvasināts no grieķu vārda Mentor – tā Homēra eposā Odiseja sauca Odiseja dēla Tēlemaha audzinātāju, gudru sirmgalvi. Vai Latvijas jaunajiem censoņiem ir savi “gudrie sirmgalvji” vai arī, medicīnai komercializējoties, zināšanas tomēr arvien biežāk kļūst par kapitālu, ar kuru nemaz tā negribas dalīties “pa labi un kreisi” un tās tiek pieturētas? Kā skolotāji izraugās sava darba turpinātājus – protežē? Un kādu ceļu iet jaunie kolēģi, lai vecākie viņus pamanītu? Un ko iesākt nozarēs, kas ir jaunas un kur nav gudrās aizmugures?
Rosīgas dienas pievakare slimnīcā. Aiz muguras smagas sarunas ar pacientu tuviniekiem un milzu kaudze sarakstītu slimības vēsturu, jo aizvietots arī kolēģis, kas devies uz konferenci. Tuvojas darba cēliena beigas, jādodas izpildīt vecāku pienākums – jāizņem atvase no bērnudārza, bet daži nodaļas pacienti joprojām iestrēguši pie invazīvo procedūru kabineta. Māsiņa, kas menedžē šo plūsmu, paceltā balsī atcērt dakterim, ka būs jāpagaida, tas nekas, ka pulkstenis jau pieci. Pretī nāk cits pacients, uzrunā dakteri un saņem dusmu šalti, ka slimnīcas gaitenis nav domāts pacientu pieņemšanai!
Uz 10 jautājumiem par farmacietu profesijas tālāko attīstību, prestižu, par aptieku ķēdēm, kā arī par pieciem biedrības prezidentes amatā pavadītiem mēnešiem atbild Latvijas Farmaceitu biedrības prezidente KITIJA BLUMFELDE
Aprīlī interesenti varēja piedalīties mediķu karjeras dienās pat pa divi lāgi – vietējo un starptautisko darba devēju pārstāvētās. Tās atgādināja šūpoles, kur viena otrai pretī nostājušās dažādas svara kategorijas.