Kā sezona var ietekmēt cilvēka pašsajūtu?
Cilvēka garastāvokli ļoti izteikti ietekmē gadalaiks. Smadzeņu kognitīvo un neiroendokrīno funkciju ietekmē izmaiņas laikapstākļos, dienas/nakts ciklā, afektu kontrolē. Konstatētas izmaiņas serotonīna, dopamīna un citu bioķīmisku, garastāvokli ietekmējošu vielu koncentrācijā.
Serotonīna izdalīšanās un pārveidošanās smadzenēs ir tieši saistīta ar saules staru ekspozīcijas ilgumu dienas laikā: jo vairāk gaismas, jo vairāk serotonīna. Rasti pierādījumi tam, ka gadalaiku maiņa ietekmē cilvēka garastāvokli, enerģijas līmeni, veiktspēju dienas laikā, agresivitāti, arī hronotipu, miegu, ēšanas ritmu, metabolisko funkciju, termoregulāciju, autonomo funkciju, neirotransmiteru, hormonu darbību.
Tieši tāpēc tik izplatītas ir sezonāla tipa depresijas, dažādi miega traucējumi. [1]
Ar ko atšķiras sezonāla un ar sezonu nesaistīta depresija?
Pēc SSK–10 kritērijiem sezonālas depresijas gadījumā jābūt vismaz trim secīgām depresijas epizodēm ikgadēji, sākoties un beidzoties apmēram 90 dienu periodā. Tātad sezonālu depresiju no nesezonālas atšķir pēc epizožu īslaicīguma, nevis specifiskiem simptomiem.
Tomēr to raksturo vairāki atipiski depresijas simptomi: palielināta apetīte, svara pieaugums, hipersomnija. Pētījumos rasta saistība ar izteiktāk pavājinātām darba un kognitīvajām spējām nekā nesezonālas depresijas gadījumā. [2]
Gaismas terapija vai kognitīvi biheiviorālā terapija?
2016. gadā publicētā pētījumā salīdzināta kognitīvi biheiviorālā terapija (KBT) un gaismas terapija pacientiem ar sezonāli afektīviem traucējumiem divus gadus ilgā apsekošanas periodā.
Interesanti, ka gadu pēc KBT vai gaismas terapijas netika atrastas nekādas atšķirības terapeitiskajā iznākumā. Taču nākamajā gadā KBT uzrādīja labākus rezultātus — mazāks rekurences gadījumu skaits (27,3 % pret 45,6 %), vieglāki simptomi, lielāks skaits remisiju. Tātad labāka terapijas izvēle ilgtermiņā pacientiem ar sezonāli afektīviem traucējumiem ir KBT. [3]
Vai agomelatonīnu var rekomendēt pacientiem ar sezonālu depresiju?
Visbiežāk sezonāli afektīvi traucējumi pacientiem izpaužas rudens—ziemas periodā, tam seko remisija vai hipomaniakāla (retāk maniakāla) epizode. Viena no metodēm, ko iesaka šiem pacientiem, ir gaismas terapija jeb fototerapija.
Diemžēl lielai daļai šo pacientu nepieciešama arī farmakoterapija, antidepresantu lietošana. Agomelatonīna farmakoloģiskā darbība ir citāda nekā pārējiem antidepresantiem — tas ir melatonīna agonists un selektīvs serotonīna agonists. Melatonīna funkcija pārsvarā ir diennakts ritmu resinhronizācija, uzlabojot miegu. Viena no indikācijām, kad agomelatonīns var noderēt, ir arī sezonāli afektīvi traucējumi.
Taču jāņem vērā, ka, nozīmējot šo zāļvielu pacientam, rūpīgi jāseko līdzi aknu rādītājiem potenciālas hepatotoksicitātes dēļ. [4; 5]
Fluoksetīns vai fototerapija?
Salīdzinot šīs metodes, var secināt, ka abas ir noderīgas un ar labu efektu sezonālu afektīvu traucējumu gadījumā. Taču jāņem vērā, ka fluoksetīna (20 mg/dienā) gadījumā var būt izteiktākas blaknes: uzbudinājums, miega traucējumi, palpitācija.
Foto jeb gaismas terapija (10 000 luksi dienā 30 minūtes) nodrošināja nedaudz ātrāku pacienta atbildreakciju uz terapiju, bet ilgtermiņā atšķirības nav vērojamas, tāpēc vēl viens klīniskais faktors, kas jāņem vērā terapijas izvēlē, ir pacienta vēlmes. [6]
Miega traucējumi sievietēm pēc menopauzes — citaloprāms vai venlafaksīns?
Miega traucējumi ir bieža problēma sievietēm gan pirms menopauzes, gan pēc tās. Taču jāņem vērā, ka sievietei menopauzes vecumā miega traucējumu iespējamība ir 3,4 reizes lielāka nekā iedzīvotājiem kopumā.
Viens no iemesliem miega traucējumiem ir karstuma viļņi. Ir stingra saistība starp menopauzi un depresiju, kas var būt daudzfaktoru, turklāt bezmiegs ir viens no palaidējfaktoriem, jo izjauc pacientes diennakts ritmu.
Salīdzinot citaloprāmu un venlafaksīnu, secināts, ka abi ir vienlīdz efektīvi miega traucējumu nomākšanai, tikai citaloprāms veiksmīgāk mazina karstuma viļņus, venlafaksīns — depresiju. [7]
Šēgrena sindroma maska — depresīvie simptomi?
Šēgrena sindroms ir diezgan bieža autoimūna slimība, kam raksturīgs hronisks iekaisums asaru un siekalu dziedzeros. Visbiežāk tas izpaužas ar sausu muti un sausas acs sindromu. Tomēr kāds klīniskais gadījums pierādīja, ka sindroms var maskēties un sākotnēji izpausties ar tādiem psihiatriskiem simptomiem kā depresija, uzbudinājums un aizkaitināmība.
Kādai 35 gadus vecai sievietei diagnosticēja sezonālu depresiju, jo nomākts garastāvoklis, obsesija, kompulsijas, hronisks nogurums, ģeneralizētas muskuļu un locītavu sāpes vairāk izteikti izpaudās pavasarī. Pacientei ordinēja mirtazapīnu 30 mg/kg un venlafaksīnu 75 mg dienā. Bet paralēli iepriekš minētajiem simptomiem pacientei jau ilgus gadus bija sausas acis, sausuma sajūta mutē.
Bioķīmiskajās analīzēs pacientei konstatēja pozitīvas ANA antivielas, gļotādu biopsija apstiprināja Šēgrena sindromu. Pēc hidroksihlorokvīna sulfāta pievienošanas antidepresantiem mēneša laikā tika sasniegta pilna remisija un depresīvie traucējumi nākamajā pavasarī neatkārtojās. [8]
Kāpēc svarīgi, lai D vitamīna līmenis būtu normas robežās?
Kalcitriols ietekmē lielu skaitu neirotransmiteru funkciju un neirotropos faktorus, kas atbild par mentālo veselību. Depresīvu traucējumu gadījumā vērā ņemami pierādījumi atbalsta hipotēzi par pazeminātu D vitamīna līmeni asinīs. D vitamīnu aktīvi pēta arī sezonālu afektīvu traucējumu sakarā, īpaši tā saikni ar hipofīzes—melatonīna sistēmas darbības funkciju.
Ir ļoti labi dokumentēts tas, kā D vitamīna līmenis mainās pa gadalaikiem, liekot aizdomāties par tā lomu sezonālu traucējumu attīstībā. Viens no šādiem klīniskiem gadījumiem prezentēts publikācijā 2010. gadā: 52 gadus vecam vīrietim depresijas epizodes katru gadu atgriezās aptuveni vienā un tajā pašā laikā (vēlā oktobrī) ar izteikti nomāktu garastāvokli, astēniju, interešu zudumu, hipersomniju un pavājinātu libido.
Pacientam pēc ilgstošas citu medikamentu lietošanas izrakstīja holekalciferolu 4000 DV/dienā. Iznākumā iegūts pozitīvs terapeitisks rezultāts, ko apstiprināja arī pacienta sieva. [9]
Ko no sezonālas depresijas pacienta gaidīt vasarā?
Ļoti liela daļa pacientu vasarā dzīvo bailēs par ziemas sezonu un gaidāmo depresijas epizodi. Šīs bailes negatīvi ietekmē pacienta dzīves kvalitāti arī no depresijas brīvajos periodos. Ir seši faktori, kas ietekmē pacienta motivāciju profilaktiski strādāt ar sevi, lai mazinātu potenciālo sezonāli afektīvo traucējumu izpausmju spektru.
Šie faktori ir zināšanas par slimību un par profilakses pasākumu iespējamību, iepriekšēja pieredze, ārstējot akūto fāzi, ārstēšanas pieejamība, vēlēšanās uzņemties atbildību par sevi, sociālā un darba vide, tāpat arī veselības aprūpes sistēma.
Šiem pacientiem arī vasarā kā profilaktiskie pasākumi ieteiktas pārmaiņas dzīvesveidā (fiziskas aktivitātes, uzturēšanās ārtelpās, sabalansēta diēta, atvaļinājums saulainās vietās), antidepresanti (profilaktiski vai uzturošā devā), gaismas terapija, psihoterapija, D vitamīna suplementi, relaksācijas metodes, alternatīvā medicīna. [10]
Vai ir dabiski līdzekļi sezonāli afektīvu traucējumu profilaksei?
Vismazāk invazīva un dabiska metode šo traucējumu ārstēšanā ir jau iepriekš pieminētā gaismas terapija: 2500 luksi 2 stundas (no 6.00 līdz 8.00) normalizē ķermeņa temperatūru, kortizola līmeni asinīs, uzlabo garastāvokli.
Pacientiem ar sezonāli afektīviem traucējumiem rekomendēts arī triptofāns. No dabas zālēm vērtīga ir divšķautņu asinszāle (Hypericus perforatum), kas dažādos pētījumos pierādīta kā veiksmīga izvēle vidēji smagas un vieglas depresijas ārstēšanā. Mazinās nogurums, trauksme, letarģija, noregulējas apetīte, libido un miegs.
Jāatceras arī melatonīns, jo tas palīdz diennakts ritmu regulācijā, uzlabo miega kvalitāti šiem pacientiem. [11]
