Dr. med. Ainārs Rudzītis, kardiologs
Ir gods uzrunāt kolēģus pirmajā 2020. gada Doctus numurā — šķiet, ka šim apaļajam gadskaitlim ir jābūt īpašam Latvijas medicīnas vēsturē. Taču visu atbildību uzlikt skaitļu kombinācijai nebūtu pareizi. Mums pašiem ir jābūt vēstures veidotājiem, aktualitāšu noteicējiem un attīstības virzītājiem.
Kurš gan labāk par mediķiem apzinās cēloņu un seku sakarību?! Man kā ārstam ar interesi par retajām slimībām īpaši saistoša šķiet personības intervija ar profesoru Edvīnu Miklaševiču. Viņa vārdiem runājot, “ģenētika ir mūs panākusi un iekausta no aizmugures”. Klīniskā medicīna bez ģenētikas pētniecības mūsdienās vairs nav iedomājama. Tas sasaucas ar kolēģu aprakstīto interesanto klīnisko gadījumu par reto Behčeta jeb “Zīda ceļa” slimību, kurai etioloģija nav zināma, bet ir zināms ģenētiskais pamats.
Šogad atzīmējam māsu profesijas pamatlicējas Florences Naitingeilas divsimto jubileju. Sarunā ar Latvijas Māsu asociācijas prezidenti Ditu Raisku atklājas satraucoši fakti par medicīnas māsu trūkumu un darba apstākļiem Latvijā. Domāju, ka māsas profesijas reanimācija šobrīd medicīnā ir prioritāte Nr. 1.
Intervija ar bērnu kardioķirurgu profesoru Ari Lāci iedvesmos gan rezidentu, gan pieredzējušu kolēģi. Neapstāties, nepadoties, bet izmantot visu potenciālu, ko dzīve mums ir devusi, — tādam vajadzētu būt ārsta mūžam. Un mīlestība!
Aicinu visus kolēģus atcerēties, kas mūsu darbā ir svarīgākais un kāpēc mēs ejam uz darbu. Visa centrā ir pacients! Vēlu visiem kolēģiem un Doctus lasītājiem 2020. gadā veselību un iedvesmu darbā. Neaizmirsīsim sarunāties savā starpā!