Estētiskā medicīna Latvijā. No kurienes nākam, kur esam?

Svarīgākais - atbildīga kompleksā pieeja

M. Rēvalds definē estētisko medicīnu: "Vienā pusē polarizējot plastisko ķirurģiju, otrā - kosmetoloģiju, kas ietver kompleksu pieeju, dažādas aparāttehnoloģiskas metodes, lāzertertehnoloģijas ar dažādiem iedarbības principiem, kā arī manuālās metodes. Vēl šai nozarei vēlas pievienoties wellness un spa, kur gan vairāk tiek sniegta relaksācija, mazāk ir ārstniecisko faktoru. Kopumā skaistuma industrijā notiek disciplīnu pārklāšanās."

Īpaši M. Rēvalds uzver atbildīgo attieksmi pret pacientu, izvērtējot iespējamos sarežģījumus un katram pielāgojot individuālu risinājumu: "Piemēram, pirms krūšu kopšanas procedūru sākuma būtiski ultrasonogrāfiski pārbaudīt, vai nav ļaundabīgu procesu. Tāpat reizēm pacientiem ir nepieciešama psihologa konsultācija, jo skaistuma problēmas nereti ir domāšanā. Svarīgi laikus diagnosticēt pacientus, kas cieš no anoreksijas. Savukārt nevēlams apmatojums reizēm var būt saistīts ar endokrinoloģiskām problēmām. Šāda kompleksā pieeja dažādu estētisku problēmu risinājumā ir tikai dažās klīnikās Latvijā. Diemžēl daudzviet skaistuma nozares speciālisti nespēj izprast dažādu problēmu cēloņus un sakarības. Notiek cīņa ar sekām."

Lai veiksmīgi darbotos estētiskās medicīna jomā, pēc M. Rēvalda domām, būtiski darīt to, kas balstīts pierādījumos un kam ir racionāls pamatojums, katram pielāgojot individuālu risinājumu. Būtiska ir arī personāla profesionalitāte, lai strādātu ārsti kosmetologi vai ārsti, kas ieguvuši papildprasmes dažādos specializācijas kursos, piemēram, spa rituālu, dažādu masāžu tehniku veicēji u. c. Un ne mazāk svarīgas ir tehnoloģijas - infrastruktūra, kas spēj nodrošināt augstu pakalpojuma kvalitāti un rezultātus. Piemēram, Veselības centrs 4 izmanto tehnoloģijas, kam nav alternatīvas Latvijā un pat Ziemeļ­eiropā. Kopumā VC4 un filiālēs ir 24 lāzeri un IPL iekārtas - lielākais skaits Baltijas valstīs un, iespējams, Ziemeļeiropā.

Nozares speciālistu spektrā M. Rēvalds ietver ārstus (dermatologs, trihologs, kosmetologs, manuālais terapeits, fizioterapeits, imunologs, ginekologs, endokrinologs, radiologs, uztura speciālists, psihoterapeits) un skaistuma profesionāļus (kosmētiķis, podiatrijas speciālists, frizieris, ķermeņa kopšanas speciālists).

Bez prasmīga personāla, tehnoloģijām un medicīniskā aprīkojuma trešais būtiskais nozari balstošais valis ir ārstnieciskā kosmētika.

Nozares viena no atslēgām ir individuāla attieksme pret klientu ar mērķi darīt klientu/klienti apmierinātu, lai viņš/viņa būtu harmonijā ar sevi un apkārtējiem.

No skaistuma terapijas skatpunkta

N. Janaus uzsver trīs būtiskākās lietas, kas šobrīd nozīmīgi ietekmē nozari. Pirmkārt, jauni kosmētikas produkti: "Aizvien jaunu, sarežģītu ražošanas iespēju ienākšana profesionālās kosmētikas produktu radīšanā būtiski ietekmē nozari; var tikai apbrīnot kosmētikas aktīvo sastāvdaļu iedarbības rezultātus un diapazonu, tostarp cilmes šūnu izmantošanu skaistumterapijā."

Otra būtiska ietekme ir modernajām aparāttehnoloģijām: "Tās kompetenti izmantojot, atsevišķi vai kombinācijā ar manuālajām tehnikām, sniedz lielisku rezultātu. Vai tas mūsdienās nav labākais piedāvājums steidzīgajam klientam, kurš sevis palutināšanai var atļauties vien kādu stundiņu, bet efekts ir vajadzīgs maksimāls? Tiesa, vēl joprojām dzīvo apgalvojums, ka nav nekā labāka par kosmētiķes rokām, kas nomierina, sniedz psiholoģisku komfortu. Jā, taču - vai vienmēr iespējamo efektu? Izvēle lai paliek klienta ziņā."

Treškārt, skaistuma biznesā strauji ienācis spa. N. Janaus spriež, ka pie mums spa varētu būt sava veida kūrortoloģijas tradīciju turpinājums, kas piedāvā lielisku relaksāciju, iespēju izbaudīt harmoniju ar dabu, gūt fizisko un garīgo labsajūtu.

Uz visa šā fona N. Janaus īpaši uzsver kvalificēta speciālista lomu: "Pāri visam nepieciešama pakalpojuma kvalitāte - tātad augstas profesionālās kvalifikācijas speciālists, kas pārzina un izprot norises cilvēka organismā, kosmētikas produktu iedarbības iespējas, tāds, kurš, nekaitējot klientam, spēj kompetenti veikt sejas ādas un ķermeņa kopšanas, klienta labsajūtu veicinošas kosmētiskās procedūras. Tātad svarīga ir laba profesionālā izglītība, profesijas prestižs, pat sava veida misijas apziņa, lai kos mētiķis neizmainītos sīknaudā, bet atrastu cienīgu vietu darba tirgū tagad un nākotnē."

Raksturojot vēsturisko kosmetoloģijas attīstību, N. Janaus atgriežas 1930. gadu Latvijā, kad brīvvalsts laikā Rīgā bija pirmie Latvijas kosmētiķu kursi, ko vadīja dr. Ance Vitenberga-Baķis. "Toreiz darbojās desmitiem kosmētisko kabinetu, kur strādāja skaistuma kopšanas speciālistes, kas sevi dēvēja par kosmētiķēm, - daudzas ar ārsta diplomu. Tolaik praktiskā kosmetoloģija balstījās zviedru skolas tradīcijās un Parīzes salonos iegūtā profesionālā pieredzē. Populārais žurnāls Atpūta pastāvīgajā skaistumkopšanai veltītajā rubrikā līdzās kosmētikas un higiēnas produktu reklāmai publicēja dr. A. Vitenbergas-Baķis, dr. Klāras Stakēnas, dr. Elīzes Kronbergas, dr. Irēnas Azaces rak­stus, kur bija paustas atziņas par cilvēka skaistuma, veselības un dzīvesveida ciešo saikni un savstarpējo mijiedarbi."

N. Janaus stāsta, ka Padomju Latvijas laikā kosmetoloģijas tradīciju aktīvi ietekmējusi pieredzes bagātā krievu kosmetoloģijas skola. Tolaik ārstnieciskā kosmetoloģija valstī bijusi stingri reglamentēta. Šajā jomā strādāja mediķi, kas ar toreizējās Veselības ministrijas rekomendāciju speciālās zināšanas un prasmes ieguva un papildināja skaistuma institūtos Maskavā, Minskā, Ļeņingradā (tagad - Sanktpēterburga). Rīgā darbojās četri kosmetoloģiskie kabineti, kas 1989. gadā tika apvienoti Rīgas Ārstnieciskajā dziedinātavā, kur strādāja 11 dermatolovenerologi un 21 kosmētiķe. Līdztekus ārstnieciskajai kosmetoloģijai Sadzīves pakalpojumu kombināta paspārnē izveidojās otrs kosmetoloģijas atzars ar akcentu uz dekoratīvo kosmētiku, piedāvājot kosmetologu sagatavošanas kursus, kur stingrā prasība pēc medicīnas pamatizglītības pamazām gāja zudībā.

Šobrīd Latvijā situācija kosmetoloģijas profesionalitātes jomā ir neviennozīmīga. Šādas situācijas aizsākums meklējams laikā, kad atjaunotajā Latvijā, brīvā tirgus un iespējamās vieglās peļņas iedvesmoti, kosmetoloģijā ienāca uzņēmēji. Tad cits pēc cita tika atvērti kosmētiskie kabineti, kur vajadzēja speciālistus. Tos apmācīja īslaicīgos kursos, ko nereti vadīja neprofesionāļi, pat ne skaistumkopšanas praktiķi.

Lai situāciju mainītu, nozares profesionāļi izveidoja iniciatīvas grupu, un 1995. gadā tika nodibināta Latvijas Kosmētiķu un kosmetologu asociācija, tās pirmā prezidente bija ārste kosmetoloģe Dr. med., asoc. prof. Ināra Ančupāne. Patlaban asociācija apvieno 485 profesionāļus, tās prezidente ir dr. Olga Stoļarova.

Asociācija piedalījusies profesionālās izglītības sistēmas izveidē. Ir izstrādāts un ieviests kosmētiķa profesijas standarts, kosmētiķu profesionālās kvalifikācijas pilnveides sistēma, ir noteikta sertifikācijas un resertifikācijas kārtība. Pastāvīgi notiek semināri, konferences, diskusijas, profesionālās meistarības konkursi.

Asociācijas darbs ir novērtēts starptautiski. 2004. gadā asociāciju uzņēma CIDESCO (Comite International d'Estetique et de Cosmetologie), lielākajā un prestižākajā skaistumterapijas speciālistu starptautiskajā organizācijā. Tās mērķis un uzdevums - uzturēt augstus profesionālos standartus kosmētisko pakalpojumu jomā, to nodrošinot ar CIDESCO apmācības programmām, ko pasaulē īsteno ap 300 CIDESCO skolu. Dalība CIDESCO ļauj salīdzināt un izvērtēt Latvijas pieredzi un apgūt un iepazīties ar citu valstu pieredzi.

Pēc Latvijas likumdošanas normām, lai kļūtu par kosmētiķi, jāapgūst valsts akreditēta vidējās profesionālās izglītības programma kosmetoloģijā:

• personām ar vispārējo vidējo izglītību tās ir 3120stundas (2gadi),
• personām ar vidējo profesionālo izglītību medicīnas nozarē - 960stundas.

Lai saņemtu kvalifikāciju "kosmētiķis", izglītības programmas beigās jākārto centralizēts profesionālās kvalifikācijas eksāmens. Savukārt prakses tiesības specialitātē tiek iegūtas pēc sertifikācijas eksāmena nokārtošanas, ko dokumentāri apliecina saņemtais kosmētiķa valsts sertifikāts, kas jāatjauno ik pēc pieciem gadiem.

"Taču dzīvē diemžēl likums nereti tiek apiets ar līkumu!" stāsta N. Janaus. "Var tikai pabrīnīties, cik nekaunīgi dažs labs mācību centrs profesionālās izglītības programmas vietā interesentiem "ierunā" profesionālās pilnveides vai kādu citu vārdā nenosauktu apmācību programmu, apgalvojot, ka tā ir īstā, pēc tam gan esot jānokārto sertifikācijas eksāmens. Un kursu beidzēji nāk uz asociāciju pēc kosmētiķa sertifikāta, ne viens vien vispār bez medicīniskās izglītības. Nesaņem."

Vērtējot šā brīža situāciju, N. Janaus spriež, ka šobrīd kosmētiķa profesija ir vērtība, kas savās mājās tā īsti nav pamanīta un adekvāti novērtēta. Patlaban tiek domāts par kosmētiķa profesijas statusa maiņu, lai kosmētiķis vairs netiktu pieskaitīts ārstniecības personām. "Mūs izbrīna Ārstu biedrības paustā ignorance, ko vērtējam kā nekorektu attieksmi pret skaistumkopšanas nozarē lielāko, reāli darbojošos profesionālo asociāciju."

N. Janaus uzskata, ka konkurence uz biznesa principiem skaistumterapijas jomā ir nevietā. "Runa ir par izglītības kvalitāti, atbildību, cilvēka veselību. Potenciālie klienti, ar savu maciņu nobalsojuši par pakalpojumu, iespējams, sagaidīs apdraudējumu veselībai, komplikācijas, kļūmīgus ieteikumus, nekompetenti veiktas procedūras un diez ko vēl. Ekonomiskā krīze jauc arī skaistuma biznesa vidi." N. Janaus atklāj, ka nereti pat labi speciālisti kļūst par uz mājām staigātājiem vai mājās strādātājiem. "Tas ne tikai rada negodīgu konkurenci darba tirgū, bet arī bīstamību sabiedrībai. Rezultātā slimu klientu ārstēsim uz veselības budžeta rēķina. Lai arī mūsdienu klients ir izglītots un vajadzīgo informāciju atrod internetā, tomēr par nekvalitatīvi veiktu kosmētisko pakalpojumu seku bīstamību arī mediķiem, žurnālistiem, pašiem nozares profesionāļiem būtu aktīvi un intensīvi jārunā ar sabiedrību."

Estētiskā medicīna = plastiskā ķirurģija

Pēc P. Lauča domām, estētiskā medicīna ir mākslīgi radīts apzīmējums: "Tādas estētiskās medicīnas nav vai arī zem tās jumta vēlas pārcelties skaistuma industrijas dažādie pārstāvji. Manā izpratnē estētiskā medicīna ir plastiskā ķirurģija ar tās galvenajiem virzieniem - rekonstruktīvā, estētiskā un rokas ķirurģija, ārzemēs vēl šai jomai pieskaita sejas un žokļu rekonstruktīvo ķirurģiju, Latvijā šī nozare darbojas atsevišķi."

Šobrīd statistisko datu par veiktajām operācijām praktiski nav - valsts šādu statistiku nevāc, neuzskaita, jo šīs operācijas nav valsts kompensējamo sarakstā, ķirurgi praktizē privāti.

Pēc asociācijas datiem, asociācijas biedri kopā "treknajos gados" ik gadu veikuši aptuveni 800-1000 krūšu palielināšanas operāciju. Globālā krīze darbu apjomu ievērojami samazinājusi.

Šobrīd plastisko ķirurgu asociācija kā sabiedriska organizācija apvieno sertificētus un privāti praktizējošus plastikas ķirurgus. Tajā aktīvi darbojas 26 biedri.