Dr. EVIJA RODKE, plastikas ķirurģe
Šis gads man ir iesācies spilgti, jautri, dzirksteļojoši... Ar īstu, skaistu, baltu ziemu kā bērnībā, ar jautru Jaungada nakti kopā ar draugiem mediķiem un mūsu kuplajām ģimenēm, ar žurnāla Doctus mazliet noslēpumaino piedāvājumu ļauties pārvērtībām. Un tā vien šķiet - atkal gaidāms kas īsts, tīrs un skaists.
Lasot šo žurnāla numuru, mani pārņēma gan pacilājošs noskaņojums, gan patiesa interese, gan prieks atgriezties klīniskajā internajā medicīnā. "Ja esi vienkārši ārsts un neesi mākslinieks, tad nevari būt labs ārsts," saka dr. Andris Skride rakstā par savu aizraušanos - kino. Tas ir tik patiesi! Mēs visi kaut kādā ziņā esam mākslinieki. Lai varētu darīt pamatdarbu, ir jāuzlādējas, aktīvi jāatpūšas, jāpiepildās emocionāli... Un otrādi: lai pilnvērtīgi un ar baudu dzīvotu - mums vajag mūsu darbu!
Šobrīd cilvēka dzīves ilgums un līdz ar to prasības pēc augstākas dzīves kvalitātes tikai palielinās. Pasaulē valda medicīnas, kosmētikas, estētikas iespēju uzplaukums. Ļoti interesants, dziļi izskaidrojošs raksts šajā numurā ir par hialuronskābi - pasaules līderi injekciju jomā. Ar interesi lasīju arī par antioksidantiem.
Pasaulē notiek strauja globalizācija. Lai kur mēs ceļotu: uz Indiju, Arābu Emirātiem, Ēģipti, Turciju - visur (nu jau arī Latvijā) tiek piedāvāta henna, tāpēc man aktuāls šķita raksts par šo vielu un tetovējumiem, matu krāsošanu, kosmētiskajiem līdzekļiem un to mijiedarbību.
Baltā tīģera gads... rets, skaists, karalisks dzīvnieks - nu jau pasaulē uz izzušanas robežas. Tas mani liek domāt par kolēģu izbraukšanu no valsts un ārsta darbu ārzemēs... Ar lepnumu un prieku lasīju par savu kursa biedreni Vitu Zīderi. Bet tik ļoti gribas novēlēt arī pasaules profesionāļu, kongresu un paraugoperāciju mazpamazītiņām ievilkšanu Latvijā...
Pavisam nesen - rudenī - piedalījos skaisti organizētā, pret medicīnas komercializēšanos vērstā, atkārtotā Hipokrata zvēresta nodošanas ceremonijā senā ārsta dzimšanas un darbošanās dzimtenē Kosas salā Grieķijā. Tas lika man vēlreiz iedziļināties un pārdomāt šā zvēresta vārdus.
Mīļie kolēģi, lai mums visiem stipra un laba, tīra un balta sirds!
Elektrokardiogrāfiska (EKG) monitorēšana ir neatņemama un plaši izmantojama dažādu slimību izmeklēšanas daļa, kas nepieciešama gan diagnozes noteikšanai, gan pacientu novērošanā. Piedāvājam literatūras apskatu par pasaulē šobrīd rekomendētām EKG monitorēšanas metodēm, aprīkojumu un indikācijām.
“Es esmu visnelaimīgākais cilvēks pasaulē. Ja manas izjūtas varētu sadalīt vienlīdzīgi starp visu cilvēci, tad uz zemes neredzētu nevienu priecīgu seju. Es nezinu, vai man jebkad kļūs labāk. Man ir spēcīga nojauta, ka nekļūs. Es tā vairs nespēju.” Tā XIX gadsimtā savas izjūtas aprakstījis slavenais ASV prezidents Ābrahams Linkolns, kurš esot sirdzis ar “melanholiju”. Tolaik nebija gandrīz nekādu iespēju prezidentam palīdzēt. Šodien depresijas terapijas iespējas ir ārkārtīgi plašas. Šā raksta mērķis – apskatīt depresijas medikamentozās terapijas jaunākās iespējas.
Hroniski aizcietējumi ir bieži sastopams simptoms diviem līdz 27 procentiem Rietumu valstu populācijā. [1; 2; 3] Savukārt ASV gada laikā ar aizcietējumu problēmām pie ārsta devušies vairāk nekā 2,5 miljoni cilvēku, 92 000 hospitalizēti, iztērēti simtiem tūkstoši dolāru laksatīvo medikamentu iegādei.
Līdzekļi, kas spēj veicināt sirds saraušanās spējas, ir minēti jau vissenākajos medicīnas traktātos. Leģenda vēsta, ka Senajā Ēģiptē, lai risinātu mūžseno tēvu un dēlu problēmu faraona galmā, vecajam faraonam reizi gadā esot bijis jānoskrien noteikts attālums. Ja faraons to nav spējis noskriet laikā, tad tronis bijis jāatdod dēlam vai troņmantniekam. Lai ilgāk saglabātu varu, faraoni esot lietojuši jūras sīpolu, kas satur sirds glikozīdus.
Dr. Vladimirs Lavrentjevs: “Ja slimības gaita nav klasiska, mēs parasti domājam, vai dziļumā nav kāda cita slimība. Dažreiz, izmeklējot un ārstējot pacientu ar it kā pilnīgi skaidru diagnozi, parādās arī tādi simptomi, kas nav raksturīgi pamatslimībai. Šoreiz piedāvājam trīs klīnisko gadījumu piemērus un problēmas, ar ko bija jāsastopas.”
Par estētiskās medicīnas vienotu definējumu ir grūti runāt, jo katram būtiskam nozares spēlētājam ir citāds redzējums. Latvijā nav apkopotu datu nedz par šajā jomā pieejamo pakalpojumu klāstu, nedz par naudas apjomu, kādu mūsu valsts iedzīvotāji tērē šajā jomā. Datu trūkuma un definējuma atšķirīguma dēļ nozari raksturosim no trim aspektiem: katrs no tiem akcentē ko citu, bet kopumā rada priekšstatu par situāciju Latvijā, estētiskās medicīnas aptverto problēmu un jautājumu kopsakarībām.
Ādas krāsošana ar hennu ir ļoti sena tradīcija daudzās pasaules valstīs, dažās zemēs tā tiek piedāvāta arī tūristiem. Pēdējos gados Rietumu kultūrā jauniešiem arvien populārāki kļūst tetovējumi. Rakstā ieskats par hennu, tās kombinācijām un alerģisko bīstamību, ko pārliecinoši rāda trīs klīniskie gadījumi.
Antioksidantu iedarbība bija zināma jau senajās kultūrās Ēģiptē un Indijā, mūsdienās tos lieto visā pasaulē gan dažādu saslimšanu gadījumos, gan kosmētikā. Pasaules literatūras apskata tēma ir antioksidanti – to antioksidatīvā, terapeitiskā un kosmētiskā iedarbība. Taču jāteic – tieši tāpat kā notiek lokāli lietojamo dermatoloģisko līdzekļu izpēte saskaņā ar pierādījumos balstītas medicīnas noteikumiem, šāda koncepcija nepieciešama arī kosmētiskajiem līdzekļiem. Un šī problēma pasaulē vēl joprojām nav atrisināta.
Ķirurga, medicīnas doktora un augstskolas pasniedzēja Anatolija Ņikitina darba un dzīves gājums ir tik bagāts, ka nav aptverams žurnāla pāris atvērumos. Taču to gan var droši apgalvot, ka visu mūžu viņš ir bijis uzticīgs ķirurģijai. Sirmo, iznesīgo kungu uz ielas sveicina ne tikai viņa bijušie pacienti, bet arī studenti un ārsti, jo viņš ir izaudzinājis divas ārstu paaudzes. Kopš 1957. gada strādājis Rīgas Medicīnas institūta (tagad – Rīgas Stradiņa universitāte) Ķirurģijas katedrā, sākot kā asistents, tad – docents un beidzot kā katedras vadītājs. Paralēli pedagoģiskajam un zinātniskajam darbam nodarbojies ar praktisko ķirurģiju Rīgas 1. slimnīcā.
Pērnā gada pašā nogalē tika pieņemts lēmums, ka primārās aprūpes komandā atgriežas pediatrs. Tas nozīmē, ka viņš no šā gada janvāra var dibināt ārsta praksi un sniegt valsts apmaksātu pakalpojumu līdzīgi kā ģimenes ārsts. Pediatri teic: mēs taču jau pirms desmit gadiem brīdinājām, ka ambulatoro pediatru nostumšana malā cietīs fiasko. Tikmēr Latvijas Ģimenes ārstu asociācija pauž viedokli – tā ir atgriešanās pie sovjetiskas veselības aprūpes sistēmas, kas redz tikai daļu no cilvēka veselības problēmām; patlaban praktizētā aprūpe ir eiropeiska un ļauj cilvēka veselību redzēt kompleksi no dzimšanas līdz aiziešanai. Nevēloties nostādīt pediatrus pret ģimenes ārstiem, gribējām palūkot, cik eiropeiska īstenībā ir mūsu veselības aprūpe, kādi reformu līkloči pēdējos piecpadsmit gados bija jāpieredz ambulatorā pediatra institūcijai un vai bērnu aprūpe no tā ir ieguvusi vai zaudējusi.
Janvārī viņa Kuveitā lasīja lekcijas un vadīja nodarbības fetālajā kardioloģijā. “Tas notika, pateicoties manai profesorei Allanai,” saka bērnu kardioloģe Dr. med. VITA ZĪDERE, kas strādā Fetālās medicīnas centrā King’s College slimnīcā Londonā. “Profesore Lindsija Allana ir fetālās kardioloģijas pamatlicēja pasaulē, četru grāmatu autore, pēdējās tapšanā man bija tas gods piedalīties, izsakot viedokli un palīdzot attēlu atlasē. Arī trīs neparasti gadījumi no manas Latvijas pieredzes atrada vietu šajā vērtīgajā izdevumā.”
Topošo kardiologu ANDRI SKRIDI interesē ne tikai tas, kā darīt veselu cilvēka sirdi. Viņu interesē arī tas, kā cilvēka sirdi aizkustināt un likt tai sisties ātrāk. Kopā ar kolēģēm dakterēm Aneti Šlēziņu un Zani Šenbergu viņi uzņem kino. Trijotnes kontā ir jau trīs spēlfilmas. Pēdējā filma Otra puse pērnā gada nogalē tika prezentēta kinoteātrī Rīga uz lielā ekrāna. Viss bija kā lielajā kino – limuzīns, sarkanais paklājs, šampanietis un aplausi.
Atbild Latvijas Olimpiskās vienības galvenā ārste LĪGA CĪRULE
Eiropā un ASV cilvēku vidējais dzīves ilgums pagarinās, iedzīvotāji noveco, palielinās darbspējīgais vecums, un sekas tam ir augoša konkurence darba tirgū. Jaunas, pievilcīgas ārienes saglabāšanas problēma pēdējās desmitgadēs ir ieguvusi īpašu nozīmi un vērtību sabiedrībā. Šajās desmitgadēs mainījušās arī estētiskās medicīnas metodes un arsenāls. Injekciju metodes parādīšanās estētiskajā terapijā ļāvusi būtiski paplašināt tās iespēju spektru. Rakstā – par hialuronskābes lietojumu estētiskajā terapijā.
Kamēr Veselības ministrija tikai domā, kā reanimēt cilvēkresursu attīstības programmu, britu privātklīnikas Latvijas ārstus uzrunā ļoti personiski: “Lielbritānijai vajag tevi!” Panorāma ziņo, ka pērn izziņas darbam ārvalstīs pieprasījuši 234 ārsti, šogad interese par aizbraukšanu nav mazinājusies. Lielākoties aizbrauc ārsti, kas praktiskajā medicīnā nostrādājuši vairāk nekā piecus gadus. Prasības: labas angļu valodas zināšanas un pusotra gada darba pieredze, pretī solot 2000 mārciņu lielu algu nedēļā...
