Digitāla demence. Pieaugoša problēma tehnoloģiju laikmetā

Kognitīvie traucējumi digitālās demences kontekstā ir rezultāts tam, ka cilvēkiem rodas jauni ieradumi. Pārmērīga interneta resursu pārlūkošana un sociālo tīklu lapu šķirstīšana, “klikšķinot”, lai “nosistu laiku”, nozīmē to, ka noteiktā brīdī cilvēki pārstāj domāt kritiski, jo paļaujas uz to, ko viņiem piedāvā mūsdienu digitālās tehnoloģijas. Nule kā pamostamies, ķeramies pie tālruņa, lai pārlūkotu sociālos tīklus vai iecienītās lietotnes, tā apbalvojot savu atalgojuma sistēmu ar ātro dopamīnu. Šī vājā pašdisciplīna mūs var darīt dopamīnatkarīgus, slinkus un negatīvi ietekmēt emocionāli. [2]

Digitālā demence

Šo terminu ieviesa vācu psihiatrs un neirozinātnieks Manfred Spitzer, lai apzīmētu burtisku digitālo tehnoloģiju pārmērīgas lietošanas izraisītu “prātu pasliktinošo” ietekmi jeb demencei raksturīgus simptomus — vāju uzmanību, atmiņu, domāšanas spējas un depresīvos stāvokļus —, ko arvien biežāk vēro gados jauniem cilvēkiem, kam vēl nav sagaidāma lielam vecumam raksturīgā neirodeģenerācija. [3; 6]

Cilvēks, kurš sūdzas par atmiņas pasliktināšanos, uzmanības un domāšanas traucējumiem un tajā pašā laikā pārmērīgi izmanto viedierīces, iespējams, jau ir iekritis šajā slimībā. Tas norāda uz kognitīvo rezervju izsīkumu.

Jo bagātākas šīs rezerves, jo vēlāk sāksies mentālā mazspēja. Simptomu progresēšanas ātrumu nosaka kognitīvās attīstības pakāpe pirms mentālas lejupslīdes sākuma. Pārmērīgs ekrānlaiks (PEL) smadzeņu attīstības periodā palielinās risku Alcheimera slimības un ar to saistīto demenču (ADSD) attīstībai pieaugušā vecumā. Turklāt traucējumi kognitīvās jomas darbībā sekmē arī emocionālo disfunkciju, vāju socializēšanos, iemaņu zudumu, depresiju, motivācijas mazināšanos un/vai nespēju risināt problēmas. [2]

Paaudzes

Pirms iedziļināties pētījumu datos par digitālo mediju ietekmi uz dažādām paaudzēm, skaidrības labad vērts vienoties par paaudžu iedalījumu (1. attēls). Klasifikācijas ir vairākas, to gradācija — aptuvena. Viens no populārākajiem ir W. Strauss, N. Howe paaudžu pētījums, kur konstatēts, ka cilvēce attīstās cikliski, paaudzes cita citu nomaina ik pēc ~ 20 gadiem un cilvēkiem, kuri dzimuši vienā laika posmā, piemīt līdzīgs domāšanas tips un vērtības.

• Klusā paaudze (Silent Generation, 1925—1945). Notikumi, kas risinājās šo cilvēku augšanas laikā, bija karš, cenzūra un represijas. Tipiskas vērtības: uzticība, cieņa pret amatu/statusu, noteikumu ievērošana, pakļaušanās, pacietība, ekonomija, sava viedokļa skaļa neizpaušana (no tā arī cēlies paaudzes nosaukums).
• Pēckara jeb dzimstības uzplaukuma paaudze (Baby Boomers, 1946—1964). Notikumi: Aukstais karš, lidojumi kosmosā. Vērtības: optimisms, patriotisms, kolektīvisms, darbs valsts labā. [3]
• X paaudze (X Generation, 1965—1979): atsvešināti, slēgti, pārmaiņām nepiemēroti. [3; 4] Notikumi — perestroika, “dzelzs priekškara” krišana. Šīs paaudzes cilvēki auga vecā dzīvesveida iznīcināšanas un jaunā rašanās periodā, tāpēc agri izauga. [5] Vērtības: atbildība, stabilitāte, novērtējums, hierarhija, izglītība, darbs ģimenes labā, [3; 4] disciplīna, pārmaiņas uztver kā draudus. [4]
• Y paaudze jeb mileniāļi (Y Generation. Millennials, 1980—1995): uzauga tehnoloģiju pārmaiņu laikmetā. [4] Notikumi: neatkarības atgūšana, globalizācija, digitālo tehnoloģiju attīstība. [3; 4] Vērtības: brīvība, pašpārliecinātība, atvērti pārmaiņām, pašrealizācija, [3] ilgtspējība, komunikabli, mobili, [3; 4] dzīvo šeit un tagad, pagarina jauniešu dzīves posmu. [4]
• Z paaudze (Z Generation, 1996—2011): pirmā paaudze, kas nepazīst pasauli bez interneta; viedierīces, sociālie mediji ir neatņemama ikdienas sastāvdaļa. Notikumi: globāla digitalizācija. Vērtības: drošība, daudzpakāpju uzdevumi, iecietība, iekļautība, refleksija, kreativitāte, rūpes par sevi, labklājība. [3]

Aplēses

PEL negatīvā ietekme rada atmiņas, uzmanības, emociju regulēšanas, sociālās funkcionēšanas u.c. traucējumus. Šie simptomi līdzīgi viegliem kognitīviem traucējumiem (VKT), kas tipiski sagaidāmi vecāka gadagājuma pieaugušajiem un lielākoties (ne vienmēr) progresē par ADSD.

ASV SPKC projekta dati rāda, ka 2060. gadā ADSD divkāršosies: no 1,6 % uz 3,3 %. ADSD attīstību veicinās novecošanās, minoritāšu skaita (imigrantu) pieaugums, PEL un inteliģences kritums.

Šos aprēķinus pamato ADSD slogs un faktori, kas pašlaik zināmi par kluso un pēckara paaudzi pēc ≥ 65 gadu vecuma. Bet 2060. gadā lielākā daļa 65+ gadus vecu iedzīvotāju būs mileniāļi un Z paaudze. Zināmi vismaz divi kritiski faktori, kas būtiski atšķiras starp dzimušajiem pirms 1965. gada un pēc 1980. gada un saistīti ar ADSD risku, proti, vispārējais IQ līmenis un pārmērīgs ekrānlaiks. [6]

Globāla IQ līmeņa pazemināšanās

Globālā intelekta koeficienta punkti desmitgadē palielinās par 2,5—3 punktiem, ko nosaka:

• bioloģiskie faktori (uzturs, fertilitāte),
• vides faktori (izglītība, ģimenes lielums, tehnoloģijas, testu pildīšana),
• mijiedarbība starp šiem faktoriem jeb “sociālais reizinātājs” (jebkurš faktors, kas dod priekšrocības, uzlabojot testa veiktspēju).

Ir divu veidu IQ — fluid IQ (mobilais intelekts, spriešanā sakņots sniegums) un crystallized IQ (izkristalizētais intelekts, zināšanās sakņots sniegums). Flinna (Flynn) efekts ir intelekta testu rezultātu kopums, kas XX gadsimtā mērīts daudzās valstīs. Pēc 1975. gada, parādoties digitālajām tehnoloģijām, dokumentēta globālā iedzīvotāju IQ pakāpeniska redukcija, ko dēvē par negatīvo Flinna efektu. Negatīvais Flinna efekts atspoguļo:

• vides priekšrocību griestu efektu (piesātinājumu),
• sociālo reizinātāju pieaugumu, kas pasliktina globālo IQ (disgēniska fertilitāte [], imigrācija, zemāki izglītības standarti).

Būtu sagaidāms, ka tehnoloģiju iedarbība caur lielāku vizuālo stimulāciju pozitīvi ietekmē globālo IQ, pierādījumi neapstiprina saikni starp labāku fluid IQ un vizuālo mediju iedarbības biežumu. PEL var būt nozīmīgs negatīvs sociālais reizinātājs, kas sekmē IQ redukciju (2. attēls). [6]

No 1974. līdz 2016. gadam dokumentēts vārdu krājuma sarukums pieaugušajiem, lai gan viņu izglītība ir labāka, kas parasti korelē ar verbālo inteliģenci. Šajā periodā mazinās drukāto materiālu lasīšana un būtiski pieaug pie digitālajiem ekrāniem pavadītais laiks. Pētot lasīšanas izpratni, atklāts, ka skolēni, mācoties no grāmatām, lasīšanas izpratnes testos guva ievērojami augstākus rezultātus nekā tie, kuri tekstu lasīja digitāli. Skaidrojums:

• navigācija caur ekrāna ritināšanu negatīvi iespaido teksta iztēlošanos,
• daudzpakāpju uzdevumi datorā (multitasking), ekrānu pārslēgšana ietver slēptus kognitīvos procesus un atmiņas patēriņu → problēma ar uzmanības resursu sadali,
• spēja pārraudzīt un pielāgot savu kognitīvo sniegumu pildāmajam uzdevumam vairāk tiek izmantota, lasot drukātos materiālus.

Globālā IQ redukcija un PEL, kas kļuva nozīmīgi mileniāļiem un Z paaudzei, laika gaitā reducēs vispārējās kognitīvās rezerves, radot lielāku VKT izplatību agrīnā un vidējā pieaugušo vecumā un ievērojami palielinot ADSD risku vēlīnā vecumā (3. attēls). Mileniāļiem un Z paaudzei ADSD 2060. gadā pieaugs 4—6 ×, nevis 2 ×, kā aprēķināts 2014. gadā pēc datiem par kluso un pēckara paaudzi. [6]

Pārmērīgs ekrānlaiks

Hroniska sensoriskā stimulācija caur PEL jeb digitālajos medijos pavadīto laiku (> 2—3 h dienā pie TV, datora, viedtālruņa, planšetdatora, klēpjdatora) — jo īpaši smadzeņu attīstības periodā — nelabvēlīgi ietekmē galvas smadzeņu attīstību ar pelēkās un baltās vielas tilpuma izmaiņām, palielinot kognitīvo, emocionālo un uzvedības traucējumu risku pusaudžiem un pieaugušajiem, pasliktinot mācīšanos, atmiņu, uzmanību, koncentrēšanos, spriešanu un radošumu, pasliktinot valodas attīstību, lasīšanas prasmes, izpratni par lasīto un aptveršanu, tāpēc ievērojami sarūk vārdu krājums, sekmējot sliktas motoriskās prasmes, vāju telpisko un laika izjūtu, sliktu problēmu risināšanu un valodas apguvi, pasliktinot emociju regulāciju, sociālo funkcionēšanu, sekmējot lielāku stresu un risku uz vielu atkarību (tabula).

Šie novērojumi saskan ar demences kognitīvo—uzvedības—smadzeņu rezervju hipotēzi: sarežģītāki neirāli un garīgās aktivitātes modeļi visos dzīves posmos asociējas ar zemāku demences risku, bet mazāk sarežģīti modeļi — ar paaugstinātu risku. [6]

Atšķirības ekrānlaika ekspozīcijā dzimušajiem pirms un pēc 1975. gada

Ekrānlaika ekspozīcijas apjoms smadzeņu attīstības kritiskajos periodos nozīmīgi atšķiras no klusās līdz X paaudzei, salīdzinot ar mileniāļiem un Z paaudzi. Tagadējie 17—19 gadnieki viedierīcēs pavada ~ 6 h dienā, bet dzimušie pirms 1965. gada tajā pašā vecumā pie digitāliem aparātiem pavadīja 0 h dienā.

Z paaudze ik dienu par 3 h pārspēj mileniāļus sociālo tīklu izmantošanā. Pusaudžiem ekrānu izmantošanas laiks dramatiski pieaudzis: no 2,5 h dienā TV skatīšanās 1970. gadā līdz ~ 8 h dienā TV, interneta lietošanai, īsziņu sūtīšanai un sociālo mediju izmantošanai 2016. gadā — ekrāna ekspozīcijai pieaugot vismaz 3 ×, jo aprēķinos neietvēra ekrānlaiku mācībās vai darbā. [6]

Ekrānlaika efekts uz smadzeņu attīstību un kognitīvajām rezervēm

PEL nelabvēlīgi iespaido smadzeņu struktūru un darbību, sevišķi augšanas laikā, pasliktinot uzmanību, inhibējošo kontroli, fokusētu koncentrēšanos, mācīšanos, atmiņu, spriešanu un radošumu — nozīmīgas funkcijas mērķu uzstādīšanai un lēmumu pieņemšanai, ar kuru palīdzību mēs spējam pielāgoties mainīgiem apstākļiem. Ja neironu ķēdes, kas nodrošina šīs funkcijas, līdz pilngadībai ir nepietiekami vai nepareizi attīstītas, ar lielu varbūtību izmaiņas saglabāsies un būs neaizsargātākas pret paātrinātu neirodeģenerāciju (4. attēls). [6]

Pārmērīgs ekrānlaiks, mācīšanās un atmiņa

Z  paaudzes bērni regulāri skatīties TV sāka < 3 mēnešu vecumā — iepretī četrgadīgiem X paaudzes bērniem. Agrīna un ilga bērnu pakļaušana PEL asociējas ar augstu risku psihiskiem traucējumiem (uzmanības problēmām, hiperaktivitātei, trauksmei un depresijai), kas liecina, ka Z paaudzei būs lielākas mācīšanās un atmiņas problēmas nekā X paaudzei.

Skatāmais saturs, temps un ilgums saistīti ar uzmanības, mācīšanās un atmiņas disfunkciju gan zīdaiņiem, gan bērniem. TV programmas, kas veicina bērna aktīvu līdzdalību, sekmē lielāku vārdu krājumu — pretstatā pasīvām TV programmām. Kognitīvo uzdevumu veiktspējas redukciju novēro bērniem ar ekrānlaiku > 2 h dienā, bet ≥ 7 h dienā ievērojami samazina smadzeņu garozas orbitofrontālā slāņa biezumu (atbild par lēmumu pieņemšanu un atkarībām).

Digitālo tehnoloģiju ietekmes sekas ir arī pieaugušā vecumā, piemēram, rezultāti eksāmenos ievērojami labāki bija studentu grupās, kas nedrīkstēja izmantot viedierīces, nekā grupās, kam tas bija ļauts.

Daudzi pieaugušie paļaujas uz tehnoloģijām, nevis attīsta savu analītisko domāšanu un atmiņu. Intuitīvi domājošie biežāk paļaujas uz mobilajiem telefoniem informācijas iegūšanai nekā cilvēki ar analītisku domāšanu. [6]

PEL, kas saistīts ar pārslēgšanos starp vairākiem ekrāniem, pasliktina epizodisko un semantisko atmiņu (vispārējās zināšanas un fakti). Epizodiskā atmiņa ir autobiogrāfiski notikumi. Pārmērīga notikumu digitāla saglabāšana (foto, video) var radīt epizodisko atmiņu zudumu, jo cilvēks paļaujas uz ārējiem atmiņas nesējiem, nevis kodē informāciju savās smadzenēs. Novērtējot sociālo tīklu efektu, atklāts, ka dalībnieki, kuri tos neizmanto regulāri, savu pieredzi atceras daudz precīzāk nekā tie, kuri sociālajos tīklos pastāvīgi dalās ar savas dzīves notikumiem. [7]

Informācija internetā bieži parādīta plašu tekstu veidā — lietotāji spiesti virspusēji skenēt datus, kas var radīt atmiņas pavājināšanos. Digitālie mediji ātri pielāgojas, radot būtiskas izmaiņas vārdos (akronīmi, simboli, saīsinājumi), tāpēc rodas grūtības ar darbības vārdu konjugācijām, ortogrāfiju un interpunkciju. Mūsdienās rakstītprasme krasi pasliktinājusies, kas var nelabvēlīgi atsaukties nākamajās paaudzēs, jo tas ir instruments atmiņu apguvei un nostiprināšanai. [8]

Pārmērīgs ekrānlaiks un uzmanība

TV skatīšanās pieaugums zīdaiņu vecumā sākās pagājušā gadsimta 90. gadu beigās. ASV pēdējos 20 gados uzmanības deficīta traucējumu diagnožu biežums pieaudzis 10 ×, ko saista ar TV iedarbību agrīnā vecumā. Gadu veci bērni TV skatās vidēji 2,2 h dienā, trīs gadus veci — 3,6 h dienā, kas asociējas ar lielāku varbūtību uzmanības problēmām septiņu gadu vecumā. [9]

Daudzu darbību veikšana viedierīcēs, īpaši studiju laikā, palielina sliktu akadēmisko sekmju risku. Pat ja cilvēki sekmīgi notur uzmanību un izvairās pārbaudīt tālruni, šo ierīču klātbūtne vienalga reducē pieejamo kognitīvo kapacitāti, pasliktinot darba atmiņas ietilpību un fluid inteliģenci. [10] Daudzpakāpju uzdevumus mileniāļi un Z paaudze veic vairāk nekā X paaudze, savukārt X paaudze — vairāk nekā pēckara paaudze. Daudzpakāpju uzdevumu veikšana Z paaudzei palielina izklaidību un rada vājākas izpildīšanas spējas. [11]

Uzmanība nepieciešama visiem kognitīvajiem procesiem. Uzmanības traucējumi pusaudža gados un agrīnā pieaugušā vecumā, kas saglabājas arī vēlāk, var ievērojami mazināt kognitīvās rezerves, radot lielāku risku VKT un ADSD attīstībai un agrāku to sākumu. [6]

Pārmērīgs ekrānlaiks, sociāla/emocionāla funkcionēšana un rūpes par sevi

Z paaudze savus draugus klātienē satiek par 1 h dienā mazāk nekā mileniāļi līdzīgā vecumā. Vidēji Z paaudzes 12. klases bērni pavada ~ 2 h dienā, sūtot īsziņas, 2 h dienā internetā (t.sk. spēles) un 2 h dienā sociālajos tīklos — kopā vismaz 6 h dienā. Kad 2010. gadā viedtālruņi kļuva pieejamāki, arvien mazāk pusaudžu ziņoja, ka jūtas laimīgi.

Pusaudžiem ar PEL ir lielāks risks, ka viņiem būs slikta emociju kontrole — nespēja saglabāt mieru, lielāka aizkaitināmība, nesadarbīga attieksme, vāja produktivitāte, gausa zinātkāre un niecīgs sabiedriskums, [12] mazkustīgs dzīvesveids, slikta asinsvadu tonusa regulācija un liekā svara/aptaukošanās risks. 2007. gadā aptaujā atklāts, ka 20,8 % bērnu 6—11 gados un 26,1 % 12—17 gadu vecumā ļoti daudz laika pavada viedierīcēs — šeit cieša saistība ar TV atrašanos guļamistabā. Vecākai grupai PEL asociējas ar aptaukošanos. [13]

Slikta mentālā veselība → PEL > 2 h dienā, slikts miegs, niecīgs socializēšanās apjoms. Pusaudži 2015. gadā par 16—17 % biežāk nekā viņu vienaudži 2009. gadā ziņoja, ka guļ < 7 h. Šajā periodā pieauga ekrānu izmantošanas laiks un viedierīču lietošana ≥ 2 h dienā nozīmēja mazāk miegā pavadītu stundu. [14]

Nerūpēšanās par sevi, emociju regulēšanas un sociālās funkcionēšanas traucējumi ir tipiski VKT un ADSD simptomi. Neprasme rīkoties ar sadzīves instrumentiem un ierīcēm pusaudžu gados un agrīnā pieaugušā vecumā var radīt kognitīvo rezervju redukciju, palielinot agrīnas demences risku. [6]

Ekrānlaika efekts uz psihisko veselību

Agrīnam stresam ir tendence ilgstoši un noturīgi ietekmēt dzīvi, palielinot somatisko, garīgo slimību un sociālo problēmu risku mūža garumā. Smadzeņu struktūras un funkcijas, kas visvieglāk ietekmējamas attīstības laikā, vides faktoru ietekmē nepārtraukti tiek pārveidotas un ir sevišķi uztverīgas pret akūtiem/hroniskiem stresa faktoriem. [6]

Lai gan neiroplastiskās izmaiņas, reaģējot uz stresoriem, īstermiņā var sniegt adaptīvas priekšrocības (alostāze), pastāvīgas patoloģiskās un neatgriezeniskās izmaiņas var radīt nespēju adaptēties apstākļiem vēlākā dzīves posmā. PEL var iedarboties gan zem stresa sliekšņa līmeņa, gan kā akūts/hronisks stresors, palielinot psihisku problēmu risku gan attīstības laikā, gan vēlāk dzīvē. [15]

Pārmērīga sociālo tīklu izmantošana ir būtisks psihosociāls stresors, kas veicina pusaudžu un jauniešu garīgās veselības problēmas, pazeminot vispārējo pašvērtējumu, paaugstinot risku atkarībai no interneta un veicinot uzmanības traucējumus, hiperaktivitāti, trauksmi un depresiju. Virtuālā mijiedarbība — pretstatā klātienes komunikācijai — saistīta ar biežāku sociālo trauksmi un depresiju. [16]

No četriem ekrāna lietošanas veidiem (sociālie mediji, TV, videospēles, datora lietošana) vien bieža sociālo tīklu un datora izmantošana korelē ar depresiju. [17]

Personām ar internetatkarību ir augstāki izvairīšanās mehānismi, biežāka prātošana un sliktas rūpes par sevi (retāk meklē sociālu atbalstu, nepietiekams miegs). PEL potenciāli saasina un dažos gadījumos pat izraisa garīgās veselības problēmas, kas vēlāk var veicināt agrīnāku kognitīvo disfunkciju un priekšlaicīgu neirodeģenerāciju. [6]

Noslēgumā

Jebkurā vecumā būtiski pievērst uzmanību savam ekrāna izmantošanas laikam ikdienā un ieturēt pārtraukumus no vied­ierīcēm, lai iesaistītos kognitīvo veselī­bu veicinošos pasākumos — fiziskās aktivitātēs, sociālā mijiedarbībā un garīgā stimulācijā. Sociālo mediju ierobežošana līdz < 30 minūtēm dienā var nozīmīgi uzlabot labklājību, ievērojami mazinot vientulības un depresijas izjūtu. [6]