Jutīgi zobi ir izplatīta parādība visā pasaulē. To izraisa gan ikdienā lietotie pārtikas produkti, gan zobu kopšanas paradumi, gan virkne citu faktoru: stresa izraisīta zobu griešana, dažādas skābes, medikamenti, kā arī kuņģa skābes nokļūšana mutes dobumā, ko izraisa atviļņa slimība, vemšana, kuņģa darbības traucējumi. Savs loģiskais pamatojums ir zobu jutīgumam, kas rodas grūtniecības laikā, jo daudzas topošās māmiņas cieš no grūtniecības toksikozes un rīta vemšanas. Visbiežāk zobi ir jutīgi uz aukstu, retāk karstu ēdienu vai dzērienu, reizēm pēc saldumu ēšanas vai mehāniskiem pieskārieniem. Zobi var būt jutīgi pēc balināšanas un dažkārt pēc regulārām peldēm baseinā. Interesanti, ka regulāra, ilgstoša peldēšanās baseinā var izraisīt līdzīgas zobu problēmas. Baseina ūdens satur hloru, tāpēc ir skābs un, nokļūstot mutē, negatīvi ietekmē zobus. Dentīna hipersensitivitāte ir ar izteiktiem simptomiem un ļoti nepatīkama.
Dentīna hipersensitivitātes simptomi un iemesli
Zobu paaugstinātu jutīgumu (hipersensitivitāti) raksturo asas, īsas sāpes, kas rodas, iedarbojoties uz dentīnu ar termiskiem kairinātājiem (karsts, auksts), taktīliem, osmotiskiem vai ķīmiskiem kairinātājiem.
Histoloģiski dentīns sastāv no vairākiem kanāliņiem, kas savieno pulpu ar ārējo dentīna slāni. Trīs veidu šķiedras dentīna kanāliņos sniedzas no pulpas līdz dentīna emaljas cementa savienojuma vietai. Sensoro nervu šķiedru stimulācija rada zobu sāpes. Kairinot A-delta mielinizētās šķiedras, rodas pārejošas, asas, labi lokalizētas sāpes. Šo šķiedru stimulāciju izraisa dažādu veidu kairinātāji, bet visvairāk tās ir jutīgas uz elektriskiem kairinātājiem. Par dentīna hipersensitivitāti atbild šīs šķiedras. C šķiedru stimulācija izraisa stipras, prolongētas, pastāvīgas sāpes, kas bieži asociējas ar pulpas sāpēm. Tātad dažādu šķiedru aktivācija izraisa dažādus zobu sāpju veidus. Lai rastos paaugstināts zobu jutīgums, dentīnam jābūt atsegtam.
Pašlaik paaugstināto dentīna jutību skaidro M. Brannstroma piedāvātā hidrodinamiskā teorija (šķīduma kustības). Iedarbojoties taktīliem, termiskiem vai ķīmiskiem karinātājiem, notiek šķidruma kustība dentīna kanāliņos, tiek iestiepti odontoblasti, līdz ar to, kairinot ap tiem apvītās nervu šķiedras, radot sāpju sajūtu.
Zobu jutīguma iemesli
- Nepareiza zobu tīrīšana (pārāk spēcīgas, abrazīvas zobu pastas un cietas zobu sukas lietošana).
- Nepareiza diegošanas tehnika.
- Nepietiekama mutes dobuma kopšana.
- Sekundāri pie specifiskām slimībām- periodontīta, nekrotizējoša-ulceratīva gingivīta.
- Periodontālās ārstēšanas procedūras.
- Smaganu operācijas, kuru rezultātā atsedzas zobu saknes.
- Pārmērīga zobu balināšana.
- Vecums- zobi laika gaitā nodilst.
- Smaganu traumas (smaganu bakstīšana, cieta, asa barība).
- Jatrogēni- zobu ārstēšanas vai protezēšanas laikā.
Atsegta dentīna iemesli
- Saknes virsmas atklāšanās un cementa zaudējums smaganu recesijas dēļ.
- Emaljas zudums (atrīcija, erozija, abfrakcija).
Smaganu recesiju izraisošie faktori
- Nepareiza zobu tīrīšanas un diegošanas tehnika (skat. 1.attēlu).
1. attēls
Nepareizas zobu tīrīšanas un diegošanas sekas
- Mutes dobuma higiēna- slikta mutes dobuma higiēna veicina smaganu slimību attīstību, līdz ar to noved pie smaganu recesijas veidošanās (skat. 2.attēlu).
- Akūta vai hroniska trauma- smaganu trauma vai ievainojums, ko izraisa agresīva zobu tīrīšana, ir nozīmīgs smaganu recesijas veidošanās riska faktors.
- Lūpu saitītes piestiprinājums tuvu smaganu marginālajai malai. Lūpu kustību laikā notiek smaganu malas iestiepums, smaganas ir sasprindzinājumā, līdz ar to var izveidoties smaganu recesija (skat. 3.attēlu).
- Okluzāla trauma- izraisa zobu pārvietošanos, kā rezultātā tiek zaudēts smaganas piestiprinājums zobam.
Emaljas zudumu izraisošie faktori
Atrīcija - fizioloģiska zoba audu dilšana, ko izraisa "zobs pret zobu kontakts" un kur nav ies
aistīti svešķermeņi, piemēram, bruksisms (zobu griešana naktī un cieša zobu saspiešana dienas laikā).
2. attēls
Smaganu recesija
Abrāzija - zoba cieto audu patoloģiska nodilšana, ko izraisa svešķermeņi vai vielas, kas atkārtoti tiek ievadītas mutē un ir kontaktā ar zobiem. Pārmērīga mutes higiēna, izmantojot abrazīvas zobu pastas, cietas zobu sukas, lietojot ļoti lielu spēku, tiek uzskatīta par zobu abrāzijas galveno cēloni.
Demastikācija - zobu audu nodilšana barības košļāšanas laikā. To ietekmē barības abrazivitāte. Tā parasti ietekmē okluzālās un incizālās virsmas. To var uzskatīt arī par abrāzijas un atrīcijas kombināciju.
Erozija - patoloģisks, hronisks, lokalizēts vai ģeneralizēts zoba cieto audu zudums, ko izraisa skābes un kas notiek bez baktēriju klātbūtnes. Izšķir eksogēnu eroziju, kas rodas pēc ārējas izcelsmes skābju iedarbības (skat. 4. attēlu), piemēram, pie pastiprinātas skābu dzērienu un ēdienu lietošanas, medikamentu ar zemu pH lietošanas. Arī jebkura profesija vai nodarbošanās, kas saistīta ar regulāru skābju iedarbību, palielina eroziju risku. Endogēnu eroziju izraisa iekšējas izcelsmes skābes. To novēro pie slimībām, kas saistītas ar hronisku vemšanu vai arī ilgstoši pastāvoša gastroezofageālā refluksa gadījumā.
Abfrakcija - ķīļveida defekti cementa emaljas savienojuma vietā. To izraisa zoba saliekšanās, kas radusies pret zobu ekscentriski pieliktu okluzālo spēku dēļ. Stresa deformācijas dēļ emaljas kristāli lūst, atklājot dentīnu.
Dažkārt zobu jutība parādās pēc periodontologa un zobu higiēnista apmeklējuma. Ja zobi ilgu laiku bijuši pārklāti ar masīvu zobakmens kārtu, kas agresīvi iedarbojas uz smaganām, tas ir atspiedis un atkailinājis zobu kakliņus, tad pēc zobakmens noņemšanas atklājas zoba saknes cements, kas vājās cietības un nodiluma izturības dēļ ātri tiek abradēts, un kairinošie faktori var veicināt zobu jutīgumu, tomēr, pareizi turpinot zobu un smaganu kopšanu, šīs parādības ar laiku izzūd.
3. attēls
Lūpu saitītes piestiprinājums tuvu smaganu marginālajai malai
Gan smaganu recesiju izraisošie faktori, gan emaljas zudumu izraisošie faktori rezultējas ar dentīna atsegšanos un hipersensitivitāti.
Paaugstināta zobu jutīguma mazināšanas iespējas
Lai ārstētu dentīna hipersensitivitāti, ir svarīgi noteikt hipersensitivitātes iemeslus, noskaidrot riska faktorus. Kad identificēti dentīna hipersensitivitātes iemesli un riska faktori, pacientam izstāsta, kā viņa ieradumi (piemēram, bruksisms, zobu tīrīšana ar pārāk cietu zobu suku, augstas abrazivitātes zobu pastu vai pārāk liela spēka lietošana zobu tīrīšanas laikā) palielina dentīna hipersensitivitāti. Jāveic pacienta uztura paradumu korekcija. Jāiesaka pacientam izvairīties no skābiem, ļoti aukstiem, karstiem produktiem. Zobu higiēnai iesaka mīkstu zobu birstīti, zobu jutīgumu mazinošu zobu pastu.
4. attēls
Eksogēnu erozija, kas rodas pēc ārējas izcelsmes skābju iedarbības
Kombinējoties zobu abrāzijai un erozijai, tās viena otru pastiprina. Tas nozīmē, ka zobu tīrīšana tūlīt pēc skābu ēdienu vai dzērienu uzņemšanas var veicināt zobu audu zudumu. Tāpēc šiem pacientiem jāiesaka netīrīt zobus tūlīt pēc skābes iedarbības, bet skalot muti.
Dentīna hipersensitivitātes ārstēšanai var izmantot mājās lietojamus un profesionālai lietošanai paredzētus līdzekļus, kas satur dažādus desensibilizējošus aģentus. To darbību pamato nervu membrānas repolarizācija un atvērto dentīna kanālu slēgšana. Nervu repolarizāciju izraisa kālija nitrāts, bet dentīna kanāliņus slēdz stroncija hlorīds, oksalātu savienojumi, fluorīdi, kalcija hidroksīds, sudraba nitrāts un hidroksietilmetakrilāts (HEMA).
Profesionāli aplicējamos desensibilizējošos aģentus izmanto vidējas vai smagas hipersensitivitātes ārstēšanai. Pie profesionālajiem produktiem pieder lakas, precipitanti, praimeri, kas satur HEMA, un plombējamie materiāli. Smagos gadījumos, kad tiek zaudēti zoba audi cervikāli, bieži ir nepieciešama restaurāciju izmantošana, lai novērstu hipersensitivitāti. Pirms desensibilizējošās terapijas no zobiem obligāti jānoņem mīkstais aplikums un zobakmens.
Lakas: visbiežāk tiek lietota 5% nātrija fluorīda laka (2,3% F-) vai silāna fluorīda laka (0,1% F-). Tās ir ļoti efektīvas dentīna hipersensitivitātes novēršanā.
Precipitanti: kalcija fosfāta aplicēšana uz jutīga dentīna rajoniem ievērojami samazina diskomforta sajūtu. Kalcija fosfāts noslēdz dentīna kanāliņus, formējot kalcija fosfāta precipitātus. Arī kalcija hidroksīds tiek izmantots kā desensibilizējošais aģents. Tas bloķē dentīna kanāliņus un veicina peritubulārā dentīna formēšanos.
Adhezīvie sveķus saturošie praimeri: samazina dentīna caurlaidību, noslēdzot dentīna kanāliņus.
Restaurācijas: tās veic uz atsegta dentīna un ar restaurācijām atjauno zoba anatomisko formu. Ekstrēmos gadījumos var būt nepieciešama zoba endodontiskā ārstēšana. Restaurācijām izmanto adhezīvās plombēšanas tehniku ar kompozīta materiāliem un plombēšanu ar stikla jonomērcementu. Jutīgums samazinās, jo tiek nosegts dentīns.
Mājās lietojami desensibilizējošie aģenti
Šos aģentus rekomendē vieglas dentīna hipersensitivitātes ārstēšanai. Tie nav dārgi, ir neinvazīvi un viegli lietojami mājas apstākļos. Lai mazinātu zobu jutīgumu, attiecīgais desensibilizējošais aģents jālieto regulāri un ilgstoši.
Šie aģenti iekļauti: zobu pastu, gelu, mutes skalojamo līdzekļu sastāvā.
Biežākais desensibilizējošais aģents zobu pastās ir 5% kālija nitrāts, kas kombinēts ar nātrija fluorīdu. Kālija joni penetrē dentīna kanāliņos un kavē impulsu pārvadi uz nervu šūnām, reducējot hipersensitivitāti.
Par mājās lietojamiem desensibilizējošajiem produktiem uzskata arī gelus un mutes skalojamos līdzekļus. Šo produktu aktīvie aģenti ir fluora savienojumi, tādi kā nātrija fluorīds, alvas fluorīds un aminofluorīds. Fluorīdu aplikācija uz atsegta dentīna veicina kalcija fluorīda un citu precipitātu veidošanos, kas samazina dentīna kanāliņu diametru vai arī bloķē tos.
Jaunākās paaudzes zobu pasta, kuras sastāvā izmantotas nanodaļiņas (aktīvā viela novamin 7,5%), arī uzskatāma par mājās lietojamu desensibilizējošu produktu. Novamin iedarbības efektivitāte un nekaitīgums pierādīts vairākos preklīniskos un klīniskos pētījumos.
Kas būtu jāzina jebkuram ārstam un farmaceitam
Nevar noliegt, ka dažādi mūsdienu dzīves ritma faktori veicina dentīna hipersensitivitātes attīstīšanos - paaugstināts stress saistāms ar zobu griešanu naktī vai ciešu to saspiešanu saspringtos dzīves brīžos, arī ar pārāk spēcīgu zobu tīrīšanu, biežu kafijas vai Coca Cola dzeršanu, bet it kā apsveicams nodoms samazināt svaru vai ēst veselīgi bieži tiek interpretēts kā svaigu dārzeņu un augļu ēšana un svaigi spiestu sulu bieža dzeršana.
Tas liecina, ka šādu pacientu mūsdienās ir ļoti daudz, bet ne visi nonāk pie zobārsta - arī finansiālu apsvērumu dēļ. Tomēr gandrīz visi aiziet līdz aptiekai vai ģimenes ārsta praksei, tāpēc svarīgi, ka tur satiktie speciālisti var sniegt noderīgus padomus, kas nebūtu pamatoti tikai zobu pastu ražotāju informācijā (kas, protams, ir attiecīgā ražotāja reklāma).
Galvenie ieteikumi
- Apmeklēt zobārstu, lai veiktu diagnostiku un izslēgtu citādi ārstējamas slimības. Jāņem vērā, ka bieži patoloģijas kombinējas un, piemēram, pacienta vienīgā sūdzība var būt jutīgi zobi, bet jāārstē periodonta iekaisums.
- Ieteikt pacientam ievērot četras ēdienreizes bez uzkodām un bez skābu dzērienu lietošanas starp ēdienreizēm.
- Pacientiem, kas bieži uzturā lieto augļus, īpaši svarīgi ogu un ābolu laikā ieteikt netīrīt zobus divas stundas pēc šādu produktu lietošanas, bet gan uzreiz pēc ēšanas izskalot muti ar ūdeni, mutes dobuma skalojamo līdzekli vai aplicēt kādu no zobu jutīgumu mazinošiem geliem (atbilstīgi pacienta dzīvesveidam un finansiālajām iespējām). Tādas pašas rekomendācijas pacientiem pēc vemšanas (piemēram, grūtniecības toksikozes gadījumā).
- Pacientiem, kas slimo ar GERS, rekomendēt brokastīs nelietot skābus ēdienus, bet drīzāk izvēlēties tādus, kam ir sārmaina reakcija (piemēram, siers), un zobu tīrīšanu atļaut noteikti tikai pēc brokastīm, ar ļoti mīkstu zobu suku (Super Soft vai Ultra Soft) un neabrazīvu zobu pastu.
- Nekādā gadījumā nedrīkst lietot baltinošas (visas, kuru nosaukumam klāt whitening) zobu pastas, arī zobu balināšana nav vēlama.
- Zobu tīrīšanai izvēlēties Soft, Super Soft vai Ultra Soft zobu sukas- jo mīkstāka, jo labāk, bet: ja pacients līdz šim pieradis lietot cietāku zobu suku, tīrīšanai vajadzēs patērēt nedaudz vairāk laika, tomēr rezultāts ar mīkstu birstīti vienmēr būs labāks.
- Lietot jutīgumu samazinošas zobu pastas, kas satur kālija sāļus (Sensodyne, Colgate sensitive u.c.), stroncija hlorīdu (Sensodyne) vai novamin saturošo Nanosensitive zobu pastu. Kālija sāļus saturošās pastas jālieto nepārtraukti, bet Nanosensitive zobu pastas iedarbība ir ilgstošāka, tomēr arī cenu atšķirība ir ievērojama, tāpēc jāļauj pacientam izvēlēties.
- Medicīnas preču vairumtirgotāji, kas piegādā profesionālos zobārstniecības materiālus un preparātus, piedāvā iegādāties GC Tooth Mouse un GC MI Paste Plus zobu krēmus, kas lieliski noņem zobu jutību. Tie nedaudz atšķiras pēc sastāva- Tooth Mouse nesatur fluorīdus, tāpēc var lietot jau maziem bērniem, bet no sešu gadu vecuma jau var rekomendēt MI Paste Plus, jo tā satur fluorīdus, kas papildus nodrošinās pretkariozu darbību, jo Latvijā kariesa izplatība un intensitāte joprojām ir neatrisināta problēma.
