PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
Šī vietne ir paredzēta veselības aprūpes speciālistiem

Deguna starpsienas deformācija un elpošanas traucējumi

O. Plēpis
“Iesnas turpinās vairākas nedēļas. Pilināju zāles degunā, kļuva labāk, bet pirms trim dienām sāka sāpēt labā auss, pasliktinājās dzirde, turpinās apgrūtināta elpošana caur degunu.” Sarunā ar pacientu noskaidrojas, ka elpo­šana caur labo deguna eju ir apgrūtināta pastāvīgi, iesnas – parasta parādība, dažreiz aizkrītot labā auss... Par deguna starpsienas izliekumiem neviens ārsts neko nav teicis, kur nu vēl – par operācijas nepieciešamību. Šādas sarunas ar pacientiem, kuriem ir deguna starpsienas deformācija, otorinolaringologa kabinetā notiek bieži.

Deguna starpsiena (nasal septum) ir vertikāla struktūra, kas sadala deguna dobumu divās simetriskās daļās. Priekšpusē starpsienu veido skrimšļa, mugurpusē - kaula (sietiņkaula perpendikulārā plātnīte un lemeša kauls) struktūras. Simetriska (taisna) deguna starpsiena nodrošina vienmērīgu gaisa plūsmas sadali caur abām nāsīm.

Deguna starpsienas nobīde jeb deformācija ir visbiežāk sastopamā nazālā patoloģija. Deguna starpsienas deformāciju rada fizioloģiskie, traumatiskie un kompensatorie faktori. [1]

  • Fizioloģiskā deguna starpsienas izliekšanās notiek bērnībā, jo starpsiena aug ātrāk nekā sejas kauli.
  • Traumatiskie starpsienas izliekumi rodas, ja nepareizi saaug tās fragmenti pēc lūzuma vai nepietiekama bijusi dislocēto fragmentu repozīcija un fiksācija, sniedzot pirmo medicīnisko palīdzību.
  • Kompensators izliekums rodas, ja uz starpsienu no vienas puses spiež palielināta vidējā vai apakšējā gliemežnīca, polips vai audzējs. 

Atsevišķos gadījumos starpsienas izliekuma etioloģija saistāma ar dzemdību traumu vai augļa intrauterīnās attīstības periodu (ap 5% gadījumu). 

Izliekumi var lokalizēties kā kaulainajā, tā skrimšļainajā deguna starpsienas daļā (pēdējie biežāk rada sūdzības par elpošanas traucējumiem). Starpsienas izliekumi var būt lokveidīgi (uz vienu vai otru pusi), kā arī šķautnes vai radzes veidā (gan horizontālā, gan vertikālā plaknē). Deformācija sašaurina deguna ejas, apgrūtinot gaisa plūsmu (elpošanu) caur degunu - jo lielāka deformācija, jo vairāk apgrūtināta gaisa plūsma (to konstatē ar speciālas ierīces - rinomanometra -­ palīdzību).

Sūdzības

Deguna starpsienas deformācijas var būt iemesls daudzām slimnieku sūdzībām (1.tabula), kas dažreiz pirmajā mirklī šķiet nepamatotas.

Sūdzības deguna starpsienas deformācijas gadījumā Sūdzības deguna starpsienas deformācijas gadījumā
1. tabula
Sūdzības deguna starpsienas deformācijas gadījumā

Visbiežāk slimnieki sūdzas par apgrūtinātu elpošanu caur vienu vai abām nāsīm. Vienpusējas elpošanas apgrūtinājuma izteiktība atkarīga no starpsienas deformācijas pakāpes. Abpusēji elpošanas traucējumi var būt, ja ieliekto starpsienas dobumu aizpilda polips, audzējs vai hipertrofēta deguna gliemežnīca.

Bieži deguna gļotādā rodas stāze un attīstās katarālās parādības; to sekmē starpsienas deformēto daļu spiediens uz gliemežnīcu un deguna eju nosprostojums. Traucētā deguna ventilācija veicina hronisku iekaisumu veidošanos deguna blakusdobumos, aizdegunē, dzirdes kanālā un vidusausī -, kā likums, starpsienas izliekuma pusē. Novēro pakāpenisku dzirdes pazemināšanos un vājdzirdības attīstību.

Daudzos gadījumos arī sūdzības par sausuma sajūtu rīklē un krākšanu miegā saistās ar deguna starpsienas deformāciju un apgrūtinātu elpošanu caur degunu. Faktiski krākšana ir pirmais simptoms, kas liecina par traucētu elpošanu caur degunu.

Dienas laikā, sevišķi, veicot fizisku darbu, slimnieki elpo caur atvērtu muti, aukstais, neattīrītais un nesamitrinātais gaiss nokļūst rīklē, balsenē un bronhos - attīstās hroniski gļotādas iekaisumi (faringīti, laringīti, bronhīti). Ilgstošie elpošanas ceļu gļotādas iekaisumi stimulē bronhiālās astmas lēkmes (sevišķi bērniem).

Arī vairāku neiroloģisko simptomu (galvas un sejas sāpes, epileptiskās lēkmes) iemesls ir deguna starpsienas kaulainās daļas deformācija, jo deguna gļotādu bagātīgi inervē simpātiskie un parasimpātiskie nervi. Rinoķirurgi zina, ka deguna kaulainā daļa ir šokogēna zona, un operācijas laikā brīdina anesteziologu pastiprināti pievērst uzmanību narkozes gaitai un atsevišķos momentos to padziļināt. Tās epileptiskās lēkmes, kuras saistītas ar deguna starpsienas deformāciju, izdodas kupēt, savlaicīgi pielietojot anestētisku insuflūciju degunā (tas ir pierādīts ar encefalogrāfijas pierak­stiem); lēkmes pilnībā izzūd pēc starpsienas iztaisnošanas operācijas.

Vienpusējas galvas sāpes, kas izpaužas kā sūdzības par vienpusējām periodiskām vai lēkmjveida sejas sāpēm, kuras sākas no deguna sānu sienas vai vaiga, izstaro uz aci un pieri, dažreiz pavada arī asarošana. To izskaidro kā nazo-ciliāro refleksu, ko izsauc starpsienas šķautnes spiediens uz deguna gļotādu un nervu galiem.

Starpsienas deformācijas rada ožas traucējumus, jo nosprosto gaisa nokļūšanu rhima olfactoria apvidū. Ožas traucējumi līdztekus ar apgrūtināto elpošanu caur degunu var būt impotences (vīriešiem) un frigiditātes (sievietēm) cēlonis.

Sūdzību gadījumos par vienpusēju asiņošanu no deguna (sevišķi naktīs) jānoskaid­ro, vai nav deformēta deguna starpsiena. Tīrot (šņaucot) degunu, cilvēks stingrāk piespiež to deguna spārnu, kas atrodas starpsienas izliekuma pusē, un rezultātā tiek trau­mēta gļotāda virs izliekuma šķautnes. Veidojas krevele, kas kairina deguna gļotādu, rodas apburtais loks - jo biežāk tīra (šņauc) degunu, jo biežāk tas asiņo.

Diagnoze         

Deguna starpsienas deformācijas diagnozi nosaka, pamatojoties uz rinoskopijas un optiskās endoskopijas ainas datiem.

Izmeklēšanas laikā jānovērtē starpsienas deformācijas konsistence, jo starpsienas konfigurāciju var mainīt arī starpsienas audzējs, hematoma vai abscess. Tāpat jāatceras, ka iemesls apgrūtinātai elpošanai caur degunu var būt deguna dobuma saaugumi - sinēhijas - pēc traumām, iekaisumiem vai deguna gļotādas piededzināšanas ar kodīgām vielām vai galvanokauteru.

Jāizslēdz arī atrēzijas - plaši saaugumi starp deguna dobuma laterālo sienu un starpsienu, - kuri attīstās pēc skleromas, difterijas, kā arī smagām deguna traumām.

Korekcija

Literatūrā atrodamas norādes, ka ­lielā da­ļā gadījumu - kad pacienta subjektīvās sū­dzī­bas nav izteiktas, - deguna starpsienas deformācijas iztaisnošana nav nepieciešama. Tomēr parasti stāvoklis ir tikai nosacīti asimptomātisks - pacients neatpazīst vai nepareizi attiecina raksturīgos simptomus vai arī - ir adaptējies situācijai (piemēram, tam, ka viena nāss elpo sliktāk par otru). Tā kā simptomiem un patoloģiskajām izmaiņām ir tendence laika gaitā progresēt, pasliktinot pacienta vispārējo veselības stāvokli un dzīves kvalitāti, deguna starpsienas deformācijas korekcija uzskatāma ne tikai par ārstniecisku, bet arī profilaktisku veselības saglabāšanas pasākumu Vienīgais ceļš ir deformācijas ķirurģiska likvidēšana - septoplastika (izolēta starpsienas korekcija) vai septorinoplastika (ārējā deguna un starpsienas deformācijas vienlaicīga korekcija). Arī bērniem, pielietojot saudzējošas metodes, šādas operācijas veic jau no trīs gadu vecuma. Indikācijas deguna starpsienas operācijai parādītas 2.tabulā.

Indikācijas deguna starpsienas deformācijas ķirurģiskai korekcijai Indikācijas deguna starpsienas deformācijas ķirurģiskai korekcijai
2. attēls
Indikācijas deguna starpsienas deformācijas ķirurģiskai korekcijai

Operācijas laikā pielieto lokālo vai vispārējo anestēziju. Pēc grieziena atslāņo gļotādu, perihondriju, periostu starpsienas deformācijas apvidū un izņem deformēto starpsienas daļu. [2] Lai neieliektos ārējais deguns, deguna muguriņas tuvumā skrimsli izņemt nav vēlams.

Lai pēc deformētās daļas evakuācijas izņemto skrimšļa fragmentu vietā neveidotos starpsienas hematoma, nepieciešams stingri saspiest perihondrija vai periosta lapiņas, veicot deguna tamponādi uz 48 stundām. Turpmāko nedēļu laikā notiek reparācijas process ar pilnīgu elpošanas atjaunošanos un ožas uzlabošanās. Pacientam jārēķinās ar vairāku dienu atrašanos stacionārā.

Pēc starpsienas operācijas var būt sekojošas komplikācijas: asiņošana, starpsienas hematoma, starpsienas perforācija, svešķermenis (tampons) deguna dobumā. Starpsienas perforācijas biežāk novēro pusmūža cilvēkiem ar izteiktiem atrofiskiem procesiem deguna gļotādā.

Pēdējos gados deguna starpsienas deformācijas likvidēšanai pielieto ķirurģiskos lāzerus. [3] Lāzeram iedarbojoties uz starpsienas skrimšļa daļu, skrimslis kļūst mīksts un to var iztaisnot. Atdziestot skrimslis saglabā jaunveidoto iztaisnoto formu un nodrošina brīvu elpošanu caur degunu. Šai metodei ir vairākas priekšrocības:

  • nav vecuma ierobežojumu,
  • nav nepieciešama vispārējā anes­tē­zija,
  • nav asiņošanas draudu,
  • var veikt ambulatori (procedūras ilgums 8-12 minūtes),
  • ātri atjaunojas elpošana caur degunu (nav ilgstošās tamponādes),
  • nav pēcoperācijas sāpju.

Kontrindikācijas deguna starpsienas redre­sācijai ar lāzeru ir akūts deguna gļotādas iekaisums (iesnas) vai hroniska iekaisuma paasināšanās - vispirms jāizārstē iekaisums, tad jātaisno starpsiena. Latvijā aprakstītā metode pagaidām nav pieejama.

Plastiskā rinoķirurģija

Ļoti aktuāls ir jautājums par starpsienas deformācijas likvidēšanu un ārējā deguna plastisko operāciju. Gadījumos, kad pacienti vēlas likvidēt ārējā deguna kosmētisko defektu, deformētas starpsienas operācija ir ārējā deguna plastiskās operācijas obligāta sastāvdaļa. Pretējā gadījumā pēc ārējā deguna iztaisnošanas starpsiena iegūst asimetrisku pozīciju. Arī tad, ja traumas rezultātā radusies ārējā deguna novirze (nobīde) uz sāniem, ārējā deguna rekonstrukcija nav pieļaujama bez deguna starpsienas repozīcijas.

Dažkārt pacients, kā primāro izvirzot kosmētisko aspektu, apzināti nemin sūdzības, ko rada starpsienas deformācija. Vēlāk, šīm sūdzībām saglabājoties vai pastiprinoties, tiek izvirzītas pretenzijas ķirurgam, kurš veica operāciju. Lai izvairītos no šādām gan ārstam, gan pacientam nepatīkamām situācijām, nepieciešama plastisko ķirurgu un otorinolaringoloģijas ķirurgu sadarbība operācijas laikā - šādas operācijas sekmīgi var veikt tikai speciālists, kurš labi pārzin plastiskās rinoķirurģijas pamatprincipus. 

Literatūra

  1. Вальтер К. Эволюция ринопластики. Рос. ринол.б 1996; 1: 5-16.
  2. Takahashi R. The evaluation of nasal septum and formation of septal deformity.
  3. www.ckb-rzd.ru