Bērnības autisms

Raksturojums

Autisms ir difūzu attīstības traucējumu variants, kam ir:

• raksturīga patoloģiska vai traucēta attīstība, kas izpaužas pirms trīs gadu vecuma;
• raksturīgs patoloģiskas funkcionēšanas veids visās trijās psihopatoloģijas sfērās:

o        sociālajā mijiedarbībā,

o        ierobežotā komunikācijā,

o        stereotipiskā un vienveidīgā uzvedībā.

Šīm specifiskajām diagnostiskajām pazīmēm parasti pievienojas vēl vairākas citas nespecifiskas grūtības, piemēram, fobijas, miega un ēšanas traucējumi, uzbudinājuma lēkmes un pret sevi vērsta agresivitāte.

Autisma traucējumu triāde:

• sociālās mijiedarbības traucējumi;
• sociālās saskarsmes traucējumi;
• sociālās izpratnes un izdomas traucējumi.

Autisma izpausmju iedalījums:

• autisms ar autiskiem pārdzīvojumiem;
• stereotipiska, vienveidīga uzvedība ar pārņemtības elementiem;
• savdabīgi runas traucējumi.

Epidemioloģija

Izplatība Eiropā un Ziemeļamerikā ir 6:1000. [1] Autisma un autiskā spektra traucējumu (AST) izplatība pēc pēdējiem datiem ASV - 1:500. [2] Zēni, salīdzinot ar meitenēm, slimo divas reizes biežāk. [1]

Autisms nav slimība, bet gan sindroms. Cēlonis var būt gan ģenētisks, gan ārvides faktoru izraisīts, kam raksturīgs daudzfaktoru vai komplekss iedzimšanas tips. [3]

AST var būt simptoms monogēnai, hromosomālai patoloģijai, kā arī iedzimtiem vielmaiņas traucējumiem. [4]

Sindromālais: apmēram 15-37% gadījumu autisma cēlonis ir kāda cita patoloģija, no tiem 5-14% gadījumu saistīti ar monogēniem defektiem vai hromosomālām aberācijām. [5]

Sindromālais variants

• Fragilās X hromosomas sindroms;
• tuberozā skleroze;
• Retta sindroms;
• Eindželmaņa sindroms;
• Prader-Willi sindroms;
• Smith-Lemli-Opitz sindroms;
• Smith-Magenis sindroms;
• neārstēta fenilketonūrijau.c. [6]

Autiska spektra traucējumu iedalījums

Idiopātiskais (5-6%): atklāti vairāk nekā 100 iespējamie autisma un AST kandidātgēni, nozīmīgākie lokusi:

• 15q11-13;
• 7q22-31;
• 22q11;
• 22q13;
• 2q37.

AST nozīme ir fenotipiskām pazīmēm. Uzmanība tiek pievērsta dismorfoloģisko pazīmju aprakstam, ķermeņa uzbūvei un citiem antropometriskajiem parametriem.

Autiskiem pacientiem biežāk vērojams palielināts galvas apkārtmērs un brahicefālija, MRI pētījumos atklāts relatīvi lielāks smadzeņu izmērs. [8]

Autiskā spektra traucējumu attīstība

20% bērnu ar autismu relatīvi adekvāti attīstās pirmajos 12-24 dzīves mēnešos. Bērna normālā attīstība pakāpeniski vai pēkšņi apstājas, seko regresijas periods, kad biežākā vadošā nozīme ir valodas prasmēm, kas tiek zaudētas vai nekad netiek pilnvērtīgi apgūtas. [9]

Amerikas Pediatru asociācijas vadlīnijās norādīts, ka pediatram vai ģimenes ārstam bērna agrīnā attīstība jāizvērtē 9, 18, 24, 30 mēnešu vecumā, izmantojot katram vecumam atbilstīgās izvērtēšanas skalas. [1]

Absolūtās indikācijas, lai nosūtītu pie speciālista padziļinātai izmeklēšanai:

• ja līdz 12 mēnešu vecumam negugina savā valodā;
• ja līdz 16 mēnešu vecumam nav viena vārda;
• ja līdz 24 mēnešu vecumam nav spontānu divu vārdu ne-eholāliju veidā;
• ja zaudē valodas un sociālās iemaņas.[1]

Emociju traucējumi:

• līdz 6 mēnešu vecumam neattīstās emocijas, nesmaida, nav emocionāla kontakta ar vecākiem;
• līdz 9 mēnešu vecumam neattīstās vai mazinās situācijai adekvātas emocionālās izpausmes, izmainās mīmika, tā sastingst, tukšs acu skatiens;
• samazinās vai izzūd žesti, ko izmanto, lai mērķtiecīgi norādītu, izteiktu vēlmes;
• parādās roku stereotipijas.

   Indikācijas bērna nosūtīšanai pie speciālista līdz 2 gadu vecumam.

• Valodas traucējumi:

o        līdz 16 mēnešu vecumam nav viena vārda,

o        līdz 2 gadu vecumam nesaliek kopā divus vārdus,

o        neatsaucas uz savu vārdu;

o        valodas regress.

• Sociālo iemaņu traucējumi:

o        neveido acu kontaktu,

o        neprot spēlēties ar rotaļlietām,

o        neizrāda interesi par rotaļlietām,

o        nekontaktē ar citiem bērniem,

o        rotaļās neveido sižetu,

o        noslēdzas savā pasaulē.

Autisma pazīmes

Bērnam ar autismu var būt ļoti daudzveidīga uzvedība. Svarīgi ir pieņemt, ka bērnam būs grūtības saskarsmē ar citiem cilvēkiem, kā arī grūtības iegūt draugus, grūtības sarunāties (daži bērni var nerunāt vispār). Var būt apsēstības pazīmes, bailes, draudu neapzināšanās, rituāla spēle un uzvedība, nepiemērots acu kontakts, pārmērīga jutība pret skaņu, gaismu u.c., roku plivināšana. Lai bērnam diagnosticētu autismu, nav obligāti jābūt visām šīm pazīmēm.

Autiskās attīstības veidi

Autisma pazīmes visbiežāk izpaužas jau līdz trīs gadu vecumam. Grūtības bērna un vecāku saskarsmē rodas jau 2-2,5 gadu vecumā.

Bērnu autismam raksturīgākās īpatnības

• Grūtības saskarsmē ar apkārtējo pasauli;
• grūtības iesaistīties spēlēs, kas prasa iztēli (piemēram, "pārdevēji-pircēji", "mammas un tēti");
• ilgstoša vienveidīgu kustību veikšana (piemēram, šūpošanās, griešanās apkārt);
• netipiska spēlēšanās vienatnē (piemēram, kociņu kārtošana rindā, klucīšu dauzīšana);
• raksturīgi noteikti rituāli (piemēram, nesākt neko darīt, kamēr visas durvis nav ciet; ievērot stingru kārtību; iet tikai pa vienu un to pašu ceļu);
• patīk spīdīgi priekšmeti;
• patīk īpatnējas skaņas (piemēram, durvju čīkstēšana, zobu griešana);
• nevēlēšanās iesaistīties grupu nodarbībās;
• ļoti vājš acu kontakts;
• roku šūpošana, košana rokā (šīs vienveidīgās darbības grūti pārtraukt);
• grūtības saprast citu cilvēku jūtas; intereses ir savdabīgas (piemēram, zīmēt tikai auto, kolekcionēt autobusu sarakstus); nereti intereses ir stipri aprobežotas, tomēr, ja kaut kas patīk, to veic ļoti labprāt (piemēram, dziedāšana, bumbas mešana);
• dažkārt ir epilepsijai līdzīgas lēkmes, īpaši pēc desmit gadu vecuma;
• bērna emocijas ir ļoti savdabīgas;
• tuviniekus pazīst, bet var nepaust prieku par viņiem, savukārt kādu priekšmetu, piemēram, koku, var apmīļot kā tuvinieku;
• nejaušs objekts, piemēram, elektrības slēdzis, bērnu pilnībā var atraut no iepriekš veiktas nodarbes, visa uzmanība tiek pievērsta tikai slēdzim. Nākamreiz pievērsties darbam būs grūtāk, jo tiks meklēts slēdzis;
• autisks bērns ļoti ātri var pārsātināties ar patīkamiem vai nepatīkamiem iespaidiem: nevar sagaidīt sev patīkamo darbību, jo iespaidu uzņemšanai un apstrādei vajadzīgs ilgāks laiks nekā citiem bērniem;
• attiecības ar apkārtējiem ir stereotipiskas;
• nejūt nepieciešamību būt kopā ar citiem bērniem: bērnu grupā ir "viens"- ārpus grupas; ja visi bērni veic kādu darbību, autisks bērns spēlējas vienatnē;
• raudāšana, kas var ilgt stundām un ko grūti novērst;
• autisks bērns ļoti sāpīgi var reaģēt pat uz vismazākajām pārmaiņām apkārtnē (piemēram, uz galda uzlikta jauna krūzīte, no kuras bērns atsakās dzert); ārēji šī nepatika var izpausties ar nemieru, bailēm, agresiju, pašagresiju, hiperaktivitāti;
• netipiska jauno priekšmetu smaržošana, neēdamu lietu garšošana;
• autisko bērnu kustības ir stūrainas, lempīgas; nereti patiku sagādā lēkšana no liela augstuma (nedomājot par sekām);
• diferencētas bailes no jaunas situācijas, bailes no konkrētiem priekšmetiem, piemēram, lietussarga, tualetes poda, kāpnēm, konkrētas krāsas priekšmetiem, ledusskapja; dažkārt tas saistīts ar maņu orgānu pārlieku jutību, baiļu cēlonis ne vienmēr ir skaidrs;
• bērns, kam ir autisms, var būt pārāk jutīgs vai - tieši pretēji - nejutīgs pret redzes, dzirdes, taustes, garšas, ožas kairinājumiem, piemēram, bērns var atteikties no kādas konkrētas krāsas apģērba vilkšanas, var dzirdēt vilcienu, kas ir trīs kilometru attālumā, bet nedzirdēt tuvu stāvošu runātāju;
• dažkārt bērns var jaukt redzēto ar dzirdēto, piemēram, skaļa trokšņa gadījumā aizver acis, bet spilgtā gaismā aiztaisa ausis;
• iesākto lietu autisks bērns izdara līdz galam, bet motivācija veikt vēlreiz to pašu ir neliela vai tās nav vispār, savukārt dažkārt bērns patstāvīgi veic vienas un tās pašas darbības ļoti ilgstoši (piemēram, auto smaržošana, garšošana).

Redzes uztveres īpatnības

Dažkārt patīk atrasties tumsā. Skatiens bieži iet garām konkrētajam priekšmetam, ir skraidošs, "dziļš, tālejošs", vērojama koncentrēšanās uz nepriekšmetiskiem objektiem - gaismas staru, spīdumiem, tapešu ornamentu u.c. Pasauli redz bildēs (vārdi ir kā otra valoda, kas tiek pārtulkota "krāsainā filmā ar skaņu").

Dzirdes uztveres īpatnības

Bērnībā ilgstoši var nebūt reakcijas uz skaņu, vēlāk to nomaina hiperjutība, var nepatikt veļas mazgājamās mašīnas trok-snis, toties var patikt durvju čīkstēšana, papīra čaukstēšana, var neatsaukties uz savu vārdu, var būt izvēles atbildreakcija uz apkārtējo runu, agrīni var veidoties interese par mūziku.

Taustes, garšas, smaržas uztveres jutīgums

Bērnībā vērojama nereaģēšana uz slapjiem autiņiem, aukstumu, badu, pieskārienu, pēc tam veidojas hiperjutība pret taktiliem kairinājumiem (mazgāšanās, ķemmēšana), vēlme staigāt neapģērbtam, jo viss "spiež un grauž", mēģina ēst neēdamas lietas, jauno iepazīst, to pagaršojot un pasmaržojot; atrodoties vienatnē, labprāt šūpojas, rausta ausis, sit galvu, kož sev rokā. Īpaša uzmanība jāpievērš autisko bērnu uzvedības īpatnībām. Nepareiza tuvinieku vai aprūpētāju reakcija uzvedības traucējumus tikai pastiprina.

Verbālās komunikācijas grūtības

50% autisko bērnu runa neattīstās. Valodas un saskarsmes problēmas ir ļoti daudzveidīgas. Pirmie bērna vārdi var būt netipiski, piemēram, "burts", "prom", nevis "mamma", "tētis". Runa bieži ir stereotipiska, balss monotona, dobja vai spiedzoša (nereti atdarina sarunbiedra vai multiplikācijas filmu varoņu balsis). Raksturīga eholālija - tūlīt vai pēc laika atkārto citu teikto. Dažkārt bērns nepārtraukti uzdod jautājumus, bet negaida uz tiem atbildes, jo jautājums ir tikai jautājuma pēc. Autisko bērnu saskarsme ļoti atšķiras no parastu bērnu komunikācijas. Daži domā, ka bērni, kas līdz sešu gadu vecumam neproducē atsevišķus vārdus, nespēs apgūt runu.

Apmēram piektdaļai bērnu, kam ir autisms, intelekts ir normāls. Reizēm saka - bērniem, kam ir autisms, ir "prāta aklums". Tas attiecas uz nespēju saprast, ka citiem cilvēkiem ir atšķirīgas idejas, citas domas. Autiskiem bērniem nav t.s. prāta teorijas, viņiem ir mehānisks uzskats par pasauli un nav intereses par otra cilvēka domām vai emocijām.

Šiem bērniem grūtāk atcerēties priekšmetu grupas (piemēram, mēbeles, dārzeņi), bet vieglāk iegaumēt atsevišķus priekšmetus. Viņiem ir grūtības dažādu veidu informāciju lietot nepieciešamajā situācijā. Atšķirībā no nedzirdīga bērna viņiem neveidojas vēlme sazināties ar apkārtējo pasauli.

Saskarsmes traucējumi

Šiem bērniem ir grūtības "iekāpt kāda cita kurpēs", iztēloties pasauli ar cita acīm, reaģēt pareizi un piemēroti kāda jūtām. Pieaugušiem autistiem ir grūtības saskarsmē ar kolēģiem, viņi jūtas sociāli neveiksminieki, var stundām ilgi plānot katru savas dzīves detaļu.

Daudzi bērni ir izvēlīgi pret atsevišķiem vārdiem, piemēram, kādu vārdu saka ļoti bieži, it kā ieklausoties tā skanējumā, savukārt no citiem izvairās, it kā jūtot bailes. Sevis identificēšana viņam rada grūtības: bērns, stāstot par sevi, lieto personas vietniekvārdu "tu", runājot par citiem - "es", vai arī stāsta par sevi trešajā personā ("Jānis grib ēst"). Dažkārt bērna valoda ir ļoti burtiska, viņš vārds vārdā var atstāstīt garas pasakas vai garas sarunas, bet nevar atbildēt uz vienkāršiem jautājumiem. Autiskiem bērniem un pieaugušiem grūtības rada saprast to, kas "slēpjas" aiz vārdiem. Dažkārt monoloģiska runa autiskiem bērniem ir labi attīstīta, tomēr iesaistīšanās dialogā var būt ļoti apgrūtinoša. Nereti autiskie bērni labi zīmē, labi dzied, spēlē kādu instrumentu; var būt izcilas prasmes matemātikā; vizuālā atmiņa nevis pēc tēla, bet gan pēc detaļu atbilstības; var būt izcila ritma izjūta; ir grūtības uztvert neverbālo saskarsmi.

Neverbāla komunikācija

Jau zīdaiņa vecumā ķermeņa kustības nepavada nedz bērna paša izdotas skaņas, nedz arī specifiskas kustību reakcijas uz pieaugušā klātieni. Arī vēlāk autiski bērni nelieto mīmiku, žestus, ķermeņa ekspresiju. Bieži nav izveidojies norādošais žests; bērns ņem pieaugušo pie rokas un ved pie objekta vai vietas, kur tas parasti atrodas, stāv un gaida, kad viņam to iedos.

Uztveres īpatnības

Bieži reizē ir nejutīgums pret dažādām skaņām, īpašas uzmanības nepievēršana citu cilvēku runai un pārlieks jutīgums pret kādām noteiktām skaņām.

Parasti bērniem raksturīga aktivitātes reakcija, ieraugot otra cilvēka seju un acis, savukārt autiskiem bērniem tā nav. Arī taktilais jutīgums ir novājināts.

Neizveidojusies anticipācija; spēja prognozēt notiekošo, tāpēc nav iespējama apsteidzoša uzvedība.

Bērniem nepieciešams saglabāt iespējami nemainīgu apkārtējo vidi un stiprus afektīvus uzliesmojumus bez mēģinājumiem to mainīt, jo bērns pazīst tikai to, kas daudzkārt atkārtojies. Ja apkārtne tiek mainīta, rodas grūtības to atpazīt, savukārt tas izraisa bailes un spēcīgu emocionālu pretreakciju. Tiek izmantotas īpašas atgādnes - piktogrammas, kur bērns var redzēt sagaidāmo situāciju, tas palīdz radīt drošības apziņu.

Autiskiem bērniem mēdz būt dažādi rituāli un pārmērīga pieķeršanās dažiem priekšmetiem.

Raksturīga pašam sevis neatpazīšana, sevis neuztveršana. Nepazīst paši sevi spogulī, nejūt savu ķermeni, nespēj to vadīt atbilstīgi situācijai. Kavēta priekšstata veidošanās pašiem par sevi. Arī personas vietniekvārdu neadekvāta lietošana var būt saistīta ar neizveidojušos priekšstatu par sevi.

Rotaļas

Autisko bērnu rotaļu pasaule ir visai savdabīga: dažām rotaļām viņi nododas tāpat kā vairākums citu bērnu - tās ir manipulatīvās rotaļas ar dažādu priekšmetu pārvietošanu, grozīšanu, mešanu neatkarīgi no lietu pamatfunkcijas; sakārtošanas rotaļas, kad priekšmeti tiek likti rindā, cits citā, cits uz cita; arī lielā mērā funkcionālās rotaļas, kad atdarina reālas darbības, piemēram, ar sūkli mazgā rotaļu auto.

Neveic simboliskas rotaļas, kas prasa iztēli, jo neizveidojušos anticipējošo kognitīvo shēmu dēļ iztēle nav iespējama. Krēsls nevar būt vilciens, nūja nav zirgs, no tukšas krūzes nevar dzert. Autiskiem bērniem veidojas jēdzienu un apzīmējumu konkrētā izpratne, taču viņi nespēj to pārnest augstākā, simboliskā jēgas līmenī; viņiem nav saprotams, kā reāls priekšmets varētu simbolizēt kaut ko citu, ne tikai to, kas tas patiesībā ir. Tāpēc bērns nespēj saprast ne citu cilvēku domas, nolūkus, ne metaforas.

Šo bērnu dažkārt pastiprinātā spēja darboties ar skaitļiem, formulām nozīmē to, ka skaitļu un formulu pasauli viņi uztver nevis par reālās pasaules simbolisku atainojumu, bet gan par īpašu realitātes formu: skaitļu un formulu pasaule viņiem pastāv reāli.

Intelektuālā attīstība

Autisko bērnu intelektuālā attīstība ir ļoti daudzveidīga. Apmēram divās trešdaļās gadījumu bērniem ir garīgās attīstības traucējumi dažādās pakāpēs. Retos gadījumos autisks bērns veiksmīgi beidz ne tikai vispārējās izglītības iestādi, bet arī augstskolu. Statistikas dati liecina, ka ap 15% bērnu, kam ir autiskas tendences, nav nekāda intelekta līmeņa pazeminājuma.

Komorbiditāte

• 11-39% bērnu var novērot krampju sindromu. Bērniem ar garīgu atpalicību 42% gadījumu iespējams krampju sindroms. Raksturīgi divi krampju sākšanās pīķi- līdz 5gadu vecumam un pusaudžu vecumā. [10] 10-72% EEG atrod eileptiformas izmaiņas, vairāk pacientiem ar psihiskās attīstības regresu. EEG izmaiņas nav indikācija antikonvulsantu terapijai.
• 46-85% bērnu ar autismu novēro problēmas gremošanas sistēmā, kas izpaužas kā hroniskas obstipācijas vai diarejas, hroniskas sāpes vēderā.
• Miega traucējumi. [10]

Aspergera sindroms

Pie autiskā spektra traucējumiem pieder Aspergera sindroms, kam raksturīgi tipiski sociālās mijiedarbības traucējumi, arī simbolisko spēju trūkums, grūtības saprast otra cilvēka nolūkus, izteicienu zemtekstu un pārnesto nozīmi. Intereses un aktivitātes ir ļoti ierobežotas un stereotipiskas.

Šā sindroma gadījumā nav vērojama ne kognitīvās, ne runas attīstības aizture, arī loģiskās domāšanas traucējumu nav, pat pretēji - savā specifisko interešu jomā bērni ar Aspergera sindromu var sasniegt pat izcilus rezultātus. Bērns ir iegrimis savās autiskajās interesēs, daudz runā, nereti citē pat veselas lappuses no iemīļotiem literāriem darbiem. Viņi var gadiem ilgi runāt par interesējošu tēmu vai zīmēt iemīļotus dzīvniekus. Saskarsmē nedzird sarunbiedru, neveido dialogu. Runā steidzīgi, aizgūtnēm, var pārstatīt vārdu kārtu, nepiefiksējot, ja mainās frāzes jēga. Runa ir sarežģīta, intelektuāla, intonācijas var neatbilst tekstam. Sarunas laikā skatās uz partneri, taču nevēršas pie konkrētā cilvēka, bet gan pie cilvēka vispār, neņem vērā sarunbiedra intereses.

Tā saucamie grāmatu vai interneta bērni agri apgūst zināšanas un vārdu krājumu par noteiktu tēmu, tomēr nereti izbrīna ar savu nevarību sadzīvē. Nezina un neprot vienkāršus pašapkalpošanās paņēmienus. Netiecas uzzināt un apgūt ko jaunu, vēl nebijušu. Baidās no pārmaiņām dzīvē, ja tās ir negaidītas vai ja to cēlonis ir cits cilvēks, nevis pats. Jauno spēj pieņemt tikai tad, ja paši to kontrolē. It kā ieciklējas, baudot nepatīkamu vai neestētisku situāciju izrunāšanu vai izspēlēšanu: bieži runā un spriež par ugunsgrēkiem, bandītiem, pirātiem, miskastēm, tualetēm - biedējošās situācijas tādējādi it kā kļūst pašstimulējošas. Spēj ne tikai afektīvi reaģēt uz negaidītām un nevēlamām pārmaiņām stereotipiskajā apkārtējā vidē un paradumos, bet arī attiecībās ar citiem cilvēkiem spēj aizstāvēt savas tiesības saglabāt nemainīgu vidi un paradumus.

Ārstēšana

Autisma un AST ārstēšana ir kompleksa, galvenās metodes - nemedikamentozas. Terapijas pamatā ir bērna apmācība pēc īpašām pedagoģiskām metodēm, lai viņu vieglāk integrētu sabiedrībā. Ārstēšanā tiek iesaistīta daudzu disciplīnu pārstāvju komanda, lielākoties uzsverot valodas spējas, saskarsmes un sociālo iemaņu attīstīšanu.

Indikācijas medikamentozai terapijai

Sindromu terapija:

• hiperaktivitāte un UDS;
• agresivitāte;
• epilepsija;
• obsesīvi-kompulsīvi traucējumi;
• šizofrēnijai līdzīga simptomātika;
• miega traucējumi;
• garastāvokļa traucējumi.

Korekcijas iespējas

Lai šos bērnus saprastu un veiktu korekciju, nepieciešama ļoti dziļa un ilgstoša pedagoģiski psiholoģiskā izpēte. Strādājot ar autiskiem bērniem, skaidri jāformulē prasības, jāpanāk, lai viņi saprastu, kas viņiem jādara.

Autiska bērna pieķeršanās ir ļoti savdabīga un noturīga. Dažkārt personas, ar ko autiskais bērns var saprasties, ir tikai dažas. Metodes, kas der darbā ar bērniem, kuriem ir garīgās attīstības traucējumi, nereti neder darbā ar autiskiem bērniem, savukārt metodes, kas der autiskiem bērniem ar normālu intelektu, var nederēt autiskiem bērniem ar garīgās attīstības traucējumiem. Lai izvēlētos piemērotu metodi darbā ar autisku bērnu, liela nozīme ir vispusīgai anamnēzei.

Svarīgi ir zināt, kā bērns reaģē uz dažādiem kairinājumiem, kā izpauž sevi, kā reaģē jaunās situācijās, kā izsaka vai pauž savas vēlmes, vai saprot "nē", kā izturas attiecībās ar līdzaudžiem, kādās rotaļās iesaistās un vai vispār iesaistās.

Autiskiem bērniem jārada adekvāti organizēta vide, ņemot vērā bērna individualitāti un intereses. Nereti apgūtās prasmes un iemaņas autiskam bērnam ir grūti izmantot jaunā situācijā, tām ir mehānisks raksturs.

Sociālās mijiedarbības traucējumi neuzticēšanās dēļ

Veicināt bērna uzticēšanos aprūpes personālām:

• pastāvīgums stabilizē uzticēšanos;
• rotaļāšanās ar pazīstamiem priekšmetiem, rotaļlietām (drošība);
• pieņemšana, siltums, pieejamība, kad bērns cenšas apmierināt pamatvajadzības (stabilizē attiecības);
• pašam nesteigties un nesteidzināt bērnu;
• sniegt atbalstu (būt klāt);
• strādāt individuāli.

Traucēta verbālā saskarsme noslēgšanās dēļ

Veicināt bērna prasmes komunicēt ar apkārtējiem verbāli:

• nemainīgs personāls darbā ar bērnu;
• apmierināt bērna vajadzības;
• strādāt individuāli, lai nodotu verbālo un neverbālo informāciju.

Traucēta personiskā identitāte traucētas "es" attīstības dēļ

Veicināt bērna spējas pazīt sava ķermeņa daļas:

• pastāvība veicina uzticēšanos;
• palīdzēt bērnam ikdienas uzdevumus veikt patstāvīgi, piemēram, apģērbties, ēst;
• palielināt fizisko kontaktu;
• izmantot spoguli, zīmējumus, bērna fotoattēlus, lai nostiprinātu viņa ķermeņa izjūtu;
• strādāt individuāli.

Liela agresijas varbūtība pret citiem, jo ir nespēja citādi paust savas emocijas

Veicināt bērna prasmi paust negatīvas emocijas, nenodarot pāri apkārtējiem:

• pastāvīga uzraudzība;
• tiklīdz rodas agresivitātes pirmās pazīmes, neatstāt bērnu vienu;
• novākt bīstamus priekšmetus;
• mācīt negatīvo emociju izteikšanu;
• palīdzēt jūtu vadīšanā;
• rādīt piemēru dusmu un naida vadīšanā;
• veicināt adekvātu fizisko aktivitāti;
• paust mieru un savaldību.

Bērns savas negatīvās emocijas nevērš pret citiem bērniem

Augsts pašagresijas risks neadekvātas sensoras reakcijas dēļ. Pašagresijas novēršana:

• pasargāt bērnu no traumas;
• noskaidrot trauksmes cēloņus;
• neatstāt pacientu vienu, ja rodas agresivitātes pazīmes;
• novākt bīstamus priekšmetus;
• mācīt negatīvo emociju paušanu;
• strādāt ar bērnu individuāli;
• palīdzēt izjūtu vadīšanā;
• būt atbalstpersonai.

Sociālās mijiedarbības traucējumi, jo ir nespēja izrādīt piederību grupai

Veicināt bērna saskarsmi ar personālu un līdzaudžiem:

• saskarsmē veidot uzticēšanos;
• būt godīgam, pildīt solījumus, runāt ar bērnu viņam saprotamā veidā;
• izrādīt bērna pieņemšanu;
• iesaistīt bērnu grupu nodarbībās un spēlēs;
• sniegt pozitīvu atgriezenisko saikni.

Prognoze

Slimības prognoze atkarīga no intelekta koeficienta (IQ). Pacientiem, kuru IQ ir virs 70 un kuru valodas prasmes attīstījušās līdz 5-7 gadu vecumam, relatīvi ir labākas izredzes. Slikti funkcionējošs pacients (ar vidēji smagu līdz smagu garīgu atpalicību) nekad nespēs dzīvot patstāvīgi un sevi materiāli nodrošināt. Labāk funkcionējošs pacients ar normālu vai pat ļoti augstu intelekta līmeni, bet vājām sociālajām un saskarsmes spējām spēs būt patstāvīgs, apgūs profesiju un izveidos ģimeni. [11]

Aprūpes pamatprincipi

Autisku bērnu aprūpē svarīgi ir neprasīt no bērna nereālus, viņam nesaprotamus uzdevumus, būt pacietīgiem, radošiem. Jāvairās runāt tēlaini un abstrakti, jāpārliecinās, vai bērns teikto sapratis.

Kopsavilkums

Autisms ir viens no sarežģītākajiem un komplicētākajiem psihiskās attīstības traucējumiem, kas ietekmē bērna sociālo mijiedarbību ar pasauli, ietekmē veidu, kā viņš komunicē, uztver apkārtējo pasauli un veido attiecības ar apkārtējiem.

Bērniem ar autismu ir verbālas saskar-smes traucējumi, viņi ilgstoši nepievērš uzmanību citu cilvēku runai, nespēj izpildīt vienkāršas darbības, nereaģē uz savu vārdu, nekontrolē savu runas skaļumu un intonāciju. Šie bērni saskarsmes nolūkā neizmanto mīmiku, žestus, ķermeņa ekspresiju. Raksturīga uztveres īpatnība ir pašam sevis neatpazīšana, sevis neuztveršana, viņi nepazīst paši sevi spogulī, nejūt savu ķermeni, nespēj to vadīt atbilstīgi situācijai. Tātad ir kavēta priekšstata veidošanās pašiem par sevi. Strādājot ar autiskiem bērniem, skaidri jāformulē prasības, jāpanāk, lai viņi saprastu, kas jādara, jāvairās runāt tēlaini un abstrakti. Pirmais un galvenais darbā ar autiskiem bērniem ir adekvāti organizētas vides radīšana, ņemot vērā bērna individualitāti, intereses un stereotipiskumu.

Situācija Latvijā

Galvenā problēma - autisma un AST nepietiekama agrīna sijājošā atlase. Autisma un AST novēlota diagnostika un traucējumu neatpazīšana aizkavē palīdzības sniegšanu šai pacientu grupai un veicina pacientu smagu invalidizāciju. Autisma un AST diagnozes nosaka klīniski, izmantojot SSK-10 kritērijus. Kopš 2009. gada tikai VSIA BKUS BS "Gaiļezers" Bērnu psihiatrijas klīnikā sākta diagnozes noteikšana ar medicīnisko tehnoloģiju instrumentiem (Kembridžas Universitātes uzvedības un personības skalas, ADOS-R tests). Nepieciešamais:

• sijājošā atlase 6, 12, 24 un 36 mēnešu vecumā;
• adekvāta valodas attīstības izvērtēšana;
• ģenētisko stigmu atpazīšana;
• neiroloģiska izmeklēšana 12, 24 un 36 mēnešu vecumā;
• agrīna ģenētiska izmeklēšana;
• agrīna bērnu psihiatra konsultācija;
• mācību kurss ģimenes ārstiem, pediatriem, bērnu neirologiem precīzai, agrīnai, savlaicīgai diagnostikai Latvijā;
• autisma centra izveide;
• ģimenes iesaistīšana bērna ārstēšanas procesā, rīkojot īpašu mācību kursu vecākiem, sadarbojoties ar autisma apvienību un reto slimību apvienību.