Cilvēka atmiņa un tās darbības mehānisms joprojām nav līdz galam atklāts pat dižākajiem pasaules pētniekiem. Mūsu kognitīvo spēju potenciāls ir neaptverams, bet faktoru kopa, kuri tās ietekmē, — vēl lielāka.
Joprojām tiek meklēti iemesli, kas kognitīvās spējas uzlabo (medikamenti, psihoterapija, ķirurģija?), un iemesli, kas pasliktina. Šajā rakstā piedāvājam dažus interesantus faktus.
Ar vaskulāru patoloģiju saistītu atmiņas traucējumu ārstēšanas iespējas
AVOTS: DynaMed Plus [Internet]. Ipswich (MA): EBSCO Information Services. 1995-. Record No. 115874, Vascular cognitive impairment [updated 2017 Nov 08]; http://www.dynamed.com/login.aspx?direct=true&site=DynaMed&id=115874
Vaskulāras izcelsmes kognitīvi traucējumi ir tādu kognitīvo traucējumu spektrs, kas saistīti ar cerebrovaskulāru patoloģiju, iekļaujot vieglus apziņas traucējumus un pat demenci.
Klīniskās un neiropatoloģiskās īpašības šiem kognitīvajiem traucējumiem lielākoties kombinējas ar Alcheimera slimību; jaukta tipa demence attīstās biežāk nekā Alcheimera slimība vai vaskulāra demence viena pati.
Galvenie iemesli ir infarkts smadzenēs ar baltās smadzeņu vielas bojājumu, asinsizplūdumiem, aterosklerozi, mazo asinsvadu patoloģiju, cerebrālu amiloīdu angiopātiju, ģenētiskām patoloģijām.
Ārstēšanas iespējas
Terapijas veidi: farmakoloģiska terapija (arī uztura bagātinātāji), dažādas aktivitātes, kas uzlabo kognitīvās spējas, psihoterapija, ķirurģiska iejaukšanās.
Aktivitātes
Regulāra vismaz sešus mēnešus ilga aeroba slodze var uzlabot kognitīvo funkciju pieaugušajiem ar viegliem kognitīviem traucējumiem. Pēc nejaušības principa 71 pieaugušo (vidējais vecums 74 gadi) ar viegliem zemgarozas išēmiskiem vaskulāriem kognitīviem traucējumiem uz sešiem mēnešiem iedalīja aerobiem treniņiem trīs reizes nedēļā vai ikdienas rutīnas aprūpei, izglītojošiem pasākumiem un veselīgai diētai. Kognitīvās spējas tika novērtētas pēc Alcheimera slimības novērtēšanas skalas (Alzeheimer’s Disease Assessment Scale — Cognitive (ADAS—Cog) subscale). Vidējais ADAS—Cog apakšskalas rādījums aerobas slodzes grupai bija 11,7 punkti, ikdienas aprūpes grupai — 10,2 punkti.
Psihoterapeitiskas konsultācijas
Psiholoģiska iejaukšanās var nedaudz samazināt depresijas un trauksmes simptomus pacientiem ar demenci. Šāds apgalvojums radies pēc Cochrane klīnisko gadījumu pārskatiem ar dažādiem metodoloģiskiem ierobežojumiem.
Ir seši sistemātiski nejaušinātu pētījumu pārskati par šo tēmu. Kognitīvi biheiviorālā terapija, konsultēšana, starppersoniskā psihodinamiskā terapija ir metodes, ko šajos pētījumos izmantoja kognitīvo traucējumu uzlabošanai.
Novērots uzlabojums arī dzīves kvalitātē, ikdienas aktivitāšu veikšanā, neiropsihiatrisko simptomu pārvaldībā, uzlabojas arī aprūpētāja garīgais stāvoklis.
Medikamentozā terapija
Amerikas Sirds slimību asociācija/Amerikas Insulta asociācija (American Heart Associate/American Stroke Association; AHA/ASA) rekomendē šādu terapiju:
- holīnesterāzes inhibitori un memantīns:
- donepezils uzlabo kognitīvās spējas pacientiem ar izolētu vaskulāru demenci (AHA/ASA II a klase, A līmenis);
- galantamīns var būt noderīgs pacientiem ar jaukta tipa Alcheimera slimību/vaskulāru demenci (AHA/ASA II a klase, A līmenis) un izolētu vaskulāru demenci (AHA/ASA II b klase, A līmenis);
- rivastigmīna un memantīna efekts nav līdz galam noskaidrots vaskulāras demences gadījumā (AHA/ASA II b klase, B līmenis);
- cerebrālai amiloīdai angiopātijai (CAA) vai cerebrālai autosomāli dominantai arteriopātijai ar zemgarozas infarktu un leikoencefalopātiju (CADASIL):
- ja ir aizdomas par CAA vai CADASIL, riska faktoru ārstēšana ir pamatota (AHA/ASA II a klase, C līmenis);
- subakūtas kognitīvas pasliktināšanās gadījumā vai ar CAA saistīta iekaisuma gadījumā nepieciešama imūnsupresīva terapija ar kortikosteroīdiem vai ciklofosfamīdu (AHA/ASA I klase, B līmenis);
- vitamīni un antiagreganti:
- vitamīnus saturošu uztura bagātinātāju efekts kognitīvo spēju uzlabošanā nav pierādīts (AHA/ASA II b klase, B līmenis);
- antiagregantu lietošanas efekts vaskulāras izcelsmes kognitīviem traucējumiem nav pierādīts (AHA/ASA II b klase, B līmenis).
Pētījumos bieži piemin arī ginkgo biloba: tā lietošana saistīta ar uzlabojumiem kognitīvo spēju rādījumos vaskulāras demences, Alcheimera slimības vai jaukta tipa demences pacientiem. Ir atrasti deviņi nejaušināti pētījumi. Salīdzināta ginkgo biloba un placebo lietošana 2372 pacientiem ar vieglu līdz vidēji smagu Alcheimera slimību vai vaskulāru demenci, vai jaukta tipa demenci. Pētījumi ilguši 12—26 nedēļas, tika izmantots ginkgo biloba EGb 761 ekstrakts.
Ginkgo biloba lietošana 12—26 nedēļas saistās ar:
- ievērojamu klīnisko simptomu uzlabošanos septiņos pētījumos par 1752 pacientiem (rezultātus ierobežo heterogenitāte);
- ikdienas aktivitāšu uzlabojums bez ievērojamām izmaiņām sešos pētījumos par 1736 pacientiem (p = 0,08).
Cochrane pārskatos nav atrasti pētījumi, kas novērtētu statīnu lietošanas nozīmi vaskulāras demences terapijā.
Dr. I. Paegles komentārs:
“Atmiņas traucējumu ārstēšanas iespējas šobrīd ir aktualitāte, un to apstiprina daudzie pētījumi šajā jomā. Līdzekļu efektivitātes izvērtējums ir ierobežots, nav ilgtermiņa pētījumu, kas pārliecinoši pierādītu demences attīstības aizkavēšanu. Tomēr nepietiekami pierādījumi nav tas pats, kas neefektīvi! Ir iespējama devas koriģēšana vai individuāli lietošanas nosacījumi. Ļoti būtiska šo preparātu panesība, lietojot ilgstoši. Pat ja šie medikamenti neizslēdz demences attīstību, tie ir efektīvi konkrētā dzīves periodā gan smadzeņu asinsrites uzturēšanai, gan uzmanības un koncentrēšanās spēju uzlabošanai, gan ikdienas aktivitāšu sekmēšanai, gan sadzīves problēmu un aprūpētāju darba atvieglošanai.”
Ilgstošas hroniskas sāpes saistītas ar atmiņas pasliktināšanos un demenci vecāka gadagājuma cilvēkiem
AVOTS: Whitlock E, Diaz-Ramirez L, Glymour M, Boscardin W, Covinsky K, Smith A. Association Between Persistent Pain and Memory Decline and Dementia in a Longitudinal Cohort of Elders. JAMA Internal Medicine, 2017; 177, 8: 1146–1153, MEDLINE Complete, EBSCOhost
Cilvēkiem gados nereti attīstās hroniskas sāpes. Daudzos krusteniskos pētījumos atrasta saikne starp ieilgušām sāpēm un kognitīvā deficīta pieaugumu.
Kohortas tipa pētījumā piedalījās 10 065 pieaugušie (vismaz 62 gadus veci) un 1998. un 2000. gadā atbildēja uz anketas jautājumiem par sāpēm un kognitīvajām spējām. 2000.—2012. gadā šos pacientus turpināja aptaujāt, noskaidrot izmaiņas kognitīvo spēju diapazonā.
Ieilgušas sāpes tika definētas kā vidēji smagas vai smagas sāpes, ko aptaujas dalībnieks ikdienā jūt bieži un atzīmējis tās anketā gan 1998. gadā, gan 2000. gadā.
Hipotēze
Ieilgušas, hroniskas sāpes varētu būt riska faktors tam, ka pasliktinās atmiņa, un lielākai varbūtībai, ka nākotnē attīstīsies demence.
Rezultāti
No 10 065 dalībniekiem 60 % bija sievietes, vidējais vecums 73 gadi. Ilgstošas sāpes atzīmēja 10,9 % aptaujāto, kam atrada asociāciju ar depresīviem simptomiem un ikdienas aktivitāšu ierobežojumu.
Veikuši statistisko analīzi, pētnieki secināja, ka hroniskas sāpes saistītas ar par 9,2 % (95 %, TI 2,8—15 %) ātrāku atmiņas pasliktināšanos salīdzinājumā ar tiem, kam hronisku sāpju nav.
Pēc desmit gadiem atmiņas pasliktināšanās nozīmēja arī par 15,9 % augstāku relatīvo risku nespējai pārvaldīt savu medikamentozo terapiju un 11,8 % augstāku relatīvo risku nespējai pārvaldīt savas finanses bez citu palīdzības. Pielāgotā demences iespējamība palielinājās par 7,7 % ātrāk (95 % TI, 0,55—14,2 %); šos rezultātus var tulkot kā absolūtu demences iespējamības palielināšanos par 2,2 % pacientiem ar hroniskām sāpēm.
Dr. I. Paegles komentārs:
“Nevērtētu viennozīmīgi. Katras sāpes, kas nemazinās ārstēšanas gaitā un ierobežo gan fiziskās aktivitātes, gan savstarpējās saziņas iespējas, veicina depresīvo simptomu attīstību. Tieši depresija vērtējama kā nozīmīgs smadzeņu funkcijas traucējumu riska faktors. Pacienti ar hroniskām sāpēm lieto daudz pretsāpju, nespecifisku, pretiekaisuma līdzekļu, bet tie, savukārt, tiek pētīti kā neirodeģeneratīvā procesa ierobežotāji, jo procesa patoģenēzē ir pierādītas nespecifiskas smadzeņu struktūru iekaisīgas izmaiņas (glija).”
Mūziķiem atmiņa ir labāka
AVOTS: Talamini F, Altoè G, Carretti B, Grassi M. Musicians have better memory than nonmusicians: A meta-analysis. Plos One, 2017; 12, 10: e0186773, MEDLINE Complete, EBSCOhost
Vairākos pētījumos meklēti pierādījumi tam, ka ar mūziku saistīti cilvēki ir labāki atmiņas pārbaudes uzdevumos.
Uzdevumos, kas saistīti ar ilglaicīgo atmiņu, mūziķi visās vecumgrupās ir labāki uzdevumos, kas iekļauj vārdus un skaitļus, viņiem ir labāka atmiņa verbāliem uzdevumiem un atkārtošanai.
Tomēr interesanti — tikai vienā pētījumā pierādīts, ka mūziķiem ir labāka atmiņa vizuālu stimulu gadījumā, salīdzinot ar cilvēkiem, kas ar mūziku nav saistīti. Uzdevumus, kas saistīti ar īslaicīgo atmiņu, mūziķi veica labāk, atkārtojot ciparus, burtus vai vārdus. Taču ir arī pētījumi, kur atšķirības starp grupām nav novērotas. Pētnieki ar meta–analīzes palīdzību apvienoja pētījumu datus, lai noskaidrotu atmiņas spējas un to atšķirības starp divām augšminētajām grupām.
Metodes
Datu atrašanai izmantoja dažādas datubāzes (EBSCO, Ovid, PubMed un citas). Pētījumos dalībnieki bijuši iekļauti divās grupās: jauni pieaugušie mūziķi un ar mūziku nesaistīti cilvēki. Visi pētījumi bija par atmiņas uzdevumiem (īslaicīgo, ilglaicīgo, darba atmiņu) ar vizuāliem, tonāliem, verbāliem stimuliem. Tika veidotas trīs atsevišķas meta–analīzes: ilgtermiņa, īstermiņa un darba atmiņai.
Rezultāti
Pētnieki apkopoja 29 pētījumus ar 53 uzdevumiem atmiņas pārbaudei. Rezultāti pierādīja, ka mūziķiem bijuši labāki rezultāti gan ilgtermiņa atmiņas uzdevumos (95 % TI 0,08—0,51), gan īstermiņa atmiņas uzdevumos (95 % TI 0,41—0,73), gan darba atmiņas uzdevumos (95 % TI 0,33—0,80).
Ja pēta dziļāk un salīdzina iekļautos atmiņu trenējošos stimulus, tad mūziķiem pārliecinoši labāk veicās ar tonāliem stimuliem, vidēji labi ar verbāliem stimuliem, bet vissliktāk ar vizuāliem stimuliem. Tātad atmiņas priekšrocības mūziķiem ir selektīvas.
Dr. I. Paegles komentārs:
“Visas smadzeņu zonas nav vienādā šūnu aktivitātes stadijā, bet, intensīvi aktivizējot kādu konkrētu zonu, tā uzlabo ilgtermiņa atmiņu. Novecošanās vai slimības procesā šī aktivitāte, kā arī visa smadzeņu aktivitāte ir nomākta. Klausoties mūziku, aktivējas tās smadzeņu daļas, kur mūzika ir noglabāta, sekundāri ietekmējot arī pārējās smadzeņu zonas. Dziedāšana (nevis klausīšanās) var uzlabot smadzeņu darbību un garastāvokli. Depresija mazinās gan dziedot, gan klausoties mūziku. Mūzika palīdz aprūpē, tās ietekmē iespējama savstarpēja saziņa. Pievienotā vērtība ir arī emocionālā iedarbība, kas intensificē smadzeņu aktivitāti kopumā. Šo zināmo sakarību izmanto ār-stēšanā. Pacienti ar rupjiem kognitīvajiem runas, atmiņas, savstarpējās saziņas traucējumiem mūzikas pavadībā spēj dziedāt. Lai arī atmiņas uzlabošanās ir selektīva un īslaicīga, kopumā tā ir spēja cilvēkam palīdzēt. Heinrihs Heine teicis: “Kad vārdi beidzas — sākas mūzika!””
Haloperidols un viltus atmiņa
AVOTS: Guarnieri R, Buratto L, Gomes C, Ribeiro R, de Souza A, Stein L, Galduróz J, Bueno O. Haloperidol increases false recognition memory of thematically related pictures in healthy volunteers. Human Psychopharmacology, 2017; 32, 1, MEDLINE Complete, EBSCOhost
Eksperimentos ar dzīvniekiem un pētījumos par cilvēkiem pierādīts, ka dopamīns var modulēt ilgtermiņa epizodisko atmiņu. Dopamīna iedarbība atmiņas procesos daļēji noris ar D2 receptoru palīdzību hipokampā.
Pēdējā laikā pētījumos rasts pamatojums dopamīna ietekmei uz pareizu atmiņas darbību. Knetch et al (2004) atrada saistību starp paaugstinātu dopamīna līmeni, lietojot levodopu, uzlabojot ilgtermiņa atmiņu dažādiem vārdiem.
Pretēju efektu pētījumā ar epomorfīnu 2008. gadā atklāja Montoya et al, novērojot attēlu atpazīšanas atmiņas pasliktināšanos jauniem, veseliem brīvprātīgajiem.
Eksperiments
Nedēļu pirms eksperimenta tā dalībnieki (n = 24) pildīja Raven’s Matrics un STAI–trait uzdevumus. Eksperimenta dienā viņi saņēma pētnieku kontrolētas brokastis (bez triptofāna, tirozīna un kofeīna) un pildīja STAI–state.
Pulksten 7.45 puse dalībnieku saņēma 4 mg haloperidola perorāli, otra puse — placebo (laktozi). Pēc trim stundām atmiņas testu atkārtoja.
Dalībniekiem rādīja attēlus: pusi iepriekš rādīto, otru pusi jaunu, dalībniekiem nerādītu attēlu. Katrs attēls dalībniekiem tika rādīts četras sekundes, viņiem bija jāatbild apstiprinoši, ja attēls redzēts iepriekš, vai noraidoši, ja to redz pirmo reizi.
Rezultāti
Dalībnieki haloperidola grupā viltus apstiprinoši atbildēja uz vairāk attēliem nekā placebo grupas dalībnieki, lai gan abām grupām bija vienlīdzīga iespēja par redzamajiem attēliem atbildēt pareizi. Īsto atmiņu haloperidols neietekmēja.
Šā eksperimenta rezultāti liek domāt, ka dopamīna blokāde var veicināt viltus atmiņas iespējamību.
Dr. I. Paegles komentārs:
“Atmiņas funkcijā svarīga ir pietiekama dopamīna aktivitāte, kas veicina impulsu pārvadi no šūnas šūnai. Haloperidola farmakoloģiskā iedarbība ir pretēja — dopamīna darbību ierobežojoša. Jādomā, ka pētījumā konstatēto uzlabošanos nevar saistīt ar atmiņas fun-kcijas uzlabošanos, bet gan iespējamo trauksmes, nemiera mazināšanos, kas pozitīvi ietekmē koncentrēšanās, uztveres spējas.”
Alerģisks rinīts ietekmē darba spējas, koncentrēšanos un atmiņu
AVOTS: Trikojat K, Buske-Kirschbaum A, Plessow F, Schmitt J, Fischer R. Memory and multitasking performance during acute allergic inflammation in seasonal allergic rhinitis. Clinical And Experimental Allergy: Journal Of The British Society For Allergy And Clinical Immunology, 2017; 47, 4: 479–487, MEDLINE Complete, EBSCOhost
Iepriekš pētījumos pacienti ar sezonālu alerģisku rinītu uzrādījuši sliktākus rezultātus skolā un darbā. Šajā pētījumā tika noskaidrota alerģiska rinīta pacientu spēja darboties vairāku uzdevumu režīmā un atmiņas sniegums.
Metodes
Alerģiska rinīta pacienti, kas šobrīd nelieto medikamentus (n = 41), un nealerģiska kontroles grupa (veseli pieaugušie, n = 42) alerģijas sezonas un nesezonas laikā veica divus darbus reizē un pildīja atmiņas testus.
Tika novērtēta arī dalībnieku dzīves kvalitāte, ar slimību saistītie faktori (simptomu smagums, ilgums, slimības sākums).
Rezultāti
Alerģisko simptomu sezonas laikā dalībniekiem ar alerģiju bija sliktāki rezultāti, mācoties un atceroties vārdus (p = 0,028), darba process palēninājās (p < 0,001), pasliktinājās arī darba kvalitāte, veicot divus darbus vienlaicīgi (p < 0,001).
Statistiski ievērojamu negatīvu asociāciju atrada starp mācīšanās sniegumu un slimības ilgumu (r = -0,451, p = 0,004), turpretī simptomu smagums (r= 0,326, p= 0,037) un dzīves kvalitāte (r= 0,379, p= 0,015) tika saistīta ar pozitīvu stratēģiju, darbojoties vairākuzdevumu režīmā.
Secinājumi
Sezonāls alerģisks rinīts diferencēti un kompleksi ietekmē kognitīvās spējas, tātad alerģiska rinīta terapija ir būtiska, lai novērstu darba spēju pasliktināšanos.
Dr. I. Paegles komentārs:
“Elpošanas funkcijas traucējumu iesaiste kognitīvo funkciju traucējumu attīstībā noteikti akcentēta nepietiekami. Hronisku elpceļu slimību dēļ ilgstoši, bet alerģiska rinīta situācijā akūti attīstās smadzeņu hipoksija un visu funkciju ievērojamas izmaiņas gan informācijas uztverē, gan tās pārveidē ilgtermiņa atmiņā.”
Niacīna, folskābes un B vitamīna ietekme uz kognitīvajām spējām
AVOTS: Qin B, Xun P, Jacobs D, Zhu N, Daviglus M, Reis J, Steffen L, Van Horn L, Sidney S, He K. Intake of niacin, folate, vitamin B-6, and vitamin B-12 through young adulthood and cognitive function in midlife: the Coronary Artery Risk Development in Young Adults (CARDIA) study. The American Journal Of Clinical Nutrition, 2017; 106, 4: 1032–1040, MEDLINE Complete, EBSCOhost
Pierādījumu daudzums par niacīna, folskābes, B6 un B12 vitamīna lietošanu, lai uzlabotu kognitīvās spējas, ir ierobežots, īpaši vidēja vecuma cilvēkiem. Pētnieki izvirzīja hipotēzi, ka indivīdiem, kas bērnībā lietojoši B vitamīnu, ir labākas kognitīvās spējas pieaugušā vecumā.
Metodes
Daudzcentru kohortas pētījumā tika iekļauti dažādu rasu pārstāvji (n = 3136) vecumā no 18 līdz 30 gadiem, dzimuši 1985.—1986. gadā, kuri piedalās pētījumā CARDIA (Coronary Artery Risk Development in Young Adults).
Izzināja faktus par šo cilvēku diētu (un uztura bagātinātāju ar B vitamīnu lietošanu) zīdaiņa, 7 gadu un 20 gadu vecumā. Ar Rey Auditory Verbal Learning (RAVL) testa verbālās atmiņas pārbaudei, ar Digit Symbol Substitution (DSS) testu psihomotoriskā ātruma noteikšanai un ar modificētu Stroop interferences testu vadīšanas spēju novērtēšanai tika mērītas dalībnieku kognitīvās spējas 25 gadu vecumā. Augstāki RAVL testa un DSS testa rezultāti un zemāki Stroop rezultāti norādīja uz labāku kognitīvo funkciju.
Statistiskai analīzei, lai noteiktu vidējās atšķirības kognitīvo spēju rādījumos un 95 % TI, izmantoja daudzcentru pielāgotas lineāras regresijas metodi.
Rezultāti
Salīdzinot augstāko kvintili ar zemāko (5. kvintile salīdzināta ar 1. kvintili), niacīna uzņemšana ar uzturu vai ar uztura bagātinātājiem bija saistīta ar statistiski ticamiem un augstākiem rezultātiem DSS testā (95 % TI: 2,28, 5,55; p trend < 0,01) un par 1,89 punktiem zemāku rezultātu Stroop testā (95 % TI: -3,10, -0,68; p trend = 0,05).
Folskābe saistīta ar + 2,56 DSS testā (95 % TI: 0,82, 4,31; p trend = 0,01). Tika atrasta arī B6 vitamīna (5. kvartile salīdzinājumā ar 1. kvartili: 2,62; 95 % TI: 0,97, 4,28; p trend = 0,02) un B12 vitamīna (5. kvartile, salīdzinot ar 1. kvartili: 2,08; 95 % TI: 0,52, 3,65; p trend = 0,02) lietošanas saistība ar labākiem psihomotoriskā ātruma rezultātiem DSS testā.
Secinājumi
B vitamīna uzņemšana bērnībā saistīta ar labāku kognitīvo funkciju dzīves laikā.
Dr. I. Paegles komentārs:
“Pareiza diēta, pietiekama uztura bagātinātāju un B vitamīna lietošana bērnībā ir svarīga — šajā periodā indivīds veido kognitīvo rezervju fondu, un vēlākajā dzīvē tieši šim fondam ir svarīga nozīme ārstēšanas procesā.”
Kokaīna lietošanas sekas ilgtermiņā
AVOTS: Almeida P, de Araujo Filho G, Lacerda A, et al. Attention and memory deficits in crack–cocaine users persist over four weeks of abstinence. Journal Of Substance Abuse Treatment [serial online]. 2017; 81: 73–78.t
Atkarība no kokaīna ir problēma visā pasaulē. Kaut arī viedoklis nav vienots, tomēr daži pierādījumi norāda uz kognitīvo spēju pasliktināšanos visiem no kokaīna atkarīgajiem arī atturības periodos.
Šobrīd visai plaši pēta šo kognitīvo spēju mainību samērīgi abstinences fāzei.
Mērķis un metodes
Svarīgākais pētījuma mērķis bija novērtēt neiropsiholoģiskās spējas kokaīna lietotājiem uzreiz pēc narkotiskās vielas lietošanas pārtraukšanas (early abstinence) un četras nedēļas vēlāk.
Pētījumā iekļāva 35 vīriešus (18—50 gadus vecus) ar apstiprinātu atkarību no kokaīna (DSM–IV kritēriji) un 33 veselus vīriešus kontroles grupā. Pēc dažādām kognitīvo spēju novērtēšanas skalām (Block Design, Digit Span and Vocabulary of Wechsler Adult Intelligence Scale (WAIS–III), Rey Auditory Learning Test (RAVLT), Verbal Fluency (FAS)) dalībniekus pārbaudīja 3.—10. abstinences dienā un četras nedēļas vēlāk.
Rezultāti
No kokaīna atkarīgo vīriešu grupa, salīdzinot ar kontroles grupu, uzrādīja sliktākus kognitīvo spēju rezultātus gan uzmanības noturēšanā, gan verbālās atmiņas testos, gan mācīšanās prasmju novērtēšanā. Lielākā daļa kognitīvo traucējumu neizzuda arī pēc tam, kad kokaīna lietošana bija pārtraukta jau četras nedēļas.
Secinājumi
Pētījums apstiprināja hipotēzi, ka ļaunprātīga kokaīna lietošana pasliktina kognitīvās spējas ilgtermiņā. Pētījumi jāturpina, lai izvērtētu gan to, cik drīz šie traucējumi rodas, gan arī to, vai tie ir neatgriezeniski.
Vai cukura diabēts agrā jaunībā var ietekmēt kognitīvās spējas?
AVOTS: Pourabbasi A, Tehrani–Doost M, Ebrahimi Qavam S, Farzami J, Larijani B. Evaluation of Cognitive Functions in Iranian Children and Adolescents With Diabetes Mellitus. Acta Medica Iranica [serial online]. 2017; 55(6): 381–388.t
Cukura diabēts ir hroniska slimība, kas arvien plašāk attīstās gan bērniem, gan pieaugušajiem. Dažos pētījumos aplēsts, ka pasaulē ir apmēram 15 miljoni bērnu ar diagnosticētu cukura diabētu, vislielākais kāpums konstatēts pēdējos gados. Kopumā slimību diagnosticē aizvien jaunākiem pieaugušajiem.
Dažādu faktoru dēļ (pubertāte, psiholoģiskas problēmas, garastāvokļu maiņa) visgrūtākais aspekts pacientam pašam, piederīgajiem un ārstējošajam ārstam ir glikēmijas kontrole, jo tā var ietekmēt pacientu nelietot medikamentus vai neievērot diētu.
Jau publicēti daži pētījumi par kognitīvās funkcijas izmaiņām pieaugušiem cukura diabēta pacientiem, pēdējā laikā šādi pētījumi parādās arī par bērniem un jauniešiem. Lielākā daļa no šiem pētījumiem uzrādījuši negatīvu cukura diabēta ietekmi uz prāta spējām: atmiņu, uzmanību, vadīšanas spēju.
Tomēr pētījumu rezultāti būtu jāuztver piesardzīgi, jo kognitīvās spējas ietekmē daudzi un dažādi faktori, arī sociāli ekonomiskais stāvoklis, izglītības līmenis, ekonomiskais stāvoklis valstī.
Metodes
Pētījums bija daļa no iepriekš publicēta ABCD pētījuma protokola. Pētījumam tika atlasīti 6—12 gadus veci bērni ar apstiprinātu cukura diabēta diagnozi. Piekrišanu pētījumam deva bērnu vecāki vai aizbildņi.
Bērnus kopā ar vecākiem aicināja klīnikā novērtēt kognitīvās spējas (tabula), demogrāfisko datu noskaidrošanai izmantoja aptaujas anketu.
Tabula
Iekļaušanas kritēriji bija šādi: nav citu hronisku slimību, tikai cukura diabēts, dzīvo pie abiem vecākiem, mācās skolā, nav anamnēzes par CNS patoloģijām, medikamentu lietošanu, kas varētu ietekmēt kognitīvās spējas.
Pēc nejaušības principa tika izveidota arī kontroles grupa ar veseliem vienaudžiem.
Rezultāti
Pētījumā piedalījās 31 bērns/pusaudzis (vidējais vecumus 10,26 gadi (SN = 2,23) un 31 vesels bērns/pusaudzis kontroles grupā (vidējais vecumus 9,97 gadi (SN = 1,47).
Vidējais cukura diabēta ilgums kopš diagnosticēšanas 59,71 mēnesis (SN = 37,06). Vismaz viena hipoglikēmijas epizode pēdējā gada laikā bijusi 13 bērniem. Diabētiskā ketoacidoze pēdējā gada anamnēzē bija pieciem pacientiem. Seši bērni/pusaudži šā gada laikā stacionēti nekontrolēta cukura diabēta vai tā komplikāciju dēļ.
Pēdējais glikolizētā hemoglobīna līmenis asinīs bērniem/pusaudžiem pirms testu sākšanas bija vidēji 8,18 (SN = 1,50, visaugstākais rādījums 11,5, zemākais 6). Medikamentozā terapija dalībniekiem atšķīrās, viens no bērniem lietoja insulīna sūkni.
Lielākā daļa testu uzrādīja, ka atšķirību nav vai pat gluži pretēji — cukura diabēta grupas dalībniekiem rezultāti bija labāki, piemēram, IED testā ievērojami ātrāks atbildes laiks nekā kontroles grupai (p = 0,006). Labāki rezultāti diabēta grupai bija SSP testā (p = 0,028), arī kopējais pareizo atbilžu skaits SST, veicot konkrētu kustību, diabēta grupai bija lielāks (p =0,013). Pārējos testos netika atrastas ievērojamas statistiski nozīmīgas atšķirības.
Toties tika atrasta saikne starp glikolizētā hemoglobīna līmeni serumā un vidējo pareizo latentumu (mean correct latency) PRM testā (p = 0,0914), tāpat arī ar Double un Within kļūdām SWM testā (p = 0,05) un vidējo domāšanas ilgumu SOC testā (p = 0,047). Labāki rādījumi bija bērniem/pusaudžiem, kam šā hemoglobīna līmenis bija zemāks.
Nozīmīga saikne starp diabēta ilgumu un kognitīvo funkciju netika atrasta.
Diskusija
Pētījuma mērķis bija izvērtēt tādas kognitīvās funkcijas kā atmiņa, uzmanība, izpildīšana bērniem ar diagnosticētu cukura diabētu, salīdzinot ar veseliem vienaudžiem.
Rezultāti uzrādīja, ka, izņemot dažus specifiskus rādījumus, atšķirība starp grupām kognitīvo spēju novērtējumā nav atrasta. Ja šo pētījumu aplūko izolēti, var spriest, ka diabēta pacientu kognitīvās spējas ir labākas nekā kontroles grupai! Tātad diabēts bērniem vismaz vecumgrupā no sešiem līdz 12 gadiem kognitīvās spējas neietekmē. Tomēr vienlaikus nedrīkst aizmirst statistiski ticamo novērojumu par glikolizēto hemoglobīnu, kura rādījums ir devis atšķirības mentālo spēju funkcijā. Tikpat neviennozīmīgi rezultāti ir arī iepriekšējos līdzīgos pētījumos.
Secinājumi
Lai analizētu šāda veida pētījumus, jāņem vērā katra bērna individuālā aprūpe (ģimenes atbalsts, skola, audzināšana). Pētījumi apliecina, ka veiksmīga vecāku un bērna sadarbība uzlabo bērna kognitīvās spējas. Tātad kvalitatīva saikne ar vecākiem var uzlabot arī hroniskas slimības prognozi un apturēt kognitīvās funkcijas pasliktināšanos.
