Pētījumi rāda, ka ~ 90 % no ne–melanomas ādas vēžiem un 63 % melanomu ir UV staru kaitīgās ietekmes rezultāts. Lielu daļu šo vēžu varētu novērst dažas vienkāršas darbības: aizsargkrēma lietošana, izvairīšanās no tiešiem saules stariem, saulesbriļļu, cepuru valkāšana. Šobrīd ir pēdējais laiks ar pacientiem pārrunāt individuālo pasākumu kopu, lai pasargātos no ļaundabīga ādas audzēja nākotnē.
Varbūt ar saulessargu pietiks?
Lai gan ēna strādā kā fizisks UV staru atvairītājs, āda joprojām var saņemt atstarotos un netiešos UV starus. Šobrīd nav nevienas metriskas sistēmas, kā novērtēt, vai konkrētā ēna ir efektīva un aizsargā no UV starojuma. Salīdzinot vienkārša pludmales saulessarga izmantošanu ar saules aizsargkrēma lietošanu ar SPF 100 un uzturoties pludmalē 3,5 stundas dienas vidū, cilvēkiem saulessarga grupā daudz biežāk (78 %) tika konstatēti saules apdegumi. Jāatzīmē, ka arī saules aizsargkrēma grupā tādi bija (25 %), bet būsim godīgi — 3,5 stundas atrasties pludmalē dienas vidū nebūtu rekomendējams nevienam, pat ne eksperimenta dēļ. [3]
Kāda ir ģimenes loma ādas vēža profilakses pasākumu ievērošanā?
Saziņa ģimenes lokā par ādas vēzi un riska faktoriem var motivēt citam citu ievērot aizsargājošos pasākumus. Bet par ko un ar ko visvairāk par šiem jautājumiem runājam? Kā izrādās, par ādas vēža jautājumiem visvairāk tomēr tiek runāts ar ārstu, tad ar draugiem un kolēģiem. Tikai trešajā vietā ir dzīvesbiedrs, aiz sevis aizstājot citus ģimenes locekļus. Vidēji ģimenē šis jautājums tiek apspriests ar trīs cilvēkiem, biežāk tiek runāts par profilakses iespējām kā tādām, tālāk notiek personisko risku pārrunāšana un ādas vēža skrīnings.
Ādas vēža tēma un risku izvērtēšana vairāk notiek ģimenēs, kurās jau ir kāds ādas vēža gadījums, kurās augstāk tiek vērtēti personiskie riski, kurās ir labāka veselības pratība, augstāka izglītība vai ienākumu līmenis un kurās proaktīvi tiek piekopta pret sauli aizsargājoša uzvedība. [5]
Vai bērnudārza audzinātājas zina, kā bērnus pasargāt no saules iedarbības?
Intensīva UV starojuma iedarbība bērnībā ir risks ādas vēža, īpaši melanomas, attīstībai vēlāk dzīvē, tāpēc aizsardzība pret saules stariem jāpiekopj jau no bērna kājas. Jau iepriekš veikti pētījumi rāda, ka skolotāji lielā mērā ietekmē bērna ieradumus — skolotāja uzvedība attiecībā uz aizsardzības pasākumiem pret sauli korelē ar bērna uztveri par to, kā jārīkojas.
Interesants pētījums veikts Antālijā, Turcijā, kur saulains ir gandrīz visu gadu (vidēji 300 saulainu dienu gadā) un ievērot aizsardzības pasākumus pret sauli nepieciešams īpaši stingri. Pētījumā tika aptaujātas bērnudārza audzinātājas par viņu zināšanām par pasākumiem, lai aizsargātos no kaitīgajiem saules stariem un ādas vēža.
Vispopulārākais pasākums, lai bērnus pasargātu no saules, audzinātājām bija uzturēšanās ēnā (75,9 %), vismazāk populārais — saulesbriļļu lietošana (64,8 %) un aizsargkrēma lietošana (55,2 %).
Zināšanas par ādas vēzi un aizsardzības pret sauli pasākumiem kopumā vērtētas kā viduvējas — tikai tās audzinātājas, kas pašas rūpīgi ievēroja aizsardzības pasākumus pret sauli, šādu uzvedību kultivēja arī savos audzēkņos. [1]
Ko vīrieši domā par aizsardzību pret sauli?
Statistikas dati ir nepielūdzami — bazālo šūnu un plakanšūnu karcinomu pieaugums pēdējos 30 gados bijis ļoti straujš — attiecīgi par 145 % un 263 %! Un pasaulē katru gadu tiek fiksēti ~ 200 000 jaunu melanomas gadījumu. Lai gan liela daļa ādas vēža riska faktoru ir labi zināmi, pacienti par tiem parasti nav informēti. Domājams, ka 2040. gadā melanoma būs otrais biežākais vēža veids vīriešiem (izslēdzot ne–melanomas ādas vēžus). Vīriešiem biežāk novēro augstākus ādas vēža riskus nekā sievietēm; arī iznākums biežāk ir nelabvēlīgs — un tas saistīts ar vīriešu uzvedības modeļiem, kurus var nosaukt par riskantiem.
Lielai daļai vīriešu neatņemama ikdienas sastāvdaļa ir dažādas aktivitātes ārtelpās, taču viņu uztvere par sauļošanos kā riskantu uzvedību ir nekritiska, tikai neliels skaits vīriešu izmanto aizsardzības līdzekļus pret sauli vai citos veidos sevi pasargā no kaitīgajiem UV stariem, pakļaujot sevi ādas vēža attīstībai daudz lielākā mērā nekā sievietes, kas aizsargkrēmus pret sauli tomēr izmanto biežāk. [7]
Vai aktīniskās keratozes pacienti ir gatavi mainīt ikdienas paradumus?
Aktīniskā keratoze vai t.s. solārā keratoze ir visbiežākais premalignais ādas bojājums, visbiežāk uz ādas laukumiem, kas pakļaujas intensīvākai saules iedarbībai (seja, pakausis, rokas). Līdz ar aktīniskās keratozes risku 3—12 reizes pieaug ne–melanomas ādas vēža risks. Tāpēc īpaši svarīgi ir veicināt cilvēku prasmes efektīvā aizsardzības kopā pret saules starojumu.
Izrādās, ka ikdienā biežāk lietot aizsargkrēmu pret sauli ticamāk gatavi pacienti, kam ir labāka paškontrole un kas ir negatīvi noskaņoti pret saules starojumu kā tādu. No sauļošanās vairāk gatavi atteikties tie aktīniskās keratozes pacienti, kas jaunāki par 65 gadiem. Arī šajā pētījumā vīrieši uzrādīja riskantāku uzvedību un bija mazāk gatavi atteikties no sauļošanās. [10]
Kāds ir desmit gadu risks aktīniskās keratozes pacientiem?
Aktīniskā keratoze pēc intensīvas saules iedarbības attīstās ~ 10 % ASV populācijas. Atslēgas faktors ādas plakanšūnu karcinomas attīstībā ir kumulatīva saules iedarbība. Kaut arī aktīniskā keratoze ir samērā viegli diagnosticējama un ārstējama, nav skaidrs, cik nopietni vārti tie ir plakanšūnu karcinomas attīstībai laika gaitā. Kohortas pētījumā meklēja atbildi uz jautājumu — kāds ir risks ādas plakanšūnu karcinomas attīstībai pēc aktīniskās keratozes diagnozes noteikšanas?
Tika konstatēts, ka viena vai vairākas aktīniskās keratozes ik gadu par 1,92 % paaugstina plakanšūnu karcinomas risku (par 0,83 % gadā bez aktīniskās keratozes diagnozes). Desmit gadu laikā kumulatīvā plakanšūnu karcinomas sastopamība pacientiem ar aktīnisko keratozi sasniedz 17,1 %, pacientiem bez aktīniskās keratozes tikai 5,7 %. Turklāt — jo vairāk aktīnisko keratožu un jo vecāks pacients, jo risks ļaundabīga audzēja attīstībai aug straujāk. [9]
Kosmētika un saules aizsargkrēms kārtās — vai risinājums?
Lai pilnvērtīgi aizsargātos no UV starojuma, aizsargkrēms pret sauli jāuzklāj pareizi. Reālajā dzīvē paradumi lietot aizsargkrēmu pret sauli ir dažādi, tāpēc nereti mazinās aizsardzības efektivitāte. Mūsdienas ar saules aizsargājošo faktoru jeb SPF ir ne tikai speciāli krēmi, bet arī dekoratīvā kosmētika. Interesanti, vai aizsardzību pret UV starojumu varētu stiprināt, liekot šos produktus kārtās?
Izrādās — jā! Vērtējot, kā ikdienas apstākļos katrs no produktiem tiek uzklāts uz ādas, bieži konstatē nepietiekamu aizsardzību pret saules stariem, lai kāds būtu SPF.
Bet, ja uzklāj kārtām — saules aizsargkrēmu ar SPF un tad kosmētisko līdzekli ar SPF —, tad SPF efektivitāte var ievērojami palielināties pat gadījumos, ja katrs no produktiem uzklāts mazākā devā par rekomendēto. [2]
Kā mainās saules aizsargkrēmu efektivitāte dienas laikā?
2007. gadā FDA pieprasīja uz aizsargkrēmiem pret sauli izvietot informāciju, ka aizsargkrēma kārta jāatjauno ik divas stundas, lai izvairītos no efektivitātes mazināšanās. Tāpēc pētījumos tiek analizēts, cik efektīvs ir aizsargkrēms pret sauli, ja to pēc divām stundām tomēr neatjauno.
Vienā no šādiem pētījumiem izmantoja hibrīda difūzijas atstarošanas spektroskopiju (HDRS), lai izvērtētu ūdensnoturīga aizsargkrēma pret sauli (SPF 50) efekta saglabāšanos ar un bez atkārtotas krēma uzklāšanas sešu stundu garumā ar aktivitātēm, kuru laikā cilvēks pastiprināti svīst, vai bez tām. Saules aizsargkrēmu brīvprātīgajiem uzklāja uz pieres un muguras, viņi karstumā uzturējās miera apstākļos vai arī aktīvi sportoja.
Aizsargkrēms pret sauli, uzklājot vienu reizi, efektivitāti (tos pašus SPF 50) saglabāja sešas stundas to cilvēku grupā, kas nebija fiziski aktīvi, un divas stundas to cilvēku grupā, kas sportoja.
Pēc sešām stundām sportotājiem saules aizsardzības līmenis bija nokrities līdz SPF 30. Atkārtoti uzklājot aizsargkrēmu, aizsardzības līmenis pret sauli atkal dubultojās. Tātad, ja pludmalē plānots krosiņš vai volejbola spēle, tad, lai saglabātos iecerētā aizsardzība pret sauli, aizsargkrēms tiešām jāatjauno ik divas stundas! [6]
Lietotne aizsardzības pret sauli pasākumu uzraudzībai — kādai tai jābūt?
Arvien populārākas kļūst dažādas ar veselību saistītas lietotnes, ko izmanto gan slimību profilaksē, gan pašsajūtas uzlabošanā, gan kā atgādinātājus zāļu lietošanai. Vienlīdz strauji pieaug mobilās lietotnes un ādas vēžu sastopamība. Daudzi riska faktori ir novēršami ar uzvedības maiņu un adekvātu aizsardzību pret sauli. Pašuzraudzības lietotnes varētu būt rīks, kā to izdarīt labāk.
Bet kādai būtu jābūt labai mobilajai lietotnei? Automatizētai, bez maksas, ar individualizētiem atgādinājumiem. Tai jābūt vieglai un pielāgojamai, lai lietošana neprasītu daudz pūļu un laika. [4] Starp citu, jau ir daudzas lietotnes, ar kuru palīdzību var uzraudzīt UV starojuma intensitāti vai regulēt arī savus ikdienas paradumus, piemēram, Qsun, Wolfram Sun Exposure Reference App, UVlower, SunSense UV tracker, Sun-Smart Global.
Jādodas atvaļinājumā — kā pasargāties no ādas vēža?
Dānijā 2015. gadā tika reģistrēti 16 500 jauni ādas vēža gadījumi, no kuriem 90 % varēja novērst, ja vien ikdienas paradumi būtu bijuši citādi. Dāņi atvaļinājumos bieži dodas uz vietām, kur UV starojums ir daudz intensīvāks nekā pie viņiem, tāpēc tika piedāvāta iespēja testēt divu veidu intervences, kā labāk aizsargāties.
Pirmā metode bija izvairīšanās no saules pīķa stundās un atrašanās ēnā, UV indeksa izmantošana, lai plānotu aktivitātes ārvidē un iekštelpās. Otrā metode — īpaši intensīva saules aizsargkrēmu lietošana (ar instrukcijām, kā pareizi to uzklāt) un aizklāšanās ar cepuri. Secinājums — abas metodes atzītas par labām. Tātad arī ļoti vienkāršas metodes var pasargāt no saules apdeguma un ir viegli izmantojamas ceļojumos uz siltajām zemēm. [8]
Vai saules ietekme ir kaitīga vai nekaitīga?
Aprīļa Anticancer Research izdevumā lasāma publikācija par saules iedarbību uz cilvēka organismu. Vai šī ietekme ir pozitīva? Negatīva? Nepārprotami skaidras atbildes nav.
Ļoti interesanti, bet MISS kohortā (~ 30 000 sieviešu Zviedrijas dienvidu daļā, pētījumā iekļautas kopš 1990. gada) sievietēm, kas lietoja solāriju, risks saslimt ar melanomu pieauga par 20 %, bet tajā pašā laikā visu iemeslu mirstība bija par 23 % zemāka nekā sievietēm, kas solāriju neizmantoja.
Kā izrādās, šādi rezultāti neesot nekas jauns, jo jau 1937. gadā ziņots par ASV jūrniekiem, kuri pieredzējuši intensīvu saules starojumu un kuriem ādas un lūpu vēzis attīstījās astoņas reizes biežāk nekā populācijā, bet nāves rādītājs šajā grupā bija trīs reizes zemāks nekā paredzētais.
Riskam, ka attīstīsies ādas vēzis, īpaši pakļautas ir arī rudmates, tāpēc rekomendēts saules iedarbības intensitāti šajā grupā mazināt, bet arī viņām — acīmredzami citu iemeslu dēļ — kopējais izdzīvotības rādītājs ir par 8 % augstāks nekā sievietēm ar tumšāku ādas tipu.
Publikācijas autori aplūko inversu asociāciju starp saules iedarbību un hipertensiju, 2. tipa cukura daibētu, vēnu trombemboliju, kardiovaskulārām slimībām un vēža prognozi — un šī asociācija varētu izskaidrot, kāpēc grupās ar mazāku UV staru iedarbību mirstība visu iemeslu dēļ ir augstāka. Taču šie dati jāinterpretē piesardzīgi — tos nevar pretstatīt līdzšinējiem pierādījumiem, jo varētu līdzpastāvēt dažādi jaucējfaktori, kas vēl tikai jāatrod. [11]
