Laiks maina daudzus bioloģiskos procesus mūsu ķermenī. Novecošanās ir neviendabīgs faktors, kura ietekmes temps uz orgānu sistēmām atšķiras. Bet ko tas dara ar mūsu lielāko orgānu? Vai āda noveco tikai fizioloģiski vai tomēr mēs ar savu uzvedību un paradumiem šo procesu varam negribot paātrināt?
Kā fizioloģiski noveco āda?
Normālā jeb fizioloģiskā novecošanās procesā āda atrofējas, samazinās tās elastīgums, ir traucētas metaboliskās un atjaunošanās funkcijas. Epiderma kļūst plānāka, trauslāka: piemēram, plāksteri noņemot no seniora ādas, dermoepidermālā savienojuma vājuma dēļ ir daudz lielāka iespēja to traumēt nekā jauna cilvēka ādu.
Tiek traucēta barības vielu transporta funkcija, lipīdu līmenis stratum corneum ir nepietiekams, āda kļūst sausāka, tās barjerfunkcija nav pilnvērtīga. Epitēlijs nomainās lēnāk, epidermas šūnu sastāvdaļas izmainās — mazinās melanocītu skaits, Langerhansa šūnu skaits, uz pusi palēninās nagu augšana, mazinās sviedru un tauku dziedzeru aktivitāte.
Ādai ir liela nozīme D vitamīna sintēzē. UV stari 7–dehidroholesterolu konvertē par pre–D3 vitamīnu epidermā. Līdz ar vecumu krītas 7–dehidroholesterola līmenis, tāpēc mazinās arī iespēja D vitamīnam sintezēties caur ādu. [1]
Vai saule ietekmē ādas novecošanās procesu?
Ādas novecošanos, procesam noritot priekšlaicīgi un ar UV staru iesaisti (UVA vairāk par UVB), sauc par fotonovecošanos jeb ārējo faktoru izraisītu
novecošanos, kas atšķiras no normālas fizioloģiskas novecošanās. Klasiskās fotonovecošanās pazīmes ir ādas krunciņu veidošanās, pigmentācijas traucējumi, elastīguma zudums.
Eiropā un Ziemeļamerikā fotonovecošanās īpaši skar I, II un III (IV) ādas fototipu, dažos klīniskajos pētījumos aprakstīta pat 80—90 % izplatība. Riska faktori: vecums, vīriešu dzimums, darbs vai dzīvesveids ilgstošā saules starojumā. Reizē ar fotonovecošanos rodas risks ādas vēža attīstībai.
Fotonovecošanās ir daļēji novēršama, lietojot piemērotu aizsardzību pret sauli, dažreiz arī medikamentozu terapiju. [2]
Kā ultravioletais starojums ietekmē ādas DNS?
Novecošanās procesā iesaistīts gan UVA, gan UVB starojums, bet nozīmīgāki ir UVA (320—400 nm) stari, to spēja dziļāk iespiesties dermā.
UVB (290—320 nm), kas lielākoties tiek absorbēti epidermā, inducē tiešu DNS bojājumu, formējot ciklobutāna pirimidīna dimērus un 6,4–fotoproduktus, atbild par saules izraisītu apdegumu, iekaisumu, fotokarcinoģenēzi un imūnsupresiju.
DNS tiek bojāta arī netieši — UVA fotonu absorbcija elektronus un enerģiju no šūnu hromoforām (tādām kā porfirīns, bilirubīns, melanīns) pārnes uz skābekļa molekulām, veidojot O2, kas palielina varbūtību karcinoģenēzei ādā un kataraktas attīstībai lēcā. [2; 3]
Vai saules stari ietekmē arī V un VI ādas tipu?
Fotonovecošanās cilvēkiem ar V un VI ādas tipu notiek apmēram 10—20 gadus vēlāk un ir vieglākas gaitas. Indivīdiem ar tumšāku ādu ir daudz vairāk melanosomu, tās satur vairāk melanīna, kas degradējas lēnāk nekā gaišākas ādas pārstāvjiem.
Priekšlaicīga ādas novecošana cilvēkiem ar tumšāku ādu parasti sākas sejas vidusdaļā, izteiktāk nazolabiālajās krokās, āda kļūst ļenganāka, bet ne krokota. Tāpat var novērot lāsumainu pigmentāciju, raupjāku ādu, dermatosis papulosa nigra, seborejisko keratozi vai saules lentigo UV staru skartajās zonās.
Gaišo ādas tipu novecošanu stipri ietekmē UV stari, bet tumšākas ādas tipiem šī saistība nav tik skaidra. [2]
Kas ir saules plankumi?
Saules plankumi jeb lentigo solaris tautas valodā bieži tiek saukti par vecuma plankumiem. Tā ir normālu melanocītu proliferācija hroniskas saules iedarbības dēļ. Šie bojājumi tiešām biežāk ir tiem, kas dzīves gaitā ilgi atradušies saulē, un hiperpigmentēto laukumu krāsa ir no gaiši brūnas līdz tumši brūnai.
Tās ir makulas, visbiežāk uz sejas, muguras, pleciem, plaukstu augšpusē. Noteikti ir jāpārbauda saules plankums, kas izmainījies formā, krāsā, kļuvis neregulārs vai papulārs, un jāizslēdz ļaundabīgs process.
Saules plankumi nav jāārstē, ja vien pacientu netraucē kosmetoloģiskais defekts (tad var lietot dažādus ādu balinošus līdzekļus). Aizsardzība no saules vienlīdz obligāta visiem — vienalga, vai pacientam traucē saules plankumi vai netraucē. [8]
Kosmetoloģiskie produkti — kas lācītim vēderā?
Par kosmetoloģiskiem produktiem saucama līdzekļu grupa, ko varam iegādāties bez receptes: antioksidanti, vitamīni, retinoīdi, hidroksiskābes un augus saturoši līdzekļi lokālai lietošanai fotonovecošanās procesu ārstēšanai vai palēnināšanai.
Katrs no antioksidantiem (B3, C vitamīns, koenzīms Q10, E vitamīns, retinilēsteri, retinols, retinaldehīds, oksoretinoīdi, alfa lipolskābe) izceļas ar savu darbības mehānismu: daļa no tiem pasargā no UVA inducētā oksidatīvā stresa, daļa veicina kolagēna produkciju, piemēram, alfa lipolskābe novērš lipīdu peroksidāciju, tai piemīt pretiekaisuma un eksfolianta īpašības.
Hidroksiskābes (glikolskābe, pienskābe, salicilskābe un citas) novērš korneocītu adhēziju, veicina ādas nolobīšanos, uzlabo stratum corneum mitrināšanu.
No augu ekstraktiem bieži izmanto zaļās tējas, sojas, vīnogu sēklu, kafijas pupiņu, Gingko biloba vai žeņšeņa saknes flavonoīdus, kuriem piemīt gan antioksidanta īpašības, gan, piemēram, zaļās tējas polifenolu epikatehīni novērš UV starojuma inducētu eritēmu. [2]
Vai Alcheimera slimības marķieris noder ādas novecošanās diagnostikā?
Amiloīdu prekursora proteīna (APP) loma atrasta ar vecumu saistītas Alcheimera slimības patoģenēzē. Pastāv uzskats, ka APP ekspresējas ne tikai nervu šūnās smadzenēs, bet skar arī citas šūnas (ir atrasta saistība ar tādām proliferatīvām dermatozēm kā psoriāze un APP).
Tiek meklēta APP saistība ar seborejiskās keratozes attīstību (un citām ar vecumu saistītām pārmaiņām ādā), kas ir viens no ādas veidojumiem vecāka gadagājuma cilvēkiem.
Pētnieku grupa Ķīnā analizēja 50 seborejiskās keratozes paraugus (un 79 veselas ādas paraugus) ar imūnhistoķīmijas, Vesternblota un kvantitatīvās reāllaika PĶR palīdzību. Augstāka APP koncentrācija tika konstatēta seborejiskās keratozes paraugos, kā arī saules skartajos ādas laukumos un ādas paraugos, kas ņemti 61—85 gadus veciem cilvēkiem. APP koncentrācija pozitīvi korelē ar epidermas vecumu, bet ne dermas vecumu. Šīs atrades vedina domāt, ka APP ekspresija var būt marķieris ādas novecošanai un UV staru bojājumam. [4]
Vai stress ietekmē ādas novecošanos?
Viens no pēdējā laikā pētītiem ārējiem faktoriem ādas novecošanā ir psiholoģiskais stress. Mehānismi, kas regulē gēnu ekspresiju, definē šūnu identitāti un nodrošina to funkcionalitāti, atbild par adaptīvu atbildreakciju uz stresa situāciju.
Hronisks stress varētu iespaidot indivīda individuālo jutību pret ādas novecošanu un ar novecošanos saistītām slimībām. Šobrīd trūkst uzticama un abus lielumus (stresu un ādas novecošanos) sasaistoša biomarķiera, kas norādītu uz šo saikni, virzot jaunu uzdevumu zinātnes lauciņā un gaidot jaunu pētījumu rezultātus. [5]
Kuras no ādas novecošanās pazīmēm sievietes uztrauc visvairāk?
Sievietēm visā pasaulē ir vēlme ilgi palikt jaunām un skaistām — tas ir dažādu kosmētikas produktu pirkšanas motivētājs ļoti daudzām. Bet ne visas novecošanās pazīmes šķiet vienlīdz uztraucošas — par dažām sievietes tomēr uztraucas vairāk.
Interesanta pētījuma ietvaros noskaidroti jaunāka un vecāka izskata iemesli sievietēm pēc 40 gadu vecuma.
No sūdzībām visbiežāk minētas grumbiņas sejas augšdaļā (vārnu kājiņas, grumbas pierē un starp acīm), grumbas sejas apakšdaļā, kas ādai liek izskatīties nokarenai (augšlūpa, nazolabiālā kroka).
Ādas nokarāšanos par ļoti lielu problēmu uzskatīja 41—65 gadus vecas sievietes. Tāpat diezgan daudz sūdzību bija par hiperpigmentētiem ādas plankumiem — sārtiem vai brūniem. [6]
Labs miegs — veselīgas ādas priekšnosacījums?
Miegs ir nepieciešams, lai atjaunotos procesi daudzās fizioloģiskās sistēmās mūsu organismā. Tiem, kas guļ labi (Pittsburg Sleep Quality Index (PSQI) ≤ 5, 7—9 miega ilgumstundas), ir daudz mazāka iespējamība ādai novecot (ja izolēti aplūko tieši šo ietekmējošo faktoru).
Tajā pašā laikā sliktiem gulētājiem (PSQI > 5, miega ilgums 5 stundas vai mazāk) konstatē izteiktāku transepidermālā ūdens zudumu, viņiem arī sliktāk atjaunojas āda pēc 72 h turēta plākstera noņemšanas. Tie, kas guļ labāk, diennakts laikā daudz labāk atgūstas pēc saules ekspozīcijas.
Interesanti, ka sliktais miegs ietekmē ne tikai ādu, bet arī pievilcības uztveri. Šķiet, nav jāpaskaidro, kuras gulētāju grupas pārstāvji jūtas skaistāki. [7]
Foto: Freepik.com
