Covid ietekmē zobārstu profilaktisks apmeklējums samazinājies par 10%. Vismaz reizi gadā zobārstu profilaktiski apmeklē 41% Latvijas iedzīvotāju, kas ir kritums salīdzinājumā ar 2020. gadu, kad šādu atbildi sniedza 50% respondentu, liecina "BENU Aptiekas Veselības" monitoringa dati, kas iegūti sadarbībā ar pētījumu centru SKDS.
RSU Stomatoloģijas institūts ziņo, ka pēc telpu rekonstrukcijas 440 m2 platībā darbu ir uzsācis jauns, mūsdienīgs Mutes, sejas un žokļu ķirurģijas klīnikas dienas stacionārs.
INGUS ARNOLDS APSE ir RSU Medicīnas fakultātes 5. kursa un Zobārstniecības fakultātes 4. kursa students. Paralēli arī strādājis gan RSU Sejas un žokļu ķirurģijas centrā, gan neatliekamajā palīdzībā, PSKUS Covid nodaļā, tagad šīs slimnīcas reanimācijas nodaļā, kā arī iesaistījies pētniecībā, Eiropas Savienības projektā Baltic Biomaterials Centre of Excellence.
Zobārsta konsultācija ir svarīgs posms pacienta izglītošanā par mutes dobuma kopšanu pirms un pēc ķīmijterapijas un staru terapijas, ka arī agrīnā mutes dobuma audzēju diagnosticēšanā. Apskata mērķis ir aplūkot biežākās blaknes pēc ķīmijterapijas un galvas—kakla zonas apstarošanas, sniegt ieteikumus par profilaksi un klīnisko simptomu mazināšanu.
Pētījuma mērķis bija noskaidrot, vai periodonta slimībām ir pozitīva saistība ar incidentu cukura diabētu, ņemot vērā ķermeņa masas indeksa (ĶMI) dažādību.
Viens no katriem trīs plombētiem zobiem maziem bērniem priekšlaicīgi tiek zaudēts sāpju vai iekaisumu dēļ. Ja bojātos zobus neārstē, rezultāts ir tieši tāds pats — viens no katriem trīs karioziem zobiem tiek zaudēts sāpju vai iekaisuma dēļ. Tātad mūsdienu zobārstniecība nav atradusi veidu, kā efektīvi risināt kariesa problēmu maziem bērniem.
Vairāk nekā gadsimtu zobārsti zina galvenos mutes saslimstību ietekmējošos faktorus, un kādu laiku jau šķita, ka esam iemācījušies kontrolēt kariesa izplatību. Tomēr pēdējās desmitgadēs novērotais saslimstības biežums ar bērnu zobu agrīnu kariesu arī ekonomiski attīstītās valstīs norāda, ka ar tradicionālām metodēm kontrolēt šo slimību neizdodas.
Ir zināms, ka fiziskās aktivitātes pazemina asinsspiedienu, bet baktēriju aktivitāte mutē var ietekmēt, vai būs ieguvumi no aktivitātēm vai nebūs.
Laba mutes dobuma higiēna pasargās ne tikai no kariesa, zinātnieki no Bergenas universitātes ir atklājuši saistību starp smaganu slimību un Alcheimera slimību.
Dedzinošas mutes sindroms (DMS) ir stāvoklis, kad pacients jūt dedzināšanu vai dizestēziju mutes dobumā, kura atkārtojas vairāk nekā divas stundas dienā ilgāk nekā trīs mēnešus bez klīniski redzamiem gļotādas bojājumiem. [8]
Sieviešu veselība menopauzes gados arvien vairāk tiek atzīta par globālu veselības prioritāti, jo tieši šajā periodā sievietes ir vērā ņemama sabiedrības daļa — arī Latvijā sieviešu īpatsvars pēc 42 gadu vecuma pārsniedz vīriešu. Tāpēc būtiski vērst gan pašu sieviešu, gan visas sabiedrības uzmanību uz veselības aspektiem un slimību profilaksi. [2] Menopauze ir fizioloģisks sarežģītu hormonālu izmaiņu periods, un tas ir nozīmīgs posms pacienšu uzraudzībā, jo hormonālie procesi, kad pazeminās dzimumhormonu līmenis, ietekmē ne tikai reproduktīvo sistēmu, bet arī citas ķermeņa funkcijas. [9]
Pacientiem ar metabolo disfunkciju saistītu steatohepatisko aknu slimību (MASLD) ir ievērojami augstāks risks mirt no gandrīz visiem galvenajiem nāves cēloņiem. Visizteiktākie relatīvie riski novēroti hepatocelulārai karcinomai (HCC) un ar aknu saslimšanām saistītai mirstībai, savukārt augstākie absolūtie mirstības rādītāji – no ne-HCC vēža un sirds un asinsvadu slimībām.
Kalprotektīns ir kalciju saistošs proteīns, ko audu iekaisuma gadījumā ražo neitrofilie leikocīti un monocīti. Kalprotektīnu atklāja 20. gadsimta 80. gados. Mūsdienās kalprotektīna līmeņa noteikšanu fēcēs plaši lieto iekaisīgu zarnu slimību (IZS) diagnostikā un pacientu novērošanā. Ar laboratoriskās analīzes metodēm to var izmērīt dažādos bioloģiskajos šķidrumos: asinīs, siekalās un urīnā. Vairāki pētījumi apstiprina kalprotektīna līmeņa serumā korelāciju ar autoimūnām slimībām. Kalprotektīns fēcēs ir specifisks marķieris IZS diagnostikā. [9]
Raksta auditorija — galvenokārt ģimenes ārsti, taču ikdienas praksē sāpes sprandā un ar tām saistītās galvassāpes kļūst par īstu izaicinājumu arī neirologiem un citu specialitāšu ārstiem. Aplūkojam lielākoties tieši sprandu un plecu joslu, ne tik daudz kakla priekšējās daļas sāpes, apkopojot gan personīgo pieredzi, gan literatūras datus. Raksts sadalīts divās daļās: spranda sāpes (skartais līmenis C5—Th1) un cervikogēnas galvassāpes (C1—C4).
Lielākā daļa neķirurģisko un neinvazīvo ārstēšanas metožu muguras lejasdaļas sāpēm jaunā sistemātiskā pārskatā un meta-analīzē nespēja pārspēt placebo efektu, un tikai 10 % no tām nodrošināja nelielu sāpju mazināšanos.
