Vīriešiem ir augstāks risks nopietnām komplikācijām, kas saistītas ar Covid–19 infekciju. Visā pasaulē rādītāji ir līdzīgi – no Covid–19 nāvēm 60 % ir vīriešiem. Pastāv vairākas teorijas, kas cenšas skaidrot šo atšķirību, kā vienas no tām – estrogēnu ietekme uz infekcijas procesa gaitu, AKE2 gēna ekspresija X hromosomā un robustāka imūnās sistēmas aktivācija sievietēm.
Šīs nedēļas sākumā vakcinācijas veicēji saņems kopumā gandrīz 49 000 vakcīnu devas – 30% Moderna vakcīnas, 50% Pfizer-BioNTech vakcīnas un 20% ražotāja AstraZeneca vakcīnas.
Bērnu aptaukošanās ir sabiedrības veselības problēma jau vairākus gadus, turklāt svara problēmas bērnībā atstāj sekas vēlākā dzīvē. Ja aptaukošanās sākusies bērnībā, tai ir tendence turpināties pusaudžu vecumā un pieaugušā dzīvē. Kaulu mineralizācijai bērna un pusaudža vecumā arī ir ļoti liela nozīme tieši augšanas procesā – apmēram puse no kaulu masas tiek iegūta tieši šajā laikā.
19. aprīlī darbu sāka vienotais vakcinācijas tīkls ViVaT. Tagad portālā manavakcina.lv var ne tikai pieteikties vakcīnai, bet iedzīvotāji no atvērtajām prioritārajām grupām var izvēlēties vakcinācijas vietu un laiku.
Finansiāls stress var nekavējoties ietekmēt labsajūtu, bet vai tas gandrīz 30 gadus vēlāk var izraisīt fiziskas sāpes? Atbilde ir jā, saskaņā ar jaunajiem Gruzijas Universitātes zinātnieku pētījumiem.
Šīs papildu vakcīnas, kuru pirmās piegādes gaidāmas jau aprīļa pēdējā nedēļā, Latvija saņems no kopumā 50 miljoniem “BioNTech/Pfizer” vakcīnu devām, kuras ražotājs Eiropas Savienībai (ES) piegādās papildu jau līgumā paredzētajām 200 miljoniem devu.
Mazkustīgums ir saistīts ar smagāku Covid-19 gaitu un paaugstinātu nāves risku, secināts lielā ASV veiktā pētījumā. Pētījuma mērķis bija salīdzināt hospitalizācijas, uzņemšanas intensīvās terapijas nodaļā biežumu un mirstību Covid-19 pacientiem, kuri bija mazkustīgi, kuri bija nedaudz aktīvi vai kuri bija aktīvi atbilstoši fizisko aktivitāšu vadlīnijām
Lai sekmētu drošu brīvu pārvietošanos ES Covid-19 pandēmijas laikā, 17. martā Eiropas Komisija publicēja priekšlikumu pakotni Digitālā zaļā sertifikāta izveidei. 13. aprīlī Latvijas Ministru Kabinets lēma, ka Latvija ieviesīs ES Digitālo zaļo sertifikātu.
Gandrīz puse no visiem brīvdienu skrējējiem (skrējēji, kas to dara neprofesionāli, brīvajā laikā) gūst traumas, galvenokārt saistībā ar ceļiem, ikriem vai Ahileja cīpslām, un riska līmenis ir vienlīdz augsts neatkarīgi no skrējēja vecuma, dzimuma vai skriešanas pieredzes.
12. aprīlī vakcinācijai atvērta vēl viena prioritāro iedzīvotāju grupa – izglītības iestāžu darbinieki. Vakcinācija šajā grupā notiks pakāpeniski, ņemot vērā Latvijā pieejamo vakcīnu apjomu. Vispirms vakcīnu pret Covid-19 saņems pirmsskolas, speciālās izglītības iestāžu un 1.-6. klašu pedagogi un darbinieki, kuri, veicot darba pienākumus, nonāk ciešā saskarē ar bērniem, kā arī pedagogi, kuri atsāk darbu klātienē.
Pētījums atklāj, ka "nedēļas nogales kareivja" pieeja fiziskajām aktivitātēm – iegūstot 150 minūtes mērenas līdz intensīvas fiziskās aktivitātes vienas vai divu dienu laikā, nevis visu nedēļu – uzlaboja veselību un samazināja mirstības risku.
Par žultsakmeņiem liela daļa pacientu uzzina tikai pēc vēdera ultrasonogrāfijas izmeklējuma, jo žultsakmeņi pārsvarā ir asimptomātiski. Literatūras dati vēsta, ka piecu gadu laikā simptomi attīstīties 10 % žultsakmeņu pacientu, bet 20 gados — 20 % pacientu. Dislipidēmija, diabēts, aptaukošanās, insulīnrezistence, kā arī diētas pārkāpumi saistīti ar žultsakmeņu attīstības riska pieaugumu.
Jauns pētījums pirmo reizi ir atklājis, ka ekstrēmas svara svārstības cilvēkiem ar aptaukošanos un sirds un asinsvadu slimībām būtiski palielina nāves risku – gan svara zudums, gan svara pieaugums paaugstina riska līmeni.
Amerikas Savienotajās Valstīs laikā no 2010.-2023.gadam maratonos un pusmaratonos finišējuši vairāk kā 29 miljoni dalībnieku no visas pasaules. Tas ir trīs reizes lielāks skaits, kā pirms ~20 gadiem. Pieaugošā interese piedalīties nopietnās skriešanas sacensības rada uzmanību uz potenciālu nevēlamu kardiālu notikumu attīstības risku, piemēram, pēkšņu sirds apstāšanos maratonistam.
Pacientiem ar metabolo disfunkciju saistītu steatohepatisko aknu slimību (MASLD) ir ievērojami augstāks risks mirt no gandrīz visiem galvenajiem nāves cēloņiem. Visizteiktākie relatīvie riski novēroti hepatocelulārai karcinomai (HCC) un ar aknu saslimšanām saistītai mirstībai, savukārt augstākie absolūtie mirstības rādītāji – no ne-HCC vēža un sirds un asinsvadu slimībām.
