Tā kā Latvijā dabiskais pieaugums ir negatīvs jau vairākus gadus, svarīgi noskaidrot faktorus, kas iespaido dzimstību Latvijā, Eiropā un pasaulē, kā arī izpētīt riska faktorus, kas visvairāk ietekmē dzimstību Latvijā. Dzimstība ir demogrāfisks termins, kas nosaka dzemdību daudzumu noteiktā periodā uz tūkstoš iedzīvotājiem.
Kas nosaka cilvēka stāju? Pirmām kārtām tā ir mugurkaula pozīcija, iegurņa pozīcija un muskulatūras stāvoklis. Mugurkaula telpiskajai pozīcijai ir svarīga, bet ne vienīgā stāju noteicošā loma. Mugurkaula fizioloģiskie izliekumi veidojas atbilstīgi bērna psihomotorās attīstības posmiem. Faktiski stāja, kas pēc būtības ir ortopēdiski vērtējams balsta kustību aparāta kopums, ataino vairāku orgānu sistēmu morfoloģisko un funkcionālo nobriešanas pakāpi.
Kad sporta ārstam tiek uzdots jautājums par anaerobās slodzes sekām, tradicionāli tiek runāts par pienskābi, attiecīgiem muskuļu sāpju sindromiem pēc fiziskas slodzes un ar to saistītām problēmām. Šajā rakstā aplūkosim jautājuma bioķīmisko būtību, jo ne tikai pienskābe ir tas produkts, kas rodas vai piedalās anaerobajās slodzēs. Pieskarsimies arī muskuļu sāpju sindromu iespējamajiem iemesliem pēc treniņa, jo ne tikai pienskābe var būt to izraisītāja. Ņemot vērā pašreizējo vēsturisko brīdi – Latvijas neatkarības atjaunošanas 20. gadadienu –, ārpus jautājuma teorētiskās un praktiskās nozīmes atļaušos pievērsties arī vārdu savienojuma “anaerobās slodzes sekas” pārnestajai nozīmei.
Par estētiskās medicīnas vienotu definējumu ir grūti runāt, jo katram būtiskam nozares spēlētājam ir citāds redzējums. Latvijā nav apkopotu datu nedz par šajā jomā pieejamo pakalpojumu klāstu, nedz par naudas apjomu, kādu mūsu valsts iedzīvotāji tērē šajā jomā. Datu trūkuma un definējuma atšķirīguma dēļ nozari raksturosim no trim aspektiem: katrs no tiem akcentē ko citu, bet kopumā rada priekšstatu par situāciju Latvijā, estētiskās medicīnas aptverto problēmu un jautājumu kopsakarībām.
Kā teicis amerikānis ārsts Pols Freims (Paul S. Frame) – “viena unce profilakses ir tonna darba”. Tāpēc šoreiz pasaules literatūras apskatā jaunākie zinātniskie dati par mediķu un pacientu “palīgiem” profilakses darbā – probiotiķiem, multivitamīniem, C vitamīnu, E vitamīnu, D vitamīnu, folijskābi un augu preparātiem, lai noskaidrotu, kas darbojas, kas nedarbojas, kad lietot.
Liekā ķermeņa masa un aptaukošanās ir strauji progresējoša globāla sabiedrības problēma. Pēdējos 20 gados Eiropas Savienības (ES) valstīs strauji pieaug bērnu un pusaudžu skaits, kuriem ir liekais svars vai pat aptaukošanās. Izskaitļots, ka 18% ES dalībvalstu skolas vecuma bērniem ir novērojams liekais svars (14 miljoniem no 77 miljoniem 25 ES dalībvalstu skolas vecuma bērniem), ar tendenci šiem skaitļiem pieaugt par 0,55-1,65 procentiem jeb aptuveni par 400 000 gadījumu gadā. No visiem minētajiem bērniem ar lieko svaru (vadoties pēc starptautiski atzītām ķermeņa masas robežvērtībām [1]) aptuveni 5 miljoniem skolēnu konstatē aptaukošanos, un šo bērnu skaits pieaug aptuveni par 85 000 gadā. [2] ASV aptaukošanās var ietekmēt pašreiz dzimstošo bērnu dzīvi tik lielā mērā, ka pirmo reizi ASV vēsturē viņu dzīves ilgums būs īsāks nekā viņu vecākiem. [3]
Sen, jo sen radušies stereotipi nosaka, ka īsts vīrietis ir stiprs, daudz pelna, vienmēr gatavs seksam un – ka īsts vīrietis neslimo un necieš sāpes. Kā likums, vīrieši nelabprāt atzīst fizisku un psiholoģisku problēmu esamību un ārstu apmeklē lielākoties tad, kad sūdzības jau ir būtiskas. Šīs tendences mazināšana būtu ārstu un sabiedrības veselības speciālistu virsuzdevums. Dzimums ir svarīgs veselību noteicošs faktors, ko apliecina arī šajā publikācijā apkopotie materiāli. Tātad – kas notiek ar stipro dzimumu?
Nepietiekama fiziskā aktivitāte ir ne tikai kardiovaskulāro, bet arī citu hronisku slimību, piemēram, cukura diabēta, dažādu audzēju (plaušu, resnās zarnas audzēju u. c.), aptaukošanās, hipertensijas, kaulu un locītavu slimību (osteoporozes un osteoartrīta), depresijas modificējams riska faktors. Pat neliela fizisko spēju uzlabošana ievērojami samazina priekšlaicīgas nāves risku. Salīdzinoši, cilvēkiem, kuriem panākta pietiekama ķermeņa svara kontrole, nāves relatīvais risks piecu gadu periodā tiek samazināts par 44%. Īpaši jāatzīmē gados vecāki cilvēki, sievietes un iedzīvotāji ar zemāku sociālekonomisko stāvokli, kuru vidū biežāk novērojams nepietiekams fiziskās aktivitātes līmenis.
Eiropas Kardiologu biedrības (European Society of Cardiology — ESC) vadlīnijas par ātriju fibrilāciju (ĀF) ir pārskatītas un atjauninātas, ņemot vērā jaunos pētījumus un klīnisko pieredzi. Galvenās izmaiņas ārstēšanas stratēģijā 2024. gada vadlīnijās saistītas ar uzsvaru uz agrīnu ritma atjaunošanu un pacienta individuālā riska novērtējuma nozīmi.
Bērna mikrobioms sāk veidoties antenatālajā periodā, auglim atrodoties in utero. [3—5] Postnatāli notiek mikrobiotas progresīva diversifikācija, pieaugot mikroorganismu skaitam. Izmaiņas zarnu mikrobiotas līdzsvarā bērna vecumā var izraisīt disbiozi, kas predisponē dažādu slimību attīstībai turpmākajā dzīvē. [7] Tāpēc ir svarīgi atpazīt stāvokļus, kas palielina disbiozes risku bērniem, un sākt adekvātu terapiju, lai novērstu potenciālās sekas.
Dipeptidilpeptidāzes 4 (DPP4) inhibitori ir medikamentu grupa, ko izmantojam 2. tipa cukura diabēta (CD) ārstēšanā. Šī grupa zināma kā gliptīni, tajā iekļauti tādi medikamenti kā sitagliptīns, saksagliptīns, linagliptīns, alogliptīns un vildagliptīns. Blakus to antihiperglikēmiskajam efektam šai medikamentu grupai piemīt arī citi lietderīgi efekti: antihipertensīva iedarbība, imūnmodulējošs efekts uz nierēm, sirdi un asinsvadiem. [1]
Par žultsakmeņiem liela daļa pacientu uzzina tikai pēc vēdera ultrasonogrāfijas izmeklējuma, jo žultsakmeņi pārsvarā ir asimptomātiski. Literatūras dati vēsta, ka piecu gadu laikā simptomi attīstīties 10 % žultsakmeņu pacientu, bet 20 gados — 20 % pacientu. Dislipidēmija, diabēts, aptaukošanās, insulīnrezistence, kā arī diētas pārkāpumi saistīti ar žultsakmeņu attīstības riska pieaugumu.
Ir zināmi pieci riska faktori, kas ir atbildīgi par apmēram 50 % kardiovaskulāro slimību slogu pasaulē. Līdz šim maz pētīts, kā šo klasisko riska faktoru esamība vai neesamība ietekmē cilvēka dzīvildzi un saslimstību ar kardiovaskulārām slimībām.
