Lai novērtētu, vai Covid–19 vakcinācija grūtniecības laikā ir saistīta ar priekšlaicīgu dzemdību vai nedzīvi dzimuša/maza gestācijas vecuma bērna risku, Kanādā tika veikts retrospektīvs kohortas pētījums.
Pētījums, kurā piedalījās vairāk nekā 26 000 pusmūža sieviešu no Apvienotās Karalistes, atklāj, ka tām, kuras ievēro veģetāru diētu, bija par 33 % lielāks gūžas kaula kakliņa lūzumu risks, salīdzinot ar sievietēm, kuras regulāri ēd gaļu.
Nacionālais veselības dienests sadarbībā ar inovāciju vadības uzņēmumu “Helve” devis startu Latvijas veselības aprūpes inovāciju laboratorijai — “Open Health Labs”. Tajā ārstniecības iestādes kopā ar Eiropas labākajiem medicīnas tehnoloģiju jaunuzņēmumiem radīs inovatīvus risinājumus ārstniecības iestāžu sniegtajiem pakalpojumiem.
Sociālā izolācija un vientulība ir saistīta ar par aptuveni 30 % palielinātu infarkta vai insulta risku, vai nāves risku, no kādas no šīm slimībām. Pētījumā arī norādītas, ka trūkst datu par intervencēm, kas var uzlabot sirds un asinsvadu veselību cilvēkiem, kuri ir sociāli izolēti vai vientuļi.
Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) atklāja kampaņu “Uzvari cīņā ar vēzi, pirms tā sākas!”, lai veicinātu meiteņu un zēnu vakcināciju pret cilvēka papilomas vīrusu (CPV), kā arī informētu sabiedrību par sekām, ko izraisa CPV infekcija - informē Veselības ministrija
Jauns liels pētījums, ko vadīja Amerikas vēža biedrības (ACS) pētnieki, liecina, ka vecums un smēķēšana ir divi svarīgākie riska faktori, kas saistīti ar relatīvu un absolūtu piecu gadu risku saslimt ar jebkādas lokalizācijas ļaundabīgu audzēju. Rezultāti arī parāda, ka papildus vecumam un smēķēšanas vēsturei ārstiem jāņem vērā pārmērīgs ķermeņa tauku daudzums, jebkura ļaunadbīga audzēja esamība ģimenes anamnēze un vairāki citi faktori, kas var palīdzēt pacientiem noteikt, vai viņi var gūt labumu no uzlabotas vēža skrīninga vai profilakses programmām.
Globālā mērogā morālais distress kā nopietna problēma izcelta ne tikai veselības aprūpes sniedzēju vidū, bet arī veselības aprūpes sistēmā kā tādā. Morālā distresa definīcija pirmoreiz tika piedāvāta 1984. gadā, kad Endrjū Džeimetsons (E. Jametson) to definēja kā fenomenu, kad cilvēks zina, kā pareizi rīkoties, bet institucionālo ierobežojumu dēļ pareizās rīcības īstenošana ir neiespējama. [3]
Lai mazinātu Covid–19 vīrusa izplatību, tika ieviesti ļoti daudzi epidemioloģiskās drošības pasākumi, kas teorētiski varēja negatīvi ietekmēt bērnu un pusaudžu ikdienas fizisko aktivitāšu līmeni. Lai noskaidrotu, vai pandēmijai ir bijusi ietekme uz to, cik ļoti bērni un pusaudži ir bijuši fiziski aktīvi, tika veikts sistemātisks pārskats un meta–analīze.
Šā sistemātiskā pārskata un meta–analīzes autori meklēja atbildi uz jautājumu – vai Covid–19 pandēmija ir saistīta ar vēža sijājošās diagnostikas samazinājumu pasaulē?
Pērn Latvijas ūdenstilpēs noslīkuši 125 cilvēki, to skaitā 5 bērni līdz 14 gadu vecumam. Vīrieši slīkst biežāk – apmēram divas trešdaļas no visiem noslīkušajiem.
Pētnieki ir analizējuši septiņu dažādu hormonu terapiju ietekmi uz menopauzes simptomiem, trombu, insultu un infarkta risku. Pētījums, kurā piedalījās apmēram miljons sieviešu vecumā no 50 līdz 58 gadiem, ir lielākais un visaptverošākais pašlaik izrakstīto hormonālo vielu pētījums pasaulē. Rezultāti rāda, ka riski atšķiras atkarībā no aktīvās vielas un tā, kā zāles tiek lietotas.
Žults atvilnis jeb žults reflukss, jeb duodenogastroezofageālais reflukss ir medicīnisks stāvoklis, kad žults, kas ir aknu ražota gremošanas sula, no divpadsmitpirkstu zarnas plūst uz kuņģi un reizēm uz barības vadu. Šis atvilnis var izraisīt diskomfortu, sāpes un citus simptomus, kas bieži vien ir līdzīgi skābes refluksa (gastroezofageālā atviļņa slimības jeb GEAS) simptomiem un sūdzībām.
Hroniskas sāpes ir galvenais invaliditātes iemesls pasaulē. Vairākos pētījumos ziņots par hronisku ne–vēža sāpju izplatību 8,7—64,4 %. Tādi hronisku sāpju stāvokļi kā muguras, iegurņa sāpes un fibromialģija saistīti ar kardiovaskulāru slimību attīstību. Kaut saistības mehānisms vēl ir maz pētīts, tiek pieņemts, ka iemesls jāmeklē hroniska iekaisuma virzienā, kas negatīvi ietekmē arī vaskulāro funkciju. Šajā pētījumā analizēts, kā plašas hroniskas sāpes ietekmē kardiovaskulārās disfunkcijas attīstību.
Raksta mērķis ir aplūkot dažas jaunākās terapijas kombinācijas pacientiem ar 2. tipa cukura diabētu. 2021. gadā veiktā apkopojumā ziņots gan tas, ka ~ 10,5 % pieaugušo vecumā no 20 līdz 75 gadiem slimo ar 2. tipa cukura diabētu, gan tas, ka gandrīz puse nezina — viņi dzīvo ar šādu slimību (latenta gaita). Tiek prognozēts, ka līdz 2045. gadam ar cukura diabētu slimos viens no astoņiem pieaugušajiem.
Sākot sarunu par aksiālo spondilartrītu (aSpA), jāpiemin, ka tā ir viena no divām SpA apakšgrupām. Šī klasifikācija tika ieviesta 21. gadsimta sākumā, iedalot SpA divās daļās: galvenokārt ar aksiālo izpausmi (ietverot mugurkaulu, krūškurvi, iegurni) un galvenokārt ar perifēro izpausmi (ietverot ekstremitātes). [1; 2]
